Ministru kabineta noteikumi Nr. 506

Rīgā 2023. gada 5. septembrī (prot. Nr. 43 26. §)

Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu
un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Bernāti" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. parkā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus un dižakmeņus, kā arī aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Pūsēnu kalns",  aizsargājamo koku un dižakmeņu aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu jūras piekrastes biotopu un ainavu kompleksu, īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, kā arī tradicionālo piekrastes kultūrtelpu un teritorijas rekreācijas potenciālu.

3. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 768 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas parka teritorijā.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

9. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

10. Dabas parkā ir atļauta šo noteikumu  ​3. pielikumā norādīto meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu uzturēšana. Ja uzturēšanai nepieciešama augošu koku ciršana, kas apdraud meža ugunsdzēsības tehnikas pārvietošanos, tad koku ciršanai, kuri vecāki par 90 gadiem, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Nocirstie koki, kuru caurmērs pārsniedz 25 cm, atstājami mežaudzēs mirušas koksnes veidošanai.

11. Dabas parkā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

11.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

11.2. zemes vienības sadali, kurā paredzēts izveidot jaunu zemes vienību publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai;

11.3. zemes vienības sadali, kurā paredzēts izveidot jaunu zemes vienību, kas aptver dzīvojamās un saimniecības ēkas, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kurā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

12. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

12.1. novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot būves, kas paredzētas pludmales un neitrālās zonas labiekārtošanas vajadzībām;

12.2. izmantot šo noteikumu 4. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

12.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

12.4. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un aizsardzības līdzekļus invazīvo, ekspansīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

12.5. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ārpus autoceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem, velosipēdiem un sniega motocikliem, izņemot pārvietošanos:

12.5.1. teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai,  cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem, ugunsdrošības pasākumiem un robežuzraudzībai, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.5.2. rūpnieciskās zvejas vajadzībām pa šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem laivu pievešanas ceļiem un pa pludmali ne vairāk kā četrus metrus platā joslā no ūdens līnijas;

12.5.3. pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), lai piekļūtu dzīvojamām ēkām vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētām tūrisma un atpūtas vietām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas;

12.5.4. ar velosipēdiem pa ceļiem, dabiskām brauktuvēm un pludmali;

12.5.5. ja transportlīdzeklis tiek novietots reģistrētā kempinga teritorijā, saskaņojot ar tā īpašnieku;

12.5.6. pagalmos un stāvlaukumos;

12.5.7. nacionālā meža monitoringa veikšanai;

12.6. iežogot meža zemes, norobežot šo noteikumu 1. pielikumā  norādītās noejas līdz jūrai;

12.7. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;

12.8. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

12.9. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža un kāpu zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.10. bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas mainīt hidroloģisko režīmu, tai skaitā nosusināt vai applūdināt purvus, purvainus mežus, pārplūstošus klajumus, mitras starpkāpu ieplakas, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

12.11. uzstādīt vēja elektrostacijas un citas būves, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

12.12. būvēt jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus un veidot jaunas dabiskās brauktuves, kā arī bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas paplašināt esošos ceļus un dabiskās brauktuves, izņemot neitrālajā zonā un šo noteikumu 3. pielikumā norādītos ceļus un dabiskās brauktuves;

12.13. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), kā arī kokus šo noteikumu 3. pielikumā norādīto ceļu un dabisko brauktuvju uzturēšanai;

12.14. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

12.14.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

12.14.2. bīstamo koku ciršanu un tālāku izmantošanu;

12.14.3. meža ugunsdrošības pasākumus;

12.14.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

12.15. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

12.16. piebarot savvaļas dzīvniekus;

12.17. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, Bernātu bākas darbības nodrošināšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem un ugunsdrošības pasākumiem šo noteikumu 3. pielikumā norādītajos ceļos un dabiskajās brauktuvēs;

12.18. pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, tai skaitā ierīkot jaunus ogļūdeņražu izpētes urbumus, izņemot pazemes ūdens ieguvi neitrālajā zonā;

12.19. organizēt Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā zemessargu, mācības brīvā dabā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

12.20. novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

12.21. rīkot auto sacensības, moto sacensības, rallijus, velo sacensības, skijoringa sacensības, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, izņemot pa autoceļiem un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju neitrālajā zonā;

12.22. bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālus (virtuālus) maršrutus), skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, informācijas un apmeklētāju centrus);

12.23. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas būvēt krasta nostiprinājumus un ierīkot vai veikt pasākumus krasta nostiprināšanai (piemēram, aizsargstādījumu izveidošana) pret Baltijas jūras piekrastes krasta eroziju.

13. Veicot sanitāro cirti, ir saglabājami visi augtspējīgie koki. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

III. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai aizsargātu krasta kāpu aizsargjoslā ietvertās mežainās piejūras kāpas, vecus vai dabiskus boreālos mežus, staignāju mežus, mitras starpkāpu ieplakas un ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, kā arī ar šīm dzīvotnēm saistītās retās un aizsargājamās sugas, piemēram, putnu sugas – vakarlēpis Caprimulgus europaeus, mežirbe Bonasa bonasia, melnā dzilna Dryocopus martius, augu sugas –  jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus, Lēzeļa vīrcele Linaria loeselii.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija vai atmežota platība, izņemot:

15.1.1. ja nepieciešams aktualizēt datus par zemes lietošanas kategoriju un situācijas izmaiņas dabā notikušas dabisku procesu rezultātā, zemei apmežojoties, applūstot vai pārpurvojoties;

15.1.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.1.2.1. atjaunot īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

15.1.2.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

15.1.2.3. veikt izziņas infrastruktūras objektu un inženierbūvju, tai skaitā ceļu un velosipēdu ceļu un citu inženierbūvju, pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

15.2. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

15.2.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās. Šajā punktā minētos pasākumus drīkst organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā vietā;

15.2.2. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams, lai:

15.2.2.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas parka vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas parkā;

15.2.2.2. nodrošinātu upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un  ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

15.2.2.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu;

15.2.2.4. nodrošinātu caurteku būvi, autoceļu atjaunošanu un nobrauktuvju uzturēšanu, kuras attēlotas šo noteikumu 1. pielikumā;

15.2.2.5. nodrošinātu meža ugunsdrošību;

15.3. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.4. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

15.4.1. priežu audzēm – 70 gadu;

15.4.2. bērzu, melnalkšņu audzēm – 50 gadu;

15.4.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.5. veikt mežsaimniecisko darbību un izvākt kritušos kokus Eiropas Savienības nozīmes  biotopos – veci vai dabiski boreālie meži, staignāju meži vai purvaini meži, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, izņemot:

15.5.1. meža ugunsdrošības pasākumus un šo noteikumu 3. pielikumā norādīto autoceļu, dabisko brauktuvju un ūdens ņemšanas vietas uzturēšanu, kā arī īpašuma robežstigu ierīkošanu un kvartālstigu uzturēšanu;

15.5.2. īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu uzturēšanas vai atjaunošanas pasākumus, ja uzturēšanas vai atjaunošanas darbu veikšanai ir saņemts sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.6. atjaunot mežu stādot vai sējot;

15.7. bojāt mikroreljefu un meža, kāpu vai mitru starpkāpu ieplaku zemsedzi, izņemot vietas, kur tas ir nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai, ja uzturēšanas vai atjaunošanas darbu veikšanai ir saņemts sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

16. Dabas lieguma zonā mežaudzēs saglabā sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un veloceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

17. Dabas lieguma zonā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams šo noteikumu 3. pielikumā norādīto autoceļu un dabisko brauktuvju uzturēšanai.

18. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākās (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) priedes un melnalkšņus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

19. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un par to ir saņemts Valsts meža dienesta pozitīvs sanitārais atzinums, kurā novērtēts meža sanitārais stāvoklis.

IV. Dabas parka zona

20. Dabas parka zona ir izveidota, lai saglabātu mežainās piejūras kāpas, piekrastei raksturīgo ainavu, un nodrošinātu atpūtas un apmeklētāju izglītošanās iespējas.

21. Dabas parka zonā aizliegts:

21.1. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

21.2. pēc koku ciršanas galvenajā cirtē sagatavot augsni meža atjaunošanai;

21.3. bojāt mikroreljefu un meža, kāpu vai mitru starpkāpu ieplaku zemsedzi, izņemot vietas, kur tas ir nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai, ja uzturēšanas vai atjaunošanas darbu veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

21.4. veikt mežsaimniecisko darbību Eiropas Savienības nozīmes biotopos – veci vai dabiski boreālie meži, staignāju meži, melnalkšņu staignāji vai purvaini meži –, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, izņemot:

21.4.1. meža ugunsdrošības pasākumus un šo noteikumu 3. pielikumā norādīto autoceļu, dabisko brauktuvju un ūdens ņemšanas vietas uzturēšanu, kā arī īpašuma robežstigu ierīkošanu un kvartālstigu uzturēšanu;

21.4.2. īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu vai biotopu uzturēšanas vai atjaunošanas pasākumus, ja uzturēšanas vai atjaunošanas darbu veikšanai ir saņemts sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja;

21.5. veikt koku ciršanu galvenajā cirtē bez bezmugurkaulnieku sugu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīva rakstiska atzinuma, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atzinuma saņemšanas:

21.5.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6478 008 0265) 1. kvartāla 5. nogabalā;

21.5.2. zemes vienības (zemes vienības  kadastra apzīmējums 6478 008 0266) 1. kvartāla 1. nogabalā;

21.6. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

21.6.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot pasākumus, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās. Šajā punktā minētos pasākumus drīkst organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā vietā;

21.6.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija un atmežota platība, izņemot gadījumu, ja nepieciešams aktualizēt datus par zemes lietošanas kategoriju un situācijas izmaiņas dabā notikušas dabisku procesu rezultātā, zemei apmežojoties, applūstot vai pārpurvojoties;

21.6.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus un inženierbūves, tai skaitā veikt ceļu un veloceliņu atjaunošanu un pārbūvi;

21.6.4. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi.

22. Dabas parka zonā mežaudzēs saglabā sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus.  Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju  aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

23. Dabas parka zonā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Ja nocirstā koka celms atrodas pie dabiskās nobrauktuves, kas norādīta šo noteikumu 3. pielikumā, tad to ir atļauts izraut.

24. Dabas parka zonā galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākās (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) priedes un melnalkšņus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

25. Lai veicinātu meža dažādošanos, atjaunošanos un atsegtu saules gaismu nākamās paaudzes kokiem, veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, mežaudzē veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,2 hektāriem. Mežaudzes kopējo šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma.

V. Neitrālā zona

26. Neitrālā zona ir izveidota, lai, saglabājot raksturīgo kultūrvēsturisko vidi, veicinātu Baltijas jūras piekrastes vēsturisko ciemu un viensētu ilgtspējīgu attīstību, kā arī lai nodrošinātu dabas parka teritorijas tūrisma infrastruktūras veidošanu.

27. Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi un pašvaldības autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

VI. Dabas pieminekļi

28. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:

28.1. aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli "Pūsēnu kalns";

28.2. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

28.3. aizsargājamiem dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

29. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētajos gadījumos.

30. Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Pūsēnu kalns" teritorijā:

30.1. atļauts pārvietoties tikai pa apmeklētājiem paredzēto dabas tūrisma un izziņas infrastruktūru;

30.2. dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus atļauts ierīkot, ja ir saņemts ģeologa pozitīvs rakstisks atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

31. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

31.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 32. punktā minētos gadījumus;

31.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;

31.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

31.4. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

31.5. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 32. punktā minētajos gadījumos.

32. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju.

33. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

34. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

34.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

34.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

34.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

35. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

VII. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 273 "Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 60. nr.).

Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs R. Čudars

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 506

Dabas parka "Bernāti" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 506

Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 506

Ugunsdzēsības infrastruktūras objekti dabas parkā "Bernāti"

4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 506

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)