Sadaļas nosaukums

Sadaļas paskaidrojums

Lai noteiktu visā jaunveidotajā Siguldas novada teritorijā vienotu kārtību kādā kopjama Siguldas novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves pašvaldības dome 2022. gada 17. novembrī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus. Noteikumi nestājās spēkā, jo:

– tika saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums ar lūgumu pārskatīt noteikumus, atbilstoši ministrijas iebildēm;

– 2023. gada 1. janvāra mainījās noteikumiem izdošanas tiesiskais pamatojums – Pašvaldību likums.

Attiecīgi kopš šī gada 1. janvāra Siguldas novada teritorijā nav spēkā regulējuma, kas ar ārēju normatīvo aktu noteiktu vienotas prasības Siguldas novada teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, kas izriet no jaunā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta, 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punkta, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkta, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkta.

Izstrādāto saistošo noteikumu izdošanas mērķis noteikt visā Siguldas novada teritorijā:

– vienotas prasības teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

– vienotu kārtību kādā veicami daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju (dzīvojamai mājai piederīgo zemju vai piesaistīto zemesgabalu) sakopšanas darbi;

– vienotas prasības īpašumiem piegulošo teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanai;

– vienotus nosacījumus būves fasādēm un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgas teritorijas prasībām.

Noteikumi izstrādāti ņemot vērā: 1) Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-20-03, kas stājās spēkā 2014. gada 6. novembrī, ietvertās atziņas; 2) iedzīvotāju visbiežāk izteiktās sūdzības un ieteikumus teritorijas (īpaši pilsētvides) uzturēšanā (galvenokārt par dažāda veida krāvumiem, kas veido nepievilcīgu apkārtējo vidi, zāles nepļaušanu, latvāņu izplatīšanos); 3) iepriekš pieminēto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu par to saistošo noteikumu redakciju, kas virzīta apstiprināšanai domei 2022. gada 17. novembrī; 4) Siguldas novada Attīstības programmā 2021.–2027. gadam noteiktos izvirzītos rīcības virzienus un tam pakārtotos uzdevumus, kurus pašvaldība sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir apņēmusies īstenot novada un tā iedzīvotāju labā; 5) Siguldas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2045. gadam noteikto par ilgtermiņa attīstības redzējumu, kas tiek skaidrots no trīs ilgtspējīgas attīstības vienlīdz svarīgajām dimensijām – sabiedrība, vide un ekonomika; 6) apvienotajos novados iepriekš ieviesto praksi teritorijas uzturēšanā, kāda bijusi pirms teritoriālās reformas. Stratēģijā kā viena no ilgtermiņa attīstības prioritātēm ir iedzīvotājs, mūsdienīga un ilgtspējīga dzīves vide un novada vienotība un atpazīstamība. Mūsdienīgas un ilgtspējīgas dzīves telpa tiek saprasta kā teritorija ar augstvērtīgu pilsētas un ciemu publisko telpu, sakoptu novadu un tīru apkārtējo vidi.

Ar noteikumu izdošanu tiktu nodrošināta ne tikai Pašvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumu izpilde, bet daļēji arī – Siguldas novada attīstības programmā 2021.–2027. gadam noteikto pasākumu realizācija un redzējums, kāds paredzēts Siguldas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2045. gadam.

Lai sasniegtu attīstības programmā izvirzītos uzdevumus un nospraustos novada teritorijas attīstības ilgtermiņa un vidēja termiņa uzstādījumus, programmas rīcības plāns paredz šādus pasākumus:

– plāna "Sakopts, vieds un drošs novads" izpildei viens no uzdevumiem ir "veicināt daudzdzīvokļu ēku teritoriju sakārtošanu";

– plāna "Dabas daudzveidība un augsta vides kvalitāte" izpildei vieni no uzdevumiem ir: 1) "Nodrošināt vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu" ar rīcību "Nodrošināta zemes, ūdens un meža resursu apsaimniekošanas uzraudzība"; 2) "Pilnveidot publiskās ārtelpas kvalitāti un vides pieejamību" ar rīcību "Vidi degradējošo objektu (graustu) nojaukšana vai pārbūve, objektu attīstības veicināšana", kura ietvaros paredzēts sakārtot novadā esošās degradētās ēkas un teritorijas, "Ainavisko skatu vietu izkopšana", "Vides pieejamības nodrošināšana pie pašvaldības ēkām un publiskām teritorijām";

– plāna "Ekonomiski aktīvs novads" izpildei viens no uzdevumiem ir "Attīstīt uzņēmējdarbību sekmējošo infrastruktūru un pakalpojumus", kura ietvaros paredzēta "degradēto teritoriju revitalizācija".

Siguldas novada Attīstības programmā iekļautie pasākumi un aktivitātes noteiktas, ņemot vērā pašvaldības nozaru speciālistu un iedzīvotāju viedokli un priekšlikumus, kā arī izvērtējot līdzšinējo novadu (Inčukalna, Krimuldas, Mālpils un Siguldas) attīstības programmu izpildes jeb īstenošanas rezultātus.

Saistošie noteikumi skar Siguldas novada sabiedrības interesi dzīvot un uzturēties sakoptā, labvēlīgā, sabiedrībai drošā un sanitāri tīrā vidē, ko kā vērtību atzīst arī Siguldas novada pašvaldība. Attiecīgi noteikumu ieviešana nodrošinās sakoptu vidi (īpaši pilsētvides, ainaviski vērtīgajās teritorijās, daudzdzīvokļu namu un nedzīvojamo īpašumu teritorijās), kā arī novērsīs iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai sasaistē ar noteikto pienākumu publisko teritoriju kopšanā.

Par prasībām pilsētvides ainavas saglabāšanai pilsētvides teritorijā:

Lai nodrošinātu sakārtotu pilsētvidi, nolikumā ir ietvertas pamatprasības, kas izvirzītas pilsētvides pievilcīgas ainavas saglabāšanai, jo ar citiem alternatīviem līdzekļiem pašvaldībai nav iespējams rast risinājumu problēmsituācijām, kas saistītas ar nepievilcīgas vides veidošanos.

Jebkuras personas tiesība dzīvot un uzturēties labvēlīgā vidē vienlaicīgi ir arī katra īpašnieka pienākums pret sabiedrību, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā. Savukārt Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Iekļaujot prasības par krāvumu, aizsegumu neveidošanu ir ievērots samērīgums, jo tās tiek noteiktas tikai tādiem īpašumiem, kas atrodas pilsētvides teritorijā un vērsti pret publiski pieejamu vidi nolūkā radīt aizsargājumu sabiedrības interesēm uzturēties, dzīvot labvēlīgā vidē, lai tai netraucētu nepievilcīgi vides skati veroties no jebkuras publiski pieejamas vietas.

Prasība par apbūvei paredzēto teritoriju neaizaudzēšanu ar krūmājiem noteikta nolūkā, ne tika lai neveidotos nepievilcīga un antisanitāra vide, bet arī lai nenotiktu patvarīga zemes transformēšanās citā zemes lietošanas veidā dēļ tās nepienācīgas apsaimniekošanas.

Par prasībām zāles pļaušanai:

Prasības iekļautas balstoties uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktā nostiprinātā leģitīmā mērķa sasniegšanu – nodrošināt sanitāro tīrību un saglabāt pilsētvides ainavu, tādejādi vienlaikus nodrošinot zaļo zonu un apstādījumu aizsardzību. Mērķa sasniegšanai zāles pļaušanas nosacījumi un termiņi noteikti nolūkā, jo ar alternatīviem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt leģitīmā mērķa sasniegšanu teritorijām, kas nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Nosacījums par zāles nopļaušanas termiņu (15. augusts) noteikts vadoties no:

– Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē paustās informācijas par pēdējo datumu (15. augustu), kad ir jābūt nopļautiem zālājiem, kas nav Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un kas nav zālāji, kurus izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai;

– Ministru kabineta 2020. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to" ietvertajām prasībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanai, kas noteikts nolūkā, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanos, kvalitātes pasliktināšanos un degradēšanos. Šo Ministru noteikumu izpratnē zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana;

– biologu paustajiem viedokļiem, ka zāles uzturēšanai pietiek ar zāles nopļaušanu vismaz vienu reizi gadā. Pie tam zāles pļaušana retāk nekā reizi divos gados rada tādu veģetācijas struktūru un sugu daudzveidības samazināšanos, kas līdzinās vispār nepļautai pļavai. Savā vaļā atstāta pļava drīz vien aizaug ar invazīviem augiem, krūmiem un mežaudzi¹. Paustais parāda, ka bez cilvēku līdzdalības teritoriju zaļās zonas pastāvēt nevar. Turklāt ja zāle tiek nopļauta vismaz reizi gadā neveidosies arī kūla.

Noteikumos iekļauts pienākums nodrošināt zāles pļaušanu piegulošajā teritorijā, lai nepieļautu, ka zāles augstums pilsētas un ciema teritorijā pārsniedz 20 cm. Šis ir optimālais zāles garums, kas nodrošina ne tikai sanitāro tīrību, bet arī nodrošinātu ainaviski pievilcīgu skatu, mazina ērču un nezāļu pārvietošanos, invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatību. Tā ir vispārēja prakse visā valsts teritorijā. Nosakot mazāku garumu, palielināsies pļaušanas biežums, kas attiecīgi var radīt ietekmi uz vidi.

Par nokritušo lapu un zaru savākšanu: Noteikumos iekļauts nosacījums, ka nedzīvojamo ēku un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nodrošina teritorijā nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim. Šis termiņš noteikts, jo veģetācijas periods beidzas oktobra trešajā dekādē un pēc šī termiņa tiek dots laiks teritorijas sakopšanai. Lapu un nokritušo zaru novākšana nodrošina ne tikai sanitāro tīrību, bet arī nodrošina drošākus pārvietošanās apstākļus sākoties ziemas sezonai.

Par piegulošo teritoriju kopšanu: Prasības noteiktas, lai nodrošinātu sakoptas vides veidošanos. Uzturamās piegulošās teritorijas platība noteikta, ievērojot Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-20-03, kas stājās spēkā 2014. gada 6. novembrī, ietvertās atziņas. Tādējādi ir nodrošināts arī samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi.

Nenoregulējot vienotu kārtību Siguldas novadā esošo teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, tas rezultēsies ar:

– ar Siguldas novada apkārtnē esošo teritoriju ilglaicīgu nesakopšanu, nepievilcīgas vides veidošanos, antisanitāru apstākļu rašanos (piemēram, nesavākti atkritumi, nekoptas ietves, aizaugušas teritorijas), zaļo zonu iznīcību, kas var vainagoties ar iedzīvotāju neapmierinātību un cita starpā atsevišķos gadījumos potenciāli var radīt bīstamību cilvēku veselībai, drošībai (piemēram, netīrītas ietves, kas rada pārvietošanās bīstamību, kūlas veidošanos);

– to, ka netiktu nodrošināta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā publiskā interese – Siguldas novada iedzīvotājiem dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā, kas kā tiesība vienlaicīgi nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā par ikviena tiesību dzīvot labvēlīgā vidē.

Lai ar noteikumiem aizsargātu sabiedrības tiesiskās intereses dzīvot labvēlīgā, sanitāri tīrā vidē, ir būtiski ieviest administratīvās atbildības mehānismu (administratīvās atbildības mehānisms netiek piemērots par noteikumu III nodaļu²) saistošo noteikumu ievērošanā un veicinātu godprātīgu uzlikto pienākumu izpildīšanu. Formāla noteikumu uzraudzība bez administratīvās atbildības neveicinās godprātīgu uzlikto pienākumu izpildīšanu.

Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu tiek piemērota noteikumu 3. punktā minētajiem subjektiem, ja neievēro noteikumos noteiktās prasības:

– teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

– kārtībai kādā veicami daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju (dzīvojamai mājai piederīgo zemju vai piesaistīto zemesgabalu) sakopšanas darbi;

– piegulošo teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanai;

– būves fasādēm un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides vai ainaviski vērtīgas teritorijas prasībām.

– noteikumu izpilde notiks pašvaldības kārtējā gada budžeta ietvaros;

– ieņēmumu daļa nav precīzi aprēķināma, jo noteikumos ir ietvertas prasības pilsētvides un ainavisko vērtīgo teritoriju saglabāšanai, kā arī izvērtējot samērīgumu – samazinātas prasības piegulošo un lauku teritoriju kopšanā. Salīdzinot datus ar pagājušo gadu konstatējams, ka par teritorijas uzturēšanas saistošo noteikumu pārkāpšanu uzsākti 32 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem par pārkāpumiem piemērotais soda apmērs ir 905 euro (no tiem apmaksāti ir 565 euro);

– nav attiecināms uz izdevumu daļu;

– nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā.

Nav nepieciešami papildus resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

Ietekme uz vidi – noteikumu pieņemšana nodrošinās vides sakārtošanu, zaļo zonu aizsardzību, pievilcīgākas vides veidošanos, ja ņem vērā, ka Siguldas novads (īpaši Siguldas pilsēta) jau izsenis ieguvis plašu atpazīstamību dēļ novadam raksturīgajām ainaviskajām dabas vērtībām. Ar šī mērķa izpildi vienlaicīgi tiek izpildīta sabiedrības tiesiskā interese – dzīvot labvēlīgā, sanitāri tīrā vidē.

Ietekme uz iedzīvotāju veselību – ieviesti nosacījumi, lai nepieļautu antisanitāru apstākļu rašanos un novērstu bīstamības, kas var ietekmēt cilvēku drošību un veselību.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav tieši attiecināms. Noteikumu regulējums netiešā veidā labvēlīgi ietekmēs estētiskas, higiēniskas, ekoloģiski tīras, drošas un ainaviski pievilcīgas vides veidošanos ap komercobjektiem. Kā arī Siguldas novads kļūs pievilcīgāks saimnieciskajām aktivitātēm.

Ietekme uz konkurenci – nav attiecināms.

Nav paredzētas papildus administratīvo procedūru izmaksas.

Saistošo noteikumu izpilde notiks iesaistot esošos cilvēkresursus. Pašvaldībā papildus institūcijas un darba vietas netiks radītas.

Noteikumu izpildi nodrošinās esošās institūcijas – pašvaldības Būvniecības kontroles pārvaldes amatpersonas un Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs Siguldas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums un noteiktie ierobežojumi, kā arī paredzētā administratīvā atbildība par to pārkāpšanu ir vērsta uz šī mērķa sasniegšanu un ir samērīga.

Sabiedrības līdzdalības veids – informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē un iesniegto priekšlikumu izvērtēšana.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai noteikumu projekts publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.sigulda.lv no 2023. gada 29. jūnija līdz 2023. gada 13. jūlijam (ieskaitot). Par noteikumu projektu ir saņemts vienas fiziskas personas viedoklis, kurā iebilsts par noteikumu projekta 4.1. un 5.1. apakšpunktu redakciju. Personas ieskatā:

– 4.1. apakšpunkts "rada nevienlīdzīgu attieksmi pret māju īpašniekiem un ierobežo saimniecisko darbību, jo palīgmateriāli, kā kastes, aizslietņi augiem ziemas periodam, ābeļu stutes, utt. tiek glabāti krāvumos";

– 5.1. apakšpunkts "liedz dabiski atjaunot zālājus, (neļaujot nogativināt sēklas) kā arī ierobežo veidot īpašus dekoratīvos zālāju un puķu sējumus (magones, margrietas) mājas priekšā, kas savienojas ar ceļmalu".

Noteikumu 4.1. un 5.1. apakšpunktu redakcijas ir saglabātas sākotnējā redakcijā. Noteikumu 4.1. apakšpunkta nosacījumi iekļauti nolūkā nodrošināt ainaviski pievilcīgu, sakārtotu vidi, kas vērsta pret publiski pieejamu vietu. Jo jebkuras personas tiesība dzīvot un uzturēties labvēlīgā vidē vienlaicīgi ir arī katra īpašnieka pienākums pret sabiedrību, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā. Savukārt Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Iekļaujot prasības par krāvumu, aizsegumu neveidošanu ir ievērots samērīgums, jo tās tiek noteiktas tikai tādām teritorijām, kas atrodas pilsētvides teritorijā un vērstas pret publiski pieejamu vidi nolūkā radīt aizsargājumu sabiedrības interesēm uzturēties, dzīvot labvēlīgā vidē, lai tai netraucētu nepievilcīgi vides skati veroties no jebkuras publiski pieejamas vietas. Savukārt noteikumu 5.1. apakšpunkts attiecas uz piegulošajām pilsētvides teritorijām, kurās nav pieļaujams veidot aizsaudzēšanai paredzētus īpašus dekoratīvus zālājus ar puķu sējumiem, kuru augstums pārsniedz 20 cm.