Deputātu jautājumi

Dokuments nr.372

Par zvērinātu notāru lietām

Tieslietu ministram R.Apsīša kungam

I. Saskaņā ar Notariāta likuma 165.pantu Tieslietu ministrijas apstiprinātajās zvērinātu notāru takses 1.punktā noteikts, ka "Zvērinātam notāram, aprēķinot un ņemot atlīdzību par savu darbību .. jāievēro .. klienta materiālais stāvoklis, atvieglojot pilsoņiem (?!) iespēju izmantot zvērināta notāra pakalpojumus.."

Savukārt zvērinātu notāru kopsapulces pieņemtajā Zvērinātu notāru ētikas kodeksā ir noteikts (19.pants), ka "maksa par sniegto notariālo palīdzību apgabaltiesas teritorijā nedrīkst būt mazāka par taksēs noteikto".

Jautājums: vai šāda zvērināto notāru kopsapulces nostāja atbilst Tieslietu ministrijas apstiprinātajam normatīvajam aktam, un vai šī nostāja veicina visu iedzīvotāju (ne tikai pilsoņu) iespējas izmantot zvērināto notāru pakalpojumus?

II. Jūsu kā tieslietu ministra Notariāta likuma 29.panta kārtībā apstiprinātajos (tiesa, ar atpakaļejošu datumu) Zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumos ir noteikts (6.3. punkts), ka apdrošināšana bez tīšām un noziedzīgām darbībām neattiecas arī uz notāra rupju neuzmanību (Civillikuma 1645.pants), tādējādi apdrošināšanu reducējot vienīgi uz vieglu neuzmanību (Civillikuma 1646.pants), lai gan Notariāta likuma 31.pantā ir noteikta apdrošināšanas iestādes līdzdalība arī to zaudējumu segšanā, kas radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

Zinot, ka minētā apdrošināšanas noteikumu projekta autore ir a/s "Rīgas apdrošināšanas sabiedrība", ar kuru notāriem ir "ieteikts" slēgt apdrošināšanas līgumus, rodas šādi jautājumi:

1. Vai šie noteikumi ir izstrādāti "Rīgas apdrošināšanas sabiedrības" interesēs, kura vēlas piesaistīt un izmantot apdrošinātāju līdzekļus, vai zvērinātu notāru klientu, t.i., iedzīvotāju interesēs, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem no apdrošināšanas iestādes sev notāru nodarītā kaitējuma atlīdzībai nesaņems faktiski neko (apdrošināta ir vienīgi viegla neuzmanība, kuru tikpat viegli var apstrīdēt)?

2. Vai nebūtu lietderīgi Notariāta likumā iestrādāt normas par notāru drošības naudām, kuras savu efektivitāti klientu labā ir pierādījušas Latvijas Republikas pirmskara periodā, aizstājot ar tām Notariāta likuma 3.nodaļu?

III. Vai Latvijas Zvērināto notāru padomes šeit klāt pieliktais likuma izskaidrojums Notariāta likuma 110.pantam atbilst šā paša likuma 40.pantam un nevar novest pie dažādu noziedzīgu vai netikumīgu darījumu mēģinājumiem, izmantojot zvērinātu notāru aizsegu?

( Latvijas zvērinātiem notāriem. 1993.gada 5.oktobrī

Izskaidroju, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Notariāta likumu, apliecinot aktus uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs pārbauda akta uzrādītāja un viņa pārstāvju identitāti un rīcībspēju, bet neapliecina akta saturu. Šī iemesla dēļ notāra birojā jāglabā tikai uzrādījuma kārtībā apliecinātā akta viens eksemplārs, bet dokumenti, kas minēti aktā vai uzrādīti pie tā apliecināšanas, nav jāglabā, jo šādi dokumenti notāram nav jāpārbauda.

Latvijas zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja S.Krūmiņa )

Apzinoties, ka daļēji šajos jautājumos izvirzīto problēmu risinājums piekrīt arī apgabaltiesām, lūdzam sniegt atbildes par Tieslietu ministrijas viedokli par šo, mūsuprāt, aktuālo problēmu risinājumiem Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Deputāti: A.Ameriks, J.Urbanovičs, J.Jurkāns, I.Bukovskis, A.Stašs

1995.gada 30.martā

Deputātu aicinājums

Dokuments nr.373

Par solidaritāti ar Čečenijas tautu

Saeimas Prezidijam

Mēs, apakšā parakstījušies 5.Saeimas deputāti, lūdzam iekļaut š.g. 30.marta Saeimas sēdē Saeimas lēmuma projekta izskatīšanu par aicinājuma pieņemšanu.

Saeimas deputāti: Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Māris Grīnblats,

Anta Rugāte, Andris Grots, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls,

Zigurds Tomiņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins

Lēmuma projekts par Saeimas aicinājumu

Karš Čečenijā turpinās ar nevaldāmu un neaptveramu nežēlību, asinsizliešanu un visa nopostīšanu. Par spīti tam, ka Krievijas rīcību vairākkārt nosodījusi pasaules sabiedrība, šīs noziedzības paplašināšanās nav apturēta.

Latvijas Republikas 5.Saeima aicina Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani nekavējoties griezties pie Krievijas Federācijas prezidenta, valdības un parlamenta ar aicinājumu tūlīt pārtraukt Krievijas bruņoto spēku uzbrukumus Čečenijas pilsētām un ciematiem, izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un genocīdu pret Čečenijas tautu un atzīt šīs tautas tiesības uz pašnoteikšanos.

1995.gada 30.martā