Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Ārlietu ministrijas informācija
Rīgā 2023. gada 24. augustā
Par starptautiska līguma stāšanos spēkā
Ārlietu ministrija informē, ka 2023. gada 16. augustā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (parakstīts 2023. gada 19. jūnijā Rīgā, apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 288).
Pielikumā: Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīguma par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā teksts angļu valodā un tulkojums latviešu valodā.
Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore S. Pēkale
FRAMEWORK AGREEMENT
between
THE GOVERNMENT OF REPUBLIC OF LATVIA
and
THE SWISS FEDERAL COUNCIL
On
THE IMPLEMENTATION OF THE SECOND SWISS CONTRIBUTION TO
SELECTED MEMBER STATES OF THE EUROPEAN UNION TO REDUCE ECONOMIC AND SOCIAL
DISPARITIES WITHIN THE EUROPEAN UNION
THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA (hereinafter referred
to as the "Latvia")
and
THE SWISS FEDERAL COUNCIL (hereinafter referred to as "Switzerland"),
hereinafter collectively referred to as the "Parties",
• NOTING the solidarity of Switzerland with the endeavours of the European Union (EU) to reduce economic and social disparities within the EU;
• COMMITTED to further reducing the economic and social disparities within the EU and within Latvia;
• BUILDING upon the successful cooperation between the Parties during Latvia’s transition process leading to its accession to the EU and in the framework of the Swiss contribution to the enlarged EU;
• SHARING AND PROMOTING the fundamental values of democracy, the rule of law and political pluralism;
• RESPECTING AND DEFENDING human rights, human dignity and fundamental freedoms;
• REFERRING to the United Nations Sustainable Development Goals;
• HAVING regard to the friendly relations between the Parties;
• DESIRING to further strengthen these relations and the fruitful cooperation between the Parties;
• REFERRING to the "Memorandum of Understanding between the European Union and Switzerland on a contribution by Switzerland towards reducing economic and social disparities and for cooperation in the area of migration in the European Union" signed on 30.06.2022 for a total amount of CHF 1,302,000,000 (one billion three hundred and two million Swiss francs) to selected EU Member States for cooperation in the areas of cohesion and migration (hereinafter referred to as the "second Swiss Contribution");
• NOTING the cooperation in the area of migration of up to CHF 200,000,000 (two hundred million Swiss francs) under the second Swiss Contribution;
• IN VIEW of the cooperation in the area of cohesion of up to CHF 1,102,000,000 (one billion one hundred and two million Swiss francs) under the second Swiss Contribution.
hereby agree as follows:
Article 1 – Definitions
For the purposes of this Framework Agreement:
"Contribution" means the maximum non-refundable financial contribution granted by Switzerland to Latvia under this Framework Agreement;
"Country-Specific Set-Up" (Annex) means the thematic and geographic allocations of the Contribution and specific rules agreed between Latvia and Switzerland as well as the attribution of responsibilities and tasks to entities involved in the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme and in Support Measures respectively;
"Memorandum of Understanding" means the Memorandum of Understanding between the European Union and Switzerland on a contribution by Switzerland towards reducing economic and social disparities and for cooperation in the area of migration in the European Union" signed on30.06.2022 for a total amount of CHF 1,302,000,000 (one billion three hundred and two million Swiss francs) to selected EU Member States for cooperation in the areas of cohesion and migration;
"National Coordination Unit" means the national public entity of Latvia designated to act on its behalf for the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme.
"Programme" means a coherent set of Programme Components carried out in line with national priorities, policies or strategies of the Partner State with the support of the Contribution comprising a single comprehensive implementation and budget framework with overarching goals. A Programme may be accompanied by a policy dialogue;
"Project" means an indivisible series of activities, carried out with the support of the Contribution, which is aimed at achieving agreed objectives and outcomes and is not part of a Programme;
"Regulations" means the Regulations on the implementation of the second Swiss Contribution in the area of cohesion issued by Switzerland and containing the general rules and procedures on the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme;
"Support Measure" is used as generic term and means a specific Project, Programme or Technical Support within the framework of the Latvian-Swiss Cooperation Programme;
"Support Measure Agreement" means an agreement between the Parties and, if need be, additional contracting parties, on the implementation of a Support Measure;
"Latvian-Swiss Cooperation Programme" means the bilateral programme for the implementation of this Framework Agreement;
"Technical Support" means part of the Contribution provided under the Cooperation Programme for the preparation of Support Measures and for the efficient and effective implementation of the Cooperation Programme.
Article 2 – Legal Framework
1. This Framework Agreement, together with the following documents, constitutes the legal framework of the implementation of the second Swiss Contribution in the area of cohesion:
(a) the Regulations and subsequent amendments thereof;
(b) Support Measure Agreements, or other agreements between the Parties, resulting from the Framework Agreement; and
(c) any operational procedures or guidelines adopted by Switzerland after consultation with Latvia
2. In the event of conflicts/contradictions between the provisions of these instruments, the aforementioned order of precedence shall apply.
Article 3 – Objectives and Principles
1. The overall objective of the Latvian-Swiss Cooperation Programme is to contribute to the reduction of the economic and social disparities within the EU and within Latvia, building upon and further strengthening the bilateral relations between Switzerland and the EU and its Member States.
2. The Parties shall select Support Measures that contribute to the achievement of the overall objective and which, with the exception of Technical Support, contribute to at least one of the five objectives of the second Swiss Contribution, which are to:
a) promoting economic growth and social dialogue, reducing (youth) unemployment;
b) managing migration and supporting integration. Increasing public safety and security;
c) protecting the environment and the climate;
d) strengthening of social systems;
e) civic engagement and transparency.
3. Support Measures, with the exception of Technical Support and unless otherwise agreed upon by the Parties, shall be assigned to at least one thematic area of cooperation, as set out in the Regulations. The Parties shall achieve a thematic concentration for the Contribution. Therefore, the Parties shall mutually agree on a limited number of thematic areas to receive support under the Latvian-Swiss Cooperation Programme, as set out in the Country-Specific Set-Up.
4. The Parties shall encourage partnerships and the exchange of expertise between actors from Latvia and Switzerland.
5. Support Measures shall respect social inclusion and ensure environmental sustainability.
6. All actions under the Latvian-Swiss Cooperation Programme shall be implemented in line with the objectives, principles, strategic directions, geographical and thematic focus as outlined in the Country-Specific Set Up and the Regulations.
Article 4 – Financial Framework
1. Switzerland agrees to grant a Contribution to Latvia of up to CHF 40 400 000 (forty million four hundred thousand Swiss francs) with reference to the agreed thematic areas and geographic allocation and according to the indicative allocation defined in the Country Specific Set-Up.
2. The Contribution in paragraph 1 does not include expenditures of Switzerland for the management costs of the "Latvian-Swiss Cooperation Programme" and for the "Swiss Expertise and Partnership Fund Cohesion". The latter shall be a fund administered by Switzerland, aimed at making Swiss expertise available to selected EU Member States, ensuring the quality and sustainability of Support Measures, strengthening bilateral relations and fostering partnerships between Latvia and Switzerland.
3. The period of eligibility of expenditures from Support Measures, as defined in Chapter 6 of the Regulations, ends on 3 December 2029, inclusive. Funds not used until this date shall no longer be available to Latvia.
4. Under the Latvian-Swiss Cooperation Programme, with the exception of the amounts reserved for Swiss management costs and the Swiss Expertise and Partnership Fund, the Contribution should be provided in the form of non-refundable grants or concessional financial facilities such as credit lines, guarantee schemes, equity, debt participation, and loans.
5. The financing from the Contribution shall not exceed 60% of the eligible expenditures from the Support Measure, except for:
a) Projects or Programmes receiving additional financing in the form of budget allocations from national, regional or local authorities, in which case the financing from the Contribution may not exceed 85% of the total eligible expenditures;
b) Projects or Programmes implemented by non-governmental organisations, which may be financed to a degree higher than 60% or fully by the Contribution;
c) Technical Support, which may be financed to a degree higher than 60% or fully by the Contribution;
d) Support Measures in the form of credit lines, guarantee schemes, equity and debt participation and loans to the private sector, which may be financed to a degree higher than 60% or even fully by the Contribution.
6. Latvia shall ensure compliance with applicable rules on state aid and public procurement.
Article 5 – Principles for Support Measures
1. Support Measures shall be implemented in accordance with the legal Framework pursuant to Article 2.
2. Latvia is responsible for the identification of Support Measures, which are
a. relevant and in line with national priorities;
b. effective in addressing the identified needs;
c. feasible and efficient to implement;
d. expected to have impact;
e. designed to create sustainable benefits.
3. Latvia shall avoid any duplication of and/or overlap with any part of a Support Measure which is receiving support from any other structural and/or cohesion funds, such as the European Funds, the European Economic Area Financial Mechanism or the Norwegian Financial Mechanism, as the case may be.
4. Each Support Measure shall be approved first by Latvia and then by Switzerland.
5. Each Support Measure shall be subject to a Support Measure Agreement.
6. The Parties attach high importance to the monitoring, evaluation and auditing of the Support Measures and the Contribution. Each Party shall share, without delay, any useful information requested by the other party. The Parties shall ensure effective coordination and monitoring of the Latvian-Swiss Cooperation Programme.
7. Switzerland, or any third party appointed to act on its behalf, shall have the right to visit, monitor, review, audit and evaluate all activities and procedures related to the implementation of the Support Measures as deemed appropriate by Switzerland. Latvia shall provide any and all information, assistance and documentation, which may be requested or useful, to allow Switzerland to exercise such right.
8. In order to ensure effective implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme, the Competent Authorities referred to in Article 6 shall hold annual meetings. The purpose of such meetings shall be to review the progress achieved in the Latvian-Swiss Cooperation Programme, agree on any necessary measures to be taken, and provide a forum for discussion of issues of bilateral interest.
Article 6 – Competent Authorities
1. Latvia has authorised a national public entity to act on its behalf as the National Coordination Unit (see Country-Specific Set-Up). The National Coordination Unit shall have overall responsibility for reaching the objectives of the Latvian-Swiss Cooperation Programme as well as for its implementation in accordance with this Framework Agreement.
2. Switzerland has authorised the Federal Department of Foreign Affairs, acting through the Swiss Agency for Development and Cooperation (SDC), and the Federal Department of Economic Affairs, Education and Research, acting through the State Secretariat for Economic Affairs (SECO), to act on its behalf for the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme. Support Measures are assigned to either the SDC or SECO in line with their respective fields of competence.
Article 7 – Liability
The responsibility of Switzerland with regard to the Latvian-Swiss Cooperation Programme is limited to providing funds in accordance with the relevant Support Measure Agreements. No liability to any public or private Latvian entity involved in a Support Measure or to any third parties is or will be assumed by Switzerland.
Article 8 – Common Concern
The Parties share a common concern to prevent and fight against corruption, which jeopardises good governance and the proper use of resources needed for development, and, in addition, endangers fair and open competition in procurement procedures based upon price and quality. The Parties therefore agree to combine their efforts to fight corruption and, in particular, agree that any offer, gift, payment, remuneration or benefit of any kind whatsoever, made to whomsoever, directly or indirectly, with a view to being awarded a mandate or contract under this Framework Agreement, or during the performance hereof, will be construed as an illegal act or corrupt practice. Any act of this kind constitutes sufficient grounds for terminating this Framework Agreement and the relevant Support Measure Agreement, cancelling the procurement or resulting award, or taking any other proportionate corrective measure laid down by applicable law. The Parties shall promptly inform each other of any well-founded suspicion of an illegal act or corrupt practice.
Article 9 – Amendments
1. Any amendment to this Framework Agreement shall be made in writing with the mutual agreement of the Parties.
2. Notwithstanding paragraph 1 above, the Country-Specific Set-Up may be amended by mutual agreement of the Competent Authorities referred to in Article 6 through an exchange of letters between them.
Article 10 – Final Provisions
1. The Country-Specific Set-Up (Annex) shall form integral part of this Framework Agreement.
2. This Framework Agreement shall enter into force, after its signature, on the date of receipt of the last notification confirming the completion by both Parties of their respective approval procedures. It applies until both Parties have fulfilled all their obligations. The Parties shall provisionally apply this Framework Agreement and the Annex hereto commencing on the date on which this Framework Agreement is signed by both Parties.
3. Any dispute which may result from the application of this Framework Agreement shall be resolved by diplomatic means.
4. This Framework Agreement may be terminated at any time by one of the Parties giving six months’ prior written notice. Prior to making such a decision, the Parties shall enter into consultation regarding the reasons for the termination.
5. In the event of termination of this Framework Agreement, its provisions shall continue to apply to the relevant Support Measure Agreements concluded before the termination of this Framework Agreement. The Parties shall decide by mutual agreement on any other consequences of the termination.
Signed in Riga on 19 June 2023, in two original copies in the English language.
For the Government of the Republic of Latvia |
For the Swiss Federal Council |
Annex
COUNTRY-SPECIFIC SET-UP
FRAMEWORK AGREEMENT
between
THE GOVERNMENT OF REPUBLIC OF LATVIA
and
THE SWISS FEDERAL COUNCIL
On
THE IMPLEMENTATION OF THE SECOND SWISS CONTRIBUTION TO SELECTED MEMBER STATES OF THE EUROPEAN UNION TO REDUCE ECONOMIC AND SOCIAL DISPARITIES WITHIN THE EUROPEAN UNION
1. General provisions
1.1. This Country-Specific Set-Up is an integral part of the Framework Agreement between the Government of the Republic of Latvia (hereinafter referred to as "Latvia") and the Swiss Federal Council (hereinafter referred to as "Switzerland") on the implementation of the second Swiss Contribution to selected Member States of the EU to reduce economic and social disparities within the EU (hereinafter referred to as the "Framework Agreement").
1.2. For the purposes of this Country-Specific Set-Up, the definitions in the Framework Agreement shall apply.
1.3. This Country-Specific Set-Up lays down the thematic and geographic allocations of the Contribution and the specific rules agreed between Latvia and Switzerland, as well as the attribution of responsibilities and tasks to entities involved in the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme and in Support Measures respectively.
1.4. For specific rules and procedures not provided in the Country Specific Set-Up, the provisions of Regulations shall apply.
2. Roles and responsibilities for the Latvian – Swiss Cooperation Programme
2.1. National Coordination Unit
The Partner State has authorized the Ministry of Finance of the Republic of Latvia (MoF) to act on its behalf as National Coordination Unit of the Latvian – Swiss Cooperation Programme.
The National Coordination Unit is composed from EU Funds Investments Management Department and EU Funds System Management Department, which are directly subordinated to the Deputy State Secretary on EU Funds Issues, who shall act as the Head of the National Coordination Unit.
The role and responsibilities of the National Coordination Unit are set out in the Regulations.
The Procurement monitoring bureau (PMB) is a direct public administration body subordinate to MoF, the competency of which is defined in the Public Procurement Law and other laws and regulations. PMB is a nationally selected institution that will ensure sample-based pre- verifications of the public procurement documentation and the process of the procurement procedure of the Support Measures, including Technical Support. PMB will ensure pre- verifications prior the conclusion of a procurement contract on the basis of risk analysis to prevent public procurement irregularities.
PMB also will ensure methodology for ex-ante procurement checks as well as consultations and quarterly meetings with the Programme Operators to discuss actual procurement issues.
2.2. Paying Authority
The Paying Authority is the Treasury of the Republic of Latvia.
The Treasury is a direct administration institution subordinated to the MoF. The Treasury is managed by the Treasurer, who acts as the Head of the Paying Authority and reports to the Deputy State Secretary on Budget Issues of the MoF.
2.3. Audit Authority
The Audit Authority is EU Funds Audit Department of the MoF. It is functionally subordinated to the Minister of Finance of the Republic of Latvia in accordance with the Regulations of the MoF. The Director of EU Funds Audit Department, who is directly subordinated and reporting to the Minister of Finance, shall act as the Head of the Audit Authority.
The Audit Authority shall act in compliance with the International Standards on Auditing, International Standard on Assurance Engagements and Code of Ethics.
The roles and responsibilities of the Audit Authority are set out in the Regulations.
The Audit Authority shall be functionally independent of the National Coordination Unit and the Paying Authority.
3. Parameters of cooperation
3.1. Thematic allocation
Specific objective & thematic area |
Indicative allocation of the Contribution |
National co-financing in CHF |
Total funding in CHF |
1. Promoting economic growth and social dialogue, reducing (youth) unemployment | |||
(i) Vocational and professional education and training |
10 000 000 |
1 764 706 |
11 764 706 |
(ii) Research and innovation |
10 000 000 |
1 764 706 |
11 764 706 |
2. Protecting the environment and the climate | |||
(ix) Waste management |
12 200 000 |
2 152 941 |
14 352 941 |
3. Strengthening of social systems | |||
(xi) Health and social protection |
7 500 000 |
1 323 529 |
8 823 529 |
4. Technical support | |||
(xiv) Technical Assistance Fund |
600 000 |
0 |
600 000 |
(xv) Support Measure Preparation Fund |
100 000 |
0 |
100 000 |
Total allocation |
40 400 000 |
7 005 882 |
47 405 882 |
Any unused balances in the Support Measure Preparation Fund and in Support Measure "Partnership in applied research for Advanced Materials, Information and Communication Technology and Smart Energy" will be reallocated to the Support Measure "Remediation of historical pollution". Any unused balances in the Support Measure "Stronger work-based learning for improving vocational education and training in Latvia" will be reallocated to the Support Measure "Advancement of pediatric cancer care in Latvia".
Any other unused balances in the Support Measure of the Latvian-Swiss Cooperation Programme may be transferred to any other approved Support Measure provided the feasibility until the end of the eligibility period, by mutual agreement (e.g., confirmed in the minutes of meetings or by correspondence) between the Competent Authorities mentioned in Article 6 of the Framework Agreement in the course of the implementation of the Latvian-Swiss Cooperation Programme. For the consequent modification of the Support Measure, Article 4.12 Regulations shall apply.
3.2. Pre-specified parameters per thematic area
(i) Vocational and professional education and training
Directly selected or pre-identified Support Measures
Support Measure name | Stronger work-based learning for improving vocational education and training in Latvia | |
Support Measure type | Programme | |
Objectives | To improve the vocational education and training (VET) system in Latvia with emphasis on European Qualifications Framework (EQF) levels 2-5 by strengthening the application of the work-based learning (WBL) approach. | |
Strategic Focus | The Programme is guided by the
following priorities: 1. better involvement of employers in the implementation of VET; 2. creation of relevant collaboration models with involvement of relevant stakeholders; 3. systemic approaches ensuring high-quality skills and competences that lead to quality jobs and careers for students and adult learners (EQF levels 2 - 5) meeting the needs of an innovative and sustainable economy; 4. activation of the Sector qualifications framework (SQF) and a unified approach and permeability of modular VET programmes; 5. contemporary, flexible permeable digital teaching and learning materials; 6. establishment of sector examination centres in collaboration with employers’ representatives that assess and recognize skills and award professional qualifications; 7. high-quality and regular professional development of teachers; 8. a new work-based VET teacher training system in higher education institutions delivering teacher training programmes. The programme will have synergy and complementarity with planned activities for support of VET system development foreseen in the EU Structural Funds Operational programme 2021 – 2027 (OP) and other funds. |
|
Swiss indicative Commitment | 10 000 000 | CHF |
Project or Programme Operator | Ministry of Education and
Science (MoES). MoES as Programme Operator intends to involve National Centre of Education (Public administration institution directly subordinated to the MoES) in selection process of programme components under priority 8. Other functions of PO will be implemented by MoES. |
|
Intermediate Body | Not applicable | |
Swiss Support Measure Partner(s) | Swiss public VET institutions and schools, professional associations and expert organizations, Federal and cantonal agencies specializing in VET, including the Swiss State Secretariat for Education, Research and Innovation (SERI). | |
Other specificities related to the Support Measure | 1 pre-defined programme component for priorities 1-7 implemented by National Centre of Education and an open call for higher education institutions for priority 8 is planned. |
(ii) Research and innovation
Directly selected or pre-identified Support Measures
Support Measure name | Partnership in applied research for Advanced Materials, Information and Communication Technology and Smart Energy | |
Support Measure type | Programme | |
Objectives | To develop applied research capacity and promote research collaborations between Latvia and Switzerland in the field of advanced materials, Information and Communication Technology (ICT) and smart energy. | |
Strategic Focus | The programme will support the
achievement of national targets in the priority areas set in the
Guidelines for Research, Technology Development and Innovation for
2021-2027 of Latvia (Guidelines), namely to develop research
excellence and foster international co-operation and human capital
development in Research and Innovations (R&I). The Programme will: • Foster knowledge transfer from academy to industry and society; • Contribute to the strengthening of the human capital in R&I, especially through rising quality of research-based and innovation-oriented doctoral studies and providing opportunities for skills upgrade of academic staff (impact expected on individual and institutional level); • Support collaborative research projects that will contribute to an increase of quality of international research co-publications and will foster deeper and well-established cooperation links with Swiss research organizations. |
|
Swiss indicative Commitment | 10 000 000 | CHF |
Project or Programme Operator | The Ministry of Education and
Science (MoES). The MoES will delegate the following Programme Operator’s tasks to the Latvian Research Council: concluding programme component agreements and programme components’ monitoring and controlling. |
|
Intermediate Body | Not applicable | |
Swiss Support Measure Partner(s) | In the area of Advanced Materials, the Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology (Empa), Concrete and Asphalt Laboratory, is a pre-defined partner. | |
Other specificities related to the Support Measure | Thematically, the Programme
will focus on the following three smart specialization areas: Advanced
Materials, ICT and Smart Energy. In the area of Advanced Materials, a single pre-defined programme component will be implemented by Riga Technical University (programme component operator) and Empa. Other partners can be included in the consortium if necessary. In the thematic areas of ICT and Smart Energy, a single pre-defined programme component will be implemented by Institute of Solid-State Physics of University of Latvia (programme component operator), in cooperation with Institute of Electronics and Computer Science and Riga Technical University. Other partners shall be included in the consortium if necessary. Swiss partners for the areas of ICT and Smart Energy will be identified in bilateral negotiations. Awareness raising campaigns in Science, Technology, Engineering and Mathematics (STEM) for young people, and particularly young women, are part of all three identified areas. |
(iv) Waste management
Directly selected or pre-identified Support Measures
Support Measure name | Remediation of historical pollution | |
Support Measure type | Programme | |
Objectives | To improve environmental
quality of historically polluted site(s) and reduce risks to human
health. Main outcomes: • Restored and improved environmental quality of polluted areas and prevented danger to human health in polluted area and beyond; • Achieved improvement of soil, ground, underground and surface water quality of polluted areas. |
|
Strategic Focus | Remediation of historically
polluted sites is a strategic priority of the government of Latvia, as
outlined in its National Development Plan for 2021-2027. Structural and cohesion funds already helped to remediate polluted sites in Latvia, including through the Swiss Enlargement Contribution with the Sarkandaugava project. For further activities, the oil-contaminated site of Aizkraukle at the banks of the Daugava river has been identified as the highest priority. The prioritization of the Aizkraukle site is based on Environmental Policy Guidelines for 2021-2027 and extensive investigations of the independent and openly procured consulting company Intergeo Baltic. Important elements are: • Danger to people and the environment since contaminated material and soil slowly moves closer to the Daugava. Since the Daugava has the most populated river banks in Latvia (including Riga) and is one of the biggest sources of drinking water, the pollution might affect up to 700'000 residents. In addition, the Daugava flows into the Baltic Sea and the pollution threatens its water quality and ecosystem; • Thanks to the detailed investigation, the site shows a high degree of readiness to start remediation. Remediation methods, a detailed risk assessment and phasing options will be identified based on the final report of the investigation, mandated by the Aizkraukle Municipality. Applicable remediation method(s) should be piloted in Aizkraukle to test its effectiveness. |
|
Swiss indicative Commitment | 12 200 000 | CHF |
Project or Programme Operator | Ministry of Regional Development and Environmental Protection | |
Intermediate Body | Not applicable | |
Swiss Support Measure Partner(s) | Based on the previous experience of the Swiss Enlargement Contribution, cooperation with Swiss experts will be sought. | |
Other specificities related to the Support Measure | The heavily contaminated site
in Aizkraukle municipality, located outside of major cities, has been
pre-identified as programme component location and State Environmental
Service or other relevant institution as programme component operator. Further sites could be identified with remaining funds, if any. |
(xi) Health and social protection
Directly selected or pre-identified Support Measures
Support Measure name | Advancement of pediatric cancer care in Latvia | |
Support Measure type | Programme | |
Objectives | To improve the diagnosis, treatment and life of children with cancer and rare diseases, involving a patient-centered and multi-disciplinary approach along of continuum of care. | |
Strategic Focus | The programme will be in line
with the Latvian National Development Plan for 2021-2027, the
Public Health Guidelines for 2021-2027, the Digital
Transformation Guidelines for 2021-2027, the National Plan for
the Improvement of Healthcare Services in the Field of Oncology for
2022–2024 and aim: • to improve the quality of diagnosis, treatment and life of children with cancer and rare diseases; • to ensure the continuity of health care by strengthening governance and promoting the efficient use of health care resources in the field of oncology. Adopting a holistic approach, the programme may work along multiple strategic axes, including capacity building and patient-centered care, in order to train the clinical workforce and strengthen patient-centered initiatives that encompass the entire continuum of care required for children with cancer and rare diseases. As prerequisite for improved diagnostic and treatment protocols, strengthen clinical and laboratory capacity via efficient engagement in international clinical and research networks. In synergy with the Healthcare Advancement centre infrastructure project, advance the personalised therapy programmes and clinical pathways in paediatric oncology and rare diseases via multidisciplinary collaboration between experts and capacity building of pathology and molecular laboratory services. Development of a long-term follow-up system with the establishment of a core "follow-up team" and services, including the design of an innovative and digitalized system. Geographic focus – National level but with potential regional and international collaborations. |
|
Swiss indicative Commitment | 7 500 000 | CHF |
Project or Programme Operator | Ministry of Health | |
Intermediate Body | Not applicable | |
Swiss Support Measure Partner(s) | Swiss expert institutions in the fields of clinical and public health, e.g. pediatric oncohematology and molecular tumor diagnostics. | |
Other specificities related to the Support Measure | One pre-defined programme component implemented by the Children’s Clinical University Hospital is planned. |
4. Partner State specific rules and procedures
Latvia and Switzerland agree to the following specific provisions in derogation / modification / complement / specification of the regulations:
4.1 The documents and correspondence that the Partner State must submit to Switzerland in accordance with the Regulations, including Reimbursement Request, may be signed using an electronic signature. Nevertheless, this prorogation does not apply to Audit reports.
4.2 The following paragraphs replaces Art. 3.5 paragraph 1 and 2 of the Regulations:
"1. The Paying Authority shall exert appropriate financial control over the Cooperation Programme. It shall, in particular ensure that the NCU for Technical Support and the Programme Operators apply the standards and procedures of the Partner State for public funds.
2. The Paying Authority shall after the signing of the Framework Agreement, open a separate bank account, to which Switzerland shall transfer reimbursements from the Contribution."
4.3 The following paragraph replaces Art. 4.1 paragraph 4 of the Regulations:
"4. Programme Components that are selected after the conclusion of the Support Measure Agreement will be approved by the Programme Operator and have to be endorsed by Switzerland.".
4.4 According to the Regulations Art. 4.5 paragraph 1, Advisory Committees shall not be established for any Support Measures as long as the selection process for Programme Components is fair and transparent and the Swiss Contribution Office can participate as an observer in this process.
4.5 Support Measure Implementation Agreements are replaced with national legal acts and other documents examined by the Cabinet of Ministers. Accordingly, Art. 1.3 point (x), Art 4.9, and Art. 6.8 paragraph 2 are not applicable and the terms and conditions of grant assistance as well as the roles and responsibilities of the respective parties shall be set out in the national legal acts and other documents examined by the Cabinet of Ministers governing implementation of the second Swiss Contribution. It shall, in particular, include provisions that ensure that the Programme Operator undertakes to comply fully with the provisions constituting the legal framework of the Cooperation Programme, as set out in Article 2 of the Framework Agreement, which are relevant for the implementation of the Programme, including any obligation that continues to apply after the Programme has been completed. An explicit reference to these Regulations shall be included. It may also contain provisions that refer to any Swiss Support Measure partnership or the involvement of Swiss experts, if relevant.
4.6 The parties agree that specifications of and derogations from Art. 4.11 paragraph 1, 2 and 5 of the Regulations will be described in the Support Measure Agreements.
4.7 The following paragraph replaces Art. 10.1 paragraph 1 and 2 of the Regulations:
"1. The Partner state shall establish a comprehensive monitoring and evaluation plan that outlines planned monitoring missions as well as reviews and evaluations. This plan shall also foresee options to assess the overall Cooperation Programme.
2. The NCU shall include a monitoring and evaluation plan mentioned in paragraph 1 of this article in the Annual Cooperation Programme Report for the year when the respective Support Measure Agreement are signed.".
4.8 The following paragraph replaces Art. 10.2 paragraph 2 of the Regulations:
"2. Without prejudice to the monitoring carried out by the Partner State, Switzerland, or any third party appointed by it, shall have the right to visit the Support Measures, conduct a comprehensive assessment, and shall be granted full access to all documents and information related to the Support Measures. The SCO shall inform the NCU about any planned monitoring mission two weeks in advance. The Partner State shall, upon request, ensure that the representatives of Switzerland are accompanied by the relevant personnel and are provided with the necessary assistance."
4.9 In specification to Art. 11.3 paragraph 2 and 3, the National Coordination Unit for the reporting of new suspected or actual Irregularities amounting up to CHF 10 000 uses a simplified template agreed with Switzerland listing irregularities detected in respective quarter.
4.10 According to Art. 3.3 paragraph 11 and Art. 3.4 paragraph 2 of the Regulations the following tasks of the National Coordination Unit are delegated to the Programme Operator:
• shall establish and chair the Support Measure Steering Committee according to Art 4.11 of the Regulations;
• shall fulfil the post-obligations set out in Art. 4.15, paragraph 2 and 3 of the Regulations;
• shall check the invoices and supporting documents received from the Programme Components Operators according to Art. 6.8, paragraph 3 of the Regulations;
• shall ensure obligations set in Art. 7.2 of the Regulations;
• shall carry out on-site missions to monitor the progress towards the outputs and outcomes according to agreed indicators, baselines and targets according to Art. 10.2 of the Regulations;
• shall carry out the final evaluation of Support Measure as stipulated in the Support Measure Agreement and according to Art. 10.3 of the Regulations.
4.11 In specification to Art. 6.8 paragraph 3 and Art. 8.2 paragraph 2, point (b) and (d) of the Regulations: The Paying Authority for the purpose of certification based on risk assessment performs controls only for Technical Support and Programme Operators’ management expenditures. The Paying Authority shall check the invoices and supporting documents received from the Programme Operators regarding eligibility of management expenditures incurred by the Programme Operators, verify the adequacy of the documentation, to the extent necessary to obtain reasonable assurance as to the legality and regularity of the underlying transactions. Paying Authority shall confirm that based on the information provided by Programme Operator to Paying Authority no double-financing could be identified.
In the event of a conflict between the Regulations and these specific provisions, the specific provisions of this Annex shall prevail.
Tulkojums
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN
ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES
IETVARLĪGUMS
PAR ŠVEICES SADARBĪBAS PROGRAMMAS OTRĀ PERIODA ĪSTENOŠANU
NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM EKONOMISKO UN SOCIĀLO ATŠĶIRĪBU
MAZINĀŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA (turpmāk – "Latvija")
un
ŠVEICES FEDERĀLĀ PADOME (turpmāk – "Šveice"),
turpmāk kopīgi sauktas – "Puses",
• ATZĪMĒJOT Šveices solidaritāti ar Eiropas Savienību (ES) tās centienos samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES;
• APŅĒMUŠĀS turpmāk samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES un Latvijā;
• PAMATOJOTIES uz abu Pušu sekmīgo sadarbību Latvijas pārejas procesā, kas noslēdzās ar pievienošanos ES, un saistībā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā ES;
• IZPLATOT UN VEICINOT demokrātijas pamatvērtības, tiesiskumu un politisko plurālismu;
• IEVĒROJOT UN AIZSARGĀJOT cilvēktiesības, cilvēka cieņu un pamatbrīvības;
• ATSAUCOTIES uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
• IEVĒROJOT draudzīgās attiecības starp Pusēm;
• VĒLOTIES turpmāk stiprināt šīs attiecības un rezultatīvu sadarbību starp Pusēm;
• ATSAUCOTIES uz "Saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā", kas tika parakstīts 2022. gada 30. jūnijā par kopējo summu, kas ir 1 302 000 000 CHF (viens miljards trīssimt divi miljoni Šveices franku), noteiktām ES dalībvalstīm sadarbībai kohēzijas un migrācijas jomās (turpmāk tekstā – "Šveices sadarbības programmas otrais periods");
• ATZĪMĒJOT sadarbību migrācijas jomā līdz pat 200 000 000 CHF (divsimt miljoniem Šveices franku) Šveices sadarbības programmas otrajā periodā;
• ŅEMOT VĒRĀ sadarbību kohēzijas jomā līdz pat 1 102 000 000 CHF (vienam miljardam simtu diviem miljoniem Šveices franku) Šveices sadarbības programmas otrajā periodā,
vienojas par turpmāko.
1. pants. Definīcijas
Šajā ietvarlīgumā:
"finanšu atbalsts" ir maksimālais neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko Šveice piešķīrusi Latvijai saskaņā ar šo ietvarlīgumu;
"Saņēmējvalsts specifiskais ietvars" (pielikums) ir piešķīrumi no finanšu atbalsta, ko piešķir vadoties pēc tematisko jomu un ģeogrāfiskā sadalījuma, un īpaši noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp Latviju un Šveici, kā arī pienākumu un uzdevumu sadalījums starp iestādēm, kas ir iesaistītas attiecīgi Latvijas un Šveices sadarbības programmas un atbalsta pasākumu īstenošanā;
"Saprašanās memorands" ir Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā, kas tika parakstīts 2022. gada 30. jūnijā par kopējo summu, kas ir 1 302 000 000 CHF (viens miljards trīssimt divi miljoni Šveices franku), noteiktām ES dalībvalstīm sadarbībai kohēzijas un migrācijas jomās;
"vadošā iestāde" ir Latvijas valsts pārvaldes iestāde, kas ir pilnvarota rīkoties Latvijas vārdā, lai īstenotu Latvijas un Šveices sadarbības programmu;
"programma" ir saskaņots to programmas komponentu kopums, ko īsteno saskaņā ar saņēmējvalsts nacionālajām prioritātēm, politikas nostādnēm vai stratēģijām kopā ar nodrošināto finanšu atbalstu, kas veido vienotu vispusīgu īstenošanas un budžeta ietvaru ar vispārējiem mērķiem. Programma var ietvert politisko dialogu;
"projekts" ir nedalāms aktivitāšu kopums, ko īsteno ar nodrošināto finanšu atbalstu un kas ir vērsts uz savstarpēji saskaņotu mērķu un rezultātu sasniegšanu, un kas nav daļa no programmas;
"Noteikumi" ir Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu kohēzijas jomā, kurus ir izdevusi Šveice un kuros ir noteikti Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas vispārējie noteikumi un procedūras;
"atbalsta pasākums" ir vispārējs termins, un tas nozīmē konkrētu projektu, programmu vai Tehnisko atbalstu Latvijas un Šveices sadarbības programmā;
"atbalsta pasākuma līgums" ir līgums starp Pusēm un, ja nepieciešams, ar citām līgumslēdzējām pusēm par atbalsta pasākuma īstenošanu;
"Latvijas un Šveices sadarbības programma" ir divpusēja programma šā ietvarlīguma īstenošanai;
"Tehniskais atbalsts" ir sadarbības programmas finanšu atbalsta daļa atbalsta pasākumu sagatavošanai un sadarbības programmas efektīvai un produktīvai īstenošanai.
2. pants. Tiesiskais regulējums
1. Šis ietvarlīgums kopā ar turpmāk norādītajiem dokumentiem veido tiesisko regulējumu Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanai kohēzijas jomā:
a) Noteikumi un to turpmākie grozījumi;
b) atbalsta pasākumu līgumi vai citi līgumi starp Pusēm, kas izriet no šā ietvarlīguma, un
c) jebkuras spēkā esošās procedūras vai vadlīnijas, ko Šveice ir pieņēmusi pēc apspriešanās ar Latviju.
2. Ja starp šo dokumentu noteikumiem rodas konflikti/pretrunas, piemēro iepriekšminēto prioritāro secību.
3. pants. Mērķi un principi
1. Latvijas un Šveices sadarbības programmas vispārējais mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos ES un Latvijā, pamatojoties uz Šveices un ES un tās dalībvalstu divpusējām attiecībām un nostiprinot tās vēl vairāk.
2. Puses atlasa tādus atbalsta pasākumus, kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi un kas, izņemot Tehnisko atbalstu, palīdz sasniegt vismaz vienu no pieciem Šveices sadarbības programmas otrā perioda mērķiem, kas ir:
a) ekonomiskās izaugsmes un sociālā dialoga veicināšana, bezdarba (jauniešu vidū) samazināšana;
b) migrācijas pārvaldība un atbalsts integrācijai. Sabiedrības drošības un aizsardzības uzlabošana;
c) vides aizsardzība un klimats;
d) sociālo sistēmu stiprināšana;
e) pilsoniskā līdzdalība un atklātība.
3. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, atbalsta pasākumiem, izņemot Tehnisko atbalstu, jāatbilst vismaz vienai sadarbības tematiskajai jomai, kā noteikts Noteikumos. Pusēm jānodrošina finanšu atbalsta tematisko jomu koncentrācija. Tāpēc Puses savstarpēji vienojas par ierobežotu tematisko jomu daudzumu atbalsta saņemšanai Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kā noteikts Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā.
4. Puses veicina partnerības un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un Šveices pārstāvjiem.
5. Atbalsta pasākumos ievēro sociālo iekļaušanu un nodrošina vides ilgtspējību.
6. Visus pasākumus, kas ir noteikti Latvijas un Šveices sadarbības programmā, īsteno saskaņā ar mērķiem, principiem, stratēģiskajiem virzieniem, ģeogrāfiskajām un tematiskajām ievirzēm, kas noteikti Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā un Noteikumos.
4. pants. Finanšu ietvars
1. Šveice piekrīt piešķirt Latvijai finanšu atbalstu līdz 40 400 000 CHF (četrdesmit miljoniem četrsimt tūkstošiem Šveices franku) atbilstoši saskaņotajām tematiskajām jomām un ģeogrāfiskajam sadalījumam un saskaņā ar Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā noteikto indikatīvo piešķīrumu.
2. Finanšu atbalsts, kas noteikts šā panta pirmajā daļā, neietver Šveices izdevumus par "Latvijas un Šveices sadarbības programmas" un "Šveices Zināšanu un partnerības fonda kohēzijas" administrēšanas izmaksām. Minēto fondu administrē Šveice, kura mērķis ir padarīt Šveices zināšanas pieejamas noteiktām ES dalībvalstīm, nodrošināt atbalsta pasākumu kvalitāti un ilgtspēju, stiprināt divpusējās attiecības un veicināt Šveices un Latvijas savstarpējās partnerības.
3. Noteikumu 6. nodaļā noteikto atbalsta pasākumu izdevumu attiecināmības periods beidzas 2029. gada 3. decembrī, šo datumu ieskaitot. Finansējums, kas nav izlietots līdz šim datumam, Latvijai vairs nebūs pieejams.
4. Izņemot summas, kas rezervētas Šveices administrēšanas izmaksām un Šveices Zināšanu un partnerības fondam, Latvijas un Šveices sadarbības programmā finanšu atbalsts jānodrošina neatmaksājamu grantu vai koncesionālu finanšu mehānismu veidā, piemēram, kredītlīniju, garantijas shēmu, pamatkapitāla daļu iegūšanas, līdzdalības parādsaistībās un aizdevumu veidā.
5. Finansējums no finanšu atbalsta nedrīkst pārsniegt 60 % no atbalsta pasākuma attiecināmajiem izdevumiem, izņemot:
a) projektus vai programmas, kas saņem papildu finansējumu budžeta piešķīrumu veidā no valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, un tādā gadījumā finansējums no finanšu atbalsta nedrīkst pārsniegt 85 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;
b) nevalstisko organizāciju īstenotos projektus vai programmas, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta;
c) Tehnisko atbalstu, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta;
d) atbalsta pasākumus kredītlīniju, garantijas shēmu, pamatkapitāla daļu iegūšanas, līdzdalības parādsaistībās un aizdevumu privātajam sektoram veidā, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta.
6. Latvija nodrošina atbilstību piemērojamajiem valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem.
5. pants. Atbalsta pasākumu principi
1. Atbalsta pasākumus īsteno saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas noteikts 2. pantā.
2. Latvija ir atbildīga par tādu atbalsta pasākumu noteikšanu, kas:
a) ir piemēroti un atbilstoši valsts prioritātēm;
b) efektīvi risina konstatētās vajadzības;
c) ir izpildāmi un efektīvi īstenojami;
d) sagaidāms, ka radīs ietekmi;
e) ir izstrādāti tā, lai radītu ilgtspējīgus ieguvumus.
3. Latvija novērš dublēšanos un/vai pārklāšanos ar jebkuru tāda atbalsta pasākuma daļu, kas saņem atbalstu no citiem strukturāliem un/vai kohēzijas fondiem, atkarībā no konkrētā gadījuma, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta.
4. Katru atbalsta pasākumu vispirms apstiprina Latvija, bet pēc tam – Šveice.
5. Katru atbalsta pasākumu īsteno saskaņā ar atbalsta pasākuma līgumu.
6. Puses piešķir lielu nozīmi atbalsta pasākumu un finanšu atbalsta uzraudzībai, izvērtēšanai un audita veikšanai. Katra Puse nekavējoties sniedz jebkādu noderīgu informāciju, ko pieprasījusi otra Puse. Puses nodrošina efektīvu Latvijas un Šveices sadarbības programmas koordinēšanu un uzraudzību.
7. Šveicei vai jebkurai trešai pusei, kas iecelta rīkoties tās vārdā, ir tiesības apmeklēt, uzraudzīt, pārbaudīt, auditēt un izvērtēt visas darbības un procedūras, kas saistītas ar atbalsta pasākumu īstenošanu, atbilstoši Šveices ieskatiem. Latvija sniedz jebkādu un visu informāciju, atbalstu un dokumentāciju, kas var tikt pieprasīta vai būt noderīga, lai Šveice varētu īstenot šīs tiesības.
8. Lai nodrošinātu Latvijas un Šveices sadarbības programmas efektīvu īstenošanu, 6. pantā minētās kompetentās iestādes rīko ikgadējas sanāksmes. Šādu sanāksmju mērķis ir pārskatīt Latvijas un Šveices sadarbības programmā sasniegto progresu, vienoties par veicamajiem pasākumiem un nodrošināt forumu divpusējo interešu apspriešanai.
6. pants. Kompetentās iestādes
1. Latvija ir pilnvarojusi valsts pārvaldes iestādi rīkoties tās vārdā kā vadošo iestādi (skat. Saņēmējvalsts specifisko ietvaru). Vadošā iestāde ir vispārēji atbildīga par Latvijas un Šveices sadarbības programmas mērķu sasniegšanu, kā arī par tās īstenošanu saskaņā ar šo ietvarlīgumu.
2. Šveice ir pilnvarojusi Federālo Ārlietu departamentu, kas darbojas ar Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras (SDC) starpniecību, un Federālo Ekonomisko lietu, izglītības un pētniecības departamentu, kas darbojas ar Ekonomisko lietu valsts sekretariāta (SECO) starpniecību, rīkoties tās vārdā Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanai. Atbalsta pasākumi tiek piešķirti vai nu SDC, vai SECO atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām.
7. pants. Atbildība
Šveices atbildība attiecībā uz Latvijas un Šveices sadarbības programmu nesniedzas tālāk par finansējuma piešķiršanu saskaņā ar attiecīgajiem atbalsta pasākumu līgumiem. Šveice neuzņemas un neuzņemsies nekādu atbildību pret jebkādu Latvijas valsts pārvaldes vai privātu iestādi, kas ir iesaistīta kādā atbalsta pasākumā, vai pret jebkādām trešām pusēm.
8. pants. Kopīgas intereses
Puses ir kopīgi ieinteresētas novērst un apkarot korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un attīstībai nepieciešamo resursu pienācīgu izmantošanu, kā arī apdraud godīgu un atklātu konkurenci iepirkuma procedūrās, kurās ietverti cenas un kvalitātes attiecības kritēriji. Tādēļ Puses vienojas apvienot centienus korupcijas apkarošanā un it īpaši par to, ka jebkurš piedāvājums, dāvinājums, maksājums, atlīdzība vai jebkāds labums, kas tieši vai netieši sniegts jebkam, lai saņemtu pilnvarojumu vai līgumu saskaņā ar šo ietvarlīgumu vai tā izpildes laikā, tiks uzskatīts par nelikumīgu darbību vai koruptīvu praksi. Jebkura šāda veida darbība ir pietiekams pamats, lai izbeigtu šo ietvarlīgumu un attiecīgo atbalsta pasākuma līgumu, atceltu iepirkumu vai izrietošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai veiktu jebkādu citu samērīgu korektīvu pasākumu saskaņā ar atbilstošajiem normatīvajiem aktiem. Puses nekavējoties informē viena otru par pamatotām aizdomām par nelikumīgu darbību vai koruptīvu praksi.
9. pants. Grozījumi
1. Visus grozījumus šajā ietvarlīgumā izdara, Pusēm savstarpēji rakstveidā vienojoties.
2. Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas Saņēmējvalsts specifisko ietvaru var grozīt, 6. pantā minētajām kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties savstarpējā vēstuļu apmaiņā.
10. pants. Nobeiguma noteikumi
1. Saņēmējvalsts specifiskais ietvars (pielikums) ir šā ietvarlīguma neatņemama daļa.
2. Šis ietvarlīgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums, kas apliecina, ka abas Puses ir pabeigušas savas attiecīgās apstiprināšanas procedūras. To piemēro līdz brīdim, kad abas Puses ir izpildījušas visus savus pienākumus. Puses provizoriski piemēro šo ietvarlīgumu un tā pielikumu no dienas, kad abas Puses paraksta šo ietvarlīgumu.
3. Jebkuru strīdu, kas var rasties, piemērojot šo ietvarlīgumu, risina diplomātiskā ceļā.
4. Šo ietvarlīgumu jebkurā laikā var izbeigt viena no Pusēm, sešus mēnešus iepriekš par to rakstveidā paziņojot. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Puses konsultējas par izbeigšanas iemesliem.
5. Šā ietvarlīguma izbeigšanas gadījumā tā noteikumus turpina piemērot attiecīgajiem atbalsta pasākuma līgumiem, kas noslēgti pirms šā ietvarlīguma izbeigšanas. Puses, savstarpēji vienojoties, lemj par jebkādām citām izbeigšanas sekām.
Parakstīts Rīgā, 2023. gada 19. jūnijā divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības vārdā |
Šveices Federālās padomes vārdā |
Tulkojums
Pielikums
SAŅĒMĒJVALSTS SPECIFISKAIS IETVARS
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
Un
ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES
IETVARLĪGUMS
Par
ŠVEICES SADARBĪBAS PROGRAMMAS OTRĀ PERIODA ĪSTENOŠANU NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM EKONOMISKO UN SOCIĀLO ATŠĶIRĪBU MAZINĀŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Šis saņēmējvalsts specifiskais ietvars ir Latvijas Republikas valdības (turpmāk tekstā – "Latvija") un Šveices Federālās padomes (turpmāk tekstā – "Šveice") Ietvarlīguma par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – "Ietvarlīgums") neatņemama daļa.
1.2. Saistībā ar šo saņēmējvalsts specifisko ietvaru piemēro Ietvarlīgumā noteiktās definīcijas.
1.3. Šajā saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā ir noteiktas finanšu atbalsta tematiskās jomas un ģeogrāfiskais sadalījums un īpašie noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp Latviju un Šveici, kā arī pienākumu un uzdevumu sadalījums starp iestādēm, kas ir iesaistītas attiecīgi Latvijas un Šveices sadarbības programmas un atbalsta pasākumu īstenošanā.
1.4. Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem un procedūrām, kas nav noteikti Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā, piemēro Noteikumu nosacījumus.
2. Funkcijas un pienākumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā
2.1. Vadošā iestāde
Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Latvijas Republikas Finanšu ministriju (FM) rīkoties tās vārdā kā Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošo iestādi.
Vadošā iestāde sastāv no ES fondu investīciju pārvaldības departamenta un ES fondu sistēmas vadības departamenta, kuri ir tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus.
Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti Noteikumos.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir FM padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta Publisko iepirkumu likumā un citos normatīvajos aktos. IUB ir valsts līmenī izraudzīta iestāde, kas izlases veidā nodrošinās atbalsta pasākumu, tostarp Tehniskā atbalsta, publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. IUB, pamatojoties uz riska izvērtējumu, nodrošinās pirmspārbaudes pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, lai novērstu publiskā iepirkuma neatbilstības.
IUB arī nodrošinās metodiku publiskā iepirkuma pirmspārbaudēm, kā arī konsultācijas un ceturkšņa sanāksmes ar programmas apsaimniekotājiem, lai apspriestu aktuālos iepirkuma jautājumus.
2.2. Maksājumu iestāde
Maksājumu iestāde ir Latvijas Republikas Valsts kase.
Valsts kase ir FM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas veic maksājumu iestādes vadītāja pienākumus un atskaitās FM valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.
2.3. Revīzijas iestāde
Revīzijas iestāde ir FM ES fondu revīzijas departaments. Saskaņā ar FM reglamentu tas ir funkcionāli pakļauts Latvijas Republikas finanšu ministram. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.
Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.
Revīzijas iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti Noteikumos.
Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un maksājumu iestādes.
3. Sadarbības kritēriji
3.1. Tematiskais piešķīrums
Specifiskais mērķis un tematiskā joma |
Finanšu atbalsta indikatīvais piešķīrums Šveices
frankos (CHF) |
Valsts līdzfinansējums CHF |
Kopējais finansējums CHF |
1. Ekonomiskās izaugsmes un sociālā dialoga veicināšana, bezdarba (jauniešu vidū) samazināšana | |||
i) Profesionālā izglītība un mācības |
10 000 000 |
1 764 706 |
11 764 706 |
ii) Pētniecība un inovācija |
10 000 000 |
1 764 706 |
11 764 706 |
2. Vides aizsardzība un klimats | |||
ix) Atkritumu apsaimniekošana |
12 200 000 |
2 152 941 |
14 352 941 |
3. Sociālo sistēmu stiprināšana | |||
xi) Veselība un sociālā aizsardzība |
7 500 000 |
2 152 941 |
8 823 529 |
4. Tehniskais atbalsts | |||
xiv) Tehniskās palīdzības fonds |
600 000 |
0 |
600 000 |
xv) Atbalsta pasākuma sagatavošanas fonds |
100 000 |
0 |
100 000 |
Kopējais piešķīrums |
40 400 000 |
7 005 882 |
47 405 882 |
Viss neizmantotais finansējums no Atbalsta pasākuma sagatavošanas fonda un atbalsta pasākuma "Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika" tiks pārdalīts atbalsta pasākumam "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija". Viss atbalsta pasākumā "Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā" neizmantotais finansējums tiks pārdalīts atbalsta pasākumam "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā".
Visu citu Latvijas un Šveices sadarbības programmas jebkurā atbalsta pasākumā neizmantoto finansējumu var pārdalīt jebkuram citam apstiprinātam atbalsta pasākumam, ja to ir iespējams ieviest līdz attiecināmības perioda beigām, Ietvarlīguma 6. pantā minētajām kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties par to (piemēram, apstiprinot sanāksmju protokolos vai sarakstē) Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas gaitā. Lai nodrošinātu konsekventu grozījumu veikšanu, piemēro Noteikumu 4.12. pantu.
3.2. Iepriekš noteikti kritēriji katrā tematiskajā jomā
i) Profesionālā izglītība un mācības
Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi
Atbalsta pasākuma nosaukums | Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā | |
Atbalsta pasākuma veids | Programma | |
Mērķi | Uzlabot profesionālās izglītības un mācību (PIM) sistēmu Latvijā ar uzsvaru uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF) 2.–5. līmeni, stiprinot darba vidē balstītu mācību (DVBM) pieejas piemērošanu. | |
Stratēģiskais fokuss | Programma tiek īstenota,
pamatojoties uz šādām prioritātēm: 1. labāka darbinieku iesaistīšana PIM īstenošanā; 2. atbilstošu sadarbības modeļu izveidošana ar attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšanu; 3. sistēmiskas pieejas, kas nodrošina augstvērtīgas prasmes un iemaņas, kuras rada kvalitatīvas darba vietas un karjeras iespējas studentiem un pieaugušiem izglītojamajiem (EQF 2.–5. līmenis), kas atbilst inovatīvas un noturīgas ekonomikas vajadzībām; 4. nozares kvalifikāciju ietvarstruktūras (SQF) aktivizēšana un modulāru PIM programmu vienota pieeja un iespēja pāriet starp dažādiem izglītības veidiem un līmeņiem; 5. mūsdienīgi, pielāgojami, dažādiem izglītības veidiem un līmeņiem piemēroti sekmējoši digitālie mācību un mācīšanās materiāli; 6. nozaru eksaminācijas centru izveide sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem, kuros novērtē un atzīst prasmes un piešķir profesionālo kvalifikāciju; 7. augstvērtīga un regulāra pedagogu profesionālā attīstība; 8. jauna darba vidē balstīta PIM pedagogu sagatavošanas sistēma augstākās izglītības iestādēs, kas nodrošina pedagogu sagatavošanas programmas. Programmai būs sinerģija un papildināmība ar plānotajām darbībām PIM sistēmas attīstības atbalstam, kas paredzēta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmā un citos fondos. |
|
Šveices indikatīvās saistības | 10 000 000 | CHF |
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs | Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) IZM kā programmas apsaimniekotājs plāno iesaistīt Valsts izglītības satura centru (valsts pārvaldes iestāde, kas ir tieši pakļauta IZM) 8. prioritātei atbilstošu iepriekš noteiktu projektu atlases procesā. Citas projekta īstenotāja vai programmas apsaimniekotāja funkcijas īstenos IZM. |
|
Starpniekinstitūcija | Neattiecas | |
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i) | Šveices valsts PIM iestādes un skolas, profesionālās apvienības un ekspertu organizācijas, federālās un kantonu iestādes, kas specializējas PIM jomā, tostarp Šveices Valsts Izglītības, pētniecības un inovācijas sekretariāts (SERI). | |
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika | Tiek plānots 1 iepriekš noteikts projekts attiecībā uz 1. līdz 7. prioritāti, ko īsteno Valsts izglītības satura centrs, un atklāts konkurss augstākās izglītības iestādēm attiecībā uz 8. prioritāti. |
ii) Pētniecība un inovācija
Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi
Atbalsta pasākuma nosaukums | Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika | |
Atbalsta pasākuma veids | Programma | |
Mērķi | Attīstīt lietišķās pētniecības kapacitāti un veicināt Latvijas un Šveices pētniecisko sadarbību inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas jomā. | |
Stratēģiskais fokuss | Programma sekmēs valsts mērķu
sasniegšanu prioritārajās jomās, kas noteiktas Zinātnes, tehnoloģijas
attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk
tekstā – "Pamatnostādnes"), proti, veicināt pētniecības izcilības līmeni
un sekmēt starptautisko sadarbību un cilvēkkapitāla attīstību
pētniecības un inovācijas jomā (P&I). Programmā tiks: • veicināta zināšanu pārnese no akadēmiskās pasaules uz nozari un sabiedrību; • veicināta cilvēkkapitāla stiprināšana P&I jomā, jo īpaši, paaugstinot uz pētniecību un inovāciju vērstu doktorantūras studiju kvalitāti un nodrošinot akadēmiskā personāla prasmju uzlabošanas iespējas (paredzēta ietekme individuālā un institucionālā līmenī); • atbalstīti kopīgi pētniecības projekti, kas veicinās starptautisko pētniecības koppublikāciju kvalitātes paaugstināšanos un veicinās padziļinātas un nostiprinātas sadarbības saites ar Šveices pētniecības organizācijām. |
|
Šveices indikatīvās saistības | 10 000 000 | CHF |
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs | Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) IZM deleģēs Latvijas Zinātnes padomei šādus programmas apsaimniekotāja uzdevumus: iepriekš noteiktu projektu līgumu slēgšanu un iepriekš noteiktu projektu uzraudzību un kontroli. |
|
Starpniekinstitūcija | Neattiecas | |
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i) | Inovatīvu materiālu jomā iepriekš noteikts partneris ir Šveices federālās materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa), Betona un asfalta laboratorija. | |
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika | Tematiski programma
koncentrēsies uz šādām trim viedās specializācijas jomām: inovatīviem
materiāliem, IKT un viedo enerģētiku. Inovatīvu materiālu jomā Rīgas Tehniskā universitāte (iepriekš noteiktā projekta īstenotājs) un Empa īstenos vienu iepriekš noteiktu projektu. Ja nepieciešams, konsorcijā var iekļaut arī citus partnerus. IKT un viedās enerģētikas tematiskajās jomās vienu iepriekš noteiktu projektu īstenos Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (iepriekš noteiktā projekta īstenotājs) sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Rīgas Tehnisko universitāti. Ja nepieciešams, konsorcijā iekļauj citus partnerus. Šveices partneri IKT un viedās enerģētikas jomā tiks noteikti divpusējās sarunās. Visās trijās noteiktajās jomās tiek īstenotas gados jauniem cilvēkiem, it īpaši jaunām sievietēm, paredzētas izpratnes veicināšanas kampaņas par zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu. |
iv) Atkritumu apsaimniekošana
Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi
Atbalsta pasākuma nosaukums | Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija | |
Atbalsta pasākuma veids | Programma | |
Mērķi | Uzlabot vides kvalitāti
vēsturiski piesārņotā(-ās) vietā(-ās) un samazināt riskus cilvēku
veselībai. Galvenie rezultāti: • atjaunota un uzlabota piesārņoto teritoriju vides kvalitāte un novērsti draudi cilvēku veselībai piesārņotajā teritorijā un ārpus tās; • panākta piesārņoto teritoriju augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanās. |
|
Stratēģiskais fokuss | Vēsturiski piesārņoto vietu
sanācija ir noteikta kā Latvijas valdības stratēģiska prioritāte
Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Strukturālie un kohēzijas fondi jau ir veiksmīgi izmantoti piesārņoto vietu sanācijai Latvijā, tostarp Sarkandaugavas sanācijas projektā, izmantojot Šveices sadarbības programmas pirmā perioda finanšu atbalstu. No turpmākajām sanācijas aktivitātēm augstākā prioritāte ir piešķirta ar naftas produktiem piesārņotās vietas Aizkrauklē, Daugavas upes krastā, sanācijai. Aizkraukles piesārņotajai vietai prioritāte piešķirta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam un paplašinātu izpēti, ko veica neatkarīgs un atklātā iepirkuma konkursā piesaistīts konsultējošais uzņēmums Intergeo Baltic. Svarīgi ir šādi elementi: • apdraudējums cilvēkiem un videi, jo naftas produktu piesārņojums lēnām tuvojas Daugavai. Tā kā Daugavai ir visapdzīvotākie upes krasti Latvijā (tās krastos atrodas arī Rīga) un tā ir viens no lielākajiem dzeramā ūdens avotiem, piesārņojums varētu ietekmēt līdz pat 700 000 iedzīvotāju. Turklāt Daugava ietek Baltijas jūrā un piesārņojums apdraud tās ūdens kvalitāti un ekosistēmu; • izvērstās izpētes rezultāti liecina, ka piesārņotā vieta ir ļoti piemērota sanācijas darbu uzsākšanai. Sanācijas metodes, detalizēts riska novērtējums un iespējas dalījumam etapos tiks noteiktas, pamatojoties uz Aizkraukles novada pašvaldības pasūtītās izpētes gala ziņojumu. Attiecībā uz Aizkraukles piesārņoto vietu ir jāveic piemērojamās(-o) sanācijas metodes(-žu) izmēģinājumi, lai pārbaudītu tās(-o) efektivitāti. |
|
Šveices indikatīvās saistības | 12 200 000 | CHF |
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | |
Starpniekinstitūcija | Neattiecas | |
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i) | Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, kas gūta saistībā ar Šveices sadarbības programmas pirmā perioda finanšu atbalstu, tiks meklētas sadarbības iespējas ar Šveices ekspertiem. | |
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika | Iepriekš noteiktā projekta
atrašanās vieta ir stipri piesārņotā vieta ārpus lielajām pilsētām
esošajā Aizkraukles novadā, un tā īstenotājs ir Valsts vides dienests
vai cita attiecīga institūcija. Atlikušo līdzekļu izmantošanai (ja attiecināms) var tikt identificētas citas piesārņotas vietas. |
xi) Veselība un sociālā aizsardzība
Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi
Atbalsta pasākuma nosaukums | Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā | |
Atbalsta pasākuma veids | Programma | |
Mērķi | Uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīvi bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām, nodrošinot aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu un daudzdisciplināru pieeju. | |
Stratēģiskais fokuss | Programma saskanēs ar Latvijas
Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, Sabiedrības veselības
pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, Digitālās transformācijas
pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu
onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, un tās mērķis būs: • uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām; • nodrošināt veselības aprūpes nepārtrauktību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu onkoloģijas jomā. Izmantojot vienotu pieeju, programma var būt īstenota vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp kapacitātes stiprināšanā un uz pacientu orientētā aprūpē, lai sagatavotu medicīnisko personālu un stiprinātu uz pacientu orientētas iniciatīvas, kas ietver visu tās aprūpes nepārtrauktību, kura nepieciešama ar vēzi un retām slimībām slimojošiem bērniem. Klīniskās un laboratoriju kapacitātes stiprināšana, aktīvi iesaistoties starptautiskajos klīniskajos pētniecības tīklos, ir priekšnoteikums uzlabotiem diagnostikas un ārstēšanas protokoliem. Sinerģijā ar Veselības aprūpes attīstības centra infrastruktūras projektu attīstīt personalizētas ārstēšanas programmas un klīniskos ārstēšanas ceļus bērnu onkoloģijas un reto slimību jomā, īstenojot daudznozaru sadarbību starp ekspertiem un palielinot patoloģijas un molekulāro laboratoriju pakalpojumu spējas. Ilgtermiņa uzraudzības sistēmas izveide, izveidojot galveno "uzraudzības komandu" un pakalpojumus, tostarp inovatīvas un digitalizētas sistēmas izstrādāšana. Ģeogrāfiskais fokuss – valsts līmenis, bet ar potenciāliem sadarbības pasākumiem reģionālā vai starptautiskā līmenī. |
|
Šveices indikatīvās saistības | 7 500 000 | CHF |
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs | Veselības ministrija | |
Starpniekinstitūcija | Neattiecas | |
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i) | Šveices ekspertu institūcijas klīniskās un sabiedrības veselības jomās, piemēram, bērnu onkohematoloģijas un molekulārās audzēju diagnostikas jomā. | |
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika | Tiek plānots viens iepriekš noteikts projekts, ko īstenos Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. |
4. Īpaši saņēmējvalsts noteikumi un procedūras
Šveice un Latvija vienojas par turpmāk uzskaitītajiem īpašajiem noteikumiem, atkāpjoties no Noteikumu normām vai grozot / papildinot / konkretizējot tās.
4.1. Dokumentus un saraksti, kas saņēmējvalstij ir jāiesniedz Šveicei saskaņā ar Noteikumiem, tostarp maksājuma pieprasījumu, var parakstīt, izmantojot elektronisko parakstu. Tomēr šī vienošanās neattiecas uz audita ziņojumiem.
4.2. Noteikumu 3.5. panta 1. un 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:
"1. Maksājumu iestāde veic atbilstošu sadarbības programmas finanšu kontroli. Konkrētāk, tā nodrošina, ka VI Tehniskā atbalsta gadījumā un programmas apsaimniekotāji piemēro saņēmējvalsts standartus un procedūras attiecībā uz publisko finansējumu.
2. Maksājumu iestāde pēc Ietvarlīguma parakstīšanas atver atsevišķu bankas kontu, uz kuru Šveice veic finanšu atbalsta atmaksu."
4.3. Noteikumu 4.1. panta 4. punkts tiek izteikts šādā redakcijā:
"4. Programmas komponentus, kas atlasīti pēc atbalsta pasākuma līguma noslēgšanas, apstiprinās programmas apsaimniekotājs, un tie ir arī jāapstiprina Šveicei."
4.4. Saskaņā ar Noteikumu 4.5. panta 1. punktu atbalsta pasākumiem konsultatīvās komitejas neveido, ja vien programmas komponentu atlases process ir atklāts un godīgs un Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība var piedalīties šajā procesā kā novērotājs.
4.5. Atbalsta pasākumu īstenošanas līgumi tiek aizstāti ar valsts tiesību aktiem un citiem dokumentiem, kurus izskata Ministru kabinets. Attiecīgi 1.3. panta x) apakšpunkts, 4.9. pants un 6.8. panta 2. punkts nav piemērojams un granta atbalsta noteikumus, kā arī attiecīgo pušu funkcijas un pienākumus nosaka valsts tiesību aktos un citos Šveices sadarbības programmas otro periodu reglamentējošos dokumentos, ko izskata Ministru kabinets. Tajos jo īpaši iekļauj nosacījumus, kas nodrošina, ka programmas apsaimniekotājs apņemas pilnībā ievērot Ietvarlīguma 2. pantā norādītos sadarbības programmas tiesisko regulējumu veidojošos nosacījumus, kas attiecas uz attiecīgās programmas ieviešanu, tostarp pildīt visus pienākumus, kas paliek spēkā pēc programmas pabeigšanas. Tajos iekļauj skaidru atsauci uz Noteikumiem. Tajos var būt ietverti arī nosacījumi partnerībai ar Šveici atbalsta pasākumā vai Šveices ekspertu iesaistei, ja attiecināms.
4.6. Puses vienojas, ka Noteikumu 4.11. panta 1., 2. un 5. punkta precizējumi un atkāpes no šiem punktiem tiks izklāstītas atbalsta pasākuma līgumos.
4.7. Noteikumu 10.1. panta 1. un 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:
"1. Saņēmējvalsts izveido vispusīgu uzraudzības un izvērtēšanas plānu, kurā izklāstītas plānotās pārbaudes uz vietas, kā arī citas pārbaudes un izvērtējumi. Šajā plānā paredz arī vispārējās sadarbības programmas novērtēšanas iespējas.
2. VI iekļauj uzraudzības un izvērtēšanas plānu, kas minēts šā panta 1. punktā, sadarbības programmas gada pārskatā par to gadu, kad tika parakstīts attiecīgais atbalsta pasākuma līgums."
4.8. Noteikumu 10.2. panta 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:
"2. Neskarot uzraudzību, ko īsteno saņēmējvalsts, Šveicei vai jebkurai tās izraudzītai trešai personai ir tiesības apmeklēt atbalsta pasākumus to īstenošanas vietās, veikt visaptverošu novērtējumu, un tai jānodrošina pilnīga piekļuve visiem ar atbalsta pasākumiem saistītajiem dokumentiem un informācijai. SCO divas nedēļas iepriekš informē VI par jebkādu plānoto pārbaudi uz vietas. Saņēmējvalsts pēc pieprasījuma nodrošina, ka Šveices pārstāvjus pavada atbilstošs personāls un ka viņiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība."
4.10. Konkretizējot Noteikumu 11.3. panta 2. un 3. punktu, vadošā iestāde, ziņojot par jaunām iespējamām vai faktiskām neatbilstībām, kuru apmērs nepārsniedz 10 000 CHF, izmanto ar Šveici saskaņotu vienkāršotu veidlapu, kurā norāda attiecīgajā ceturksnī atklātās neatbilstības.
4.11. Saskaņā ar Noteikumu 3.3. panta 11. punktu un 3.4. panta 2. punktu vadošā iestāde deleģē programmas apsaimniekotājam šādu uzdevumu izpildi:
• izveidot un vadīt Atbalsta pasākuma vadības komiteju atbilstoši Noteikumu 4.11. pantam;
• izpildīt pēcuzraudzības pienākumus atbilstoši Noteikumu 4.15. panta 2. un 3. punktam;
• pārbaudīt rēķinus un pamatojošos dokumentus, kas saņemti no programmas komponentu īstenotājiem saskaņā ar Noteikumu 6.8. panta 3. punktu;
• nodrošināt Noteikumu 7.2. pantā noteikto pienākumu izpildi;
• veikt pārbaudes īstenošanas vietās, lai uzraudzītu iznākuma un rezultātu sasniegšanas virzību atbilstoši saskaņotiem rādītājiem, sākotnējiem un sasniedzamajiem rādītājiem saskaņā ar Noteikumu 10.2. pantu;
• veikt atbalsta pasākuma noslēguma izvērtējumu, kā noteikts atbalsta pasākuma līgumā un saskaņā ar Noteikumu 10.3. pantu.
4.12. Konkretizējot Noteikumu 6.8. panta 3. punktu un 8.2. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu: maksājumu iestāde izdevumu sertifikācijas nolūkā, pamatojoties uz riska novērtējumu, veic kontroles pasākumus tikai attiecībā uz Tehnisko atbalstu un programmas apsaimniekotāju administrēšanas izdevumiem. Maksājumu iestāde pārbauda no programmas apsaimniekotājiem saņemtos rēķinus un pamatojošos dokumentus attiecībā uz programmas apsaimniekotāja administratīvo izdevumu attiecināmību, pārbauda dokumentācijas atbilstību, ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu pamatotu pārliecību par notikušo darījumu likumību un pareizību. Maksājumu iestāde pārliecinās, ka, pamatojoties uz informāciju, ko programmas apsaimniekotājs sniedzis maksājumu iestādei, nav iespējams konstatēt dubultfinansēšanu.
Ja pastāv pretrunas starp Noteikumiem un šiem īpašajiem noteikumiem, piemēro šā pielikuma īpašos noteikumus.