Ministru kabineta noteikumi Nr. 537

Rīgā 2023. gada 19. septembrī (prot. Nr. 46 13. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības
un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto, piecpadsmito
un sešpadsmito daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 77., 136., 153. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie ir noganīti un nepietiekami noganītā platība ir appļauta vai tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. augustam, izņemot:

15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platībās, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

15.2. ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni, ja tas ir noganīts vai nopļauts un novākts līdz kārtējā gada 15. septembrim, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku;

15.3. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu;

15.4. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

15.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.";

1.2. izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) vismaz 1000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) vismaz 4000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa uz 2011. gada 1. jūliju nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.";

1.3. izteikt 52. punktu šādā redakcijā:

"52. Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs 2023. gadam ir 23,58 procenti, 2018. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību – 406 816 hektārus – dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību – 1 725 395 hektāriem.";

1.4. izteikt 65.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"65.2. ziemājus vai starpkultūras pēc kārtējā gada 20. septembra sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode.";

1.5. izteikt 133.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"133.1. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus, zemenes, arbūzus un melones, kartupeļus, pākšaugus, garšaugus un ārstniecības augus;";

1.6. izteikt 141. punktu šādā redakcijā:

"141. Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par vienu aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi:

141.1. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene –, un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj un novāc vai sasmalcina pēc ziedēšanas;

141.2. slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete –, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru;

141.3. maisījums no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem zaļmēslojuma augu papuvē, kur viens no kultūraugiem ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, lauku pupas vai zirņi. Zaļmēslojuma augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības;

141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

141.5. zālājs pasējā – zeme, ko vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:

141.5.1. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

141.5.2. tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete.";

1.7. izteikt 144. punktu šādā redakcijā:

"144. Vienu reizi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā izdarīta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas audzē kultūraugus, kas minēti šo noteikumu 141. punktā, un pākšaugus, ievērojot šādus nosacījumus:

144.1. augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs – zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs – zemāka par 6,3, mālainās augsnēs – zemāka par 6,5;

144.2. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos vai Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā (turpmāk – LIZ pārvaldības sistēma) deva ir norādīta lielāka nekā 6 t/ha CaCO₃, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO₃ deva ir vismaz 6 t/ha;

144.3. laukam, kurā plānota augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija (pamatkaļķošana), LIZ pārvaldības sistēmā norādāma informācija par augsnes reakciju (pH);

144.4. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas nav senākas par pieciem gadiem un izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām;

144.5. augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.";

1.8. izteikt 149. punktu šādā redakcijā:

"149. Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, nektāraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm, kur tauriņzieži veido vairāk nekā 50 procentu pirmajā sējuma izveides gadā, un ja tie sēti, izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem:

149.1. minimālu augsnes apstrādi – augsnes virskārtas seklu apstrādi ne dziļāk par 15 centimetriem, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi;

149.2. augsnes joslu apstrādi, kad apstrādā augsnes joslu līdz piecu centimetru platumā sēklas sēšanai, rindstarpās atstājot vismaz 10 centimetrus platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini;

149.3. tiešo sēju, kad kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā un near, bet sēj tieši rugainē.";

1.9. izteikt 167.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"167.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;";

1.10. izteikt 178. punktu šādā redakcijā:

"178. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, kur ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Prasība par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem).";

1.11. izteikt 311.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"311.3. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.1. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 256. punktu;";

1.12. izteikt 322. punktu šādā redakcijā:

"322. Ja platība, kuru saskaņā ar šo noteikumu 319. punktu izmanto ekoshēmas atbalsta aprēķinam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, atšķiras no platības, kas izmantojama attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķināšanai pēc šo noteikumu 320. un 321. punktā minēto prasību piemērošanas, attiecīgās ekoshēmas atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šo pēdējo platību, kas samazināta par konstatēto pārsniegumu, reizinātu ar koeficientu viens, ja konstatētais pārsniegums lielāks nekā trīs procenti vai divi hektāri.";

1.13. izteikt 323. punktu šādā redakcijā:

"323. Atbalsta samazinājuma summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 322. punktu un izteikta hektāros, nepārsniedz attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo hektāru kopējo skaitu.";

1.14. izteikt 328.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"328.1. samazina par procentuālo daļu, ko nosaka, neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadā, ja šī daļa nepārsniedz 20 procentu;";

1.15. izteikt 328.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"328.2. samazina par divkāršotu procentuālo daļu, ko nosaka, neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadā, ja šī daļa pārsniedz 20 procentu, bet nepārsniedz 50 procentu;";

1.16. izteikt 386. punktu šādā redakcijā:

"386. Ja lauksaimniekam par 2022. gadu nav pieejama šo noteikumu 100. punktā un šo noteikumu 103.2. un 103.4. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības ieņēmumiem, šo noteikumu 101. punktā norādītā grāmatvedības uzskaites informācija vai šo noteikumu 103.1. un 103.3. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības darba laiku, ar lauksaimniecību saistītos atskaitījumus nosaka atbilstoši šo noteikumu 100. punktam, ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību, vai atbilstoši šo noteikumu 101. punktam, ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, izmantojot šo noteikumu 100. vai 101. punktā noteikto informāciju par 2023. gadu. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādītā kopējā darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķināto darba stundu kopsummu par 2023. gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par 2023. gadu.";

1.17. papildināt ar 395. punktu šādā redakcijā:

"395. 2023. gadā šo noteikumu 53. punktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests aprēķina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz 2023. gada 20. oktobrim.";

1.18. papildināt ar 396. punktu šādā redakcijā:

"396. 2023. gadā šo noteikumu 56. punktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem paziņo līdz 2023. gada 30. novembrim.";

1.19. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.20. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.21. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.22. izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.23. izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).

2. Šo noteikumu 1.2., 1.5., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10. un 1.21. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. septembra
noteikumiem Nr. 537

"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

Tabulā ar "x" norādīts, par kuru kultūru iespējams saņemt atbalstu, ņemot vērā atbalsta saņemšanas nosacījumus, kuros noteikts, uz kuriem atbalstiem nevar pretendēt vienlaikus.