Ministru kabineta noteikumi Nr. 494

Rīgā 2023. gada 29. augustā (prot. Nr. 42 51. §)

Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām

Izdoti saskaņā ar
Izglītības likuma 14. panta 47. punktu 

1. Noteikumi nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk – programma) paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.

2. Programmu īsteno atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā norādītajam programmas paraugam (turpmāk – programmas paraugs).

3. Programmu var īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti, paredzot līdz trīs mācību nodarbībām (akadēmiskajām stundām) nedēļā.

4. Programmas satura komponentus var īstenot vienotā veselumā, atsevišķi vai kombinēti, prioritāri nodrošinot izglītojamajiem mazākumtautības valodas prasmju apguvi un attīstību. 

5. Pedagogs atbilstoši programmas paraugam izstrādā un īsteno savu programmu, kurā norāda mērķi, uzdevumus, mērķauditoriju, programmas īstenošanas laiku un vietu, plānoto mācību nodarbību skaitu nedēļā un gadā, satura tematisko sadalījumu, plānojamos sasniedzamos rezultātus, darba organizācijas formas, mācību metodes, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, mācību vides raksturojumu, nepieciešamos mācību līdzekļus un materiālus, literatūras sarakstu un izmantotos informācijas avotus programmas izstrādei.

6. Minimālo izglītojamo skaitu programmas īstenošanai izglītības iestādē nosaka pašvaldība, pamatojoties uz programmas īstenošanas pieprasījumu.

7. Programmu īsteno, uzņemot  izglītojamo  neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, pamatojoties uz izglītojamā vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju iesniegumu.

8. Izglītības iestāde vai cits interešu izglītības pakalpojuma sniedzējs īsteno normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst izglītojamo vecumposma fiziskās un psihiskās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

9. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī. 

Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 29. augusta
noteikumiem Nr. 494

Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugs

I. Programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1.  Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk – programma) īstenošanas mērķis ir veicināt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību. 

2. Programmas īstenošanas uzdevumi:

2.1. sekmēt mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību;

2.2. gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā.

II. Programmas mācību saturs

3. Programmas mācību saturā ietver:

3.1. mācību satura komponentus: mazākumtautību valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība;

3.2. Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumus;

3.3. caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

4. Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautību:

4.1. valoddarbības prasmes (pirmsskolas vecuma izglītojamie – runāt un klausīties, pamatskolas vecuma izglītojamie – runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu;

4.2. mutvārdu tradīcijas (folkloras veidi un žanri) un izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus, pēc iespējām tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes;

4.3. kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra un kino mākslā), ievērojamākās kultūras personības un viņu nozīmīgāko veikumu, kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.

III. Mācību satura apguve

5. Pedagoģiskais process pamatojas uz brīvprātības principu, ievērojot izglītojamā vajadzības, intereses un spējas, aktīvu iesaisti mācību procesā, viņa pieredzi un saikni ar mazākumtautību kopienu un nodrošinot izglītojamā, pedagoga un vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju sadarbību.

6. Mācību satura apguves secību pedagogs plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko mācīšanās, mācīšanas un audzināšanas vienotībā, izmantojot individualizētu un diferencētu pieeju.

7. Programmas apguves laikā pedagogs regulāri sniedz izglītojamiem atgriezenisko saikni, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā, kultūras vērtību izzināšanā. 

8. Programmas īstenošanā izmantojamas šādas darba organizācijas formas: 

8.1. pirmsskolas izglītības posmā – rotaļnodarbība;

8.2. pamatizglītības posmā – interešu izglītības nodarbība;

8.3. dalība ar programmas satura apguvi saistītajos izglītojamā plašākas izglītības pieredzes veidošanas pasākumos, piemēram, koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes.

9. Mācību satura īstenošanai pedagogs izmanto dažādas metodes un izvēlas mācību līdzekļus atbilstoši plānotajam izglītības procesam, un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.