Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 35/2023

Mārupē 2023. gada 30. augustā

Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijas daļā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes
2023. gada 30. augusta lēmumu Nr. 48 (sēdes prot. Nr. 16)

Izdoti saskaņā ar likuma "Pašvaldību likums" 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu un 92. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijas daļā, saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28125 (2. pielikums). Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

2. Ar šo saistošo noteikumu īstenošanas uzsākšanu, daļā par Lokālplānojuma teritoriju (nekustamā īpašuma Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijas daļa 9,0408 ha platībā), spēku zaudē ar Mārupes pagasta padomes 2001. gada 9. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11 apstiprinātais "Mārupes pagasta teritorijas daļas starp K. Ulmaņa gatvi, Upesgrīvas, Kantora, Plieņciema ielām un lidostas pievedceļu detālais plānojums".

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks V. Kārkliņš

1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2023. gada 30. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2023

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv  http://www.marupe.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijas daļā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – Mārupes novada nekustamajā īpašumā "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) daļā (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

3. Lokālplānojuma teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert:

3.1. teritorijas reljefa virsmas paaugstināšanu (uzbēršanu), izstrādājot vertikālo plānojumu;

3.2. transporta infrastruktūras izbūvi, nodrošinot piekļuvi pie plānotajām apbūves vietām sākotnēji ar grants segumu;

3.3. inženiertīklu ierīkošanu (jaunu izbūvi vai esošo pārbūvi);

3.4. meliorācijas sistēmas pārkārtošanu un hidroloģiskās stāvokļa uzlabošanas pasākumus;

3.5. citus inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus pēc nepieciešamības.

4. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

5. Visā teritorijā aizliegta ārpustelpu glabāšana.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijā plānotajam objektam organizē no divām plānotajām nobrauktuvēm ar pieslēgumiem pie pašvaldības ceļa C-19 "Ainavas – Vecinkas", saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums". Plānoto nobrauktuvju izvietojums un parametri var tikt precizēti būvniecības ieceres dokumentācijā.

7. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros. Īpašumu tālākas sadales gadījumā, ceļu tīklu veido izstrādājot detālplānojumu, ja piekļuve nepieciešama vairāk nekā divām jaunveidojamām zemes vienībām.

8. Ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

9. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

10. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības, bet ne mazāk kā noteikts Mārupes novada teritorijas plānojuma teritorijām ar darījumu un ražošanas objektiem. Ēkas ar autonovietnēm un velonovietnēm nodrošina pirms to nodošanas ekspluatācijā.

11. Autonovietnes un velonovietnes nodrošina Rūpniecības apbūves teritorijas (R3) zemes vienību robežās. Autostāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu pirms izvadīšanas vidē. Kravas transporta stāvēšana nav atļauta pašvaldības ceļa vai nobrauktuvju malās.

12. Nepieciešamo autonovietņu skaitu katram objektam jānodrošina savā teritorijā.

13. Ne mazāk kā 3 % no objektam nepieciešamā autonovietņu sakait jāparedz kravas transportlīdzekļiem.

14. Būvniecības procesa stadijā jānodrošina/jāizvērtē gājēju plūsmas sasaisti ar autoceļa P133 esošo sabiedriskā transporta pieturvietu "Rūdas".

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

15. Inženiertīklus, kas nepieciešami daudzfunkcionālā darījumu, ražošanas un loģistikas objekta inženiertehniskajai apgādei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

16. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju.

17. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu. Pirms lietusūdens izvades vidē – meliorācijas sistēmā, tos attīra Lokālplānojuma teritorijā.

18. Lietus notekūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt meliorācijas sistēmā neattīrot.

19. Elektroapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no elektroapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvniecības ieceres dokumentācijā.

20. Gāzapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem gāzapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no gāzapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvniecības ieceres dokumentācijā.

21. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

22. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām, ierīkojot ugunsdzēsības hidrantus, atklātu ugunsdzēsības ūdens tilpni vai slēgtu ugunsdzēsības rezervuāru.

23. Ja izmanto citā nekustamajā īpašumā esošu atklātu ugunsdzēsības ūdens tilpni vai slēgtu ugunsdzēsības rezervuāru, saņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka saskaņojumu.

24. Meliorācijas sistēma:

24.1. plānoto piebraucamo ceļu, laukumu, ēku un citu būvju būvprojektēšanas stadijā veic esošās meliorācijas sistēmas tehnisko izpēti un nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz to, veic meliorācijas sistēmas pārbūvi vai pārkārtošanu;

24.2. šķērsojot drenāžas sistēmas ar inženiertehniskās apgādes tīkliem, piebraucamajiem ceļiem, laukumiem, plānotām ēkām vai citām būvēm, paredz esošās drenāžas sistēmas aizsardzību vai veic tās pārbūvi;

24.3. meliorācijas sistēmas pārbūves tehniskie risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajās zemes vienībās, kā arī novadot virszemes un grunts ūdeni, nedrīkst nodarīt kaitējumu trešo personu īpašumiem. Meliorācijas sistēma ir izmantojama kā koplietošanas sistēma, paredzot vienotu gruntsūdeņu un lietusūdeņu risinājumus;

24.4. pēc meliorācijas risinājumu pārkārtošanas/ pārbūves aktualizējami meliorācijas kadastra dati meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

25. Inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Prasības apbūvei

26. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi – pašvaldības ceļa C-19 "Ainavas – Vecinkas" 30 m aizsargjoslu. Ja lokālplānojuma teritorija tiek iekļauta ciema teritorijā, tad minimālā būvlaide tiek noteikta 6m no pašvaldības ceļa C-19 "Ainavas – Vecinkas" sarkanajām līnijām.

27. Ēkas izvieto ne tuvāk par 20 m no Lokālplānojuma teritorijai piegulošā pašvaldības ceļa C-19 otrā pusē esošā funkcionālā zonējuma Mazsaimniecību apbūve ārpus ciemiem zemes vienības (nekustamā īpašuma "Spīdolas", kadastra Nr.8076 003 0205). Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības insolācijas jomā.

28. Žogus ierīko:

28.1. pa Rūpniecības apbūves teritorijas (R3) robežu;

28.2. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

29. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida – daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai un Mārupes novada teritorijas plānojuma prasībām.

30. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

31. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.

32. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

33. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kura rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās.

34. Gadījumā, ja objekta radītais vides troksnis blakus esošajās zemes vienībās šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildu prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, grunts valni, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā un risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

35. Pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai:

35.1. gar Rūpniecības apbūves teritorijas (R3) robežu, kas robežojas ar nekustamo īpašumu "Kalnciema iela 186" (kadastra Nr.8076 003 0037) ar tūrisma un atpūtas iestāžu objektu apbūvi, ierīko blīvu norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu vismaz 4 m platumā no zemes vienības robežas. Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;

35.2. pasākumus, ja tādi nepieciešami, veic Rūpniecības apbūves teritorijas (R3) robežās.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.1.1. Pamatinformācija

36. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

37. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, tostarp atļautās izmantošanas objektu darbībai nepieciešamās noliktavas telpas.

38. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

39. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

40. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), kā arī loģistikas centri un līdzīgas ēkas.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

41. Biroju ēku apbūve (12001).

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

49. Vieglās ražošanas uzņēmuma darbībai nepieciešamo noliktavu platība un noliktavu apbūvei (atsevišķa atļautā izmantošana) paredzētā platība kopā nedrīkst pārsniegt 30 % no zemes vienības platības funkcionālajā zonā R3.

50. Teritorijā nav atļautas lielgabarīta kravas, piegādes risināt ar standarta kravas transportlīdzekļiem.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4)

4.7.1.1. Pamatinformācija

51. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

52. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

53. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

54. Zeme zem ceļa ir publiska teritorija, kurā nodrošina brīvu iedzīvotāju kustību un transportlīdzekļu pārvietošanās iespējas.

55. Nav pieļaujama brauktuves norobežošana ar barjerām vai citām būvēm, kas ierobežotu transportlīdzekļu un gājēju kustību, ja vien šie pasākumi nav saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu.

56. Ceļu zemes nodalījumu joslā izbūvējami nepieciešamie satiksmes infrastruktūras objekti un inženiertīkli, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.

57. Ceļu klātni paredz ar cietu segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženiertīklu izbūves.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8)

4.9.1.1. Pamatinformācija

58. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas un labiekārtotas ārtelpas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

59. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

60. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

61. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8) nav apbūvējama.

62. Nav atļauta Dabas un apstādījumu teritorijas (DA8) iežogošana.

63. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

64. Atļautā labiekārtojuma infrastruktūru – gājēju celiņi, veloceliņi, dīķi, kā arī dīķi meliorācijas un ugunsdzēsības vajadzībām, atkritumu urnas, soliņi, lapenes u.tml.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

65. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, paredzot pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu tīkliem.

66. Lokālplānojuma īstenošanai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde, izņemot nekustamo īpašumu sadales gadījumā, ja tiek veidotas jaunas zemes vienības (prasība neattiecas uz Transporta infrastruktūras teritorijas (TR4) atdalīšanu atsevišķā zemes vienībā), tad Pašvaldība izvērtē detālplānojuma izstrādes nepieciešamību.

67. Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta kārtās, būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktā secībā.

68. Inženiertīklu izbūves secību Lokālplānojuma teritorijā precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

7. Citi nosacījumi/prasības

69. Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" attēlotas aizsargjoslas, kas atbilst izstrādes mēroga noteiktībai 1:500 – 30 m ekspluatācijas aizsargjosla gar pašvaldības ceļu C-19 no ceļa ass uz katru pusi; 5 m ekspluatācijas aizsargjosla gar gāzesvadiem ar spiedienu 1,2 megapaskāliem katrā pusē no gāzesvada ass; 5 m ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem. Teritorijas izmantošanā ievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos tajās noteiktos apgrūtinājumus.

70. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

71. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tā aizsargjosla.

72. Visa Lokālplānojuma teritorija ietilpst būvniecības ierobežojumu teritorijā, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – lidlauka 5 km zonā ap starptautiskās lidostas "Rīga" kontrolpunktiem, kur objektu būvniecībai, kuru absolūtais augstums par 30 m un vairāk pārsniedz kontrolpunkta augstumu, saņemama civilās aviācijas aģentūras atļauja.