Ministru kabineta rīkojums Nr. 534

Rīgā 2023. gada 22. augustā (prot. Nr. 41 27. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) piedāvāto risinājumu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 1. punktā minētā risinājuma īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai līdz 2024. gada 1. martam izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka:

3.1. ar 2025. gada 1. jūliju Ieslodzījuma vietu pārvalde no Valsts policijas pārņem:

3.1.1. ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājuma) izpildi;

3.1.2. ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

3.1.3. ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā;

3.2. ar 2027. gada 1. janvāri Ieslodzījuma vietu pārvalde no Valsts policijas pārņem:

3.2.1. ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

3.2.2. ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai;

3.3. tiek noteikti ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumi atbilstoši konceptuālajā ziņojumā minētajiem nosacījumiem.

4. Šā rīkojuma 3. punktā minēto uzdevumu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai 2025. gada budžeta sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus līdzekļu pārdalei no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" 2025. gadā – ne mazāk kā 87 898 euro, 2026. gadā – ne mazāk kā 219 724 euro un 2027. gadā un turpmāk katru gadu – ne mazāk kā 373 914 euro. Pārdalāmo finansējuma apmēru precizēt atbilstoši Iekšlietu ministrijai papildus piešķirtajiem līdzekļiem amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības palielināšanai.

5. Jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai 2024. gadā 2 633 776 euro apmērā, 2025. gadā 1 018 937 euro apmērā, 2026. gadā 1 523 207 euro apmērā, 2027. gadā 1 318 409 euro apmērā, 2028. gadā 1 318 409 euro apmērā, 2029. gadā un turpmāk 1 386 089 euro apmērā, tai skaitā Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošināšanai, 2024. gadā 1 638 404 euro apmērā, 2025. gadā 967 402 euro apmērā, 2026. gadā 1 471 672 euro apmērā, 2027. gadā 1 266 874 euro apmērā, 2028. gadā 1 266 874 euro apmērā, 2029. gadā un turpmāk 1 266 874 euro apmērā un budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" 2024. gadā 995 372 euro apmērā, 2025. gadā 51 535 euro apmērā, 2026. gadā 51 535 euro apmērā, 2027. gadā 51 535 euro apmērā, 2028. gadā 51 535 euro apmērā, 2029. gadā un turpmāk 119 215 euro apmērā skatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

(Ministru kabineta
2023. gada 22. augusta
rīkojums Nr. 534)

Konceptuālais ziņojums
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Rīgā, 2023

Satura rādītājs

KOPSAVILKUMS

I. PROBLĒMAS APRAKSTS

1. Ieslodzīto konvojēšanas nepieciešamība un apjoms

2. Valsts policijas konvojēšanas un apsardzes funkcijas nodrošinājums

3. Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotā ieslodzīto pārvešana (veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai)

4. Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi un to ietekme uz konvojēšanu kopumā

II. PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMA VARIANTS UN IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

III. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

KOPSAVILKUMS

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" (turpmāk – Rīkojums) 4. punktā noteiktajam Tieslietu ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju tika uzdots izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus un pasākumu plānu, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei:

4.1. ar 2019. gada 1. jūliju – konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi;

4.2. ar 2021. gada 1. janvāri konvojēšanu:

4.2.1. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

4.2.2. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā;

4.2.3. no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

4.2.4. no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai.

Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" izstrādes procesā". Ministru kabineta sēdes protokola (prot. Nr. 41 1. §) 25. punktā Tieslietu ministrijai tika uzdots sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2018. gada 1. jūnijam izvērtēt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izstrādājot efektīvāko risinājumu ar esošajām valsts budžeta finansiālajām iespējām, un pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt priekšlikumus ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" izstrādes procesā" un atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola (prot. Nr. 49 46. §) 17. punktam Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tika uzdots izvērtēt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izstrādājot efektīvāko risinājumu, tai skaitā vērtējot tiesas procesu organizēšanas iespējas ar videokonferenču starpniecību un ar esošajām valsts budžeta finansiālajām iespējām, pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju līdz 2021. gada 1. jūnijam iesniegt priekšlikumus ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.

2018. gada 26. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas ietvēra priekšlikumus ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai un Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums šo informatīvo ziņojumu saskaņot ar Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un Valsts kanceleju, savukārt saskaņoto projektu iesniegt Valsts kancelejā. Diemžēl saskaņošanas procesā ar Iekšlietu ministriju neizdevās panākt vienošanos par atbalstāmo risinājumu.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu konceptuālo ziņojumu par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu, ietverot tajā galvenās veicamās aktivitātes, laika plānojumu un informāciju par nepieciešamo finansējumu.

2020. gada 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 vīrusa infekcijas (turpmāk – Covid-19) izplatību, kā rezultātā tika ieviesti dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi, tajā skaitā attiecībā uz ieslodzījuma vietām un ieslodzīto konvojēšanu. Līdz ar to minētajā informatīvajā ziņojumā ietvertie risinājumi sāka zaudēt aktualitāti, jo mazinājās nepieciešamība ieslodzītos fiziski konvojēt – piemēram, vairumā gadījumu vairs nebija nepieciešama ieslodzīto konvojēšana uz tiesas sēdēm, tā vietā ieslodzītie tiesas sēdēs piedalījās videokonferences režīmā, atrodoties ieslodzījuma vietā. Šī situācija turpinājās līdz 2022. gada 19. aprīlim, kad ieslodzījuma vietās tika būtiski samazināti epidemioloģiskās drošības dēļ noteiktie ierobežojumi.

Papildus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (turpmāk – Covid-19 pārvaldības likums) tika noteikti ierobežojumi ieslodzīto fiziskai konvojēšanai.

Ievērojot minēto un ņemot vērā Covid-19 infekcijas pandēmijas ietekmi uz jaunu risinājumu rašanos ieslodzīto konvojēšanas jomā, tika izstrādāts šis konceptuālais ziņojums, piedāvājot jaunus risinājumus ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošināšanai.

Sabiedrības līdzdalība konceptuālā ziņojuma izstrādes gaitā ir notikusi atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.¹ apakšpunktam TAP portālā nododot šo ziņojumu publiskai apspriešanai laika posmā no 2022. gada 8.–24. jūlijam. Nekādi sabiedrības pārstāvju iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.

I. PROBLĒMAS APRAKSTS

1. Ieslodzīto konvojēšanas nepieciešamība un apjoms

Ieslodzītās personas¹ ir tāda personu grupa, kas prasa īpašu apiešanos, pamatojoties uz draudiem, kurus šīs personas ir radījušas vai var radīt sabiedrībai vai sabiedriskajai kārtībai. Bīstamība un apdraudējums, ko sabiedriskajai drošībai varētu radīt ieslodzīto nekontrolēta pārvietošana ir pamats tam, lai šādas pārvietošanas veikšanai būtu noteikta īpaša kārtība un to veiktu institūcija, kuras rīcībā ir nepieciešamie resursi šādas funkcijas īstenošanai.

Ieslodzītie konvojēšanas laikā ir jāapsargā visā laika periodā, ko tie pavada ārpus ieslodzījuma vietas, potenciālā apdraudējuma dēļ, ko viņi var radīt. Tas jādara ar mērķi, primāri, lai novērstu viņu bēgšanas mēģinājumus un, lai ieslodzītie neapdraudētu sabiedrības drošību – neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādas apsargāšanas īstenošanai nepieciešams speciāls aprīkojums – ieroči, speciālie līdzekļi, saziņas līdzekļi, speciāls autotransports.

Likuma "Par policiju" 1. pantā ir noteikts, ka policija ir apbruņota, militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minētā likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikti policijas uzdevumi, tai skaitā garantēt personu un sabiedrības drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Atbilstoši likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktajam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām.

Ar Ministru kabineta Rīkojumu apstiprinātajā Valsts policijas attīstības koncepcijā tika veikts konvojēšanas pienākuma piederības Valsts policijai tiesiskais izvērtējums un tika secināts, ka likuma "Par Policiju" 10. panta 8. punkta norma ne tikai ir pretrunā ar tā paša likuma 9. pantā noteiktajiem policijas darbinieka vispārīgajiem pienākumiem, bet starppilsētu konvojēšanas gadījumos starp ieslodzījuma vietām, kas saistīta ar ieslodzījuma (kriminālsoda vai drošības līdzekļa) izpildi, tieši pārklājas arī ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci, ievērojot, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta pirmajā daļā pārvaldes darbības pamata joma (pamata funkcija) ir noteikta kā valsts politikas īstenošana apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Savukārt apcietināto un notiesāto konvojēšanas uz tiesām gadījumos, kad šāda konvojēšana notiek pēc prokuratūras vai tiesas pieprasījuma, pēc būtības ir tiesu varas institūciju uzdevumu kriminālprocesa virzības nodrošināšanā izpilde.

Konvojēšanas organizēšana, dokumentu aprite, personu pieņemšanas, nodošanas un pārmeklēšanas kārtība, konvojā iesaistītā personālsastāva skaits un citi jautājumi ir noteikti Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumos Nr. 57 "Aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtība".

Saskaņā ar 2006. gada 13. janvāra starpresoru vienošanos Nr. 13 starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts policiju "Par vienotu kārtību personu konvojēšanas organizēšanā" ir izstrādāti un ar Valsts policijas 2014. gada 17. jūlija pavēli Nr. 6Dv "Par Starppilsētu konvojēšanas maršrutiem" apstiprināti konvojēšanas maršruti, kas rakstiski ir saskaņoti ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un informācijai nosūtīti Tiesu administrācijai. Minēto maršrutu ietvaros tiek nodrošināta konvojēšana starp ieslodzījuma vietām un daļēji uz tiesām.

Ieslodzīto konvojēšanas nepieciešamību noteic procesa virzītāji (izmeklētāji (t.sk. Valsts policijas), prokurori, tiesneši) (pārsvarā saistīts ar apcietināto konvojēšanu) un Ieslodzījuma vietu pārvalde (ja ieslodzītais jāpārvieto starp ieslodzījuma vietām, vai uz ieslodzījuma vietu no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām (turpmāk – ĪAV) jāpārvieto personas, kurām ar tiesas nolēmumu noteikts īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, vairāk saistīts ar notiesāto pārvietošanu).

Ieslodzīto fiziska konvojēšana pēc procesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma faktiski pārtrauc normālu ieslodzījuma izpildes procesu, tajā skaitā – notiesātā resocializācijas procesu, un rada virkni būtisku problēmu – tajā skaitā iespējamus cilvēktiesību aizskārumus, kas var būt par pamatu arī tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Konvojēšanas laikā ieslodzītajām personām objektīvi nav iespējams nodrošināt to pašu tiesību apjomu, kas tām ir paredzēts Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (apcietinātām personām) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (notiesātām personām) – piemēram, tiesības uz saziņu ar tuviniekiem, tiesības uz tikšanos, tiesības uz iepirkšanos cietuma veikalā, tiesības iesaistīties resocializācijas pasākumos, tiesības strādāt algotu darbu, tiesības uz veselības aprūpi noteiktā apjomā u.tml. Īpaši jāatzīmē tie gadījumi, kad ieslodzītie jākonvojē uz tiesu procesiem citās pilsētās, kurās neatrodas ieslodzījuma vieta, piemēram, no Rīgas (Iļģuciema cietuma) uz tiesu Rēzeknē, no Cēsīm (audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem) uz tiesu Ventspilī, no Rīgas (Rīgas Centrālcietums) uz tiesu Bauskā u.tml. Vairumā šādu gadījumu ieslodzītā operatīva nogādāšana atpakaļ ieslodzījuma vietā nav iespējama procesuālo darbību norises laika un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ. Turklāt sievietes un nepilngadīgie konvojēšanas gadījumā uz citām pilsētām, kur nav izvietotas specializētas ieslodzījuma vietas, visos gadījumos tiek uzturētas Valsts policijas ĪAV. Līdz ar to ĪAV nav iespējams nodrošināt to tiesību apjomu, kas ieslodzītajiem noteikts normatīvajos aktos.

Tostarp, iesaistot Valsts policijas resursus konvojēšanas nodrošināšanā, kas izriet no tiesu varas institūciju uzdevumu kriminālprocesa virzības nodrošināšanā, tiek pārtraukts normāls sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un noziedzības apkarošanas process, kas saskaņā ar likuma "Par policiju" 9. pantā noteiktajiem policijas darbinieka vispārīgajiem pienākumiem paredz, ka "jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai paziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei." Ņemot vērā konvoja darbības specifiku, vienīgais no šiem pienākumiem, ko konvoja pienākumu izpildes laikā minētajā normā paredzētajos gadījumos konvojā iesaistītie darbinieki var faktiski izpildīt, ir paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

Tāpēc ir nepieciešami jauni un kardināli šo problēmu risinājumi.

2. Valsts policijas konvojēšanas un apsardzes funkcijas nodrošinājums

Valsts policijas darba apjoms personu konvojēšanā un apsardzē laika periodā līdz 2019. gadam bija ievērojams, taču kopš 2020. gada Covid-19 infekcijas pandēmijas dēļ tas bija būtiski samazinājies. Sakarā ar Covid-19 izplatību noteikto ārkārtējās situācijas un vairāku ar to saistītu ierobežojumu atcelšanu ir novērots neliels konvojēto personu palielinājums, tomēr saglabājot ierobežojumus attiecībā uz tiesu procesu norisi un aktīvi izmantojot videokonferences iespējas tiesu procesos, 2022. gadā konvojējamo skaita palielinājums nav būtisks (sk. 1. tabulu). Salīdzinot 2016. gada un 2022. gada datus var secināt, ka konvojēto personu skaits ir samazinājies par 64 %.

1. tabula. Valsts policijas konvojēto personu skaits 2016.–2022. gadā

Konvojējamo personu skaita samazinājums ir skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un drošības pasākumiem, kas tika ieviesti 2020. gada martā un saslimstībai ar Covid-19 pieaugot, atjaunoti 2020. gada un 2021. gada oktobrī (plašāk sk. 4. sadaļu). Liela daļa no ierobežojumiem un drošības pasākumiem ir spēkā joprojām, kā rezultātā vairākas valsts funkcijas, tajā skaitā tiesas sēdes, lielākoties tiek nodrošinātas attālinātā veidā.

Valsts policijas konvojēšanas personāls un resursi primāri tiek novirzīti plānotajai starppilsētu konvojēšanai un konvojēšanai uz tiesām, kas sastāda lielāko daļu no konvojā iesaistīto amatpersonu darba, un pamatā tas ir darbs kriminālprocesa interešu nodrošināšanai, kas neizriet tikai no izmeklētāju, bet arī no tiesu un prokuratūras lēmumiem. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2019. gadu Valsts policijā būtiski samazinājies to amatpersonu skaits, kuru dienesta pienākumos primāri ietilpa apcietināto un notiesāto personu konvojēšana. Tāpēc joprojām konvojēšanas pasākumos ārpus noteiktā grafika un maršrutiem nereti tiek iesaistīti policijas darbinieki, kuru pamatfunkcijās neietilpst personu konvojēšana, novirzot tos no tiešo uzdevumu veikšanas patrulēšanā, noziedzības apkarošanā, ceļu satiksmes uzraudzībā u.c. Kā redzams no 1. tabulā atainotajiem statistikas datiem, tad tieši ārpuskārtas konvojēšana sastāda lielāko konvojēto personu skaitu, un tās realizēšanai tiek piesaistīti papildus personālsastāva un autotransporta resursi, kas rada papildus izmaksas. Ņemot vērā minēto, saistībā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi ir būtiski mazinājuši konvojējamo personu skaitu, vienlaikus padarot komplicētāku personu konvojēšanas procesu.

2019. gadā apcietināto un notiesāto konvojēšanas nodrošināšanai bija izveidotas 173 amata vietas (137 no tām aizpildītas) un konvojēšanai uz dažādiem galamērķiem tika izmantoti 33 Valsts policijas speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, savukārt 2022. gada sākumā apcietināto un notiesāto konvojēšanu nodrošina 121 Valsts policijas darbinieki (papildus 35 amata vietas ir vakantas) un tiek izmantoti 28 speciāli aprīkoti transportlīdzekļi.

Ieslodzīto konvojēšanai starp ieslodzījuma vietām un konvojēšanai uz tiesām šobrīd pamatā tiek izmantoti piecu veidu transportlīdzekļi un ikdienā iesaistītas vidēji 50 amatpersonas:

1. 6 transportlīdzekļi ar 30 un vairāk vietām (Iveco ML, Iveco Cargo, Iveco Irisbus, Iveco Crossway), konvojā uz vienu transportlīdzekli iesaistot vidēji piecas amatpersonas;

2. 9 desmitvietīgie transportlīdzekļi (VW Crafter), konvojā uz vienu transportlīdzekli iesaistot četras amatpersonas;

3. 1 sešvietīgais transportlīdzeklis (Renault Master), konvojā iesaistot četras amatpersonas;

4. 11 četrvietīgie transportlīdzekļi (Citroen Jumper un Renault Master), konvojā iesaistot trīs amatpersonas;

5. 1 divvietīgais transportlīdzeklis (Renault Cangoo), konvojā iesaistot trīs amatpersonas.

Lielās ietilpības transportlīdzekļu izmantošana izriet no drošības pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Proti, transportlīdzekļa kamerās konvojējamās personas tiek izvietotas pa vienai, lai maksimāli ierobežotu personu savstarpējo saskarsmi un iespēju robežās ievērotu 2 metru distancēšanos. Šie transportlīdzekļi pamatā tiek izmantoti starppilsētu konvojēšanas maršrutos ar vairākiem apmaiņas punktiem, lai mazinātu dažādos apmaiņas punktos saņemto/nodoto personu saskarsmes iespēju. Tāpat gadījumos, ja ir aizdomas, ka konvojēta ar Covid-19 inficēta persona, transportlīdzeklis tiek dezinficēts un tajā dienā nav izmantojams.

Saistībā ar konvojēšanas apjoma samazināšanos ir mazinājušies arī Valsts policijas izdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu. 2016. gadā Valsts policijas konvojēšanas izdevumi kopumā sastādīja 2 205 422 euro gadā (VP attīstības koncepcijas 9. pielikums), 2020. gadā tie bija 2 432 598 euro, 2021. gadā 2 320 687 euro un 2022.gadā 2 432 597 euro.

Jāatzīmē, ka šajos izdevumos nav ierēķinātas Valsts policijas ĪAV ievietoto apcietināto un notiesāto personu uzturēšanas izmaksas, jo Valsts policija ne tikai nodrošina apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu, bet arī šo personu uzturēšanu ĪAV, kas ietver ēdināšanu, apsardzi, medicīnisko pakalpojumu apmaksu. Lai gan uzturēšana likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 8. punkta redakcijā ir attiecināta tikai uz aizturētajām un apcietinātajām personām, tomēr faktiski, ņemot vērā personu konvojēšanas loģistiku uz tiesām (jo īpaši pilsētās, kurās nav ieslodzījuma vietu), kuras pamatā ir lietu sadale starp tiesām, Valsts policija šo uzturēšanas pienākumu veic arī attiecībā uz notiesātajām personām civillietu izskatīšanā (piemēram, laulības šķiršana, mantojuma sadale u.tml.), notiesātajām personām, kurām piemērots apcietinājums citā kriminālprocesā, meklēšanā esošām apcietinātām personām un ar brīvības atņemšanu notiesātām personām līdz to pārvietošanai uz ieslodzījuma vietu un uzturēšana tiek segta no Valsts policijas līdzekļiem.

Papildus jānorāda, ka, ņemot vērā Administratīvās atbildības likumā ietvertās izmaiņas administratīvo sodu jomā, Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumus par aizturēto personu turēšanas apstākļiem Valsts policijas ĪAV un epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu, 2020. gada 7. augustā tika izdota Valsts policijas pavēle Nr. 3798 "Par Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu izmantošanas organizācijas maiņu". Saskaņā ar pavēlē noteikto, personas tika ievietotas 13 ĪAV. Savukārt 2022. gadā restrukturizācijas pasākumu īstenošanas laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas Valsts policijas struktūrā, funkciju un resursu pārdalē. Tādēļ šobrīd, lai nodrošinātu darbības efektivitātes paaugstināšanu un procesu pilnveidošanu, Valsts policijā darbojās 10 ĪAV:

• Rīgas reģiona pārvaldē – Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojs (turpmāk – Rīgas ĪAB) un Ogres ĪAV;

• Latgales reģiona pārvaldē – Daugavpils un Rēzeknes ĪAV;

• Vidzemes reģiona pārvaldē – Cēsu un Gulbenes ĪAV;

• Kurzemes reģiona pārvaldē – Liepājas un Ventspils ĪAV;

• Zemgales reģiona pārvaldē – Bauskas un Jēkabpils ĪAV.

Tomēr arī izdevumi par personu uzturēšanu ĪAV ir būtiski mainījušies. Piemēram, 2018. gadā vienas ĪAV ievietotās personas uzturēšanas izmaksa vienā diennaktī bija 58,50 euro, tādējādi Valsts policijas izdevumi par notiesāto un apcietināto personu (tajā skaitā tiesas un prokuratūras vajadzībām un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto) uzturēšanu ĪAV sastādīja 1 162 219 euro. Taču 2022. gadā vienas ĪAV ievietotās personas uzturēšanas izmaksas vienā diennaktī sastāda 66,06 euro, tādējādi 2022. gadā Valsts policijas izdevumi par notiesāto un apcietināto personu (tajā skaitā tiesas un prokuratūras vajadzībām un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto) uzturēšanu ĪAV sastādīja 1 040 655 euro.

3. Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotā ieslodzīto pārvešana (veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai)

Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 8. punktā ir noteikts Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu pienākums nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi pakalpojumu saņemšanas laikā. Jāatzīmē, ka minētais uzdevums nav konvojēšana likuma "Par policiju" izpratnē, jo pārsvarā gadījumu nozīmē slimu ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādēm. Tādejādi Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārvešanas funkcija nav identiska Valsts policijas konvojēšanas funkcijai. Turpmāk šajā sadaļā informācija tiek sniegta, lai iezīmētu Ieslodzījuma vietu pārvaldes esošo kapacitāti un problēmas, kuras jārisina ikdienā.

Kārtību, kādā tiek nodrošināta ieslodzīto personu pārvešana no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un ieslodzītā apsardzi šāda pakalpojuma saņemšanas laikā nosaka Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumi Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas".

2023. gada aprīļa sākumā Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā ir četri operatīvie transportlīdzekļi Citroen Jumper (Rīgas Centrālcietums, Liepājas cietums, Valmieras cietums un Olaines cietums) un divi operatīvie transportlīdzekļi Renault Master (Jelgavas un Daugavgrīvas cietums), kas tiek izmantoti ieslodzīto pārvešanai uz ārstniecības iestādēm. Ieslodzīto pārvešanai uz ārstniecības iestādēm ārpus ieslodzījuma vietām Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir paredzētas 35 Apsardzes daļu amatpersonu amata vietas un šīs amatpersonas ir speciāli apmācītas šīs funkcijas veikšanai. Papildus jau esošajiem resursiem ieslodzīto pārvešanas funkcijas nodrošināšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldē tika ieviestas 20 amata vietas un 15 amata vietas novirzītas funkcijas īstenošanai no iekšējiem resursiem.

Papildus ir jānorāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldē, atšķirībā no situācijas Valsts policijā, nav iespēja novirzīt citas amatpersonas ieslodzīto pārvešanas (vai nākotnē – konvojēšanas) nodrošināšanai, jo visām amatpersonām, kas pilda pienākumus ieslodzījuma vietās, nav pienākums kārtot ar dienesta šaujamieroča nēsāšanas saistītos pārbaudījumus (piemēram, Resocializācijas daļas amatpersonām) un iziet speciālo apmācību, kas nepieciešama minēto pienākumu pildīšanai. Līdz ar to gadījumos, kad cilvēkresursu trūkuma dēļ Ieslodzījuma vietu pārvaldei būs apgrūtinoši veikt ieslodzīto pārvešanas funkciju, tai nav un arī nākotnē nebūs iespējas novirzīt citus tās rīcībā esošos personālresursus no citām struktūrvienībām atšķirīgo funkcionālo pienākumu un prasību dēļ. Turklāt jāņem vērā, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldē nepārtraukti trūkst darbinieki. Piemēram, 2022. gada novembrī Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir apmēram 400 vakances.

Arī šobrīd, veicot ieslodzīto apsardzi ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādēm, ja ieslodzītais tajā atrodas ilgstoši, rodas situācijas, kad cietumu Apsardzes daļas amatpersonas tā vietā, lai atrastos noteiktajos apsardzes posteņos uz cietumu perimetra nožogojuma, tiek novirzītas ieslodzītā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nodrošināšanai (apsardze ārstniecības iestādēs), tādejādi pasliktinot drošības situāciju ieslodzījuma vietā. Šāda situācija rada zināmus drošības riskus un šie riski nākotnē var pieaugt.

Ieslodzīto pārvešanas maršruti tiek organizēti atšķirīgi no Valsts policijas konvojēšanas maršrutiem, tie nav konkrēti noteikti, jo maršruts ir atkarīgs no veselības aprūpes vajadzības un ārstniecības iestādes, kurā tiks sniegts ārstniecības pakalpojums, kas ļauj elastīgi reaģēt uz pārvešanas nepieciešamību.

Lai gan kopējais ieslodzīto skaits samazinās (sk. 2. tabulu), un pēdējos gados, galvenokārt ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pārvešanas ierobežojumu dēļ, aizvien samazinās uz veselības aprūpes iestādēm pārvedamo ieslodzīto skaits (sk. 3. tabulu), ar esošajiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes resursiem ir apgrūtinoši nodrošināt ieslodzīto pārvešanas pienākumu izpildi.

2. tabula. Ieslodzīto kopējais skaits 2016.–2021. gadā

3. tabula. Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārvesto un apsargāto ieslodzīto skaits (uz ārstniecības iestādēm ārpus ieslodzījuma vietas)

4. Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi un to ietekme uz konvojēšanu kopumā

Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 infekcijas izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus, Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – Rīkojums Nr. 103), ar kuru visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Rīkojums Nr. 103 paredzēja dažādus epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus un bija spēkā līdz 2020. gada 9. jūnijam.

Jāņem vērā, ka ieslodzītais konvojēšanas laikā nonāk saskarsmē ar konvoja darbiniekiem un citiem ieslodzītajiem konvoja transportā, tajā skaitā no citām ieslodzījuma vietām. Tāpat ieslodzītais konvojēšanas laikā tiek izmitināts ĪAV, kur saskaras ar citiem ieslodzītajiem un aizturētajiem, ĪAV darbiniekiem, tiesas telpās ieslodzītais nonāk saskarsmē ar tiesas darbiniekiem, apmeklētājiem, tiesas sēdes dalībniekiem u.tml.² Līdz ar to ieslodzīto konvojēšana tika maksimāli ierobežota un īstenota vienīgi tādos gadījumos, kad tā patiešām objektīvi bija nepieciešama.

Rīkojuma Nr. 103 4.10.³ apakšpunkts paredzēja, ka ārkārtējās situācijas laikā nenotiek ieslodzīto personu konvojēšana pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā. Tāpat tika apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām, izņemot ieslodzīto pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un notiesāto soda izpildes uzsākšanai.

Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, ar 2020. gada 14. maija grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 tika paredzēta šī ierobežojuma neliela mīkstināšana, paredzot, ka konvojēšanas ierobežojums neattiecas uz personām, kas apcietinātas krimināllietā, kuras materiālos iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts. Tāpat tika noteikts, ka šādā gadījumā, kā arī, konvojējot ieslodzītos starp ieslodzījuma vietām, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā.

Pēc pirmās ārkārtējās situācijas atcelšanas ieslodzīto konvojēšanas ierobežojumi daļēji tika saglabāti. Covid-19 pārvaldības likuma 12. panta ceturtā daļa noteica, ka ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāju pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams³. Tāpat Covid-19 pārvaldības likuma 42. panta pirmā daļa cita starpā paredz, ka ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta Covid-19 infekcija vai ir aizdomas par inficēšanos, nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm.⁴

Reaģējot uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, Ministru kabinets 2020. gada oktobrī pieņēma jaunus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Attiecībā uz konvojēšanu, Covid-19 pārvaldības likums 2020. gada 29. oktobrī tika papildināts ar jaunu 12.¹ pantu,⁵ kas noteica, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru kabinets 2020. gada 6. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – MK Rīkojums Nr. 655), ar kuru atkārtoti tika izsludināta ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 6. aprīlim ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību līdz kontrolējamai robežai. Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 655 5.29. apakšpunktu ārkārtējās situācijas laikā tika pārtraukta ieslodzīto konvojēšana uz tiesām (izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu) un ieslodzīto konvojēšana pēc procesa virzītāja pieprasījuma (izņemot gadījumus, ja ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums). Tāpat atbilstoši Rīkojuma Nr. 655 5.30. apakšpunktam tika apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā).

Ar 2021. gada 7. aprīli ārkārtējā situācija valstī tika atcelta un Rīkojums Nr. 655 zaudēja spēku, tomēr ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie ierobežojumi ar dažiem izņēmumiem ir iekļauti normatīvajos aktos un joprojām ir spēkā, tajā skaitā attiecībā uz ieslodzīto personu konvojēšanu. 2021. gada 1. aprīlī spēkā stājās likums "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kurā paredzēti ierobežojumi, kas ir spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Attiecībā uz ieslodzīto konvojēšanu un pārvietošanu šobrīd spēkā esošais regulējums (Covid-19 pārvaldības likuma 10.¹ panta otrā daļa, 10.² pants un 10.³ panta otrā daļa) paredz, ka:

• ieslodzīto dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu;

• ieslodzīto dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu;

• ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums;

• ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams;

• gadījumā, ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var uz laiku apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumos, kad notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā).

No iepriekš minētā ir secināms, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz pat šim brīdim, ieslodzīto konvojēšana ir tikusi ierobežota ar mērķi mazināt ieslodzīto personu un citu konvojēšanā iesaistīto personu inficēšanās riskus ar Covid-19. Rezultātā ir radusies situācija, ka konvojēto personu skaits ir ievērojami samazinājies.

Ņemot vērā minēto, ir samazinājies arī ĪAV uzturēto personu skaits (sk. 4. tabulu). Ja 2018. gadā ĪAV ievietoto personu skaits bija 15057, tad 2022. gadā ĪAV tika ievietotas 8254 personas.

4. tabula. Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās uzturētās personas 2016.–2022. gadā

Vienlaikus ir būtiski mainījusies situācija ar videokonferences iekārtu un Microsoft Teams sniegto attālinātās saziņas iespēju izmantošanā tiesu procesu norises nodrošināšanā. 5. tabulā ir atspoguļota videokonferenču un Microsoft Teams izmantošana ieslodzījuma vietās, savukārt 6. tabulā ir norādīts Latvijas tiesās veikto videozvanu skaits un to ilgums un 7. tabulā – ieslodzījuma vietās veikto videozvanu skaits un to ilgums. Tomēr jāuzsver, ka 6. un 7. tabulā atspoguļotajā statistikā nav iekļauti dati par videozvaniem, kas ieslodzījuma vietās veikti Microsoft Teams platformā tiesas sēžu nodrošināšanai. Lai arī konvojēšanas ierobežojumu sākotnējais un primārais mērķis bija mazināt Covid-19 izplatību, tomēr šie ierobežojumi ir radījuši arī citus pozitīvus aspektus un liek apsvērt nākotnes perspektīvas. Pirmkārt, minētie ierobežojumi ir veicinājuši valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, jo, mazinoties konvojēšanas gadījumu skaitam, likumsakarīgi samazinās arī konvojēšanas procesa izmaksas, kā arī Valsts policijas noslodze konvojēšanas funkcijas īstenošanā.

5. tabula. Videokonferenču un Microsoft Teams izmantošana ieslodzījuma vietās 2018. gadā un 2022. gadā

6. tabula. Latvijas tiesās veikto videozvanu skaits un to ilgums

7. tabula. Ieslodzījuma vietās veikto videozvanu skaits un to ilgums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir izveidojusies kardināli atšķirīga tiesiskā un praktiskā situācija, ir uzkrāta būtiska un pietiekami ilga tiesu un procesa virzītāju attālinātas darbības nodrošināšanas un ieslodzīto attālinātas dalības pieredze, kas pierāda, ka ieslodzīto fiziska konvojēšana (un apsardze) ir nepieciešama daudz retāk, turklāt ir iespējams nodrošināt ieslodzīto tiesību īstenošanu un kriminālprocesa interešu ievērošanu ar tehnoloģiju palīdzību, vienlaikus ieslodzītajam paliekot ieslodzījuma vietā un turpinot nepieciešamo iesaisti ieslodzījuma izpildē. Tādējādi ir radusies jauna iespēja ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kas agrāk tika tērēti ieslodzīto fiziskas konvojēšanas nodrošināšanai, kā arī novērst ar konvojēšanu saistīto ieslodzīto pamattiesību ierobežošanu, un tas rada nepieciešamību pēc konceptuāli jauniem un efektīviem lēmumiem attiecībā uz ieslodzīto fiziskās konvojēšanas nepieciešamību.

II. PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMA VARIANTS UN IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

Ņemot vērā šajā konceptuālajā ziņojumā ietvertos apsvērumus un to, ka ir ievērojami samazinājusies ieslodzīto personu fiziskā konvojēšana, un ieslodzīto piedalīšanās izmeklēšanas un tiesu procesos tiek veiksmīgi nodrošināta citā, daudz lētākā un epidemioloģiski drošākā veidā (attālināti), Tieslietu ministrija rosina arī turpmāk saglabāt šobrīd Covid-19 pārvaldības likumā minētos ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumus un nostiprināt tos pastāvīgai piemērošanai, jo tas ļautu saglabāt pozitīvo pārmaiņu efektu, kas ieslodzīto konvojēšanas jomā, atšķirībā no citām jomām, ir radies Covid-19 infekcijas pandēmijas rezultātā, kā arī būtiski ietaupīt Valsts policijas finanšu un administratīvos resursus, kurus iespējams novirzīt citām akūti risināmām vajadzībām.

Tāpēc Tieslietu ministrijas ieskatā turpmāk nepieciešamas šādas galvenās aktivitātes.

Tieslietu ministrija piedāvā konceptuāli jaunu ieslodzīto konvojēšanas jautājuma izpildes plānojumu:

1. izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti un nostiprināti šobrīd Covid-19 pārvaldības likumā paredzētie ierobežojumi attiecībā uz ieslodzīto fiziskās konvojēšanas gadījumiem kā pastāvīgas normas, kuras nav saistītas ar Covid-19 infekcijas izplatības situāciju. Nostiprināmo normu saturs konceptuāli ir šāds:

• ieslodzīto dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu;

• ieslodzīto dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu;

• ieslodzīto fizisku konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, ja ir saņemts procesa virzītāja iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums (izņemot tiesnešus);

• ieslodzīto fiziskajai konvojēšanai nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams;

• gadījumā, ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var uz laiku apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot tādus gadījumus, kā, piemēram, ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai, sakarā ar soda izciešanas režīma maiņu un gadījumos, kad notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā);

2. izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka ar 2025. gada 1. jūliju Ieslodzījuma vietu pārvalde no Valsts policijas pārņem ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi (Rīkojuma 4.1. punkts), konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra (Rīkojuma 4.2.1. apakšpunkts), kā arī konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā (Rīkojuma 4.2.2. apakšpunkts). Tāpat jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, paredzot ieslodzīto konvojēšanu uz tiesu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai;

3. izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka ar 2027. gada 1. janvāri (vienu gadu pēc jaunā Liepājas cietuma būvniecības pabeigšanas) Ieslodzījuma vietu pārvalde no Valsts policijas pārņem ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra (Rīkojuma 4.2.3. apakšpunkts) un konvojēšanu no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai (Rīkojuma 4.2.4. apakšpunkts).

Īpaši jāuzsver, ka šeit paredzētajiem fiziskās konvojēšanas ierobežošanas pasākumiem vislielākā nozīme ir attiecībā uz nepilngadīgiem vīriešu dzimuma ieslodzītajiem, kuri sodu izcieš Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ieslodzītām sievietēm, kuras sodu izcieš Iļģuciema cietumā, kā arī ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem, kuri sodu izcieš Jelgavas cietumā vai Daugavgrīvas cietumā. Šo kategoriju notiesāto fiziska konvojēšana izraisa viņu tiesību visilgāko ierobežošanu, tāpēc šo notiesāto gadījumā norādīto aktivitāšu organizēšana attālināti videokonferences režīmā ir īpaši būtiska.

Šeit minēto uzdevumu izpilde galvenokārt skar grozījumu izstrādi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā un procesuālajos likumos (līdz 2024. gada 1. martam), paredzot kritērijus ieslodzīto fiziskas konvojēšanas gadījumiem (vispirms par tiem diskutējot procesuālo likumu pilnveidošanai Tieslietu ministrijā izveidotajās darba grupās) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu rīcību konkrētos gadījumos, kā arī paredzot jaunās kompetences pakāpenisku spēkā stāšanos. Papildus būs nepieciešami grozījumi arī likumā "Par policiju", tomēr to izstrādi un virzīšanu nodrošinās Iekšlietu ministrija, veicot kārtējos grozījumus šajā likumā atbilstoši tam, ka Valsts policijai saglabājas noteikta konvojēšanas kompetence.

Vienlaikus tika izvērtēta arī iespēja veikt citus pasākumus ieslodzīto fiziskas konvojēšanas apjoma samazināšanai. Iekšlietu ministrijas 2022. gada 8. augusta atzinumā tika ierosināts papildināt konceptuālā ziņojuma II. sadaļā "Piedāvātais risinājuma variants un ietekme uz problēmas risināšanu" ietverto konceptuāli jauno ieslodzīto konvojēšanas jautājuma risinājumu ar punktu, kas ar 2025. gada 1. jūliju paredzētu mainīt tiesu procesu sadali attiecībā uz:

– nepilngadīgajiem vīriešu dzimuma ieslodzītajiem, kuri sodu izcieš Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (Cēsīs) nosakot, ka klātienes tiesu procesi tiek organizēti Cēsīs;

– ieslodzītajām sievietēm, kuras sodu izcieš Iļģuciema cietumā (Rīgā) nosakot, ka klātienes tiesu procesi tiek organizēti Rīgā;

– ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem, kuri sodu izcieš Jelgavas cietumā (Jelgavā) vai Daugavgrīvas cietumā (Daugavpilī) nosakot, ka klātienes tiesu procesi tiek organizēti attiecīgi Jelgavā vai Daugavpilī.

Tādejādi šādi nosacījumi mazinātu gan laiku, ko minēto kategoriju ieslodzītās personas konvojēšanas gadījumā uz tiesu pavada ārpus ieslodzījuma vietas, pārtraucot apmācību un resocializācijas procesus, gan personu uzturēšanas nepieciešamību un ilgumu ĪAV, jo sievietes un nepilngadīgie visos konvojēšanas gadījumos ārpus ieslodzījuma vietas tiek uzturēti ĪAV, nodrošinot lielāku iespēju personu nogādāt atpakaļ ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā uzreiz pēc tiesas procesa.

Tieslietu ministrija rūpīgi izvērtēja iebildumā minēto un norāda, ka ieslodzīto sieviešu, nepilngadīgo vai uz mūžu notiesāto ievietošana citās ieslodzījuma vietās uz tiesas sēdes laiku nav pieļaujama, jo tas ir pretrunā ar ieslodzījuma vietu darbības organizācijas pamatnoteikumiem. It īpaši tas attiecas uz sievietēm un nepilngadīgajiem, kurus nedrīkst ievietot pilngadīgiem vīriešiem domātās ieslodzījuma vietās, jo tas būtu pretrunā arī ar starptautiskiem standartiem, piemēram Eiropas cietumu noteikumiem⁶ (Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2006)2-rev, 11.1. punkts, 18.8. punkts). Nepilngadīgo ieslodzīto fizisku pārvietošanu uz citu (pieaugušajiem domātu) ieslodzījuma vietu būtiski apgrūtina fakts, ka valstij ir jānodrošina obligāta pamatizglītības apguve, kura nav iespējama pieaugušo cietumos, savukārt ieslodzīto sieviešu fizisku pārvietošanu uz citu (vīriešiem domātu) ieslodzījuma vietu apgrūtina starptautiskie standarti attiecībā uz sieviešu atrašanos viņu specifiskajām vajadzībām atbilstošos cietumos, kā arī fakts, ka sievietes cietumā var atrasties kopā ar bērnu līdz 4 gadu vecumam un tam nepieciešami specifiski apstākļi. Līdz ar to šāda ierosinājuma īstenošana varētu novest pie starptautisko cilvēktiesību kontroles organizāciju izteikti negatīviem secinājumiem par attiecīgo standartu pārkāpumiem un valsts reputācijas apdraudējumam.

Lai diskutētu par Iekšlietu ministrijas ierosināto lietu piekritības maiņu, 2022. gada 12. oktobrī notika tiešsaistes diskusija ar tiesu priekšsēdētājiem, kā arī Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem. Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka izmaksas attiecībā uz viena ieslodzītā uzturēšanu ĪAV vienā diennaktī sastāda 66,06 euro (sk. konceptuālā ziņojuma 9. lpp). Līdz ar to Iekšlietu ministrijas ieskatā, gadījumos, kad tiesas sēde nenotiek videokonferences režīmā, tiesas sastāvs varētu organizēt izbraukuma tiesas sēdi uz to pilsētas tiesu, kurā atrodas šo trīs minēto kategoriju ieslodzītie, tādējādi samazinot konvojēšanas izmaksas, tai skaitā izmaksas par ieslodzītā uzturēšanu ĪAV.

Izvērtējot izmaksas, ko šāda priekšlikumu īstenošana izraisītu visām tiesas procesā iesaistītajām pusēm, tika secināts, ka tā īstenošana būtu saistīta ar būtiski lielākām papildus izmaksām tiesas sastāvam. Šādā gadījumā būtu nepieciešams tiesas sastāvam organizēt transportu uz tiesas sēdi citā pilsētā, tāpat būtu jānodrošina naktsmītne tiesnešiem un tiesas darbiniekiem gadījumos, ja tiesas sēde norisinātos vairāk par vienu dienu, kā arī citi potenciālie izdevumi. Līdzīgi izdevumi rastos arī prokuroriem un citām tiesas procesā iesaistītām personām (advokātiem, tulkiem, tiesas sēžu sekretāriem, lieciniekiem u.c.). Turklāt šāda varianta ietekmi uz advokātiem, lieciniekiem, cietušajiem īsti nav iespējams aprēķināt, jo nav iespējams pēc ticamas un vienotas metodikas aprēķināt visu izmaksu pozīcijas, kas varētu skart šīs grupas.

Ņemot vērā minēto, Tiesu administrācija veica indikatīvus izdevumu aprēķinus situācijai, ja tiesas sastāvam būtu jāorganizē izbraukuma sēde citā pilsētā (Cēsīs, Rīgā, Jelgavā vai Daugavpilī):

• ja lieta tiek skatīta Rīgā vienu dienu (pēc 2021. gada statistikas datiem tiesas sastāvam, prokuroram, lieciniekam (pieņemot, ka lietā viens liecinieks) un advokātam būtu jābrauc no Liepājas, Daugavpils, Cēsīm un Jēkabpils) – komandējuma izdevumi tiesas sastāvam un procesuālo izdevumu atlīdzinājums lietas dalībniekiem kopā būtu 505 euro;

• ja lieta tiek skatīta Rīgā divas dienas pēc kārtas (pēc 2021. gada statistikas datiem tiesas sastāvam prokuroram, lieciniekam (pieņemot, ka lietā viens liecinieks) un advokātam būtu jābrauc no Liepājas, Daugavpils, Cēsīm un Jēkabpils) – komandējuma izdevumi tiesas sastāvam un procesuālo izdevumu atlīdzinājums lietas dalībniekiem kopā būtu 1 318 euro;

• ja lieta tiek skatīta ārpus Rīgas vienu dienu (pēc 2021. gada statistikas datiem tiesas sastāvam prokuroram, lieciniekam (pieņemot, ka lietā viens liecinieks) un advokātam būtu jābrauc no Rīgas un Daugavpils uz Cēsīm) – komandējuma izdevumi tiesas sastāvam un procesuālo izdevumu atlīdzinājums lietas dalībniekiem kopā būtu 409 euro;

• ja lieta tiek skatīta ārpus Rīgas divas dienas pēc kārtas (pēc 2021. gada statistikas datiem tiesas sastāvam prokuroram, lieciniekam (pieņemot, ka lietā viens liecinieks) un advokātam būtu jābrauc no Rīgas un Daugavpils uz Cēsīm) – komandējuma izdevumi tiesas sastāvam un procesuālo izdevumu atlīdzinājums lietas dalībniekiem kopā būtu 862 euro.

Savukārt, ja tiesas sastāvam tiktu organizēta izbraukuma sēde citā pilsētā, kur lieta tiek skatīta vairāk kā divas dienas pēc kārtas, attiecīgi palielinātos arī izdevumi par dienas naudas/vidējās izpeļņas atlīdzības un viesnīcas izdevumu apmēru. Detalizēts aprēķins ir iekļauts 5. pielikumā.

Papildus jāuzsver, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449. panta ceturtajai daļai, tiesa var lemt par lietisko pierādījumu apskati, tātad arī izbraukuma tiesas sēdēs varētu tikt skatīti lietiskie pierādījumi. Šādā gadījumā lietiskais pierādījums ir jātransportē uz citu pilsētu, kas rada papildus izdevumus un var radīt drošības riskus, it īpaši gadījumos, kad lietiskais pierādījums ir būtiska apsūdzības sastāvdaļa. Līdz ar to būs nepieciešams lemt par transportlīdzekļa, tā vadītāja, kas pārved lietisko pierādījumu un transportlīdzekļa pasažieru apsardzi, kas arī radītu noteiktus papildus izdevumus.

Tāpat Tieslietu ministrija secina, ka nav iespējams ieviest Iekšlietu ministrijas piedāvājumu attiecībā uz lietu piekritības maiņu, jo nav atbildams jautājums (vai rodama efektīvs rīcības modelis) par to, kuras tiesas kompetencē paliktu/nonāktu krimināllieta gadījumā, ja notiesātais no minētajām mērķa grupām tiek atbrīvots no ieslodzījuma (piemēram, mainot drošības līdzekli, beidzoties soda izpildei citā krimināllietā, nosacīti pirms termiņa atbrīvojot personu no soda izciešanas, ja jaunajā krimināllietā nav piemērots apcietinājums utt.) vai gadījumā, ja šādai atbrīvotai persona no jauna nonāk ieslodzījumā (parasti – tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums vai tā uzsāk cita brīvības atņemšanas soda izpildi).

Ņemot vērā minēto, izbraukuma tiesas sēžu organizēšana radītu vēl lielāku ietekmi uz valsts budžetu nekā pašreizējā kārtība, kas paredz ierobežot ieslodzīto fizisko konvojēšanu uz tiesas sēdēm, tāpat nav rodams racionāls lietu piekritības jautājuma risinājums tiem gadījumiem, ja konkrēto mērķa grupu ieslodzīto atbrīvo no ieslodzījuma vietas un arī – attiecībā uz mērķa grupas notiesāto iesaisti civilprocesos vai administratīvajos procesos, kuros arī notiek konvojēšana.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijas ierosinājums nav atbalstāms.

III. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Tieslietu ministrijas ierosinātā risinājuma ieviešanai ir nepieciešami šādi resursi:

1) palielinot attālināto tiesas sēžu iespējas – videokonferences iekārtu komplektu tiesām iegāde attālinātu tiesas sēžu norises nodrošināšanai (1. pielikums);

2) pasākumiem ieslodzījuma vietās attālinātas ieslodzīto piedalīšanās tiesas sēdēs un saziņai ar procesa virzītāju nodrošināšanai (informācija iekļauta 2. pielikumā).

Tādējādi veicot ieguldījumus ieslodzīto attālinātas dalības tiesas sēdēs un procesa virzītāja darbības nodrošināšanai, tiks radīti nesalīdzināmi lielāki ietaupījumi, jo atkritīs nepieciešamība pēc ieslodzīto fiziskas konvojēšanas, kas ir visdārgākais un riskiem visbagātākais (gan sabiedrības drošības, gan epidemioloģiskie riski) rīcības modelis.

3) veicot Rīkojumā paredzēto konvojēšanas resursu pārdali no Valsts policijas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (4. pielikums) atbilstoši šī ziņojuma II. sadaļā piedāvātajam laika plānojumam. Ieslodzīto tiesību un soda izciešanas apstākļu regulējums paredz noteiktu cilvēktiesību standartu ievērošanu, turklāt šo standartu neievērošana valstij rada sekas tiesvedību veidā nacionālajās un starptautiskajās tiesās. Ņemot vērā šo specifiku, Ieslodzījuma vietu pārvaldei jau šobrīd, veicot ieslodzīto pārvešanu, ir jānodrošina ieslodzītajiem noteiktus apstākļus atbilstoši drošības apsvērumiem un spēkā esošajiem ieslodzīto izvietošanas starptautiskajiem standartiem, lai neradītu pamatu jaunām tiesvedībām pret Latviju nacionālajās un starptautiskā līmeņa tiesās par neatbilstošiem pārvešanas apstākļiem. Tas pats attieksies uz ieslodzīto konvojēšanas kompetenci.

Izvērtējot Valsts policijā pastāvošo konvoja organizāciju, Tieslietu ministrija secina, ka, lai nepieļautu jaunas tiesvedības pret valsti, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, pārņemot no Valsts policijas konvojēšanas funkciju, būs jānodrošina šādi, no šobrīd pastāvošajiem atšķirīgi, ieslodzīto konvojēšanas organizēšanas nosacījumi:

1) ieslodzīto konvojēšanas starp ieslodzījuma vietām organizāciju un kārtību Ieslodzījuma vietu pārvaldē būs jānosaka no jauna, ņemot vērā būtiskas atšķirības abu iestāžu (Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts policijā) reģionālajā izvietojumā, darbības organizācijā, iespējā novirzīt personālu no vienas funkcijas uz citu (ieslodzījuma vietās nav iespējams, piemēram, uzraudzības personālu novirzīt uz pārvešanas funkciju, jo tajā tāpat trūkst darbinieku). Turklāt šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav struktūrvienības, kas atbild par konvojēšanas organizēšanu, tāpēc būs nepieciešama amata vietu pārdale no Valsts policijas un trūkstošās amata vietas nāksies rast Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros;

2) konvojējamo ieslodzīto skaits starp ieslodzījuma vietām nerada nepieciešamību pēc lielām transporta vienībām (autobusiem) ieslodzīto konvojēšanai, drīzāk ir jāveido mobilas vienības neliela ieslodzīto skaita pārvietošanai, izmantojot Latvijā esošo ieslodzījuma vietu teritoriālo izvietojumu. Šāds risinājums ļautu arī samazināt laiku, kurā ieslodzītais atrodas ārpus ieslodzījuma vietas un rada sabiedrības drošības apdraudējumu;

3) ieslodzītā konvojēšana jāorganizē pēc iespējas īsākos, reģionālos un savstarpēji elastīgi savietojamos maršrutos, nevis tik ilgstošos un nemainīgos maršrutos, kādos konvojēšana tiek nodrošināta šobrīd. Tādējādi tiks nodrošināta pēc iespējas mazāku resursu tērēšana minētās funkcijas īstenošanai un sabiedrībai visdrošākā ieslodzīto konvojēšana.

Ņemot vērā iepriekš minētos atšķirīgos ieslodzīto konvojēšanas organizācijas nosacījumus, kā arī, ņemot vērā ieslodzījuma vietās esošos personālresursus un to nepieciešamību jau normatīvi noteikto amata pienākumu veikšanai, Tieslietu ministrija secina, ka Rīkojumā minēto ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārdali ir iespējams ieviest tikai paredzot papildus amata vietu nodrošināšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldei jaunās funkcijas nodrošināšanai kopumā ir nepieciešamas 50 jaunas amata vietas (36 amata vietas ir nepieciešamas no 2025. gada, savukārt 14 amata vietas – no 2027. gada) un tās tiks nodrošinātas, gan veicot amata vietu pārdali no Valsts policijas (19 amata vietas), gan nodrošinot amata vietas Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros (31 amata vieta).

Rīkojuma 4.1. apakšpunktā, 4.2.1. apakšpunktā un 4.2.2. apakšpunktā minēto ieslodzīto konvojēšanas kompetenci ir iespējams pārņemt, pārdalot finansējumu un 11 amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata vietas no 2025. gada no Valsts policijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Savukārt Rīkojuma 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā minētās kompetences pārņemšanai 2027. gadā ir jāpārdala finansējums un 19 amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata vietas (sk. 4. pielikumu) no Valsts policijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Līdz ar to no Ieslodzījuma vietu pārvaldei nepieciešamajām 50 amata vietām, 19 amata vietas ir iespējams pārdalīt no Valsts policijas, savukārt 31 amata vietu ir nepieciešams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros, neveidojot jaunas amata vietas.

Savukārt, lai nodrošinātu iepriekš minēto konvojēšanas pienākumu pārņemšanu ar 2025. gada 1. jūliju, Ieslodzījuma vietu pārvaldei jānodrošina darbā iesaistītām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm speciāla apmācība, kas nepieciešama minēto pienākumu pildīšanai. Speciālas apmācības programmas ilgums Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā ir seši mēneši, līdz ar to finansējums plānojams pilnam 2025. gadam.

Valsts policijas attīstības koncepcijā ir paredzēta proporcionāla finanšu līdzekļu pārdale no Valsts policijas no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas", izstrādājot likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam. Tāpat Koncepcijā paredzēta transportlīdzekļu un personāla resursu pārdale no Valsts policijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

Tomēr, mainoties ģeopolitiskai situācijai un Valsts policijai uzdotiem pienākumiem, kā arī to, ka Valsts policija uzturēšanas pienākumu turpinās veikt arī attiecībā uz aizturētajām un apcietinātajām personām Valsts policijas lietvedībā esošajos kriminālprocesos, amatpersonu nekomplekta pieaugumu, no funkcijas nodošanas ietaupītie resursi tiks novirzīti to personu konvojēšanai un uzturēšanai, kuri paliks Valsts policijas kompetencē, kā arī reaģējošo spēku kapacitātes stiprināšanai. Turklāt precīzi aprēķināt, kādus izdevumus Valsts policija izlieto tieši tām funkcijām, kuras paredzēts nodot Tieslietu ministrijai nav iespējams, jo, kā jau minēts iepriekš, gan transportlīdzekļi, gan cilvēkresursi jau pašlaik tiek rotēti starp dažādiem konvojēšanas veidiem, kā arī kritiskajās situācijās tiek iesaistīti patrulēšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Tādejādi Tieslietu ministrija secina, ka, lai ieviestu Rīkojuma 4. punktā paredzēto kompetences pārdali, ir nepieciešami būtiski papildu resursi (sk. 2. un 3. pielikumu):

1) papildu līdzekļi ieslodzīto konvojēšanas tehniskajai nodrošināšanai – automašīnas, speciālie līdzekļi, bruņojums, saziņas līdzekļi u.tml.;

2) papildu personāls jaunās funkcijas nodrošināšanai.

Ņemot vērā visas citas ieslodzījuma vietu sistēmā notiekošās reformas un personāla kapacitāti, ierobežoto fiskālo telpu un faktu, ka Rīkojuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētos risinājumus bez papildu līdzekļu piešķiršanas Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav iespējams ieviest, Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka uzdevuma izpilde ir jāplāno pakāpeniski.

Rūpīgi izvērtējot visus apstākļus, Tieslietu ministrija secina, ka Rīkojuma 4.1. apakšpunktā, 4.2.1. apakšpunktā un 4.2.2. apakšpunktā minēto ieslodzīto konvojēšanas kompetenci ir iespējams pārņemt uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi ne agrāk kā 2025. gada 1. jūlijā, bet Rīkojuma 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā minētās kompetences pārņemšanu ir nepieciešams saistīt ar brīdi, kad darbību uzsāks jaunais Liepājas cietums.

2022. gada 18. oktobrī Ministru kabinets pieņēma (prot. Nr. 53, 51. §) nepieciešamos lēmumus jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanai 2022. gadā. 2022. gada 22. novembrī tika parakstīts līgums ar iepirkuma uzvarētāju par jaunā Liepājas cietuma būvniecību. Rīkojuma 4.2.3. un 4.2.4.apakšpunktā paredzētās kompetences pārņemšanai būtiska ir ieslodzīto izvietošanas iespēja jaunajā Liepājas cietumā (plānotais vietu limits ir 1200 ieslodzītie). Plānojot konvojēšanas maršrutus uz Kurzemes reģionu šobrīd, esošā Liepājas cietuma kapacitāte nav salīdzināma ar konvojēšanas apjomu pēc jaunā Liepājas cietuma darba uzsākšanas (2022. gada 21. novembrī Liepājas cietumā sodu izcieta 152 ieslodzītie). Pēc jaunā Liepājas cietuma izbūves konvojēšanas nepieciešamība uz Liepājas reģionu būtiski pieaugs, kā arī būs citas izmaiņas esošo ieslodzījuma vietu sistēmā, piemēram, vairāku esošo ieslodzījuma vietu slēgšana. Līdz ar to jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšana kopumā būtiski ietekmēs ieslodzīto izvietojumu pa reģioniem un cietumiem, jo tiek paredzēta arī daļas esošo cietumu slēgšana, kas ietekmēs ieslodzīto izvietojumu visā Latvijas teritorijā un prasīs noteiktu ieslodzīto konvojēšanas apjomu starp ieslodzījuma vietām.

Līdz ar jaunā cietuma darbības uzsākšanu ir plānota arī jaunā Kriminālsodu izpildes likuma spēkā stāšanās un notiesāto izvietošana cietumos pēc jauniem kritērijiem. Arī Kriminālsodu izpildes likumprojekts paredz jaunu brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību atbilstoši soda progresīvās izpildes principiem, un tajā plānots ieviest jaunus, līdz šim nebijušus kriminālsodu izpildes tiesību institūtus. Minētā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu kriminālsoda izpildi, lai nodrošinātu, ka persona pēc soda izciešanas spēj dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, neizdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus. Likumprojekts fokusējas uz maksimālu izvairīšanos no notiesāto pārvietošanas starp ieslodzījuma vietām.

Tāpēc Rīkojuma 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā minētās kompetences pārņemšana iepriekš minēto reformu dēļ ir iespējama tikai noteiktu laiku pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas – ne ātrāk kā vienu gadu pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas, proti, 2027. gadā (sk. 8. un 9. tabulu un 2. un 3. pielikumu).

8. tabula. Konvoja funkcijas pārņemšanai nepieciešamās amata vietas

9. tabula. Konvoja funkcijas pārņemšanai nepieciešamā papildu finansējuma kopsavilkums

Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Rajona tiesu vajadzībām papildu videokonferenču nodrošināšanas un uzturēšanas izdevumu aprēķins

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Ieslodzījuma vietu pārvaldei papildu nepieciešamo līdzekļu aprēķins Rīkojuma 4.1., 4.2.1. un 4.2.2. apakšpunktā noteikto funkciju izpildei no 2025. gada 1. jūlija (aprēķinā netiek ņemti vērā esošie resursi)

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" (turpmāk – Rīkojums) 4.1., 4.2.1. un 4.2.2. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi no 2025. gada 1. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) ir nepieciešams papildu finansējums 2024. gadā 1 638 404 euro (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 101 288 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 1 537 116 euro) apmērā (vienreizējie izdevumi), 2025. gadā 1 055 300 euro (EKK 1000 "Atlīdzība" 926 452 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 128 848 euro), 2026. gadā un turpmāk ik gadu 1 196 748 euro (EKK 1000 "Atlīdzība" 926 452 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 270 296 euro).

Vienreizējie izdevumi 2024. gadā 1 638 404 euro (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 101 288 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 1 537 116 euro).

1. Vienreizējie izdevumi tehnisko līdzekļu iegādei un pārvešanas grupu darbinieku apgādei 2024. gadā 1 638 404 euro:

1.1. Vienreizējie transportlīdzekļu iegādes izdevumi 814 200 euro

82 800 x 8 + 6 900 x 2 + 48 300 x 2 + 41 400 x 1 = 814 200 euro, kur:

82 800 euro – viena speciāli aprīkota k-F_L klases transportlīdzekļa iegādes izdevumi,

8 gab. – nepieciešamais k-F_L klases transportlīdzekļu skaits,

6 900 euro – vienas piekabes (vienasu) ieslodzīto mantu pārvešanai iegādes izdevumi,

2 gab. – nepieciešamais piekabju skaits,

48 300 euro – viena speciāli aprīkota M_D klases transportlīdzekļa iegādes izdevumi,

2 gab. – nepieciešamais M_D klases transportlīdzekļu skaits;

41 400 euro – viena speciāli aprīkota M_C klases transportlīdzekļa iegādes izdevumi;

1 gab. – nepieciešamais M_C klases transportlīdzekļu skaits.

1.2. Vienreizējie pārnēsājamo un stacionāro radiostaciju iegādes izdevumi 284 174 euro:

5 687 x 36 + 7 222 x 11 = 284 174 euro, kur:

5 687 euro – vienas pārnēsājamas radiostacijas (ar garnitūru) iegādes izdevumi,

36 gab. – nepieciešamais pārnēsājamo radiostaciju skaits,

7 222 euro – vienas stacionārās radiostacijas (ar garnitūru) iegādes izdevumi,

11 gab. – nepieciešamais stacionāro radiostaciju skaits.

1.3. Vienreizējie Body kameru risinājuma ieviešanas izdevumi 55 042 euro:

944 x 36 + 8 958 x 1 + 12 100 x 1 = 55 042 euro, kur:

944 euro – vienas Body kameras iegādes uzdevumi,

36 gab. – nepieciešamo Body kameru skaits,

8 958 euro – servera iegādes izdevumi,

1 gab. – nepieciešamo serveru skaits,

12 100 euro – datu masīva iegādes izdevumi,

1 gab. – nepieciešamo datu masīvu skaits.

1.4. Vienreizējie šaujamieroču iegādes izdevumi 72 500 euro:

2 500 x 29 = 72 500 euro, kur:

2 500 euro – vienas mašīnpistoles 9 mm iegādes izdevumi,

29 gab. – nepieciešamais mašīnpistoļu skaits.

1.5. Vienreizējie munīcijas iegādes izdevumi 1 102 euro:

38 x 29 = 1 102 euro, kur:

38 euro – viena munīcijas komplekta (mašīnpistolei) iegādes izdevumi,

29 gab. – mašīnpistoļu (9 mm) skaits.

1.6. Vienreizējie speclīdzekļu amatpersonām iegādes izdevumi 63 360 euro:

(1 000 + 200 + 150 + 100 + 50 + 150 + 40 + 40 + 15 + 15) x 36 = 63 360 euro, kur:

1 000 euro – IIIA aizsardzības klases bruņu vestes iegādes izdevumi,

200 euro – vienas gāzmaskas iegādes izdevumi,

150 euro – vienas taktiskās vestes iegādes izdevumi,

100 euro – vienas pistoles kājas maksts iegādes izdevumi,

50 euro – viena cimdu komplekta iegādes izdevumi,

150 euro – viena saliekama steka ar turētāju iegādes izdevumi,

40 euro – vienu roku dzelžu iegādes izdevumi,

40 euro – vienas siksnas iegādes izdevumi,

15 euro – viena asaru izraisošu vielu gāzes baloniņa iegādes izdevumi,

15 euro – vienas medicīniskās paketes iegādes izdevumi,

36 gab. – nepieciešamo komplektu skaits.

1.7. Vienreizējie speclīdzekļu transportlīdzekļiem iegādes izdevumi 4 730 euro:

(60 + 300 + 70) x 11 = 4 730 euro, kur:

60 euro – viena luktura iegādes izdevumi,

300 euro – viena metāla detektora iegādes izdevumi,

70 euro – viena asaru izraisošu vielu gāzes balona (0,5l) iegādes izdevumi,

11 gab. – nepieciešamo komplektu skaits.

1.8. Vienreizējie formastērpu iegādes izdevumi 26 952 euro:

728 x 34 + 1 100 x 2 = 26 952 euro, kur:

728 euro – vidēji viena formas tērpu komplekta iegādes izdevumi vecākajam apsargam un jaunākajam inspektoram,

34 gab. – nepieciešamais formas tērpu komplektu skaits vecākajam apsargam un jaunākajam inspektoram,

1 100 euro – vidēji viena formas tērpu komplekta iegādes izdevumi vecākajam inspektoram,

2 gab. – nepieciešamais formas tērpu komplektu skaits vecākajam inspektoram.

1.9. Vienreizējie atsevišķa interneta pieslēguma izveides videokonferences iekārtām ieslodzījuma vietās izdevumi 41 144 euro:

908 x 8 + 484 x 70 = 41 144 euro, kur:

908 euro – viena atsevišķa interneta pieslēguma ierīkošanas izdevumi,

8 gab. – nepieciešamo jaunu pieslēgumu skaits,

484 euro – viena pieslēguma izveides līdz datortīkla rozetei (līdz 100m) izdevumi,

70 gab. – nepieciešamo jaunu pieslēgumu līdz datortīkla rozetei (līdz 100m) skaits.

1.10. Vienreizējie papildus videokonferenču iekārtu iegādes izdevumi 275 200 euro:

8 600 x 32 = 275 200 euro, kur:

8 600 euro – vienas videokonferences iekārtas iegādes izdevumi,

32 – papildus nepieciešamo videokonferenču iekārtu skaits.

Uzturēšanas izdevumi 2025. gadā 1 055 300 euro (EKK 1000 "Atlīdzība" 926 452 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 128 848 euro), 2026. gadā un turpmāk ik gadu 1 196 748 euro (EKK 1000 "Atlīdzība" 926 452 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 270 296 euro).

2. Atlīdzība (EKK 1000) 2025. gadā un turpmāk ik gadu 926 452 euro (t.sk. atalgojums EKK 1100 – 747 200 euro, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas EKK 1200 – 179 252 euro).

Lai nodrošinātu Pārvaldes jauno funkciju – ieslodzīto pārvešana un apsardze, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, papildus nepieciešamas 36 amata vietas, no kurām 11 amata vietas ir iespējams pārdalīt no Valsts policijas, savukārt 25 amata vietas ir nepieciešams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros, neveidojot jaunas amata vietas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un apmēru" aprēķināta gada atlīdzība (skat. 1. tabulā).

Atlīdzība

1. tabula (euro)

3. Preces un pakalpojumi (EKK 2000) 2025. gadā 128 848 euro, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 270 296 euro

3.1. Transportlīdzekļu uzturēšanas izdevumi 2025. gadā 84 943 euro, 2026. gadā turpmāk ik gadu – 169 886 euro (skat. 2. tabulā).

Transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas gadā

2. tabula (euro)

3.2. Videokonferenču iekārtu uzturēšanas izdevumi (ikmēneša maksājums par papildus pieslēgumu) 2025. gadā 37 545 euro, 2026.gadā un turpmāk ik gadu – 75 090 euro (skat. 3. tabulā).

Videokonferenču iekārtu un interneta pieslēguma uzturēšana gadā

3. tabula (euro)

3.3. Praktiskās šaušanas nodarbību izdevumi 2025. gadā 6 360 euro, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 12 720 euro:

320 x 36 + 50 x 24 = 12 720 euro, kur:

320 euro – munīcijas (4 apmācībām) izdevumi vienai amatpersonai gadā,

36 – apmācamo amatpersonu skaits,

50 euro – vidējie transporta izdevumi līdz šaušanas nodarbību vietai un atpakaļ,

24 gab. – nepieciešamais braucienu skaits.

3.4. Amatpersonu formastērpu atjaunošanas izdevumi 2026. gadā un turpmāk ik gadu 12 600 euro:

350 x 36= 12 600 euro, kur:

350 euro – formas tērpu atjaunošanas izdevumi,

36 – amatpersonu skaits.

3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Ieslodzījuma vietu pārvaldei papildu nepieciešamo līdzekļu aprēķins Rīkojuma 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā noteikto funkciju izpildei no 2027. gada 1. janvāra (aprēķinā netiek ņemti vērā esošie resursi)

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" (turpmāk – Rīkojums) 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi no 2027. gada 1. janvāra Ieslodzījuma vietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) ir nepieciešams papildu finansējums 2026. gadā 494 648 euro (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 24 324 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 470 324 euro) apmērā (vienreizējie izdevumi), 2027. gadā un turpmāk ik gadu 444 040 euro (EKK 1000 "Atlīdzība" 351 432 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 92 608 euro).

Vienreizējie izdevumi 2026. gadā 494 648 euro (EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 24 324 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 470 324 euro).

1. Vienreizējie izdevumi tehnisko līdzekļu iegādei un pārvešanas grupu darbinieku apgādei 2026. gadā 494 648 euro:

1.1. Vienreizējie transportlīdzekļu iegādes izdevumi 269 100 euro:

48 300 x 3 + 41 400 x 3 = 269 100 euro, kur:

48 300 euro – viena speciāli aprīkota M_D klases transportlīdzekļa iegādes izdevumi,

3 gab. – nepieciešamais M_D klases transportlīdzekļu skaits,

41 400 euro – viena speciāli aprīkota M_C klases transportlīdzekļa iegādes izdevumi,

3 gab. – nepieciešamais M_C klases transportlīdzekļu skaits.

1.2. Vienreizējie pārnēsājamo radiostaciju iegādes izdevumi 122 950 euro:

5 687 x 14+7 222 x 6 = 122 950 euro, kur:

5 687 euro – vienas pārnēsājamas radiostacijas (ar garnitūru) iegādes izdevumi,

14 gab. – nepieciešamais pārnēsājamo radiostaciju skaits,

7 222 euro – vienas stacionārās radiostacijas (ar garnitūru) iegādes izdevumi,

6 gab. – nepieciešamais stacionāro radiostaciju skaits.

1.3. Vienreizējie Body kameru risinājuma ieviešanas izdevumi 34 274 euro:

944 x 14 + 8 958 x 1 + 12 100 x 1 = 34 274 euro, kur:

944 euro – vienas Body kameras iegādes uzdevumi,

14 gab. – nepieciešamo Body kameru skaits,

8 958 euro – servera iegādes izdevumi,

1 gab. – nepieciešamo serveru skaits,

12 100 euro – datu masīva iegādes izdevumi,

1 gab. – nepieciešamo datu masīvu skaits.

1.4. Vienreizējie šaujamieroču iegādes izdevumi 30 000 euro:

2 500 x 12 = 30 000 euro, kur:

2 500 euro – vienas mašīnpistoles 9 mm iegādes izdevumi,

12 gab. – nepieciešamais mašīnpistoļu skaits.

1.5. Vienreizējie munīcijas iegādes izdevumi 912 euro:

38 x 24 = 912 euro, kur:

38 euro – viena munīcijas komplekta ((mašīnpistolei) iegādes izdevumi,

24 gab. – munīcijas komplektu skaits.

1.6. Vienreizējie speclīdzekļu amatpersonām iegādes izdevumi 24 640 euro:

(1 000 + 200 + 150 + 100 + 50 + 150 + 40 + 40 + 15+ 15) x 14 = 24 640 euro, kur:

1 000 euro – IIIA aizsardzības klases bruņu vestes iegādes izdevumi,

200 euro – vienas gāzmaskas iegādes izdevumi,

150 euro – vienas taktiskās vestes iegādes izdevumi,

100 euro – vienas pistoles kājas maksts iegādes izdevumi,

50 euro – viena cimdu komplekta iegādes izdevumi,

150 euro – viena saliekama steka ar turētāju iegādes izdevumi,

40 euro – vienu roku dzelžu iegādes izdevumi,

40 euro – vienas siksnas iegādes izdevumi,

15 euro – viena asaru izraisošu vielu gāzes baloniņa iegādes izdevumi,

15 euro – vienas medicīniskās paketes iegādes izdevumi,

14 gab. – nepieciešamo komplektu skaits.

1.7. Vienreizējie speclīdzekļu transportlīdzekļiem iegādes izdevumi 2 580 euro:

(60 + 300 + 70) x 6 = 2 580 euro, kur:

60 euro – viena luktura iegādes izdevumi,

300 euro – viena metāla detektora iegādes izdevumi,

70 euro – viena asaru izraisošu vielu gāzes balona (0,5l) iegādes izdevumi,

6 gab. – nepieciešamo komplektu skaits.

1.8. Vienreizējie formastērpu iegādes izdevumi 10 192 euro:

728 x 14 = 10 192 euro, kur:

728 euro – vidēji viena formas tērpu komplekta iegādes izdevumi vecākajam apsargam,

14 gab. – nepieciešamais formas tērpu komplektu skaits vecākajam apsargam.

Uzturēšanas izdevumi 2027. gadā un turpmāk ik gadu 444 040 euro (EKK 000 "Atlīdzība" 351 432 euro un EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 92 608 euro).

2. Atlīdzība (EKK 1000) 2027. gadā un turpmāk ik gadu 351 432 euro (t.sk. atalgojums EKK 1100 – 283 450 euro, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas EKK 1200 – 67 982 euro).

Lai nodrošinātu Pārvaldes jauno funkciju – ieslodzīto pārvešana un apsardze, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, papildus nepieciešamas 14 amata vietas, no kurām 8 amata vietas ir iespējams pārdalīt no Valsts policijas, savukārt 6 amata vietas ir nepieciešams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros, neveidojot jaunas amata vietas

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un apmēru" aprēķināta gada atlīdzība (skat. 1. tabulā).

Atlīdzība

1. tabula (euro)

3. Preces un pakalpojumi (EKK 2000) 2027. gadā un turpmāk ik gadu 92 608 euro

3.1. Transportlīdzekļu uzturēšanas izdevumi 2027. gadā un turpmāk ik gadu – 82 728 euro (skat. 2. tabulā).

Transportlīdzekļu uzturēšana

2. tabula (euro)

3.2. Praktiskās šaušanas nodarbību izdevumi 2027. gadā un turpmāk ik gadu 4 980 euro:

320 x 14 + 50 x 10 = 4 980 euro, kur:

320 euro – munīcijas (4 apmācībām) izdevumi vienai amatpersonai gadā,

14 – apmācamo amatpersonu skaits;

50 euro – vidējie transporta izdevumi līdz šaušanas nodarbību vietai un atpakaļ,

10 gab. – nepieciešamais braucienu skaits.

3.3. Amatpersonu formastērpu atjaunošanas izdevumi 2027. gadā un turpmāk ik gadu 4 900 euro:

350 x 14= 4 900 euro, kur:

350 euro – formas tērpu atjaunošanas izdevumi,

14 – amatpersonu skaits.

4. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Aprēķins par finansējuma pārdali no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" saistībā ar konvoja funkciju nodošanu pilnā apmērā ar 2027. gada 1. janvāri*

5.pielikums
konceptuālajam ziņojumam
par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu

Komandējuma izdevumi konceptuālajam ziņojumam "Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu"

Ceļa izdevumu aprēķins

Vidējās izpeļņas aprēķins