Pie Saeimas priekšsēdētāja :

Brēmenes parlamentārieši

Piektdien, 31.martā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Brēmenes zemes parlamenta delegāciju Parlamenta prezidenta Dītera Klinka vadībā (1. attēlā).

A.Gorbunovs tikšanās ievadā izteica lielu gandarījumu par to, ka attīstās un arvien ciešāki kļūst sakari un sadarbība starp abu valstu parlamentiem, ar Vācijas zemju parlamentiem un sadraudzība starp pilsētām.

Savukārt D.Klinks pakavējās pie Rīgas un Brēmenes attiecību vēstures un izteica pārliecību par šo attiecību nostiprināšanos arī nākotnē.

Tikšanās laikā A.Gorbunovs klātesošos iepazīstināja ar Saeimas darbu un aktualitātēm, īpaši akcentējot visu Saeimā pārstāvēto partiju vienprātību par to, ka Latvijas tālākās attīstības perspektīvas ir saistītas ar integrāciju Eiropā un reformu gaita valstī ir neatgriezeniska. Uz viesu jautājumu, vai šīs partijas atbalsta pāreju uz brīvā tirgus ekonomiku, A.Gorbunovs atbildēja, ka principiāli visi atbalsta šo kursu, vienīgi "Latvijas ceļa" koalīcijas partneri vēlas redzēt lielāku valsts dalību ekonomikā šajā sociālās spriedzes situācijā.

Ar Saeimā pārstāvēto partiju spektru un to līdzību ar partijām Vācijā viesus iepazīstināja Saeimas frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāts J.Sinka.

Brēmenes zemes parlamenta delegācija interesējās arī par Baltijas valstu savstarpējo sadarbību.

Ģirts Pūle,

Saeimas ziņu dienests

Ķīnas vicepremjers

Piektdien, 31. martā, tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministrs Cjaņs Cičens (2. attēlā) atzina, ka abu valstu attiecības uzlabojušās. Turklāt pēc Latvijas Republikas prezidenta un premjera oficiālajām vizītēm Ķīnā tās ieguvušas jaunu kvalitāti.

Savu vizīti Latvijā Ķīnas ārlietu ministrs raksturoja kā īsu, bet produktīvu, kuras laikā ne vienreiz vien izskanējusi vēlēšanās stiprināt attiecības starp Latviju un Ķīnu. Tai skaitā arī parlamentārās, jo, apmainoties ar oficiālajām parlamentāriešu delegācijām, abas valstis iegūtu ne tikai abpusēju informāciju, bet arī labāku izpratni par politiskajiem procesiem un ekonomiskajām reformām.

"Ķīnas Tautas Republikai ir nozīmīga vieta pasaules politikas procesos, turklāt reformu jomā mums ir daudz kopīga. Ķīnas reformu pieredzi mēs uztveram kā pozitīvu piemēru tautas dzīves līmeņa paaugstināšanā," teica Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministrs Cjaņs Cičens raksturoja ĶTR likumdevēja darbu un nepieciešamību radīt jaunu likumdošanas bāzi, kas veicinātu efektīvu ražošanu. Viņš pieskārās arī valsts sociālajām, etniskajām un demogrāfiskajām problēmām, interesējās par Latvijas iekšpolitikas jautājumiem, kā arī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Saeimas priekšsēdētājs izteica domu, ka, viņaprāt, valsts iekšpolitikas un arī ārpolitikas kurss pēc vēlēšanām nemainīsies.

Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministrs Cjaņs Cičens tikās arī ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem.

I.Pomere,

Saeimas ziņu dienests

Šveices viceprezidents

Sveicot Šveices Konfederācijas federālo padomnieku Žanu Paskālu Delamurā piektdien, 31. martā, Saeimā, Anatolijs Gorbunovs (3.attēlā) pateicās par politisko atbalstu un Šveices palīdzību ekonomikas, it īpaši izglītības, jomā.

Tiekoties Saeimā, Ž.P.Delamurā apstiprināja: "Mūsu nākotnes mērķis ir nostiprināt stabilu saikni starp abu valstu ekonomikām. Mēs esam ieinteresēti Latvijā veidot kopuzņēmumus, kā arī veicināt eksportu un importu, jo uzskatām, ka mūsu valstīm ir lielas iespējas sadarboties un investēt."

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs un Šveices Konfederācijas federālais padomnieks Žans Paskāls Delamurā apsprieda, kuri no likumdošanas jautājumiem sakārtojami un izstrādājami tā, lai tie sekmētu ekonomisko sadarbību. Runa bija par savstarpējo investīciju aizsardzības un dubultās neaplikšanas ar nodokļiem līgumu. Savukārt A.Gorbunovs informēja par iespējām, kādas likumdevējs ir paredzējis zemes privatizācijas likumā, ārvalstu firmām pērkot zemi.

Žans Paskāls Delamurā augstu novērtēja Saeimas darbu nacionālo minoritāšu jautājumu risināšanā, sakot, ka Latvija šai ziņā ir paraugs Eiropai.

Tika runāts arī par pārejas laika grūtībām Latvijā, kas rada saspīlējumu sociālajā sfērā, īpaši asa ir demogrāfiskā situācija valstī. "Mēs saņemam kritiku, un tā ir pamatota, jo cilvēki ātrāk grib redzēt izmaiņas," atzina Saeimas priekšsēdētājs. Saeima ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījusi, ka demokrātiskā ceļā, atrodot kompromisus vissarežģītāko jautājumu atrisināšanai, valstī ir iespējams saglabāt stabilitāti un iet reformu ceļu. Arī pēc 6. Saeimas vēlēšanām, domājams, valsts politikā nenotiks krasas izmaiņas.

Saeimas ziņu dienests

Foto: Uldis Pāže