Latvijai jauns vēstnieks Amerikā

24. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli vēstniekam Aivim Ronim

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Savā Jūrmalas rezidencē sarunā ar vēstnieku Valsts prezidente akcentēja ASV un Baltijas valstu hartas lielo nozīmi divpusējās attiecībās un sadarbības paplašināšanā, īpaši politisko un ekonomisko kontaktu tālākā nostiprināšanā

Aivis Ronis, Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, apsveicam ar jaunu, ļoti atbildīgu amatu!

— Es jums pateicos.

— Kā jūs pats uzņēmāt jauno norīkojumu?

— Es to uzņēmu, protams, ar prieku un arī ar ļoti lielu pienākuma sajūtu. Es arī biju patīkami pārsteigts par savu kolēģu lielo atbalstu. Tāpat es esmu pateicīgs žurnālistiem, kas kopumā ļoti pozitīvi izturējās pret šo jaunumu. Šī procesa laikā es saņēmu atbalstu no daudziem cilvēkiem, un esmu viņiem pateicīgs.

— Cik nozīmīgas, jūsu profesionālā vērtējumā, ASV ir Latvijas ārpolitikā?

— Attiecības ar Ameriku ir viena no deklarētajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm. ASV lielai daļai pasaules valstu ir viens no galvenajiem sadarbības partneriem politikā, drošības politikā, aizsardzībā, un šinī ziņā Latvija nav izņēmums. Ar ASV mēs saistām ļoti lielas cerības.

— Kādas būs jūsu vēstnieka darba prioritātes ASV?

—Prioritātes jau ir deklarējusi Latvijas valdība un Ārlietu ministrija. Pirmā — strādāt pie tā, lai arī nākamā ASV administrācija pēc ASV prezidenta vēlēšanām būtu uzticīga ASV un Baltijas valstu hartai. Nākamais uzdevums būs strādāt pie tā, lai būtu lielāks ASV atbalsts NATO paplašināšanai un Baltijas valstu uzņemšanai šajā organizācijā. Svarīgs uzdevums būs arī atbalstīt jau esošos ASV investorus Latvijā un mēģināt piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas, īpaši informācijas tehnoloģijā un enerģētikā. Vēl varētu minēt ASV intelektuālo, un finansiālo resursu piesaistīšanu Latvijas sabiedrības modernizācijai un integrācijai. Vēl viens uzdevums ir arī turpmāk atbalstīt latviskās identitātes pastāvēšanu Amerikas latviešu kopienā. Tie būs mani galvenie uzdevumi.

— Ko varat teikt par mūsu vēstniecības un iepriekšējā vēstnieka Ojāra Kalniņa darbu Vašingtonā?

— Latvijas un Amerikas attiecības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izveidojušās par ļoti labām un ciešām partnerattiecībām. Tas ir gan abu valstu, gan abu tautu, gan arī abu valstu diplomātu panākums. Es izjūtu lielu cieņu pret iepriekšējā Latvijas vēstnieka ASV Ojāra Kalniņa darbu. Viņš ir bijis arī ļoti labs kolēģis man un pārējiem ārlietu ministrijas darbiniekiem.

— Līdz šim jūs paralēli Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatam bijāt arī Latvijas vēstnieks Turcijā ar rezidenci Rīgā.

— Jā, nu jau tā ir pagātne, esmu atvadījies no šiem pienākumiem. 13. martā biju vizītē Turcijā un tikos ar Turcijas prezidentu Demirelu atvadu sarunā. Ticu, ka drīz Latvijas Ārlietu ministrija nosauks jaunu vēstnieku darbam Turcijā, no sākuma gan ar rezidenci Rīgā.

— Visas pasaules plašsaziņas līdzekļi, politiķi un diplomāti komentē prezidenta vēlēšanu rezultātus Krievijā. Kāds ir jūsu viedoklis? Attiecības ar Krieviju ir ļoti svarīgas gan Latvijai, gan ASV.

— Es ticu, ka ASV turpinās īstenot politiku, kuras mērķis ir palīdzēt Krievijai kļūt par demokrātisku un tiesisku valsti. Ja krievu tauta par savu prezidentu ir izvēlējusies Putinu, tad viņš, es domāju, būs arī ASV partneris, un arī Latvijai būs ar viņu jāstrādā. ASV, tāpat kā Eiropas valstis un īpaši Krievijas kaimiņvalstis, ir ieinteresētas, lai Krievija pēc iespējas vairāk sadarbotos ar Rietumiem, un Latvija noteikti atbalstīs šādu ASV politiku.

Aivis Ronis dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. 1991. gadā beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. No 1999. gada augusta līdz šī gada janvārim ASV Kolumbijas universitātē izstrādājis zinātnisku projektu — monogrāfiju par Baltijas reģionu. No 1989. līdz 1991. gadam strādājis Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejā par informatīvo raidījumu redaktoru un vecāko redaktoru. 1991. gadā sācis strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā. Pirmo gadu bijis politiskā departamenta vadošais speciālists, pēc tam — ministra palīgs un Ārlietu ministrijas preses sekretārs. No 1993. līdz 1995. gadam strādājis Latvijas vēstniecībā Zviedrijā par pirmo sekretāru. Kopš 1995. gada bijis Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un no 1998. gada arī mūsu valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijas Republikā (ar rezidenci Rīgā). Pārvalda latviešu, angļu, zviedru un krievu valodu. Precējies, kundze Dace ir diplomēta vēsturniece.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors