29. un 30. marta sēde

Stenogramma. 29.martā

Nobeigums. Sākums "LV" nr.52.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šeit ir jāpārdomā par reprezentācijas medībām kā tādām. Man nebūtu īpašu iebildumu pret 12.panta redakciju, kādu nupat nolasīja, bet tur trūkst būtiski ierobežojumi par platībām. Lai to es labāk varētu izskaidrot, es atgriezīšos pie tā, kā reprezentācijas medības agrāk notika. Tās tika plaši izmantotas, un bija tādi tautā pazīstami mednieki kā Voss un citi, kuri bija Padomju Savienības ziedu laikos Latvijas PSR plaši pazīstami mednieki. Un daudzi citi arī zem reprezentācijas medību "mēteļa" veica visādus komerciālus pasākumus personīgā labuma dēļ. Un pēc neatkarības atgūšanas šīs plašās it kā reprezentācijas medības tika izbeigtas, līdz kamēr 1993. gadā Augstākās padomes priekšsēdētāja kungs un Godmaņa kungs atkal atjaunoja tā saucamās reprezentācijas medības. Un šodien tās tiek diezgan plaši izmantotas, tāpat kā agrāk, bez kādiem lieliem platību ierobežojumiem, personīga guvuma dēļ.

Tamdēļ es domāju, ka 12. panta redakcija būtu pilnīgi pieņemama, ja tur būtu ierobežojums platības ziņā. Es gribētu minēt, ka īstas, nemākslotas reprezentācijas medības ir valsts interesēs, ir kaut kas vajadzīgs, vērtīgs, un tās pieder varbūt pie diplomātisko attiecību kultūras. Un ja, teiksim, tāds kaimiņvalsts galva kā Brazauska kungs atbrauc uz Latviju pamedīt ar mūsu valdības vīriem, tad tas būtu vēlams. Bet pilnīgi pietiktu, ja nodotu, teiksim, 20 tūkstošus hektāru tādu medību vajadzībām. Tas ir, varētu pat vēl mazliet vairāk atvēlēt, pat katrā novadā vienu daļu no tādas vai līdzīgas platības. Bet pēc pašreizējiem noteikumiem tā platība, kura tiek izmantota šādām medībām, ir gandrīz vai 300 tūkstoši hektāru, un tā ir ārkārtīgi liela platība. Un pilnīgi nevajadzīgi tā pašreizējā medību saimniecība tiek it kā izmantota nepareizā veidā, manuprāt.

Tamdēļ es gribētu uzturēt balsojumu par savu priekšlikumu, un es nezinu, kā to varētu apvienot, bet, ja, teiksim, tas gūtu atbalstu, tad es nākamajam lasījumam iesniegtu papildus klāt vēl visu 12. pantu pašreizējā redakcijā tā, lai tas rezultāts būtu tāds, ka būtu tā platība ierobežota. Bet īstas reprezentācijas medības varētu vēl vienmēr notikt. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija, lūdzu!

A.Čepānis (DP). Šeit, kolēģi, acīmredzot iet runa tikai par tām platībām, kuras ir valsts mežos, un, tā kā man ir nācies piedalīties arī šajās reprezentācijas medībās, tiesa gan, vairāk tagadējos nekā vecajos komunistu laikos, tad es gribu pateikt, ka 20 tūkstoši hektāru... Varbūt es nevaru spriest par šīs platības lielumu, bet sakarā ar to, ka mežs mainās ja ne mēnešu, tad gadu laikā gan, un pie tam ļoti strauji arī valsts mežu platības, tad vai nebūtu varbūt lietderīgāk uz trešo lasījumu — tādi priekšlikumi arī man ir ienākuši — noteikt nevis fiziskos hektārus, bet procentos platību no valsts meža fonda.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas sekretārs Imants Daudišs

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Te tika minēts Augstākās padomes priekšsēdētājs, kurš atjaunoja reprezentācijas medības. Nu, man jāsaka, ka es esmu tiešām piedalījies medībās un, kā daudzi no šeit klātesošajiem, varu spriest par šīm lietām. Jā, tiešām, kādreiz bija izveidotas medību saimniecības, kuras atbilda, nu, laikam Eiropas prakses standartiem, un es domāju, ka tas nebija tik daudz Vosa nopelns, cik pašu mežinieku nopelns. Un es šeit domāju bijušo ministru Vītolu. Vismaz toreiz, es atceros, ja iebrauca kādi mežu speciālisti no citām valstīm, viņi tiešām varēja redzēt šīs medību saimniecības ar ļoti augstu medību kultūru un visu pārējo.

Protams, var rasties jautājums un pareizs jautājums, kādā veidā šīs medību saimniecības tika izmantotas, un viss pārējais, par ko šeit runāja Mārtiņš Ādams Kalniņš. Bet tālāk, manuprāt, Mārtiņam Ādamam Kalniņam diemžēl šīs informācijas nav vai arī viņa ir uzklausīta tendenciozi. Tālāk sekoja šo medību saimniecību sabrukums. Un kādā ziņā sabrukums? Tādā, ka faktiski ļoti daudzas lietas tika pārprastas. Piemēram, dažādas sanatorijas un dažādi atpūtas nami, un viss kas arī it kā tika nodots tautai. Jā, tiešām, tos vajag tautai, tos vajag bērniem un tā tālāk. Un tas ir ļoti pareizi. Bet praktiski jau tas nenotika, jo ko nozīmē "tautai"? Kādam ir jāuztur tā lieta, un faktiski visas tās lietas nonāca privātstruktūrās, un arī tagad privātstruktūras pelna tur, nevis tauta veseļojas. Jo, lai to uzturētu, ir vajadzīgi līdzekļi. Un faktiski zem šī saukļa – likvidēt vienu - tas tika nodots pavisam kaut kam citam tā iemesla dēļ, ka līdzekļu nebija un ka ierēdņi neizmantoja varbūt šo pareizi izteikto mērķi tieši tam, kam tas bija noteikts.

Tagad par šīm medību saimniecībām. Tie, kas kaut cik nodarbojas ar medībām, varētu apliecināt, ka nevis Augstākās padomes priekšsēdētājs atjaunoja reprezentācijas medības, bet diemžēl viņš nekā nedarīja, lai saglabātu šīs saimniecības tādā veidā, lai šodien viņas varētu izmantot tām reprezentācijas medībām, par kurām jūs šeit runājāt, Mārtiņ Ādam Kalniņ. Un to es tiešām daudzās lietās varu uzskatīt arī par savu vainu, ka varbūt arī tās bijušās Centrālkomitejas mājas ir aizgājušas pavisam citu ceļu, nekā tām būtu jāiet, tikai tāpēc, ka kādu brīdi nevarēja tās paturēt, lai kārtīgi izvērtētu, kur un kam, un kādā veidā tās izmantot, bet tikai ar tādu kopēju saukli, ka tās ir momentā jālikvidē, ka tās momentā jānodod tautai, tikai tādā veidā tas tika darīts.

Un tad zinātāji varbūt atceras, ka uz šī it kā pareizā saukļa pamata, ka visu to vajag likvidēt, sāka veidoties dažādi medību klubi. Un, kad tagad runā ar šiem medību saimniecību darbiniekiem, tad viņi uzskata tieši tā, ka šo dažādu klubu veidošana varbūt sakarā ar šo pareizo saukli, ka jālikvidē kaut kādas privilēģijas, radījusi tādu situāciju, ka šajās medību saimniecībās šodien jau ārzemniekiem vispār jau vairs nav ko darīt. Un ne jau tā, kā jūs te sakāt, ka es esmu atjaunojis kaut kādas reprezentācijas medības un šodien tāpēc tur ir tāds stāvoklis. Drīzāk tāpēc, ka mēs neesam kontrolējuši šo procesu, tāds stāvoklis šodien ir. Vienīgais, kur vēl vismaz šogad kaut kas bija šajā situācijā varbūt pieņemams un tiešām acīmredzot mežu ministrija un mežu dienesti varēja kaut ko organizēt šīm komercmedībām, – tās bija tikai dažas medību saimniecības, un to arī darīja tādā veidā, lai iegūtu kaut kādus līdzekļus šo saimniecību uzturēšanai.

Jā... Un tā jau tagad tas ir, ka tā situācija tāda ir... Es to visu stāstu, es vēl daudz ko vairāk varētu stāstīt, bet mani personīgi drusciņ tas aizskāra, ka es tās esmu atjaunojis, šīs reprezentācijas medības. Bet mana iekšējā pārliecība diemžēl ir cita, proti, ka es kā meža draugs un mednieks neesmu darījis varbūt pietiekami daudz, lai šīs saimniecības šodien funkcionētu un lai tur tiešām diplomāti varētu medīt, varētu būt komercmedības un pārējais ar tādu mērķi, par kādu jūs, Mārtiņ Ādam Kalniņa kungs, tiešām šeit runājāt. Tikai tāpēc es nācu runāt par šo jautājumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Tad debates ir pabeigtas. Jūs vēlaties? Referents, lūdzu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Tātad es domāju, ka mums izspriešanai tiek piedāvāts variants, vai ir vai nav nepieciešamas reprezentācijas medības mūsu valstī. Es tomēr aicinātu jūs piekrist tam, ka šādas reprezentācijas medības ir nepieciešamas, jo tas tomēr var zināmos apstākļos vairot mūsu valsts prestižu un arī sakārtot dažādas, teiksim, neformālas attiecības ar mūsu partneriem. Tādas medības notiek daudzās valstīs, un es domāju, ka mūs pati daba ir apveltījusi ar visām dotībām, lai mēs saglabātu šādas reprezentācijas medības mūsu valstī.

Otrs moments. Vai mēs šodien varam vai mēs nevaram un vai mums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs noteikt šīs platības. Es, godātie kolēģi, aicinātu jūs ar vēsu prātu par šo jautājumu padomāt, un mēs esam sprieduši komisijā, ka pašreiz precīzi noteikt šīs platības praktiski nav iespējams, jo mainās īpašnieki un līdz ar to tiek pārslēgti visi līgumi. Praktiski neviena saimniecība šodien nevar precīzi noteikt savu medījamo iecirkņu platības, jo zemes īpašnieki, kā jūs zināt, pēc mūsu likuma var atļaut medības uz savas zemes vai liegt šīs medības. Un šodien precīzi pateikt, vai šādas atļaujas dos īpašnieki tieši uz 20 tūkstošiem hektāru vai uz citu platību, praktiski mums nav iespējams.

Vēl viens moments. Es domāju, arī tas ir jāņem vērā, ka noteikt pārāk mazu šo reprezentācijas medību platību nebūtu prātīgi, jo, kā jūs zināt, mūsu Latvijas daba ir bagāta ar medījamiem dzīvniekiem un vienā Latvijas novadā, teiksim, Lubānas novadā, tā ir bagātāka ar aļņiem, kamēr otrā, teiksim, Kurzemes novadā, tā ir bagātāka ar briežiem. Un, ja mēs tiešām kādreiz organizējam šīs reprezentācijas medības, tad, protams, tās jāorganizē tur, kur pašreiz šīs medības ir visaktīvākās. Bet, ja mēs noteiksim ļoti nelielu šo platības daļu, teiksim, tur, kur ir tikai brieži, vai tur, kur ir tikai aļņi, tad, protams, mums šāda izvēle mūsu valstī būs ierobežota.

Un tomēr es arī gribētu aicināt varbūt atbalstīt tos priekšlikumus, kuri jau ir ienākuši ļoti ilgajā starplaikā starp pirmo un otro lasījumu, ka šīs medību platības būtu izmantojamas arī zinātnes un dažādu medību, teiksim, pētījumu nolūkos, kā arī varbūt, nu, tādas medību pieredzes apmaiņas nolūkos, jo mēs zinām, ka šajos objektos tomēr ir ievērojami labāka kārtība, bet visos pārējos medību objektos šādas kārtības vēl nav. To saka arī paši mednieki, un es domāju, ka tas mums būtu jāņem vērā.

Un pats pēdējais. Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, mēs esam atstājuši šo jautājumu izlemšanai Ministru kabinetam. Un es tomēr ieteiktu pašreiz pieņemt šo pantu tādā redakcijā... Mums ir vēl viens variants, vēl viena iespēja. Tie ir pārejas noteikumi, kur mēs varētu varbūt trešajā lasījumā iestrādāt šos norobežojumus, ka Ministru kabinets apstiprina šīs medību saimniecības noteikumus, un tur arī papildus tad iestrādāt šos ierobežojumus. Man liekas, ka līdz ar to mēs varētu tādā redakcijā, kā komisija piedāvā, arī šodien pieņemt otrajā lasījumā šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Un divi balsojumi. Mārtiņš Ādams Kalniņš ierosina savu redakciju, un otrs - komisijas priekšlikums. 12.pants. Pirms katra balsojuma nolasīšu panta saturu, lai deputātiem nebūtu pārpratumu. Mārtiņš Ādams Kalniņš - reprezentācijas medībām Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas valsts medību uzņēmums, kura rīcībā bez maksas nodod 20 tūkstošus hektāru valsts meža. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad - komisijas redakcija: reprezentācijas medību organizēšanai Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizācija - valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātājs (fiziskā vai juridiskā persona) no saviem līdzekļiem. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 12. Komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu tālāk!

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 13.panta redakcijā pieņemti deputāta Čepāņa, deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa un daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikumi pieņemti.

V.E.Bresis. 14.panta otrā lasījuma redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa un mežu ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Pret 14.pantu nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 15.panta otrā lasījuma redakcijā ir daļēji pieņemti deputāta Berķa priekšlikumi, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības mininstrijas priekšlikumi, un komisija izveidoja jaunu šī otrā lasījuma 15.panta redakciju, ņemot vērā šos priekšlikumus. Atļaujiet nolasīt šā panta redakciju. 15.pants, pirmā daļa: "Medību platībā esošā privātīpašuma izmantošanu medībās regulē līgumi, kurus to īpašnieki noslēguši ar medību tiesību lietotājiem. Šie līgumi ir medību ierīcības projekta un medību iecirkņa apsaimniekošanas projekta priekšlikumi. Medību tiesību lietotājs var uzsākt darbību medību saimniecībā pēc tam, kad medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts ir reģistrēts valsts virsmežniecībā."

Otrā daļa. Medību tiesību lietotājam aizliegts medību tiesības nodot tālāk trešai personai, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Tāda ir šī panta jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši priekšlikumus, ir šeit iebildes? Nav. Pret komisijas redakciju ir iebildes? Arī nav. Pieņemts 15.pants komisijas redakcijā.

V.E.Bresis. 16.pantā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis. Tātad šeit 16.lappusē jūs redzat pirmā lasījuma 18.pantu, kur ir faktiski pieņemti priekšlikumi, un šis pants ir izslēgts, jo daļa no šīs redakcijas ir jau pieņemta un apvienota ar 7.pantu, kuru mēs izskatījām un jau pieņēmām. Līdz ar to tātad šis 18.pants tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts priekšlikums.

V.E.Bresis. 17.pants. Pieņemti Mežu ministrijas priekšlikumi, bet diemžēl nav pieņemti deputātu Berķa un Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi, kuri pamatā virzīti uz to, lai tiktu samazinātas minimālās medību platības. Komisija ļoti būtiski, ļoti sīki un pedantiski izskatīja šos priekšlikumus. Mēs bijām spiesti pieaicināt mūsu valsts speciālistus un pat ārzemniekus šo jautājumu izskatīšanā un nācām pie slēdziena, ka faktiski tās ir minimālās platības, uz kurām faktiski var iesākties medības, un lūdzam atbalstīt tātad šī 17.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti iesniedzēji piekrīt šim komisijas viedoklim vai uzstāj uz balsojumu? Balsojumu nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes pret 17.panta redakciju, kuru ir formulējusi komisija. Nav iebilžu. Līdz ar to 17.panta redakcija pieņemta.

V.E.Bresis. 18.panta otrā lasījuma redakcija. Pieņemti daļēji deputāta Čepāņa priekšlikumi un faktiski sagatavota tāda jauna redakcija ar jaunu loģisku pieeju šī panta risinājumam. Ja iepriekšējā, teiksim, likumprojekta loģika mums diktēja to, ka mēs runājām par zināmu limitu atšaušanā, tātad faktiski noteicām it kā medījamo dzīvnieku daudzumu, kas būtu obligāti jānošauj, tad šeit mēs runājam jau par lielāko pieļaujamo dzīvnieku skaitu. Tātad it kā nedodam uzdevumu medniekiem obligāti šo limitu izpildīt. Atļaujiet man nolasīt šī panta jauno redakciju. "Lielāko pieļaujamo skaitu attiecībā uz limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanu medību platībās ik gadu nosaka Valsts meža dienests saskaņā ar medību ierīcības projektu."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātam, kas iesniedzis savu priekšlikumu, ir kādas iebildes, vai viņš lūdz balsot savu priekšlikumu? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes pret 18.panta redakciju? Nav. Līdz ar to akceptējam 18.pantu komisijas redakcijā.

Lūdzu nākamo!

V.E.Bresis. 19.panta redakciju izveidojot, tika ņemti vērā deputātu Čepāņa un Mārtiņa Ādama Kalniņa, bijušā deputāta Silāra un mežu ministrijas priekšlikumi un izveidota jums piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir iebildes deputātiem? Nav iebilžu. Pieņemts.

V.E.Bresis. 20.pants. Šis pants ir izveidots, ņemot vērā Budžeta komisijas priekšlikumus, kā arī faktiski daudzo mednieku priekšlikumus. Tādējādi izveidota šī 20.panta redakcija, kuru acīmredzot mēs papildināsim uz trešo lasījumu ar to, ka medību fonds ir no mežsaimniecības attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa, un līdz ar to pilnībā ievērosim Budžeta komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai šeit ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Nav iebilžu. Līdz ar to komisijas priekšlikumu akceptējam.

V.E.Bresis. 21.pantā daļēji pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, bet nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, kurš iesaka otrā lasījuma 21.panta redakcijas pirmo daļu izslēgt. Mēs uzskatām, ka tā ir ļoti būtiska daļa, kura faktiski zināmā mērā reglamentē vai, es pat teiktu, stingrāk ierobežo Valsts meža dienesta tiesības attiecībā pret medniekiem, un nosaka, ka medību atļaujas medību tiesību lietotājiem medību sezonas sākumā izsniedz Valsts meža dienesta institūcijas. Es gribētu tikai piebilst, ka līdz šim diemžēl šāds likuma pants mums neeksistēja un līdz ar to medību procesā bija daudz patvaļas. Līdz ar to es lūdzu, cienījamie kolēģi, atstāt komisijas piedāvātā 21.panta pirmo punktu.

Sēdes vadītājs. Vai visi esat vienisprātis ar šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Līdz ar to piekrītam un akceptējam.

V.E.Bresis. Šeit varbūt derētu piebilst, ka šai lappusē ir pirmā lasījuma 25.pants, kuru mēs, kolēģi, jau izskatījām, runājot par otrā lasījuma 19.panta redakciju, kur, tātad šī doma ir ietverta panta jaunajā saturā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 22.panta redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Es gaidu, varbūt deputāti iebildīs vai kāds vēlas runāt. Nav iebilžu. Līdz ar to pieņemam komisijas priekšlikumu. (No zāles: "Par 22.pantu? Kurā lappusē?")

V.E.Bresis. Es varu vēlreiz atkārtot. Es, kolēģi, ļoti atvainojos, ka, protams, pirmā lasījuma projekts ir pamatīgi pārstrādāts un es runāju varbūt pārāk ātri, nosaucu gan jauno, gan veco, tātad gan pirmo, gan otro lasījumu. Šeit tātad bija runa par otrā lasījuma 22.pantu, kuram analogs ir pirmā lasījuma 26.pants.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādas neskaidrības? Vajag nedaudz lēnāk. Deputāts Rozentāls lūdz vēlreiz nosaukt.

V.E.Bresis. Es tūlīt atšķiršu atpakaļ.

Sēdes vadītājs. 22.lapaspuse. Bet lūdzu, lai referents sniedz paskaidrojumu.

V.E.Bresis. 22.lapaspuse. Otrā lasījuma 22.pants, kas atbilst pirmā lasījuma 26.pantam. Komisija, izskatījusi piedāvātos priekšlikumus, akceptēja deputāta Čepāņa priekšlikumu un daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu un izveidoja jaunu 22.panta redakciju. Atļaujiet man lēnām to nolasīt, varbūt kāds nespēj sekot. Tātad 22.pants, 1.punkts. "Medījamo dzīvnieku sarakstu, medīšanas termiņus un medību veidus nosaka Medību noteikumi." 2.punkts. "Medības, kuru mērķis ir epizootijas apkarošana, nedrīkst aizliegt ne zemes īpašnieks vai lietotājs, ne medību tiesību lietotājs."

Sēdes vadītājs. Deputāt Rozentāl! Jums ir vēl kādi iebildumi šeit? Nav. Vai citiem deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Līdz ar to akceptējam 22.pantu komisijas redakcijā.

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 23.pants atbilst pirmā lasījuma 27.pantam. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru mēs jau faktiski izskrējām 1.pantā. Tātad visus medību ieročus mēs tālāk sauksim par medību šaujamieročiem. To, kolēģi, mēs esam pieņēmuši 1.pantā, bet nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, ka medības, atskaitot individuālās medības, nav jāpiesaka vietējā valsts virsmežniecībā. Komisija tomēr nevar piekrist tam, ka daļa medību būtu jāpiesaka, bet daļa medību nebūtu jāpiesaka virsmežniecībā. Līdz ar to rastos tāda bīstama situācija faktiski pat individuālajam medniekam, jo viņš praktiski nevarētu zināt, vai tās ir malu medības, un arī virsmežniecība nevarētu zināt, vai tās ir malu medības, vai tur medī individuālais mednieks. Tāpēc mēs ļoti stingri uzskatām, ka mūsu medību platībās ir jāieved kārtība, kuras šodien nav, un tāpēc komisija noteikti pastāv uz to, ka visas medības ir jāpiesaka valsts mežniecībās. Sīku redakcionālu jautājumu dēļ nav pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, kura it kā vēlētos, lai mēs rakstītu, ka kontroli veic Valsts meža dienesta darbinieki atbilstoši dienesta instrukcijām. Es domāju, ka tas nav likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis ir atkal viens no tiem daudziem, daudziem piemēriem, kuri atkal un atkal rāda, kādā mērā mēs visi esam šeit pieraduši pie absolūtas valsts kontroles gandrīz pār visiem dzīves procesiem. Ja pats saimnieks savā mežā nevar iet kādu zaķi pamedīt vai kādu vārnu nošaut, tad, man liekas, tas ir gandrīz vai komiski, ka jebkuras medības jāpiesaka. Kāda tad ir jēga privātīpašuma tiesībām? Kāda jēga ir individuālai brīvībai, ja viss ir jāpiesaka, viss ir jākontrolē, viss ir jāreģistrē neskaitāmas reizes, atkal un atkal. Man liekas, ka šis ir viens no tiem daudzajiem pārpalikumiem no ilgajiem gadiem lielajā ļaunajā impērijā, un es neticu, ka mans priekšlikums tiks apstiprināts, lai gan es uzskatu, ka man jāiestājas, lai balsotu par to. Bet es domāju, ka laiks ir padomāt par to un pamazām pierast pie tā, ka mēs esam brīvi cilvēki. Un, ja mums ir kādam kāds īpašums, kāda lauku saimniecība un mežs vēl, tad tur ir arī zināmas tiesības, no kurām izriet tas, ka nav viss absolūti vienmēr jāreģistrē un visam jāprasa atļauja, atkal un atkal jāreģistrē un jāpilda visādas formalitātes. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane.

Sēdes vadītāja. Vārds Anatolijam Gorbunovam!

A.Gorbunovs (LC). Godātie kolēģi! Protams, par medībām var runāt daudz un ļoti emocionāli, un pareizi un nepareizi, un katrā ziņā es negribētu kaut kādus savus uzskatus šeit jums paust kā kādu patiesību, jo acīmredzot varētu izteikt arī daudzus pārmetumus, tajā skaitā arī man varbūt personīgi. Bet lieta jau ir tāda — līdz ko nosauc Latviju par "šo zemi" vai runā "šeit ir visi tā pieraduši", un to saka mūsu kolēģi, tad gribot negribot rodas vēlēšanās kaut ko teikt par šo zemi, jo uz to tiek, gribot vai negribot, provocēts cilvēks. Un tā arī varbūt šajā jautājumā. Man, piemēram, ir bijis visai dīvaini klausīties, piemēram, par Amerikas Savienotām Valstīm, kur tiešām, atbraucot dažādām amatpersonām, jau sīki izpēta, kāds katrai amatpersonai, ir hobijs, ko viņa dara, un tā tālāk. Un dabiski, ka tas var būt arī zināmā mērā mans mīnuss tiešām, ka es esmu piedalījies medībās un esmu mednieks, un man mežs patīk, un tā tālāk. Bet ko šie cilvēki no Amerikas saka par mūsu zemi, par mūsu medībām un par medībām Amerikas Savienotajās Valstīs? Viņi saka tādi mēs jau varētu arī jūs uzaicināt uz Ameriku, bet tur medīt vispār nav iespējams, jo tur nav droši, tur, līdz ko kādas medības vai kaut kas notiek prērijā vai kaut kur citur, vairs nav zināms, kas šauj, kur šauj, tur vispār ir bīstami, tur sadzeras cilvēki un, tā kā neviens nekontrolē, kur šauj, kas šauj un kad šauj, tad tur vispār nav iespējams medīt. Vai tad tad mums šo praksi vajadzētu šeit, Latvijā ieviest? Varbūt vajadzētu, es nezinu, bet ja mums saka, ka šeit ir tāda kārtība, kas galīgi nav pieņemama, nav pieņemams, ka kaut ko valsts kontrolē, tad es domāju, ka, ja šajā medību lietā ir kārtība un ja mūsu mežsargi, es domāju virsmežniecībās un tā tālāk, es domāju, mūsu sabiedrībā, Latvijas sabiedrībā, ir tieši tāpēc cienījami cilvēki, ka viņi ir šajā lietā goda cilvēki un uztur šo kārtību mežos un kontrolē šo kārtību, ja, tad es personīgi nekādā ziņā negribētu godātais kolēģi, lai pie mums būtu tāda kārtība medībās, vismaz kā man stāsta, kāda ir Amerikā. Es, protams, nu, saku to, ko es dzirdu. Tāpat kā jūs sakāt par to, ko jūs dzirdat. (No zāles: "Nevajag šaut zvērus!" Smiekli zālē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Rozentāls (LZS). Cienījamie kolēģi! Es gan esmu tāds visumā švaks mednieks, lai gan skaitos mednieks, bet man hobijs tas īpaši nav un laika vēl mazāk. Tomēr, ja runājam par medībām un par medībām uz savas zemes, tad es gribu izteikt savas pārdomas. Cienījamie kolēģi, ir jau pareizi, ka privātīpašums ir svēts, un es arī tā vienu brīdi domāju, ka labi jau būtu, ja es varētu iet un šaut uz savas zemes, kad tur kaut kas kustas. Bet to pašu var darīt visi citi, jo es jau tur nedzīvoju, un daudzi īpašnieki uz savas zemes šobrīd nedzīvo. Un tad es domāju, ka labi ir, ja mežsargs zina, kad uz manas zemes kaut kas šauj, kad es tur neesmu pieteicies, un viņš to puisi var paņemt ciet. Šajā sakarībā man jāiebilst manam kolēģim Mārtiņa kungam, kurš varbūt nezina šo mūsu malumedniecības situāciju Latvijā, un jāpiekrīt komisijas variantam, ka tomēr ir jāpiesaka, lai kāds arī kontrolētu un zinātu, kas tur notiek.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Žīgurs (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs ar Mārtiņu Kalniņu bijām vienā šaušanas komandā, mums tie likumi ir zināmi un mums Amerikā ir tomēr drošība, ko es neesmu manījis, te Latvijā. Mums katrai govij uzrakstīts ir "govs" vai "bullis" citādi viņi apšauj, viņi apšauj saimniekam piederošos lopus. Nu, ja tas nu notiek Latvijā, es neesmu dzirdējis, ka jūsu likumā būtu teikts, cik tad tur tā skāde tam zemniekam jāmaksā. No otras puses, jā, es dzīvoju meža malā, un tas ir mans mežs un es šauju tos lopus, nu, saprotams saskaņā ar likumu, bet jūsu saimes cilvēki nāk no otras puses. Nu, jūs domājat, jūsu saime šauj uz manu pusi, es šauju uz to pusi, redziet, kur mēs varam nonākt, ja mēs nenoregulēsim tos likumus tagad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Vai mēs turpinām debates vai beidzam pusastoņos, kā Prezidijs ir paziņojis pašā sākumā, ka mūsu sēde ir līdz pusastoņiem? Tāpēc vai Prezidijā vai sekretariātā nav iesniegumu? (No zāles: "Iesim mājās!") Nav. Līdz ar to lūdzu zvanu reģistrācijai, un turpināsim rīt no rīta pulksten 9.00. Runās Tupešu Jānis un pēc tam Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedri... Lūdzu uzmanību, kolēģi!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka... Sinka ir zālē...

Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka ir zālē.

I.Folkmane. Dainis Stalts...

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts ir zālē.

I.Folkmane. Un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Rīt sēde pulksten 9.00.