Par Rīcības plānu dalībai NATO

24.martā aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Briselē piedalījās Ziemeļatlantijas padomes (NAC) un Latvijas sanāksmē, ko vadīja NATO ģenerālsekretārs sers Džordžs Robertsons. Tajā Latvijas pārstāvji sniedza progresa ziņojumu par mūsu valsts paveikto un sasniegto, īstenojot Latvijas 2000.gada Rīcības plānu dalībai NATO (MAP).

Aizsardzības ministrs savā runā informēja 19 NATO valstu vēstniekus par Latvijas aizsardzības sistēmā padarīto MAP izpildē. Ģ.V.Kristovskis atzīmēja, ka Latvijas aktīvā un apņēmības pilnā piedalīšanās procesā ir vērsta uz to, lai Latvija būtu gatava saņemt ielūgumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei nākamajā paplašināšanās kārtā. Tajā pašā laikā aizsardzības ministrs uzsvēra, ka apgādes un militārās izglītības sistēmas pilnveidošanā vēl ir daudz darāmā.

Savā ievadrunā Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš informēja par Latvijas padarīto Latvijas Rīcības plāna ietvaros, kā arī pieskārās vairākiem citiem nozīmīgiem jautājumiem, norādot, ka Latvijas aktīvā un apņēmības pilnā piedalīšanās Rīcības plāna dalībai NATO procesā ir pilnībā vērsta uz to, lai Latvija būtu gatava saņemt ielūgumu pievienoties Ziemeļatlantijas savienībai nākamajā paplašināšanās reizē, par kuru lēmums sagaidāms 2002. gadā. Latvija plāno nodrošināt nepieciešamo finansējumu Rīcības plānā paredzēto mērķu sasniegšanai. 2003. gadā aizsardzības finansējuma līmenis tiek plānots divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta — kas ir NATO valstu vidējais rādītājs.

Sanāksmē atzīmēts, ka Latvija ir viena no labākajām NATO kandidātvalstīm Rīcības plāna izpildē. Sēdē arī secināts, ka Latvijas 2000.gada Rīcības plāns dalībai NATO ir labi sastādīts, reālistisks un finansiāli pamatots. NATO valstu vēstnieki atzina, ka Latvijai ir sistemātiska un mērķtiecīga pieeja, risinot ar valsts aizsardzību saistītos jautājumus. Atzinīgi tika novērtēts paveiktais, veicinot Latvijas politiķu un sabiedrības izpratni par nepieciešamību īstenot dzīvē Latvijas 2000.gada Rīcības plānā dalībai NATO paredzēto. NATO valstu vēstnieki pozitīvi novērtēja arī Latvijas gatavību sniegt savu ieguldījumu Eiropas drošībā, konkrēti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un uzturēšanas misijās Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā, kā arī ciešo Baltijas valstu militāro sadarbību.

Sanāksmes dalībnieki pārrunāja arī nepieciešamību Latvijai palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no nacionālā iekšzemes kopprodukta, kas ir NATO valstu vidējais rādītājs. Uz to Latvijas pārstāvji atbildēja, ka pašreizējā Latvijas valdība ir parādījusi savu politisko gribu, pakāpeniski palielinot izdevumus valsts aizsardzībai. Gan aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, gan ārlietu ministrs I.Bērziņš Briseles sanāksmē vēlreiz uzsvēra Latvijas valdības stingro apņemšanos turpināt sākto gatavošanās procesu dalībai NATO.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa, Ārlietu ministrijas preses centrs