Ministru kabineta rīkojums Nr. 567

Rīgā 2023. gada 5. septembrī (prot. Nr. 43 10. §)

Par valsts pētījumu programmu "Izglītība"

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu "Izglītība" (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 4 500 000 euro un īstenošanas laiks ir 2023.–2026. gads. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis ir sniegt ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī radīt jaunas zināšanas un praktiski lietojamus risinājumus izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā.

5. Programmas mērķi un uzdevumi:

5.1. nodrošināt individualizētu un personalizētu atbalstu skolēniem etniski un lingvistiski daudzveidīgā mācību vidē (atbilstoši dažādiem spēju un valodas prasmes līmeņiem). Mērķa īstenošanas uzdevums ir didaktikas, metodikas un atbalsta sistēmu izveide (tai skaitā konkrētu intervenču izveide) pirmsskolas (5–6 gadi) vecumposmam un pamatskolas vecumposmam (1.–9. klase) pamata prasmju pilnveidei (lasītprasme, rēķinātpratība, dabaszinības), caurviju prasmju pilnveidei (kritiskā domāšana un problēmu risināšana, pašvadīta mācīšanās) un iekļaujošas izglītības pieejas nostiprināšanai;

5.2. nodrošināt individualizēta mācīšanās procesa, mācīšanas un vērtēšanas iespējas, izmantojot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju risinājumus un ievērojot akadēmisko godīgumu un pozitīvu ietekmi uz izglītības kvalitāti. Mērķa īstenošanas uzdevums ir prototipa izveide grupas un izglītības iestādes (tai skaitā augstākās izglītības) līmenī;

5.3. veidot pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu kapacitāti efektīvu pārmaiņu un inovāciju vadībai, izglītības iestādes snieguma pilnveides nodrošināšanai, izglītības kvalitātes vadībai un skolēncentrētas pieejas nostiprināšanai. Mērķa īstenošanas uzdevums ir pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu domāšanas un rīcības modeļu (tai skaitā uzskatu, pārliecību, vērtību) izpēte un profilu izveide, risinājumu izstrāde to attīstībai un pilnveidošanai;

5.4. nodrošināt pieaugušo, tai skaitā pedagogu, efektīvu profesionālās kompetences pilnveidi un pilnveides rezultātu pārnesi uz praksi. Mērķa īstenošanas uzdevumi ir profesionālās kompetences pilnveides ietekmes uz praksi novērtējums, apkopojot labās prakses piemērus un izvērtējot nozīmīgākos šķēršļus, kā arī efektīvas profesionālās kompetences pilnveides modeļu (risinājumu) izstrāde organizācijas un sistēmas līmenī pieaugušo mērķa grupai un pedagogu mērķa grupai, tai skaitā nosakot konkrētus efektivitātes rādītājus;

5.5. nodrošināt pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, tā ieviešanu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Mērķa īstenošanas uzdevums ir akadēmiskā personāla kompetenču modeļa izstrāde atbilstoši četru posmu akadēmiskās karjeras ietvaram, starptautiskai praksei atbilstošu kompetenču vērtēšanas rīku izstrāde un vadlīnijas kompetenču modeļa ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos, tostarp profesionālās kompetences pilnveides sistēmas izveidei;

5.6. sekmēt jauniešu (13–25 gadi) aktīvu pilsonisko līdzdalību un saiknes ar vietējo kopienu un valsti veidošanu, balstoties uz formālo un neformālo izglītību. Mērķa īstenošanas uzdevums ir situācijas izpēte, tai skaitā nosakot galvenos faktorus, kas ietekmē jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību un saiknes ar vietējo kopienu un valsti veidošanos, kā arī metodikas un stratēģiju izstrāde, tai skaitā sadarbības mehānismu izstrāde jauniešu līdzdalības stimulēšanai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī.

6. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

6.1. situācijas, pieredzes un ieviesto politikas iniciatīvu, risinājumu, lēmumu izvērtējums, tādējādi nodrošinot pēctecību un sasaistot esošos pētījumus un attīstības virzienus ar jauniem risinājumiem; 

6.2. atbilstošas starptautiskās labās prakses izpēte un izmantošana risinājumu izstrādei, starptautiskās labās prakses adaptācija un aprobācija Latvijas kontekstam; 

6.3. jaunu zināšanu un programmas ietvaros izstrādāto risinājumu aprobācija praksē, iesaistot risinājumu lietotājus, piemēram, izglītības iestādes, pedagogu profesionālās organizācijas;

6.4. pētniecības procesa un pētījuma rezultātu ietekmes nodrošināšana uz šādām mērķa grupām: 

6.4.1. zinātniskā un pētnieciskā kopiena, attīstot pētniecībai nepieciešamos resursus un konkurētspējīgas starpdisciplināras zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto inovatīvas pētniecības metodes un tehnoloģijas;

6.4.2. studējošie izglītības procesā, nodrošinot prakses un darba iespējas, kā arī platformas un projekta zinātnisko rezultātu izmantošanu augstākās izglītības ieguves procesā; 

6.4.3. nozaru politikas (tai skaitā izglītības politikas, jaunatnes politikas) veidotāji un ieviesēji (tai skaitā izglītības iestādes, pašvaldības);

6.4.4. sabiedrība kopumā, nodrošinot pētniecībā radītu zināšanu izplatīšanu, pārnesi un veicinot izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai; 

6.5. komunikācija par programmas ietvaros īstenoto pētījumu sasniegumiem Latvijā un ārvalstīs, jo īpaši sabiedriskos un zinātniskos forumos ar atbilstošu tematiku;

6.6. uz izcilību un sadarbību vērstas projekta komandas izveide un vadība mērķu sasniegšanai, iesaistot tajā iespējami plašu Latvijas un ārvalstu zinātnisko institūciju, pētnieku un ekspertu kopu.

7. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus: 

7.1. nodrošināta praktiski lietojamu risinājumu izstrāde izglītības iestādes, izglītības iestādes dibinātāja un/vai pašvaldības, kā arī valsts līmenī;

7.2. sagatavotas konkrētas vadlīnijas, rekomendācijas, scenāriji (ietverot nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu, ietekmi) izmaiņām nozaru rīcībpolitikā;

7.3. nodrošināta pētniecības rezultātu publiska pieejamība, tai skaitā:

7.3.1. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos Q1 vai Q2 kvartiles izdevumos;

7.3.2. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti citos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

7.3.3. cita veida recenzētas zinātniskās publikācijas (tai skaitā monogrāfijas, konferenču materiāli);

7.3.4. rezultātu publikācijas populārzinātniskos žurnālos un resursos;

7.3.5. jauniegūti pētniecības dati, kas deponēti atvērto pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu izmantojamību atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība).

8. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša