Siguldas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Siguldas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10
Siguldā 2023. gada 20. jūlijā
Saistošie noteikumi par Siguldas novada teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu
APSTIPRINĀTI
ar Siguldas novada pašvaldības domes
2023. gada 20. jūlija lēmumu (prot. Nr. 11, 1. §)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas
3. un 4. punktu, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu
Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi"
4. punktu, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu
Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunktu
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjama Siguldas novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. nedzīvojamās ēkas – Siguldas novada pilsētas un ciema teritorijā esošas būves, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas kā dzīvojamās ēkas un pēc lietošanas veida klasificētas kā nedzīvojamas ēkas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par būvju klasifikāciju;
2.2. nedzīvojamo ēku teritorija – nedzīvojamai ēkai piederīga vai piesaistīta zeme;
2.3. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz piegulošajam nekustamajam īpašumam;
2.4. piegulošā teritorija – nekustamam īpašumam pieguloša publiskā lietošanā esoša teritorija (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu, bet ne vairāk kā 5 m platumā no nekustamā īpašuma robežas;
2.5. pilsētvides teritorija – Teritorijas plānojumā noteiktā Siguldas novada pilsētas un ciema teritorija;
2.6. publiski pieejama vide – sabiedrībai brīvi pieejama ārtelpas teritorija;
2.7. zāle – ar zālaugiem apsēta vai aizņemta platība (gan zāliens, gan zālājs).
II. NEKUSTAMO ĪPAŠUMU UN TIEM PIEGULOŠO TERITORIJU UZTURĒŠANA UN KOPŠANA
3. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu un uzturēšanu nodrošina:
3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
3.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs (mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja noteikumos paredzētās pārvaldīšanas darbības uzdots veikt pārvaldniekam).
4. Lai nodrošinātu pilsētvides ainavas saglabāšanu, pilsētvides teritorijā:
4.1. nav pieļaujams veidot aizsegus, krāvumus salikumos no dažādiem materiāliem, plāksnēm, metāllūžņiem, pārpalikumiem no sintētiskiem materiāliem, surogātmateriāliem, koka gabaliem īpašumos, kas redzami no publiski pieejamas vides. Regulējums neattiecas uz būvmateriālu un būvgružu novietnēm būvniecības procesa ietvaros;
4.2. nav pieļaujams apbūvei paredzēto teritoriju aizaudzēšana ar krūmājiem;
4.3. jānodrošina zāles nopļaušana līdz kārtējā gada 15. augustam. Šis nosacījums neattiecas uz:
4.3.1. piegulošo teritoriju kopšanu;
4.3.2. lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (pēc eksplikācijas), kuru platība pārsniedz 1,00 ha;
4.3.3. zemēm, kuras tiek izmantotas ražas iegūšanai stādaudzēšanā, dārzeņkopībā un puķkopībā;
4.3.4. Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai putnu dzīvotņu teritorijām, kas atspoguļotas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku kartē.
5. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā valdītājs nodrošina nekustamam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu, tajā skaitā:
5.1. zāles pļaušanu (pilsētvides teritorijā nepieļaut, ka zāles augstums pārsniedz 20 cm. Ārpus pilsētvides teritorijas nodrošināt zāles nopļaušanu līdz kārtējā gada 15. augustam);
5.2. pilsētvides teritorijā ietvju, zaļo zonu, piebrauktuvju, kas neietilpst nekustamā īpašuma teritorijā kopšanu (attīrīšanu no atkritumiem, nolūzušiem zariem un nokritušo lapu klājuma) un ziemā ietvju attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem (pieļaujams smilts, smilts un sāls maisījums);
5.3. nepieļaut ledus un sniega krišanu no nekustamā īpašuma ēkas daļas ārējām konstrukcijām (t.sk. jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām, balkoniem), ja ledus un sniega krišana var skart piegulošo teritoriju, publiskai lietošanai paredzētu gājēju ietvi;
5.4. no gājēju ietvēm, celiņiem, piebrauktuvēm savāktais sniegs un ledus novietojams tā, lai tiktu nodrošināta visu ceļu satiksmes dalībnieku droša pārvietošanās.
6. Ja nekustamā īpašuma īpašniekiem nav saprotama uzturamās piegulošās teritorijas platība, pašvaldības Teritorijas attīstības pārvalde pēc pieprasījuma sagatavo uzturamās piegulošās teritorijas plānu.
7. Nedzīvojamo ēku teritoriju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītāji nodrošina piekritīgo teritoriju sakopšanas darbu izpildi, ievērojot šādu kārtību:
7.1. nodrošina zāles nopļaušanu līdz kārtējā gada 15. augustam;
7.2. nodrošina nokritušo lapu klājuma, nokaltušo augu un zaru savākšanu katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim;
7.3. ziemas periodā attīra gājēju ietves, celiņus, piebrauktuves no sniega un nokaisa ar pretslīdes materiāliem (pieļaujams smilts, smilts un sāls maisījums) – katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, tad papildus visas dienas laikā;
7.4. situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, kamēr bīstamība tiek novērsta;
7.5. nedzīvojamo ēku daļām, kas vērstas uz publiski pieejamu vidi, nodrošina regulāru skatlogu, ārdurvju un fasādes tīrību.
III. PRASĪBAS PILSĒTVIDES UN AINAVISKI VĒRTĪGAJĀS TERITORIJĀS BŪVJU FASĀŽU UN TO ĀRĒJO KONSTRUKCIJU TEHNISKAJAM STĀVOKLIM VAI ĀRĒJAM IZSKATAM
8. Pilsētvides un Teritorijas plānojumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās esošo nekustamo īpašumu īpašnieks vai valdītājs nodrošina un atbild par ēku (būvju) fasāžu, to ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, lai atbilst pilsētvides un ainaviski vērtīgo teritoriju prasībām, t.i., būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo vides ainavu, neizjauc vides tēlu, kā arī pilsētvides un ainaviski vērtīgo teritoriju vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā:
8.1. nodrošina pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās atkritumu konteineru uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus un netīrību;
8.2. neveido aizsegus no dažādu materiālu plāksnēm, metāllūžņiem, pārpalikumiem no sintētiskiem materiāliem, surogātmateriāliem, koka gabaliem;
8.3. nepieļauj būvju ārējā konstrukcijā iegruvumus, plaisas, izdrupumus, materiālu kārtu atdalīšanos, materiāla trupi, horizontālo līniju izliekumus vai ieliekumus, sienu vai apmetuma izspiešanos un citu veidu deformācijas, dekoratīvo elementu bojājumus, būvju apdares materiālu plaisāšanos un nodrupšanu;
8.4. nojauc vai atjauno būvju ārējās konstrukcijas, kas nav nesošās vai norobežojošās konstrukcijas un neietekmē būvju konstruktīvo noturību (piemēram, balkonus, dūmeņus, uzjumteņus, lieveņus, pandusus, ārējās kāpnes u.c.), ja tās acīmredzami nolietojušās vairāk nekā pārējās būvju konstrukcijas un var zaudēt savu veidolu;
8.5. nodrošina ēkas fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu remontu vai atjaunošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai vides ainavai, novērš fasādes materiāla bojājumu veidošanos (tajā skaitā ārējo konstrukciju pamatmateriālu atsegumus, plaisas, izdrupumus, apdares materiālu atslāņojumus, u.c.);
8.6. nepieļauj bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas ārējos sistēmu elementos (piemēram, korozijas radītus caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);
8.7. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši vides arhitektoniskajam stilam;
8.8. nepieļauj un likvidē uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām projektā neparedzētus augošus krūmus un kokus;
8.9. nepieļauj būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma nolupšanu vai noskalošanos.
9. Būvju fasādes un to ārējās konstrukcijas, kas neatbilst noteikumu 8. punkta prasībām, ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem).
IV. ATVIEGLOJUMI
10. No piegulošās teritorijas uzturēšanas pienākumiem var tikt atbrīvoti viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) uz šī statusa periodu, ja šīs personas ir:
10.1. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām;
10.2. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.
11. Lai saņemtu noteikumu 10. punktā noteiktos atvieglojumus, personai vai tā likumiskajam pārstāvim jāvēršas Siguldas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvaldē, iesniedzot iesniegumu, pievienojot pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) izziņu un uzrādot invaliditāti apliecinošu dokumentu.
12. Par nekustamā īpašnieka atbrīvošanu no piegulošās teritorijas uzturēšanas pašvaldības Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvalde informē Siguldas novada Pašvaldības policiju.
13. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums 3 darba dienu laikā par to paziņot pašvaldībai.
14. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par atbalstu piegulošās teritorijas kopšanā. Vienošanās pēc nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles var paredzēt vienu no šādiem atbalsta veidiem:
14.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;
14.2. cita veida atbalstu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldības pienākumu nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).
15. Lai saņemtu noteikumu 14. punktā minēto atbalstu, personai jāvēršas pašvaldības Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvaldē ar iesniegumu, norādot vēlamo atbalsta veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.
16. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, noslēdz vienošanās par atbalstu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.
17. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu atbalsta veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajā kārtībā.
V. NOTEIKUMU IZPILDES KONTROLE UN ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU
18. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersonas.
19. Par noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu lietas izskatīšanu Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā veic Siguldas novada pašvaldības domes izveidota komisija – Siguldas novada Būvvalde.
20. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata pašvaldības Administratīvā komisija.
21. Par noteikumu 4. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.
22. Par noteikumu 5. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz astoņdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.
23. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītājiem par noteikumu 7. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. panta nosacījumiem.
24. Nedzīvojamo ēku teritoriju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par noteikumu 7. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja L. Sausiņa
Paskaidrojuma raksts
saistošajiem noteikumiem "Saistošie noteikumi par Siguldas novada teritoriju
kopšanu un būvju uzturēšanu"
Sadaļas nosaukums |
Sadaļas paskaidrojums |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saskaņā ar Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumu pārejas noteikumu 6. punktu ar
2021. gada 1. jūlija jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi stājas
spēkā jaunizveidotais Siguldas novads ar administratīvo centru –
Sigulda, kurā ietilpst šādas teritoriālā iedalījuma vienības: Allažu
pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils
pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta, un izbeidzas
visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Siguldas novada pašvaldība ir
novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un
saistību pārņēmēja. Likuma pārejas noteikumu 17. punkts noteica, ka
2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu
veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem
jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā
stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā
novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi.
Lai noteiktu visā jaunveidotajā Siguldas novada teritorijā vienotu kārtību kādā kopjama Siguldas novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves pašvaldības dome 2022. gada 17. novembrī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus. Noteikumi nestājās spēkā, jo: – tika saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums ar lūgumu pārskatīt noteikumus, atbilstoši ministrijas iebildēm; – 2023. gada 1. janvāra mainījās noteikumiem izdošanas tiesiskais pamatojums – Pašvaldību likums. Attiecīgi kopš šī gada 1. janvāra Siguldas novada teritorijā nav spēkā regulējuma, kas ar ārēju normatīvo aktu noteiktu vienotas prasības Siguldas novada teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, kas izriet no jaunā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta, 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punkta, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkta, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkta. Izstrādāto saistošo noteikumu izdošanas mērķis noteikt visā Siguldas novada teritorijā: – vienotas prasības teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; – vienotu kārtību kādā veicami daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju (dzīvojamai mājai piederīgo zemju vai piesaistīto zemesgabalu) sakopšanas darbi; – vienotas prasības īpašumiem piegulošo teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanai; – vienotus nosacījumus būves fasādēm un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgas teritorijas prasībām. Noteikumi izstrādāti ņemot vērā: 1) Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-20-03, kas stājās spēkā 2014. gada 6. novembrī, ietvertās atziņas; 2) iedzīvotāju visbiežāk izteiktās sūdzības un ieteikumus teritorijas (īpaši pilsētvides) uzturēšanā (galvenokārt par dažāda veida krāvumiem, kas veido nepievilcīgu apkārtējo vidi, zāles nepļaušanu, latvāņu izplatīšanos); 3) iepriekš pieminēto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu par to saistošo noteikumu redakciju, kas virzīta apstiprināšanai domei 2022. gada 17. novembrī; 4) Siguldas novada Attīstības programmā 2021.–2027. gadam noteiktos izvirzītos rīcības virzienus un tam pakārtotos uzdevumus, kurus pašvaldība sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir apņēmusies īstenot novada un tā iedzīvotāju labā; 5) Siguldas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2045. gadam noteikto par ilgtermiņa attīstības redzējumu, kas tiek skaidrots no trīs ilgtspējīgas attīstības vienlīdz svarīgajām dimensijām – sabiedrība, vide un ekonomika; 6) apvienotajos novados iepriekš ieviesto praksi teritorijas uzturēšanā, kāda bijusi pirms teritoriālās reformas. Stratēģijā kā viena no ilgtermiņa attīstības prioritātēm ir iedzīvotājs, mūsdienīga un ilgtspējīga dzīves vide un novada vienotība un atpazīstamība. Mūsdienīgas un ilgtspējīgas dzīves telpa tiek saprasta kā teritorija ar augstvērtīgu pilsētas un ciemu publisko telpu, sakoptu novadu un tīru apkārtējo vidi. Ar noteikumu izdošanu tiktu nodrošināta ne tikai Pašvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumu izpilde, bet daļēji arī – Siguldas novada attīstības programmā 2021.–2027. gadam noteikto pasākumu realizācija un redzējums, kāds paredzēts Siguldas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2045. gadam. Lai sasniegtu attīstības programmā izvirzītos uzdevumus un nospraustos novada teritorijas attīstības ilgtermiņa un vidēja termiņa uzstādījumus, programmas rīcības plāns paredz šādus pasākumus: – plāna "Sakopts, vieds un drošs novads" izpildei viens no uzdevumiem ir "veicināt daudzdzīvokļu ēku teritoriju sakārtošanu"; – plāna "Dabas daudzveidība un augsta vides kvalitāte" izpildei vieni no uzdevumiem ir: 1) "Nodrošināt vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu" ar rīcību "Nodrošināta zemes, ūdens un meža resursu apsaimniekošanas uzraudzība"; 2) "Pilnveidot publiskās ārtelpas kvalitāti un vides pieejamību" ar rīcību "Vidi degradējošo objektu (graustu) nojaukšana vai pārbūve, objektu attīstības veicināšana", kura ietvaros paredzēts sakārtot novadā esošās degradētās ēkas un teritorijas, "Ainavisko skatu vietu izkopšana", "Vides pieejamības nodrošināšana pie pašvaldības ēkām un publiskām teritorijām"; – plāna "Ekonomiski aktīvs novads" izpildei viens no uzdevumiem ir "Attīstīt uzņēmējdarbību sekmējošo infrastruktūru un pakalpojumus", kura ietvaros paredzēta "degradēto teritoriju revitalizācija". Siguldas novada Attīstības programmā iekļautie pasākumi un aktivitātes noteiktas, ņemot vērā pašvaldības nozaru speciālistu un iedzīvotāju viedokli un priekšlikumus, kā arī izvērtējot līdzšinējo novadu (Inčukalna, Krimuldas, Mālpils un Siguldas) attīstības programmu izpildes jeb īstenošanas rezultātus. Saistošie noteikumi skar Siguldas novada sabiedrības interesi dzīvot un uzturēties sakoptā, labvēlīgā, sabiedrībai drošā un sanitāri tīrā vidē, ko kā vērtību atzīst arī Siguldas novada pašvaldība. Attiecīgi noteikumu ieviešana nodrošinās sakoptu vidi (īpaši pilsētvides, ainaviski vērtīgajās teritorijās, daudzdzīvokļu namu un nedzīvojamo īpašumu teritorijās), kā arī novērsīs iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai sasaistē ar noteikto pienākumu publisko teritoriju kopšanā. Par prasībām pilsētvides ainavas saglabāšanai pilsētvides teritorijā: Lai nodrošinātu sakārtotu pilsētvidi, nolikumā ir ietvertas pamatprasības, kas izvirzītas pilsētvides pievilcīgas ainavas saglabāšanai, jo ar citiem alternatīviem līdzekļiem pašvaldībai nav iespējams rast risinājumu problēmsituācijām, kas saistītas ar nepievilcīgas vides veidošanos. Jebkuras personas tiesība dzīvot un uzturēties labvēlīgā vidē vienlaicīgi ir arī katra īpašnieka pienākums pret sabiedrību, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā. Savukārt Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Iekļaujot prasības par krāvumu, aizsegumu neveidošanu ir ievērots samērīgums, jo tās tiek noteiktas tikai tādiem īpašumiem, kas atrodas pilsētvides teritorijā un vērsti pret publiski pieejamu vidi nolūkā radīt aizsargājumu sabiedrības interesēm uzturēties, dzīvot labvēlīgā vidē, lai tai netraucētu nepievilcīgi vides skati veroties no jebkuras publiski pieejamas vietas. Prasība par apbūvei paredzēto teritoriju neaizaudzēšanu ar krūmājiem noteikta nolūkā, ne tika lai neveidotos nepievilcīga un antisanitāra vide, bet arī lai nenotiktu patvarīga zemes transformēšanās citā zemes lietošanas veidā dēļ tās nepienācīgas apsaimniekošanas. Par prasībām zāles pļaušanai: Prasības iekļautas balstoties uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktā nostiprinātā leģitīmā mērķa sasniegšanu – nodrošināt sanitāro tīrību un saglabāt pilsētvides ainavu, tādejādi vienlaikus nodrošinot zaļo zonu un apstādījumu aizsardzību. Mērķa sasniegšanai zāles pļaušanas nosacījumi un termiņi noteikti nolūkā, jo ar alternatīviem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt leģitīmā mērķa sasniegšanu teritorijām, kas nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nosacījums par zāles nopļaušanas termiņu (15. augusts) noteikts vadoties no: – Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē paustās informācijas par pēdējo datumu (15. augustu), kad ir jābūt nopļautiem zālājiem, kas nav Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un kas nav zālāji, kurus izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai; – Ministru kabineta 2020. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to" ietvertajām prasībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanai, kas noteikts nolūkā, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanos, kvalitātes pasliktināšanos un degradēšanos. Šo Ministru noteikumu izpratnē zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana; – biologu paustajiem viedokļiem, ka zāles uzturēšanai pietiek ar zāles nopļaušanu vismaz vienu reizi gadā. Pie tam zāles pļaušana retāk nekā reizi divos gados rada tādu veģetācijas struktūru un sugu daudzveidības samazināšanos, kas līdzinās vispār nepļautai pļavai. Savā vaļā atstāta pļava drīz vien aizaug ar invazīviem augiem, krūmiem un mežaudzi1. Paustais parāda, ka bez cilvēku līdzdalības teritoriju zaļās zonas pastāvēt nevar. Turklāt ja zāle tiek nopļauta vismaz reizi gadā neveidosies arī kūla. Noteikumos iekļauts pienākums nodrošināt zāles pļaušanu piegulošajā teritorijā, lai nepieļautu, ka zāles augstums pilsētas un ciema teritorijā pārsniedz 20 cm. Šis ir optimālais zāles garums, kas nodrošina ne tikai sanitāro tīrību, bet arī nodrošinātu ainaviski pievilcīgu skatu, mazina ērču un nezāļu pārvietošanos, invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatību. Tā ir vispārēja prakse visā valsts teritorijā. Nosakot mazāku garumu, palielināsies pļaušanas biežums, kas attiecīgi var radīt ietekmi uz vidi. Par nokritušo lapu un zaru savākšanu: Noteikumos iekļauts nosacījums, ka nedzīvojamo ēku un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nodrošina teritorijā nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim. Šis termiņš noteikts, jo veģetācijas periods beidzas oktobra trešajā dekādē un pēc šī termiņa tiek dots laiks teritorijas sakopšanai. Lapu un nokritušo zaru novākšana nodrošina ne tikai sanitāro tīrību, bet arī nodrošina drošākus pārvietošanās apstākļus sākoties ziemas sezonai. Par piegulošo teritoriju kopšanu: Prasības noteiktas, lai nodrošinātu sakoptas vides veidošanos. Uzturamās piegulošās teritorijas platība noteikta, ievērojot Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-20-03, kas stājās spēkā 2014. gada 6. novembrī, ietvertās atziņas. Tādējādi ir nodrošināts arī samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi. Nenoregulējot vienotu kārtību Siguldas novadā esošo teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, tas rezultēsies ar: – ar Siguldas novada apkārtnē esošo teritoriju ilglaicīgu nesakopšanu, nepievilcīgas vides veidošanos, antisanitāru apstākļu rašanos (piemēram, nesavākti atkritumi, nekoptas ietves, aizaugušas teritorijas), zaļo zonu iznīcību, kas var vainagoties ar iedzīvotāju neapmierinātību un cita starpā atsevišķos gadījumos potenciāli var radīt bīstamību cilvēku veselībai, drošībai (piemēram, netīrītas ietves, kas rada pārvietošanās bīstamību, kūlas veidošanos); – to, ka netiktu nodrošināta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā publiskā interese – Siguldas novada iedzīvotājiem dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā, kas kā tiesība vienlaicīgi nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā par ikviena tiesību dzīvot labvēlīgā vidē. Lai ar noteikumiem aizsargātu sabiedrības tiesiskās intereses dzīvot labvēlīgā, sanitāri tīrā vidē, ir būtiski ieviest administratīvās atbildības mehānismu (administratīvās atbildības mehānisms netiek piemērots par noteikumu III nodaļu2) saistošo noteikumu ievērošanā un veicinātu godprātīgu uzlikto pienākumu izpildīšanu. Formāla noteikumu uzraudzība bez administratīvās atbildības neveicinās godprātīgu uzlikto pienākumu izpildīšanu. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu tiek piemērota noteikumu 3. punktā minētajiem subjektiem, ja neievēro noteikumos noteiktās prasības: – teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; – kārtībai kādā veicami daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju (dzīvojamai mājai piederīgo zemju vai piesaistīto zemesgabalu) sakopšanas darbi; – piegulošo teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanai; – būves fasādēm un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides vai ainaviski vērtīgas teritorijas prasībām. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Noteikumu īstenošanas
fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu: – noteikumu izpilde notiks pašvaldības kārtējā gada budžeta ietvaros; – ieņēmumu daļa nav precīzi aprēķināma, jo noteikumos ir ietvertas prasības pilsētvides un ainavisko vērtīgo teritoriju saglabāšanai, kā arī izvērtējot samērīgumu – samazinātas prasības piegulošo un lauku teritoriju kopšanā. Salīdzinot datus ar pagājušo gadu konstatējams, ka par teritorijas uzturēšanas saistošo noteikumu pārkāpšanu uzsākti 32 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem par pārkāpumiem piemērotais soda apmērs ir 905 euro (no tiem apmaksāti ir 565 euro); – nav attiecināms uz izdevumu daļu; – nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā. Nav nepieciešami papildus resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Sociālā ietekme –
uzlabosies vides sakoptība, kas veicinās iedzīvotāju labsajūtu.
Ietekme uz vidi – noteikumu pieņemšana nodrošinās vides sakārtošanu, zaļo zonu aizsardzību, pievilcīgākas vides veidošanos, ja ņem vērā, ka Siguldas novads (īpaši Siguldas pilsēta) jau izsenis ieguvis plašu atpazīstamību dēļ novadam raksturīgajām ainaviskajām dabas vērtībām. Ar šī mērķa izpildi vienlaicīgi tiek izpildīta sabiedrības tiesiskā interese – dzīvot labvēlīgā, sanitāri tīrā vidē. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – ieviesti nosacījumi, lai nepieļautu antisanitāru apstākļu rašanos un novērstu bīstamības, kas var ietekmēt cilvēku drošību un veselību. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav tieši attiecināms. Noteikumu regulējums netiešā veidā labvēlīgi ietekmēs estētiskas, higiēniskas, ekoloģiski tīras, drošas un ainaviski pievilcīgas vides veidošanos ap komercobjektiem. Kā arī Siguldas novads kļūs pievilcīgāks saimnieciskajām aktivitātēm. Ietekme uz konkurenci – nav attiecināms. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Administratīvā pārkāpuma
procesu par noteikumu prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīšanai veic pašvaldības Būvniecības kontroles pārvaldes
amatpersonas vai Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersonas.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Siguldas novada pašvaldības
Administratīvā komisija. Saistošo noteikumu piemērošanā personas var
vērsties Siguldas novada pašvaldībā. Nav paredzētas papildus administratīvo procedūru izmaksas. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Noteikumi ir izstrādāti
pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, kā arī Ministru kabineta
2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās
apkopes noteikumi" 4. punktā, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta
noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunktā noteiktā
pilnvarojuma izpildei.
Saistošo noteikumu izpilde notiks iesaistot esošos cilvēkresursus. Pašvaldībā papildus institūcijas un darba vietas netiks radītas. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Noteikumu izpildes
nodrošināšanā netiek paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo
likvidācija vai reorganizācija. Noteikumu izpildi nodrošinās esošās institūcijas – pašvaldības Būvniecības kontroles pārvaldes amatpersonas un Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs Siguldas novada pašvaldības Administratīvā komisija. |
7. Prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Noteikumi izstrādāti
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pilnvarojumam un mērķim –
novērst un nepieļaut nesakoptas vides veidošanos Siguldas novada
teritorijā, ja ņem vērā, ka Siguldas novads (īpaši Siguldas pilsēta) jau
izsenis ieguvis plašu atpazīstamību dēļ novadam raksturīgajām
ainaviskajām dabas vērtībām. Ar šī mērķa izpildi vienlaicīgi tiek
izskausti iespējamie draudi personu veselībai un dzīvībai sasaistē ar
normatīvajos aktos noteikto pienākumu publisko teritoriju kopšanā, kā
arī ir izpildīta sabiedrības tiesiskā interese – dzīvot labvēlīgā,
sanitāri tīrā vidē. Īstenojot šo mērķi, Siguldas novads kļūs
pievilcīgāks gan dzīvošanai, gan arī saimnieciskajām aktivitātēm. Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums un noteiktie ierobežojumi, kā arī paredzētā administratīvā atbildība par to pārkāpšanu ir vērsta uz šī mērķa sasniegšanu un ir samērīga. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Noteikumu izstrādes
procesā notikušas konsultācijas ar to izpildes nodrošināšanā
iesaistītajām institūcijām (pašvaldības Centrālās pārvaldes Būvniecības
kontroles pārvaldi, Teritorijas attīstības pārvaldes Vides pārvaldības
nodaļu, Siguldas novada Pašvaldības policiju, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministriju), kā arī ņemtas vērā iedzīvotāju
visbiežāk izteiktās iebildes jautājumos par nesakoptajām teritorijām,
teritorijās esošajiem objektiem, kas rada nepievilcīgu kopējo vidi. Sabiedrības līdzdalības veids – informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē un iesniegto priekšlikumu izvērtēšana. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai noteikumu projekts publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.sigulda.lv no 2023. gada 29. jūnija līdz 2023. gada 13. jūlijam (ieskaitot). Par noteikumu projektu ir saņemts vienas fiziskas personas viedoklis, kurā iebilsts par noteikumu projekta 4.1. un 5.1. apakšpunktu redakciju. Personas ieskatā: – 4.1. apakšpunkts "rada nevienlīdzīgu attieksmi pret māju īpašniekiem un ierobežo saimniecisko darbību, jo palīgmateriāli, kā kastes, aizslietņi augiem ziemas periodam, ābeļu stutes, utt. tiek glabāti krāvumos"; – 5.1. apakšpunkts "liedz dabiski atjaunot zālājus, (neļaujot nogativināt sēklas) kā arī ierobežo veidot īpašus dekoratīvos zālāju un puķu sējumus (magones, margrietas) mājas priekšā, kas savienojas ar ceļmalu". Noteikumu 4.1. un 5.1. apakšpunktu redakcijas ir saglabātas sākotnējā redakcijā. Noteikumu 4.1. apakšpunkta nosacījumi iekļauti nolūkā nodrošināt ainaviski pievilcīgu, sakārtotu vidi, kas vērsta pret publiski pieejamu vietu. Jo jebkuras personas tiesība dzīvot un uzturēties labvēlīgā vidē vienlaicīgi ir arī katra īpašnieka pienākums pret sabiedrību, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā. Savukārt Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Iekļaujot prasības par krāvumu, aizsegumu neveidošanu ir ievērots samērīgums, jo tās tiek noteiktas tikai tādām teritorijām, kas atrodas pilsētvides teritorijā un vērstas pret publiski pieejamu vidi nolūkā radīt aizsargājumu sabiedrības interesēm uzturēties, dzīvot labvēlīgā vidē, lai tai netraucētu nepievilcīgi vides skati veroties no jebkuras publiski pieejamas vietas. Savukārt noteikumu 5.1. apakšpunkts attiecas uz piegulošajām pilsētvides teritorijām, kurās nav pieļaujams veidot aizsaudzēšanai paredzētus īpašus dekoratīvus zālājus ar puķu sējumiem, kuru augstums pārsniedz 20 cm. |
1 atsauce izmantota no https://ziemellatvija.lv/dabiska-plava-ienak-ari-pilsetvide/
2 Par noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu lietas izskatīšanu Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā veic Siguldas novada pašvaldības domes izveidota komisija – Siguldas novada Būvvalde, jo situācijas, kad būve neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu, pašvaldība risinās administratīvā procesa kārtībā, ar administratīvo aktu nosakot būves īpašniekam pienākumu veikt būves sakārtošanu, konservāciju vai nojaukšanu.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja L. Sausiņa