Pie Valsts prezidenta

Japānas vēstnieks Latvijā

Vakar, 4.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas vēstuli no Japānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Kagečika Matano (1. un 3. attēlā).

Iesniedzot akreditācijas vēstuli, Japānas vēstnieks apliecināja gandarījumu par iespēju strādāt Latvijā un apņēmās darīt visu, lai sekmētu abu valstu turpmāko sadarbību. Vēstnieks nodeva Guntim Ulmanim arī sirsnīgus sveicienus no Japānas Imperatora.

Saņemot akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents izteica pārliecību, ka vēstnieka klātbūtne un aktīvā darbība veicinās Latvijas un Japānas sadarbību. Kā minēja Valsts prezidents, daudz sadarbības iespēju ir tautsaimniecībā: Latvijas uzņēmēji ir gatavi sadarboties ar Japānu zivkopībā, medicīnā, kultūrā un daudzās citās jomās. Guntis Ulmanis teica arī, ka nav aizmirsta palīdzība, ko Japāna sniedza Latvijai tūlīt pēc tās neatkarības atzīšanas. Valsts prezidents apliecināja savu līdzjūtību nesenās zemestrīces upuriem Kobē, uzsverot, ka ar šo pilsētu Latvijai izveidojusies cieša sadarbība.

Pēc akreditācijas ceremonijas sarunā ar Japānas vēstnieku Valsts prezidents atzīmēja, ka būtu lietderīgi atjaunot pirms kara noslēgto Latvijas un Japānas tirdzniecības līgumu. Pirms atjaunošanas tajā, protams, būtu jāizdara labojumi atbilstoši mūsdienu prasībām. Prezidents arī teica, ka būtu lietderīgi atjaunot bezvīzu režīmu. Vēstnieks informēja Valsts prezidentu, ka Japānas Ārlietu ministrija jau rūpīgi apsver šos jautājumus un domā par sadarbības iespējām nākotnē. Japānas vēstnieks atzina, ka ir daudz sfēru, kur Latvija ar Japānu varētu sadarboties. Tā ir gan tirdzniecība, gan zinātne un kultūra, gan ekonomika un vides aizsardzība.

Sarunas gaitā Valsts prezidents un vēstnieks atcerējās abu valstu vēsturiskos notikumus gan tuvākā, gan tālākā pagātnē. Vēstnieks augstu novērtēja Kārļa Ulmaņa lielo nozīmi Latvijas valstiskuma veidošanā.

Sarunas laikā Valsts prezidents Guntis Ulmanis Japānas vēstniekam paskaidroja, kāpēc ticis pieņemts lēmums nepiedalīties kara beigu 50 gadu svinībās Maskavā.

Valsts prezidenta Kanceleja

Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē

Vakar, 4.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas rakstu Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Eiropas Padomē Andrim Teikmanim. Guntis Ulmanis Eiropas Padomi salīdzināja ar šī kontinenta prātu un morāli, atgādinādams, ka Latvija šajā starptautiskajā organizācijā iestājusies nesen, kad mūsu valstī cilvēktiesību dokumenti bija saskaņoti ar EP prasībām. Prezidents vēstniekam novēlēja panākumus darbā, sekmējot Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu Eiropas valsti ar atbilstošām tiesībām un pienākumiem.

Saņemot akreditācijas rakstu, vēstnieks Andris Teikmanis teica:

— Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē bija visai ilgs process. Tam bija objektīvi iemesli — galvenokārt mūsu sarežģītā situācija pilsonības jautājumā.

Tomēr, arī vēl nebūdama dalībvalsts, Latvija visai aktīvi iesaistījās Eiropas Padomes darbībā — gan pievienojoties Eiropas Kultūras konvencijai, gan iesaistoties dažādās tiesiskās sadarbības programmās, gan mūsu parlamentāriešu delegācijai piedaloties Parlamentārajā asamblejā.

Kļūdama par šīs nozīmīgās, starptautiskās organizācijas 34.dalībvalsti, Latvija ir uzņēmusies jaunas, atbildīgas saistības. Mūsu valdībai un parlamentam būs jāizskata jautājumi par pievienošanos vairāk nekā 150 Eiropas Padomes pieņemtajām konvencijām. Starp tām jāmin Eiropas Vietējo pašvaldību harta un Nacionālo minoritāšu konvencija. Palielinājusies mūsu valsts atbildība savu pilsoņu priekšā. Ar Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai tiem radīsies iespēja savas tiesības aizstāvēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pēc akreditācijas ceremonijas prezidents un vēstnieks apsprieda tos jautājumus, kas Latvijai būtu jārisina kā pilntiesīgai EP dalībvalstij. Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka jāatsakās no līdzšinējās attieksmes pret EP kā tikai un vienīgi cilvēktiesību problēmu risināšanas institūciju. Viņš norādīja uz plašajām iespējām, ko EP paver Latvijas vispusīgai un padziļinātai sadarbībai ar pārējām Eiropas valstīm kultūrā, zinātnē un citās humanitārās nozarēs.

Tika apspriests jautājums par EP vietu un lomu mūsdienu Eiropā. Sarunas dalībnieki secināja, ka arī Eiropas Padomi skāris pārmaiņu pocess. Tā dinamiski attīstās un meklē risinājumus gan organizācijas palielināšanai un dalībvalstu konsolidācijai, gan statūtos ietverto saistību izpildes uzraudzības mehānismam. Aktīva darbība tiek veikta Stabilitātes pakta un EDSO ietvaros. Arī Eiropas Padome ir iesaistījusies 1996.gada starpvalstu konferences sagatavošanā, tās ietvaros notiek diskusijas par Eiropas nākotnes modeli. Patlaban tiek apspriesti priekšlikumi palīdzības programmām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, sevišķi Krievijai. Lai gan Krievijas uzņemšanas process pašlaik ir apturēts, nākotnē pie tā nāksies atgriezties. Latvijai neapšaubāmi ļoti nozīmīga būtu Krievijas attīstība demokrātijas virzienā.

Detalizēti tika apspriesta arī sieviešu tiesību problēma, Eiropas attieksme pret nāvessodu, kā arī EP potenciālās paplašināšanas iespējas.

Valsts prezidenta Kanceleja

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Japānas vēstnieks pie ārlietu ministra

Vakar, 4.aprīlī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Japānas vēstnieku Latvijā Kagečiku Matano (Kagechika Matano), kas vakar iesniedza savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Sarunas laikā abas puses apstiprināja savu valstu ieinteresētību divpusējās sadarbības nostiprināšanā, meklējot tās realizācijai nepieciešamos praktiskos ceļus. Šajā sakarā tika uzsvērta nepieciešamība intensificēt divpusējo politisko dialogu abu valstu Ārlietu ministriju un valdības pārstāvju līmenī, veidot reālu ekonomisko sadarbību, veicināt informācijas apmaiņu, kā arī nostiprināt divpusējās saites humanitārajā sfērā. Par būtisku pamatu šādai sadarbībai abas puses atzina līgumiskās bāzes izveidošanu. Latvija ierosinājusi slēgt divpusējo līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, un vēstnieks norādīja, ka šis priekšlikums Japānā tiek rūpīgi apsvērts. Tāpat aktuāls ir jautājums par divdesmitajos un trīsdesmitajos gados noslēgto līgumu pārskatīšanu. V.Birkavs pateicās par Japānas piešķirtajiem kredītiem Latvijas Republikai, kā arī tiem soļiem, kurus Japānas valdība ir spērusi, veicinot Latvijas preču eksportu uz Japānu.

Japānas vēstnieks apstiprināja savas valsts ieinteresētību informācijas biroja atvēršanā Rīgā. Tika pozitīvi novērtētas iespējas nākotnē attīstīt tiešu gaisa satiksmi starp abām valstīm. Divpusējo sadarbību noteikti veicinās tas fakts, ka Japānas valdība ir pārskatījusi atsevišķus noteikumus, kuri regulē vīzu izsniegšanas kārtību Latvijas pilsoņiem, un tagad vīzu saņemšana būs atvieglota.

Tika apskatītas arī sadarbības iespējas starptautiskajās organizācijās, īpaši ANO, un abas puses vienojās intensīvāk konsultēties jautājumos, kas skar šīs organizācijas attīstības un reorganizācijas iespējas nākotnē.

ĀM preses centrs