Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.376)

Saeimas Cilvēktiesību komisijas izstrādāts

un 1995.gada 30.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par repatriāciju

 

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latviešu un līvu tautas. Savas Dzimtenes ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ latviešu tauta arvien ir bijusi pakļauta citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Pēdējā gadsimtā vissmagākais genocīds pret latviešu tautu tika vērsts PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošus latviešu izsūtīja uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti.

Tagad, kad atjaunota Latvijas neatkarība, Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā Dzimtenē.

 

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) sekmēt latviešu un līvu atkalapvienošanos Latvijas teritorijā;

2) radīt pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

3) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā Dzimtenē;

4) noteikt ar repatriēšanos vai izceļošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pants. Repatriants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem ir latvietis vai līvs un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir šādiem repatrianta ģimenes locekļiem:

1) laulātajam;

2) bērniem;

3) vecākiem.

(2) Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta nepilngadīgās personas rakstveida piekrišana.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja šādai repatriācijai ir vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja starpvalstu līgumā par repatriāciju, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā LR likumdošanas aktos piemērojami starpvalstu līgumu noteikumi.

 

2. nodaļa. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju funkcijas

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbību;

4) izveido Repatriācijas fondu;

5) lemj par Repatriācijas fonda līdzekļu izlietošanu;

6) izstrādā Repatriācijas programmu;

7) sagatavo repatriācijas vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem.

6.pants. Repatriācijas centra izveidošana un funkcijas

(1) Praktiskai repatriācijas veikšanai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta sastāvā tiek izveidots Repatriācijas centrs.

(2) Repatriācijas centrs darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu.

(3) Repatriācijas centru finansē no valsts budžeta.

(4) Repatriācijas centrs veic šādas funkcijas:

1) kārto repatriantu uzskaiti;

2) nodrošina repatriantus ar informāciju par repatriācijai nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem;

3) pieņem repatriācijas dokumentus un lemj par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Latvijā;

4) izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem;

5) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus.

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centrs.

(2) Repatriācijas fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi;

3) citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi.

(4) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami saskaņā ar šā likuma 20.pantu.

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldības nodrošina repatriantus ar dzīvojamo telpu atbilstoši ikgadējām Ministru kabineta noteiktajām kvotām.

(2) Pašvaldības sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību" noteikumus:

1) izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus;

2) piešķirot lietošanā zemi ģimenes māju celtniecībai;

3) pārdodot dzīvokļus jaunuzceltās vai kapitāli izremontētās valsts un pašvaldību mājās, kā arī paredzot pircēja kreditēšanu.

(3) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību fonda un izstrādāt priekšlikumus par ikgadējām kvotām repatriantu nodrošināšanai ar dzīvojamo platību.

 

3. nodaļa. Repatriēšanas kārtība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatriantu statusa iegūšanai

(1) Personas, kuras vēlas repatriēties un kuras iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsoņi, saskaņā ar likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" iesniedz minētajā likumā noteiktos dokumentus attiecīgajā valstī esošajā Latvijas Republikas konsulārajā pārstāvniecībā, kas tos nosūta Repatriācijas centram.

(2) Repatriācijas centrs lemj par repatrianta statusa un materiālās palīdzības piešķiršanu.

(3) Personas, kuras repatriējas no karadarbības rajona, dokumentus var iesniegt tieši Repatriācijas centrā.

(4) Desmit dienu laikā no iebraukšanas brīža repatriantam un viņa ģimenes locekļiem jāgriežas Pilsonības un imigrācijas departamentā, lai nokārtotu Latvijas pilsonību apliecinoša dokumenta vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS (Latvijas PSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

11.pants. Repatriācijas centra atteikuma pārskatīšana

(1) Persona, kas saņēmusi Repatriācijas centra atteikumu, ir tiesīga trīs mēnešu laikā iesniegt lūgumu Pilsonības un imigrācijas departamenta direktoram pārskatīt Repatriācijas centra lēmumu.

(2) Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora pieņemto lēmumu var atcelt iekšlietu ministrs.

12.pants. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

Ja repatriants par sevi sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu repatrianta statusa iegūšanai, Pilsonības un imigrācijas departaments anulē uzturēšanās atļauju, un šā departamenta direktors var izdot rīkojumu, ar kuru liek izbraukt no Latvijas repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kuri iebraukuši kopā ar viņu.

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Pilsonības un imigrācijas departaments:

1) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus repatriantus, kuri atzīstami par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punktu;

2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas pilsoņi;

3) izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.

 

4.nodaļa. Repatrianta tiesības

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 6.panta 4.daļai un 8.pantam.

15.pants. Nekustamā īpašuma iegūšana

(1) Repatriantam ir tiesības iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu likuma noteiktajā kārtībā

(2) Ja nepieciešams, Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai individuālās celtniecības veidošanai.

16.pants. Pensionāru sociālās garantijas

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevas atvieglojumi repatriantam

Repatrianta un viņa ģimenes locekļu personiskā bagāža, kurā atrodas viņu personiskai lietošanai paredzētie priekšmeti, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un imigrācijas departamenta atļauju, attiecīgajā ārvalstī esošā Latvijas Republikas konsulārā pārstāvniecībā repatriantam un viņa ģimenes locekļiem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

 

5.nodaļa. Materiālā palīdzība

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, Repatriācijas fonds izmaksā:

1) pabalstu ceļa izdevumu segšanai, kas saistīti ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants ir griezies Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu;

3) pabalstu īpašos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Pabalstu aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību izstrādā Ministru kabinets.

 

6.nodaļa. Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem fondiem

un sabiedriskajām organizācijām

21.pants. Fondu un sabiedrisko organizāciju uzņēmuma atbrīvošana no uzņēmuma ienākumu nodokļa maksājumiem

Repatriāciju veicinošā fonda uzņēmums un sabiedriskās organizācijas uzņēmums tiek atbrīvots no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" paredzētajā kārtībā, ja tas pārskaita minētajam fondam un organizācijai summas, kuras ir lielākas par aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokļa summām.

22.pants. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide ziedotājiem

Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kas ziedojusi repatriāciju veicinošam fondam vai sabiedriskai organizācijai, ir tiesības saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

7.nodaļa. Izceļošanas kārtība un noteikumi

23.pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kura izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

24.pants. Izceļošanas kārtība

Izceļošanas kārtību uz attiecīgajām valstīm nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas līdz izbraukšanai pieteikto viņiem piederošo kustamo īpašumu, ņemot vērā noteikumus, kuri attiecas uz kultūras un mākslas priekšmetu izvešanu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izvietotos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī attiecībā uz tiem īstenot pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu nevar atsavināt, pamajoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Izceļotājiem – dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīvu, dārzu un dārzkopības sabiedrību vai cita veida kooperatīvu biedriem, kuri pilnībā nokārtojuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu un citām viņiem lietošanā nodotajām telpām vai būvēm, ir tiesības uz šo īpašumu.

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem par atbrīvoto dzīvokli

Izceļotājiem izmaksā kompensāciju saskaņā ar likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus".

 

Pārejas noteikumi

Šā likuma 8., 16. pants un 15.panta 1.punkts stājas spēkā pēc tam, kad ir izdarīti grozījumi attiecīgajos likumos.

Likumprojekts. (Saeimas dokuments nr.56)

Saeimas deputātu A.Gorbunova, A.Berķa, A.Krastiņa, I.Daudiša un Z.Tomiņa iesniegts un Saeimas Prezidija nodots 1993.gada 9.augustā komisiju izskatīšanai

 

Par repatriāciju

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Nolūkā sekmēt latviešu tautas atkalapvienošanos Latvijas Republikas teritorijā tiek radīti pamatnosacījumi un garantijas latviešu un lībiešu tautības pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī noteikti ar repatriēšanos saistītie valsts un pašvaldību institūciju uzdevumi un fondu vai citu sabiedrisko organizāciju tiesības.

2.pants. Par repatriantiem atzīstamas personas, kas apzinās savu piederību latviešu tautai, prot latviešu (lībiešu) valodu un kurām vismaz viens no augšupējiem radiniekiem ir latvietis (lībietis), kā arī šo personu mazgadīgie bērni.

Repatrianta tiesības un pienākumus iegūst repatrianta citas tautības laulātais, kā arī repatrianta ģimenē esošie apgādājamie ģimenes locekļi, ja tie pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

3.pants. Ja patstāvīgi repatriējas nepilngadīgie no 16 līdz 18 gadu vecumam, tiem jānorāda savas turpmākās legālās iztikas avots un jāsaņem viņu vecāku (aizbildņu, aizgādņu) piekrišana repatriācijai.

Par bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām lemj viņu likumiskie pārstāvji.

4.pants. Repatrianti, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, var tikt uzņemti Latvijas Republikas pilsonībā likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

II.nodaļa. Repatriēšanās kārtība

5.pants. Personas, kuras vēlas repatriēties, iesniedz lūgumu Latvijas Republikas Repatriācijas centrā (turpmāk — Repatriācijas centrs), kas lemj par repatrianta statusa piešķiršanu personai, pamatojoties uz personas iesniegumu, dokumentiem, kas apliecina viņas atbilstību 2.pantā minētajām prasībām, personas mītnes zemes valsts institūciju apliecinātām ziņām par personas dzīvesvietu mītnes zemē.

6.pants. Personas, kuras vēlas repatriēties, var šī likuma 6.pantā norādītos dokumentus iesniegt Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecībās un konsulārās iestādēs ārvalstīs, kuras personas iesniegtos dokumentus nosūta Repatriācijas centram.

7.pants. Repatrianta statusu nepiešķir, ja persona likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā, kurš tīši izdarīts Latvijas teritorijā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.

8.pants. Persona, kura saņēmusi Repatriācijas centra atteikumu piešķirt repatrianta statusu, ir tiesīga pārsūdzēt šādu repatriācijas centra lēmumu tiesā.

9.pants. Repatrianta un viņa ģimenes locekļu dokumentus Repatriācijas centrs kopā ar savu lēmumu nosūta Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamentam (turpmāk — Pilsonības un imigrācijas departaments) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

10.pants. Repatrianta statusu var anulēt Repatriācijas centrs, ja repatriants tam sniedzis nepatiesas ziņas.

11.pants. Repatrianta statusa anulēšanas gadījumā Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors var izdot izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt Latviju likumā "Par ārvalstnieku un bezpavalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos" paredzētajā kārtībā.

12.pants. Pilsonības un imigrācijas departaments pēc Repatriācijas centra lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu saņemšanas:

1) reģistrē repatriantus, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) reģistrē un izdod pastāvīgās uzturēšanās atļaujas likumā paredzētajā kārtībā repatriantiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi.

 

III nodaļa. Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā

13.pants. Repatriācijas centrs palīdz repatriantiem risināt dzīvokļu jautājumu šādā veidā:

— sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām apkopojot informāciju par dzīvokļu maiņas iespējām;

— apkopojot informāciju par brīvajām dzīvojamām telpām, to iegādes vai īrēšanas iespējām no valsts, pašvaldībām, fiziskajām vai juridiskajām personām;

– apkopojot informāciju par iespējām pirkt vai nomāt zemi individuālās celtniecības veikšanai vai zemnieku saimniecības nodibināšanai.

14.pants. Repatrianta statusu ieguvušās personas ir tiesīgas iegūt savā īpašumā neatkarīgi no Latvijas Republikā nodzīvotā gadu skaita dzīvokli arī daudzdzīvokļu namā, kuru ir uzcēlusi, ceļ vai cels īpašnieku kooperatīvā sabiedrība.

 

IV nodaļa. Darbā iekārtošana un kompensācijas bezdarbniekiem

15.pants. Latvijas Republikas nodarbinātības valsts dienests (turpmāk — Nodarbinātības valsts dienests) savu pilnvaru ietvaros veic repatriantu darbāiekārtošanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par nodarbinātību".

Repatriants savās tiesībās un pienākumos tiek pielīdzināts Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam darbāiekārtošanas, sociālo garantiju un kompensāciju saņemšanas jautājumos.

16.pants. Repatriants, kas mēneša laikā nav ieguvis darbu, savās tiesībās tiek pielīdzināts personām, kas minētas Latvijas Republikas likuma "Par nodarbinātību" 6.pantā.

Ja repatriants nav griezies Nodarbinātības valsts dienestā sešu mēnešu laikā no repatriēšanās dienas, tas zaudē šā panta pirmajā daļā minētās tiesības.

 

V nodaļa. Sociālās garantijas pensionāriem

17.pants. Repatriantiem ir tiesības uz darba vai sociālo pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts pensijām" līdz laikam, kamēr Latvijas Republika ar valsti, kurā repatriantam bija piešķirta pensija vai kurā repatriants ieguvis pensijas saņemsanai nepieciešamo darba stāžu, noslēgs starpvalstu līgumu par sociālo nodrošināšanu.

18.pants. Ja starpvalstu līgumi par sociālo nodrošināšanu paredz citādus noteikumus nekā likumā "Par valsts pensijām" paredzētie, piemērojami šī līguma noteikumi.

 

VI nodaļa. Materiālā palīdzība

19.pants. Pamatojoties uz repatrianta iesniegumu, repatriantam no valsts budžeta tiek izmaksāts vienreizējs repatriācijas pabalsts no viena līdz piecu valsts noteikto minimālo darba algu apmēram. Pabalsta apmēru katrā konkrētā gadījumā nosaka Repatriācijas centrs.

20.pants. Repatriācijas centrs:

1) Veicina kredītu piešķiršanu repatriantiem lauku sētu izveidošanai.

2) Iespēju robežās sniedz materiālos pabalstus repatriantiem dzīvojamās platības īrēšanai ne ilgāk par vienu gadu.

3) Organizē cita veida materiālo palīdzību.

21.pants. Ar Repatriācijas centra atļauju repatrianta un viņa ģimenes locekļu personiskā bagāža, kurā atrodas viņu personiskajai lietošanai paredzētie priekšmeti (arī nepieciešamie sadzīves priekšmeti), pāri Latvijas Republikas muitas robežai tiek ievesta bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām (izņemot nodevas par priekšmetu uzglabāšanu, muitas kontroles noformēšanu ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus šai iestādei noteiktā darba laika).

 

VII nodaļa. Repatriāciju veicinošu fondu un sabiedrisko organizāciju nodokļu atvieglojumi

22.pants. Fondi un sabiedriskās organizācijas, kuras izveidotas ar mērķi palīdzēt latviešu (lībiešu) etniskās izcelsmes personām repatriēties un adaptēties Latvijas Republikā, likumdošanā noteiktajā kārtībā tiek atbrīvoti no īpašuma nodokļa un peļņas nodokļu maksāšanas.

23.pants. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuras ziedojuma, dāvinājuma vai citā veidā iemaksā peļņas daļu fondiem vai sabiedriskajām organizācijām, kas saskaņā ar saviem statūtiem (nolikumiem) palīdz latviešu (lībiešu) etniskās izcelsmes personām repatriēties un adaptēties Latvijā, likumā noteiktajā kārtībā, tiek piešķirti peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumi.

 

VIII nodaļa. Starpvalstu līgumi

24.pants. Ja Latvijas Republika ar valstīm, no kurām repatriējas latviešu (lībiešu) etniskās izcelsmes personas, noslēdz starpvalstu līgumus par repatriāciju un šo līgumu noteikumi atšķiras no šajā likumā paredzētajiem, tad piemērojami starpvalstu līgumu noteikumi.