Stenogramma. 30. martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! 30. marta Saeimas plenārsēdi paziņoju par atklātu.

Turpinām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Medību likums" . Lūdzu referentu tribīnē!

Godātie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 123! Atgādinu jums, ka mums pagājušajā sēdē tika atklātas debates, un debates ir par 27. pantu pirmajā lasījumā un 23. pantu otrajā lasījumā. Mēs debatējam par Mārtiņa Ādama Kalniņa ieteikto priekšlikumu 27. pantu izteikt šādi: "Medības, atskaitot individuālās medības uz privātīpašnieka paša zemes, jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā." Un otrs priekšlikums bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums: "Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā, medību norisi kontrolē valsts virsmežzinis, valsts mežzinis vai viņa norīkots Valsts meža dienesta darbinieks. Medību ieroču lietošana... drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju." Par šo pantu un šīm redakcijām mēs sākām debates. Par procedūru? Ja par procedūru... Tātad jūs runāt gribat, pieteikties debatēs? Tad debatēs mums vēl ir no vakardienas secība. Tagad runās Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, pēc tam — Mārtiņš Ādams Kalniņš... Es diemžēl neatceros, jūs pirmo reizi vai otro reizi... Jā, tātad piecas minūtes. Pēc tam — deputāts Čepānis. Lūdzu! Vēl deputāts Sinka pēc tam...

Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, jums vārds!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labrīt, augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un deputātes! Neesmu mednieks (No zāles: "Nevar būt!"),tomēr par laimi vai, kā arvien biežāk izpaužas, par nelaimi man pieder medību teritorijas kā Latvijā, tā Amerikā. Un nebūt ne vienā, ne otrā nav ne govij, ne bullim pie sāniem kāda zīme, kādi dzīvnieki tie ir. Arī man, tāpat kā deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam, ir jāpierod pie tā, ka nevar savā mežā koku nozāģēt bez mežziņa atļaujas un zaķi nošaut bez kāda cita medību pārziņa atļaujas. Tā ir mūsu zemes kārtība un likumība, un pie tās man un tāpat arī viņam jāpierod un tā jāievēro. Bet, tāpat kā deputāta Kalniņa teiktais vakar pamudināja runāt kaislīgo mednieku deputātu Gorbunovu, tāpat viņa teiktais ir pamudinājis mani uzstāties. Pareizības un taisnības labad. Esmu pārsteigts par cilvēku, kuru es respektēju kā mednieku, tā arī kā ļoti kontrolētu sēdes vadītāju. Es citēšu: "Bet ko šie cilvēki no Amerikas saka par mūsu zemi, par to, par mūsu medībām un par medībām Amerikas Savienotajās Valstīs? Viņi saka tādā veidā: ka mēs jau varētu arī jūs uzaicināt uz Ameriku, bet tur medīt vispār nav iespējams, jo tur nav droši, jo tur, līdz ko kaut kur kādas medības vai kaut kas notiek prērijā vai kaut kur citur, tur jau nav zināms, kas šauj, kur šauj, tur ir vispār bīstami, tur sadzeras cilvēki, un, tā kā neviens nekontrolē, kur šauj, kas šauj un kad šauj, tad tur vispār nav iespējams medīt." Tiešām mednieku stāsts. Es ceru, Gorbunova kungs, ka mums abiem iznāks pabūt kopā mums abiem svešajā zemē, un es jums parādīšu un es jūs aizvedīšu un izstāstīšu, ka nebūt tā nav. Nebūt nav tā, kā jūs vakar teicāt, un nebūt nav arī tā, kā vēl pirms neseniem gadiem visādās filmās tika rādīts par tās zemes bezdarbu, narkotiku, izvirtībām un arī medībām. Amerika nav "Votergeita". Un, ka neviens nekontrolē, kur šauj, kā šauj un kad šauj, tad tā nav arī Amerikā.

Vēl pirms kādiem pieciem gadiem apmēram daudz vairāk uz Latvijas ceļiem varēja redzēt visādus dzīvniekus ēdam un uzturamies. Tagad pa tiem pašiem ceļiem pabraukājot, tos vairs nevar redzēt. Jūs, mednieki un citi, paši izvērtējiet, kāpēc tas tā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam — deputāts Čepānis.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Man arī pēc vakardien mūsu priekšsēdētāja kunga teiktā par Amerikas medībām radās pāris domu, kuras es nevarēju, kā saka, paturēt iekšā. Ir jāsaka, ka viņa teiktajā ir sava daļa taisnības un arī varbūt mazi pārspīlējumi vai varbūt pārspīlējumi no tā cilvēka puses, kurš viņam par tām Amerikas medībām stāstījis. (No zāles: "Skaļāk! Tuvāk mikrofonam! Nevar dzirdēt!")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, drusciņ klusāk zālē, un tad būs labāk dzirdams...

M.Ā.Kalniņš. Savienotajās Valstīs medību likumi ir dažādi, kā nu kurā pavalstī, un tie visumā var būt līdzīgi vai arī dažos gadījumos atšķirīgi. Medības tur varētu būt tādas, ka vienā štatā medībās piedalās 600 tūkstoši mednieku 10 dienu laikā, un tad arī ir tā, ka ir cilvēku zaudējumi, ka ir daži nošautie un kāds ducis ievainoto varbūt. Un tas ir par spīti tam, ka jāvalkā fluorescējošā oranžā krāsā medību drēbes, lai labāka būtu redzamība, lai atšķirtu mednieku no medījuma. Bet tad vēl ir arī individuālas medības, varbūt Rietumu štatu kalnos, kur burtiski var apmaldīties, pazust un iekļūt sniegā, putenī un ārā varbūt neiznākt bez grūtībām, ja vispār iznāk... Un tur ir tā, ka medības ir bieži vien individuālas un var medīt trīs dienas un nevienu citu cilvēku vai mednieku neredzēt. Tur varbūt lielākais risks ir satikt lāču māti sliktā garastāvoklī.

Tad gribētos pieminēt, ka pirms vairākiem simtiem gadu Anglijas karalis pavēlēja lauciniekiem salikt akmeņus krāvumos žogu vietā tā, lai nodalītu robežas. Pirms gada vai diviem pavēlēja vai ieteica šos žogus nojaukt, lai būtu vairāk aramzemes, un tad izcēlās apmēram tāds pats sašutums, kāds bija iepriekš, kad pirmo reizi tos pavēlēja sakraut. Tātad no tā var secināt, ka visumā cilvēkiem nepatīk straujas pārmaiņas, un es arī nepavisam negribu ieteikt, ka Latvijā medības jāpārtaisa pēc Amerikas modeļa. Te ir daudz laba. Tas, ka mednieki ir labāk izglītoti medību zināšanās un drošībā, tas ir kaut kas pozitīvs, kas visai pavirši ir redzams Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet jāpārdomā tieši par šo pantu, vai ir jāpiesaka īpašniekam individuālās medības paša īpašumā, paša mežā. Tad jau iznāk drīzāk tā, ka ir jāpiesaka šāviens, lai zinātu, kad grib pats izmēģināt munīciju vai savu šaujamrīku, lai mežzinis zinātu... lai mežsargs zinātu, ka būs šāviena troksnis, lai nenāktu meklēt malumednieku. Tad jau drīzāk jāpiesaka šāviena troksnis, un vai tas ir tas, ko mēs vēlamies darīt? Un kā ir ar makšķerēšanu? Varbūt jāpiesaka arī makšķerēšanas ekspedīcija, lai varētu izkontrolēt, kādas zivis ķer, ja vispār noķer kaut ko.

Un tamdēļ es ieteiktu pārdomāt, vai tā ir tāda panta redakcijas versija, kuru ir vēlams pieņemt vai ne. Vai šāda veida noteikums ir kaut kas vajadzīgs, vērtīgs, vai tas ir tikai lieks, kas kavē? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas frakcija! Pēc tam — Juris Sinka.

A.Čepānis (DP). Cienījamie kolēģi, es arī labprāt dalītos atmiņās vai savās vēlmēs par to, cik jauki ir medīt citās valstīs un cik švaki ir pie mums. Diemžēl tādas iespējas man nav un arī pieredzes nav, vismaz citās valstīs ne. Tādēļ aicinātu visus runāt par konkrēto likumprojektu, kuru mēs apspriežam, un konkrēto pantu. Un tāpēc es gribu izteikt viedokli par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu jebkura veida medības pieteikt vietējā mežniecībā. Visnotaļ atbalstu kārtību, ka šīs medības tomēr būtu jāpiesaka, kaut arī tās notiek uz kāda privātās zemes. Un tikai viens piemērs, kaut tādu ir desmitiem un simtiem arī jau tagad mūsu valstī. Kādam zemniekam laukā aug kvieši vai auzas, kuras labprāt ēd mežacūkas, un turpat blakus kādam bāleliņam, likumīgajam īpašniekam, kuru mums tagad ir saviesies daudz vairāk nekā mežacūku, laukā neaug nekas, bet viņa laukā ir avotiņš, strautiņš vai upe. Un mežacūka diemžēl ir iekārtota tā, ka viņai vajag dzert ik pēc divām stundām, tas ir, vēl biežāk nekā man. Un tā iet no mana lauka, paēdusi kviešus vai auzas, uz kaimiņa lauku, uz avotiņu, kur tad to viņas arī nogalē, jo tā ir uz viņa zemes, bez pieteikšanas. Es domāju, ka tā nebūtu īsti pareizi un tas arī nebūtu taisnīgi. Un tad rodas iespēja vēl vienu pārkāpumu izdarīt — cilvēks ir saņēmis medību atļauju jeb licenci un savā laukā viņš ar to licenci, ar vienu pašu licenci, kura viņam atļauj nošaut tikai vienu dzīvnieku, medī no pavasara līdz ziemai. Viņam it kā atļauja ir, pieteikt viņam nevajag, norakstīt līdz ar to arī nevajag nogalināto dzīvnieku. Un tas tikai vēlreiz veicinās malumedības, Tādēļ es atbalstu to komisijas priekšlikumu, kurā ir noteikts, ka jebkuras medības ir jāpiesaka mežu sardzes dienestam. (No zāles: "Lai malumednieki izsakās!")

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"! Pēc tam — Gunārs Meierovics.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Man nepatīk principā kritizēt savus kolēgas, saukt viņus vārdā, bet tas, ko Čepāņa kungs nupat teica, tas mani apvaino. Proti, iznāk tā, ka to bāleliņu ir vairāk šeit Latvijā nekā to mežacūku un tādēļ tās mežacūkas ir mums vērtīgākas un par tām sevišķi ir jārūpējas. Un, ja viņas aiziet vēl uz bāleliņa zemi padzerties, tad viņas tāpat vēl pieder tam baronam. Kāpēc es pieminēju vārdu "barons"? Man tēvs arī bija labs mednieks, es atceros, ka mums nekad netrūka medījumu, kaut arī biju Rīgas puika. Bet viņš sezonas laikā parasti strādāja uz lauka kā zvērināts mērnieks, mērīdams un nodarbodamies ar jaunu kupicu iekārtošanu, un tā tālāk. Bet viņam bija labas attiecības ar saimniekiem, viņam viņa bise bija vienmēr līdzi un tā viņam atļāva šad un tad pamedīt. Lai gan viņš bija kaislīgs mednieks un bez tam citiem par errastībām ļoti labs šāvējs, viņam bija liels respekts arī pret dzīvo radību, un viņš teica: "Man katru reizi nav jāšauj tas, ko es redzu!" Pateicis to, es tikai gribu konstatēt, ka brīvvalsts laikā uz privātās zemes saimniekam bija pilnīga noteikšana arī par medībām un viņš varēja dot atļauju citiem. Tātād te nebija runas par to. Padomju laikā vienīgais barons, kuru varēja kritizēt, bija "melnais barons" un "melnais bruņinieks". Kad tas "melnais bruņinieks" atļāva pirmo reizi iekārtot zemi privātā saimniecībā latviešu "baurim" pagājušajā gadu simtenī, tad tā "jakts rekte" palika baronam. Tātad tiesības uz medībām palika "melnajam baronam". Un, ja kāds saimnieks kaut ko nošāva uz savas zemes vai kādu koku nocirta, tad viņu sodīja, kaut arī viņa zeme jau bija viņa. Tagad mēs tādu pašu "rekti" gribam ievest šeit, it kā brīvajā, suverenajā Latvijā. Es domāju, ka mums nav jāskatās ne uz Ameriku, ne uz Vāciju, lai gan pēdējā ir tīri labi izkārtojusi savas medību lietas. Mums jāskatās uz mūsu brīvvalsts laiku. Un, ja zeme ir tam bāleliņam atdota, tad tam bāleliņam ir visas tiesības arī uz to mežacūku, kas tur ir atnākusi padzerties pie viņa avotiņa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics "Latvijas ceļš". Lūdzu!

G.Meierovics (LC). Augsti godājamais Prezident! Godājamie kolēgas! Man jāatvainojas šoreiz, jo es arī neesmu nekāds lielais mednieks, bet kā puikam man bija jāiet maniem onkuļiem dzīt tos zvērus ārā no meža. Tā ka es apmēram zinu, kas ir medības un kā tās notiek, un tā tālāk. Bet jāatvainojas ir tieši priekšsēža kungam, jo tas stāsts, kas notiek Amerikā medību laikā, nācis ārā no manas mutes priekšsēža kungam. To es ļoti labi atceros, ka, mums tā runājot par medībām, šito stāstīju. Lai gan es tikai divas reizes Amerikā esmu bijis medībās un abas divas reizes es esmu bijis nobijies kā tārps, kaut gan man arī bija sarkana cepure virsū. Jo tā šaušana bija diezgan spēcīga, nāca no visām pusēm. Bet es arī pats redzēju vienu nošautu teļu, kas laikam bija noturēts par stirnu. Bet bija nošauts teļš, un tas gulēja uz lauka. Tā ka es tikai gribēju pateikt, ka tā bauma par Ameriku, tā nāk nevis no priekšsēža kunga, bet no manis, un tāpēc es atbildu par saviem vārdiem pats. Paldies! (No zāles: "Nu, tu gan esi baigais džentelmenis!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Lūdzu! Mežu ministrs Arturs Ozols.

A.Ozols (mežu ministrs). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs, protams, varam šeit diskutēt, kā dažādas lietas ir iekārtotas dažādās vietās pasaulē, bet visi tomēr, par laimi, dzīvojam šeit, Latvijā, šodien, un tomēr ir 1995.gads. Gribam mēs vai negribam, Latvijā pašlaik tomēr notiek kārtējie mērnieku laiki. Kas notiek mērnieku laikos, to, manuprāt, jau ļoti veiksmīgi ir aprakstījuši brāļi Kaudzītes. Acīmredzot mūsu vēlēšanās pašlaik ir tā, lai kārtējie mērnieku laiki notiktu ar iespējami mazākām negācijām, kādas diemžēl jau mūsu tautas pieredzē ir.

Kāda ir šā punkta galvenā nianse un galvenais mērķis, ko mēs vēlētos panākt? Protams, katram zemes īpašniekam ir savas suverēnas tiesības uz īpašumu. Bet šīm suverēnajām tiesībām uz īpašumu nāk līdzi arī atbildība un pienākums. Es gribu minēt tādu ļoti primitīvu piemēru. Ja kāds ir nopircis automašīnu un tur to garāžā, tad viņa galvenā problēma ir, lai šo mašīnu nenozagtu. Kad viņš sāk braukt pa ielu, viņam jāsāk ievērot satiksmes noteikumi. Ja viņam nepaveicas un viņš kādam uzbrauc virsū, tad sākas tiesas darbi un iespējama maksāšana. Ko mēs gribam panākt? Ne velti cienījamais deputāts Tupeša kungs pieminēja par to dzīvnieku daudzumu, kāds Latvijā ir bijis un kāda Latvijā pašlaik nav. Es piekrītu, ka varbūt dzīvnieku daudzums atsevišķām sugām ir bijis par lielu, tas ir nodarījis "skādi" lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Bet pašlaik, ja mēs nekontrolējam situāciju šajos mērnieku laikos, mēs varam nonākt tieši pretējā situācijā, ka mums būs jāpieņem totāli stingri likumi vispārējai dzīvnieku aizsardzībai. Tas, ko likuma autori gribējuši panākt, ieviešot šādu punktu, ir tikai dot iespēju valsts institūcijai, kas atbild par likumdošanas ievērošanu mežos, kā arī par likumdošanas ievērošanu attiecībā uz medībām, būt informētai un būt spējīgai reaģēt, kad notiek šādas nelikumīgas darbības. Un tiešām, lai mežsargs un mežzinis neskrietu visriņķī, pārbaudot katru šāvienu, kas tad tur nu īsti ir noticis, vai tas būtu tik liels apgrūtinājums, ka mednieks, pirms viņš to lietu sāk, vienkārši to godīgi paziņotu. Tas tiešām nebūtu tik liels apgrūtinājums, bet tas aiztaupītu ļoti daudz pārpratumu. Es domāju, godīgi sakot, ka tas novērstu arī ne vienu vien konfliktu nākotnē varbūt jau kontekstā ar vides aizsardzības konvencijām, ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Un, godīgi sakot, arī ar sabiedrību, kas tomēr uztraucas: kas tad īsti notiek? Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Debates par šo pantu pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu!

V.E.Bresis. Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit pamatā neiet runa par to, vai mēs atļaujam vai neatļaujam īpašniekam medīt uz savas zemes. Par to jau nav runas. Protams, viņš to drīkst darīt, ja viņš to piesaka Valsts meža dienestam. Bet šeit runa ir par kaut ko citu. Runa ir par to, kāda ir šodien mūsu attieksme pret dabu. Pret meža dzīvniekiem. Es gribu teikt tā — kam tad mēs šodien dodam privilēģijas? Kam tad mēs dodam priekšroku? Vai mēs radam šīs nelielās, mazās neērtības tam, kas grib medīt, īpašniekam, medniekam un aizsargājam dabu? Tomēr gādājam, lai dzīvnieki netiktu nekontrolēti izšauti, vai radam pretēju situāciju? Es domāju, godātie kolēģi, ka nopietnam medniekam, kurš patiešām gribēs savā zemes gabalā nošaut šo pīli vai arī zaķīti, neradīs nekādas problēmas piezvanīt uz mežniecību un pieteikt, ka tanī dienā viņš grib iet pamedīt. Tā nav nekāda problēma. Bet, lūk, ja mēs pieņemsim šo nekontrolēto situāciju, tad mēs ļausim tam negodīgajam medniekam, ja pār viņa zemi pēkšņi pārstaigā alņu māte ar teļu vai arī sivēnu bariņš, nekontrolēti paķert savu ieroci, skriet un nogalēt to dzīvnieku, un neviens mežsargs faktiski šajā situācijā vairs to nevarēs izkontrolēt. Ja man godīgi jāsaka, kurā pusē šodien es nostātos šo mazo neērtību pusē vai dabas aizsardzības pusē, tad nešaubīgi es jūs aicinu nostāties meža dzīvnieku pusē, kuri jau šodien Latvijā ir pietiekami izšauti un ir jādomā par viņu aizsardzību.

Es vēl gribu teikt, godātie kolēģi, lai mēs uzmanīgi ieskatāmies, ko piedāvā mūsu cienījamais kolēģis Mārtiņš Ādams Kalniņš. Viņš jau nepiedāvā tikai šos zaķīšu medīt, bet no viņa piedāvātā teksta izriet, ka medības, uz privātīpašnieka zemes nav jāpiesaka valsts vietējā mežniecībā. Tātad praktiski arī dižmedījumu medības vairs nav jāpiesaka mežniecībā. Es domāju, ka tādu tekstu, protams, mēs pieņemt nevaram.

Un priekšlikums, kurā, ko cienījamais Kalniņa kungs mums iesaka šajā pantā svītrot otro daļu, diemžēl, arī nav atbalstāms. Un es īsti neizprotu, kāpēc mūsu godātais kolēģis runā pretim pats sev. Es vienkārši jums gribu atgādināt, ka mēs izskatījām vakar visai ātri pirmo pantu, un tur deputāts Kalniņš ieteica mums pievienot medību šaujamieročiem arī bultas un lokus. Mēs tanī epizodē to neizdarījām, bet taisni šeit mūsu piedāvātajā redakcijā 2.punktā ir runa tieši par šiem rīkiem, kuri nav piederīgi pie medību šaujamieročiem. Atļausiet man nolasīt, lai jūs varētu iedziļināties: "Bez medību šaujamieroču lietošanas drīkst medīt vienīgi ar Valsts mežu dienesta rakstveida atļauju". Tā ka , ja, piemēram, mednieks, pieņemsim, Bresis, vēlas medīt ar bultām — loku vai arbaletu, tad viņam šīs medības tāpat ir jāpiesaka virsmežniecībā, kā to tieši 1.punktā ieteica deputāts Kalniņš. Tā ka šeit es nezinu, ko viņš izvēlas, vai palikt pie 1.panta redakcijas vai pie šīs, man ir grūti pateikt, bet es vismaz ieteiktu cienījamiem kolēģiem atstāt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāt Mārtiņ Ādam Kalniņ! Jūsu priekšlikumā var balsot abas daļas kopā? Vai jūs atsevišķi vēlaties? (No zāles deputāts M.Ā.Kalniņš: "Atsevišķi!") Atsevišķi. Tātad mums iespējami ir trīs balsojumi.

Mārtiņa Ādama Kalniņa ierosinājums par pirmo daļu. Tad par otro daļu — es nolasīšu pirms katra balsojuma. Un pēc tam komisijas 23.panta redakcija.

Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 27.pantu izteikt šādi: "Medības, atskaitot individuālās medības uz privātīpašnieku pašu zemes, jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Otra daļa. Svītrot tekstu "medīt bez medību ieroča lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts mežu dienesta rakstveida atļauju".

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Otro daļu — svītrot. Es tikko nolasīju šo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 28, atturas — 18. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 23.panta redakcija. "Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Medību norisi kontrolē valsts virsmežzinis, valsts mežzinis vai viņa norīkots Valsts mežu dienesta darbinieks."

Otrs. "Medīt bez medību ieroča lietošanas drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju."

Lūdzu, balsojam par šo redakciju! Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 9. 23.pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 24.pants otrā lasījuma redakcijā, kurš atbilst pirmā lasījuma 28.pantam. Šajā pantā ir pieņemts praktiski Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais terminu izmantojums. Mēs runāsim tālāk par šaujamieročiem, kas gan faktiski nav minēti šajā redakcijā, bet mēs pirmajā pantā to jau pieminām. Pieņemtas ir arī redakcijas, ko piedāvājusi Mežu ministrija un deputāts Čepānis, bet es domāju, ka skaidrības labad, cienījamie kolēģi, mums derētu visam šim bargajam pantam iziet cauri pa apakšpunktiem, un es īsumā komentētu šā panta saturu, jo tas ir manā uztverē novitāte visā šajā likumā un klasificē malumedības. Tātad 24.panta 1.punkts — par nelikumīgām medībām atzīstama…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, komentējot saistiet arī ar deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, jo mums, balsojot vai debates atklājot, pirmais ir deputātu iesniegumi.

V.E.Bresis. Paldies! 1.punktā nav izmaiņu, ko būtu pieprasījuši deputāti… Medīšana tādā termiņā un diennakts laikā, kas neatbilst medību noteikumiem. 2.punktā — medīšana bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem), medību atļaujas un ieroča lietošanas atļaujas. Šeit mēs neesam piekrituši, komisija nav piekritusi diviem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums ir Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums svītrot vārdus "ieroču lietošanas atļaujas". Un otrs — neesam piekrituši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ieteica 22.panta 2.punktā mainīt tekstu iekavās. Mēs uzskatām, komisija uzskata, ka tomēr medību ieroča lietošanas atļauja ir viens no pamatdokumentiem, kas tomēr ir ārkārtīgi svarīgs un apliecina, ka šis ierocis ir pielāgots medībām un ar to drīkst medīt. Ja mēs neatteiksimies no tādas prakses, ka drīkst medīt bez medību ieroča atļaujas, tad faktiski mēs pavērsim iespēju piedalīties medībās ar nelikumīgiem, vēl padomju armijas atstātiem ieročiem, kuri faktiski ne tikai ir spējīgi labi medīt, bet arī diemžēl vairākumā gadījumu savaino medījamos dzīvniekus un nodara ļoti lielu postu medību faunai. Protams, arī no drošības viedokļa tieši tāda medīšana bez medību ieroču lietošanas atļaujas ir absolūti nepieņemama. Otrs moments, kāpēc mēs nepieņēmām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu praktiski svītrot tātad tekstu, ka tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem, bija saistīts ar to, ka daudzi mednieki uzskata, ka, lai mēs labāk sagatavotu savus medniekus, kuri patiešām dažreiz iestājas ar visai mazām zināšanām, būtu jāatļauj jaunajiem medniekiem gadu praktizēties. Tad, lūk, ja mums nav šāda ieraksta, tad faktiski visi tie praktikanti, kuri piedalīsies kā praktikanti medībās bez medību atļaujas, bez medību dokumentiem, faktiski varētu tikt klasificēti par malumedniekiem. Tāpēc mēs jūs aicinām atstāt šo ierakstu iekavās.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Referents diemžēl pārprata mana ieteikuma būtību. Es gribētu minēt, kas ir teikts otrajā nodaļā 7.pantā, proti, medīt ar ieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību ieroči. Ieroču iegāde ir iespējama, ja ir jau mednieka apliecība. Un tad, teiksim, ja ieroči ir nopirkti un tagad ir piereģistrēti valsts policijas iestādēs, tad izrādās, ka pēc šī panta ir vajadzīga vēl viena atļauja, ieroču lietošanas atļauja, tātad, pirms drīkst izšaut munīciju, jādabū vēl viena atļauja, lai to var izlietot. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies šeit teikt? Kāpēc es ieteicu to svītrot? Tas liekas lieks. Tas, ka medību ierocis jau ir piereģistrēts un atzīts par medību ieroci, jau ir minēts 7.pantā otrajā nodaļā, un tādēļ, manuprāt, šis ir galīgi lieks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas? No Vides aizsardzības ministrijas šeit divi priekšlikumi tiek apspriesti. Vai piekrīt komisijas izteiktajam skaidrojumam? Neviens neceļ iebildumus. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 28.pantā svītrot vārdus "ieroču lietošanas atļaujas". Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 23, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Mums būtu jānobalso par 24.panta 2.apakšpunktu. Mēs esam balsojuši deputāta priekšlikumu, tad mums jābalso arī komisijas priekšlikums. Medīšana bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem un praktikantiem), medību atļaujas un ieroča lietošanas atļaujas. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 7. Komisijas redakcija ir pieņemta 24.panta 2.apakšpunktam. Lūdzu tālāk!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Pirmā lasījuma 2.punkts tika sadalīts divos punktos otrajā lasījumā, tātad mūsu otrā lasījuma pašreizējais 3.punkts faktiski ir bez izmaiņām. Atļaujiet šo tekstu nolasīt. "Ja medību atļauja netiek aizpildīta vietā, kur limitētais medījums (medījamais dzīvnieks) nomedīts vai ievainots." Šeit nebija nekādu priekšlikumu, un arī komisija neizdarīja nekādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu tālāk! Akceptējam 3.apakšpunktu.

V.E.Bresis. 4.punkts. Medīšana aizliegtās vietās arī paliek iepriekšējā redakcijā. Tikai iepriekšējā redakcijā tas bija ar 3.numuru.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.E.Bresis . Tālāk ir ievērots deputāta Čepāņa priekšlikums, kas faktiski ir ļoti bargs, — klasificēt tās medības, kuras notiek bez īpašnieka atļaujas uz viņa zemes, kā malumedības. Un tātad 5.punkts skan sekojoši: medīšana bez zemes īpašnieka vai lietotāja un medību tiesību lietotāja piekrišanas. Komisija pieņēma šo redakciju un atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

V.E.Bresis. 6.punkts - medīšana tādos apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām. Ir nedaudz tikai redakcionāli izmainīts iepriekšējais teksts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.E.Bresis. 7.punkts - ir pieņemta Mežu ministrijas redakcija, kuru, protams, mēs ieteiksim vēl mazliet mainīt pašas Mežu ministrijas ieteikuma rezultātā. Atļaujiet viņu nolasīt. "Medīšana diennakts tumšajā laikā, izmantojot nakts tēmekļus, kuru darbības pamatā ir cilvēka acij neuztverams starojums, kā arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmekļus (izņemot kvēldiega tipa apgaismojuma ierīces)." Pašreiz Mežu ministrija ir ieteikusi šā teikuma pirmajā daļā aiz vārda "medīšana" vēl izņemt vārdus "diennakts tumšajā laikā", jo faktiski lāzera tipa tēmekļi var tikt pielietoti arī dienā, tāpēc mēs teiktu, ka medīšana vispār, bez vārda "vispār", medīšana, izmantojot nakts tēmekļus. Tātad jebkurā diennakts laikā nedrīkst pielietot šādus lāzera tipa tēmekļus.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Pie tā 7.punkta es vēlētos skaidrojumu, jo tur ir lietoti tādi vārdi "kā arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmekļus". Un tas ir tādēļ, ka paliek neskaidrs jautājums, vai ir atļauts vai nav atļauts lietot kaut ko līdzīgu elektriskajai spuldzei, kur varbūt ir fokusējama, varbūt vienkārši līdzīga spēcīgai kabatas lampai. Tātad tādi rīki praksē tiek lietoti tumšā nakts laikā, mežacūkas gaidot, un šis punkts nav skaidrs no izteiktās redakcijas. Tādēļ es lūgtu to izskaidrot un varbūt mainīt, ja vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas par šo apakšpunktu. Lūdzu, referents!

V.E.Bresis. Es, godātie kolēģi, domāju, ka mēs varētu komisijā censties varbūt precizēt, ko mēs sapratām ar vārdiem "vai līdzīgus optiskos tēmekļus". Šajā gadījumā es varētu Kalniņa kungam piekrist, mēs varētu dot precīzāku skaidrojumu. Varbūt to vēl varētu precizēt pat mūsu medību noteikumos, bet es jūs lūgtu atbalstīt šo ideju, ka nedrīkst pielietot medībās nakts tēmekļus un lāzera tipa optikas, kuras faktiski ir vairāk līdzīgas, teiksim, malu mednieku rīkiem nekā normālu sporta mednieku, teiksim, ieročiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir jābalso par šo pantu? Nav iebilžu deputātiem? Par apakšpunktu. Tikai jūs vienā no saviem komentāriem teicāt, ka tas varētu būt ne tikai diennakts tumšajā laikā, tas ir jūsu komentārs, un par to jūs gādājiet trešajā lasījumā. Tagad tiek akceptēts tieši tādā redakcijā, kā tas ir šeit mūsu priekšā uzrakstīts.

V.E.Bresis. Jā, godātie kolēģi, paldies! Kāpēc es to komentēju? Es domāju, ka tas varbūt izsauks jūsu pretenzijas, un, lai šīs pretenzijas jau iepriekš noņemtu, es par to jums ziņoju.

8.punkts - atrašanās medību platībās, ja persona nav pieteikusies vietējā valsts mežniecībā, bet tai klāt ir lietošanai sagatavots, salikts vai atbilstošā pārvalkā neievietots šaujamierocis vai līdzi ir lamatas, cilpas vai citi medību rīki, vai arī ir klāt iegūtā medību produkcija, kā arī atrašanās uz vispārējās lietošanas ceļiem ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci. Praktiski tātad nelielas redakcionālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējās redakcijas 5.punktu. Nekādi priekšlikumi un izmaiņas no deputātu puses nav saņemti. To nosaka attiecīgie kodeksi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Līdz ar to akceptējam. Tālāk!

 

Turpinājums nākamajos numuros

V.E.Bresis. 9.punkts, kurš atbilst pirmā lasījuma 6.punktam, praktiski arī ir bez izmaiņām. Atļaujiet to arī nolasīt - jebkura cita darbība, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi. Nekādi priekšlikumi par šo punktu nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to mēs 24.pantu esam pa sadaļām akceptējuši. Vai ir nepieciešamība balsot pantu kopumā? Vai kāds no deputātiem uzstāj? Neuzstāj. Lūdzu tālāk!

V.E.Bresis. 25.pantā ir saņemti deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi izslēgt vārdus "introducēt" un "reintroducēt". Šie priekšlikumi ir pieņemti un izstrādāts jauns teksts bez šiem terminiem. Tāpat arī daļēji pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi un izstrādāts zināmā mērā jauns teksts, kurš ir jūsu izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to 25.pantu esam akceptējuši komisijas piedāvātā redakcijā.

V.E.Bresis. 26.pantā ir pieņemts Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Tātad mēs neesam pieņēmuši no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma tikai ieteikumu, papildināt institūciju darbiniekus tekstā ar vārdiem "likumos un normatīvos aktos noteiktajā kārtībā". Mums šķiet, ka tā ir liekvārdība, un tāpēc šajā likumā šie vārdi nav ieslēdzami. Nekādi citi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzējiem ir kādas iebildes? Nav. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši 26.pantu.

V.E.Bresis. 27.pants atbilst pirmā lasījuma 31.pantam. Ir pieņemti daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un Mežu ministrijas priekšlikums ir pieņemts pilnībā. Kāda atšķirība, godātie kolēģi, mūsu lasījumā mūsu piedāvātās redakcijas variantam ir no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas varianta. Ministrija piedāvā tādu kārtību, ka pašvaldība izveido šo strīdu komisiju. Mūsu variantā tiek piedāvāts, ka to izveido valsts mežu dienests. Nekādu citu domstarpību vai atšķirību mūsu piedāvātajā un citu piedāvātajā variantā nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts 27.pants.

 

Turpinājums nākamajos numuros

V.E.Bresis. 28.pantā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un tie ietverti jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.E.Bresis. 29.pants, kurš atbilst pirmā lasījuma 33.pantam, ir atstāts bez izmaiņām, jo priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 30.pantā, kurš atbilst pirmā lasījuma 34.pantam ir viens priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, kura iesaka izslēgt šo pantu no likumprojekta, jo šī norma it kā ir paredzēta likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13.pantā. Protams, ir jāpiekrīt šim argumentam, tikai ar tādu atrunu, ka likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir vispārējas normas. Šajā likumā mēs precizējam normas, kuras attiecas tieši uz medībām. Tāpēc komisija arī iesaka atstāt 30.pantu šajā likumprojektā. Citu iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti iepazīstas. Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis. Tālāk seko pārejas noteikumi, godātie kolēģi, kuros, acīmredzot jau ir jāmaina mums termiņi sakarā ar visai ieilgušo šī likumprojekta izskatīšanu. Tāpat es domāju, ka mēs esam saņēmuši diezgan daudz priekšlikumu starp pirmo un otro lasījumu par nomas noteikšanas kārtību valstī. Mēs arī no šī lasījuma rezultātiem ieslēgsim dažus priekšlikumus par Ministru kabineta tiesībām apstiprināt Medību saimniecības nolikumu. To visu komisija iestrādās un sagatavos jūsu izskatīšanai uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Līdz ar to akceptējam. Tā. Esam visu izskatījuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Medību likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 6. Ir pieņemts otrajā lasījumā.

Referent, lūdzu! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Komisija aicina jūs iesniegt priekšlikumus un papildinājumus līdz šī gada 12.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts priekšlikums.

Turpinājums nākamajos numuros

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījums likumā "Par policiju"" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr.54. Tas ir ļoti neliels labojums tikai vienā no likuma "Par policiju" pantiem, tātad šī likuma 34.pantā. Bet tā būtība nebūt nav maza un ir vērsta uz to, lai policiju nodrošinātu ar attiecīgu materiāli tehniskās apgādātības līmeni. Šīm vajadzībām Iekšlietu ministrijai, policijai trūkst nepieciešamo līdzekļu, un tādēļ šis labojums paredz, ka 80 procenti no policijas iestāžu uzliktajiem naudas sodiem, kā arī 80 procenti no tām materiālajām vērtībām, kuru konfiscēšanā, aprakstīšanā un realizēšanā piedalījušās policijas iestādes, ka šīs summas var tikt novirzītas un tām jātiek novirzītām policijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Te nekā cita nav. Tā ir vienkārša ,un mūsuprāt, komisijasprāt, atbalstāma. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Uz otro lasījumu mums ir daži priekšlikumi pie šī projekta, bet tas ir otrā lasījuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man būtu viens būtisks jautājums Līgotņa kungam. Kā mēs zinām, pēdējā laikā ir veiktas vairākas kopīgas operācijas, kurās piedalījušies gan policisti, gan zemessargi, varbūt muitnieki, varbūt robežsargi. Un, ja ir šāda kopīga operācija, kā tad sadalīs, ja policijai dod 80 procentus?. Es esmu par to, ka atrod papildu līdzekļus policijas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai, bet šī būtu viena lieta, par ko vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies runāt? Debates pabeidzam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu! (No zāles deputāts A.Līgotnis: "Nē!") Referents nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumu likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 4. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, referent, tribīnē! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Līgotnis. Priekšlikumus es lūdzu iesniegt nedēļas laikā, kāds datums tad iznāk?

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem būtu jāizsniedz kalendāri. Šodien ir 30. Ja nedēļa, tas ir 6. aprīlis.

A.Līgotnis. Jā, līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

Likumprojekts " Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Juridiskā komisija, komisijas vārdā Kristiana Lībane, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr.141 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Tā kā šis ir visai apjomīgs likumprojekts un ir daudzi panti, par kuriem Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tad es lūgšu priekšsēdētāja atļauju laika taupīšanas nolūkos nosaukt pantus, no kura līdz kuram priekšlikumi nav saņemti. Un, ja es runāšu pietiekami lēni, tad es ceru, ka deputāti pagūs sekot līdzi.

Tātad attiecībā uz 47. līdz 54.pantu Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus un ierosina atbalstīt šos pantus pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, vēlreiz nosauciet pantu numuru!

K.Lībane. 47. līdz 54.pants, priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

K.Lībane. Attiecībā uz 55.pantu. Tas ir redakcionāli precizēts pēc komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Par 55.pantu nav deputātiem iebilžu? Nav. Akceptēts komisijas redakcijā.

K.Lībane. Par 56. līdz 69.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

K.Lībane. Arī par 70. un 71.pantu priekšlikumi nav saņemti. 72.pants uz šo lasījumu ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Par 72.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Akceptējam.

K.Lībane. Arī 73.pants ir redakcionāli precizēts, ietverot panta sankcijās sodu personai, kas atbildīga ne tikai par transporta līdzekļu, bet arī par iekārtu ekspluatāciju.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizējumu deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Par 74. līdz 79.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 80.pants.

K.Lībane. 80.pantā ir priekšlikums izdarīt sīku redakcionālu labojumu panta pirmās daļas sankcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iepazīstieties ar 80.pantu! Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts 80.pants.

K.Lībane. Nē, ir arī vēl otrs priekšlikums — pēc būtības. Attiecībā uz šī panta otrās daļas sankciju. Cienījamai Saeimai tiek likts priekšā medību tiesību atņemšanu uz trim gadiem iekļaut panta otrās daļas sankcijā kā alternatīvu pamatsodu. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka medību tiesību atņemšana Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē ir pamatsods un to nedrīkst piemērot kā papildsodu. Un līdz ar to Juridiskā komisija ierosina precizēt otrajā lasījumā šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Par 80.panta abām daļām deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to varam teikt, ka 80.pants kopumā ir akceptēts.

K.Lībane. Par 80.1. līdz 82.1. pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Par 82. 2. pantu. Tas ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Akceptēts.

K.Lībane. 83.pants arī ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

K.Lībane. 84.pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

K.Lībane. Tāpat arī 84.1. pantu. Tur ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

K.Lībane. Par 85. līdz 88.pantu Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. 88.1. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

K.Lībane . 88.2. pants līdz 89.5. pants — priekšlikumi nav saņemti.

Attiecībā uz 131.1.pantu ir vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, ir redakcionāls precizējums. Termins "transporta līdzekļi" tiek mainīts uz terminu "transportlīdzekļi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane . Otrkārt, Juridiskā komisija liek priekšā aizstāt vārdu "vadītājam" ar vārdiem "īpašniekam vai turētājam", jo tie ir šim pantam atbilstošie juridiskie termini.

Sēdes vadītājs. Varbūt visu, lūdzu, komentējiet!

K.Lībane . Un, treškārt, ir priekšlikums mīkstināt panta sankciju. Juridiskā komisija liek priekšā sodu "50 latu apmērā" aizstāt ar sodu "līdz 50 latiem". Tas ir viss par šo pantu. (No zāles: "No sodiem vien tikai dzīvos!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu? Akceptēts.

K.Lībane. 134.1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav.

K.Lībane. 136. pants. Par braukšanu bez biļetes. Ir priekšlikums panta trešajā daļā izslēgt vārdus "dzelzceļa, jūras un upju transportā", jo šis uzskaitījums seko apakšpunktos un to nav nepieciešams atkārtot.

Bez tam šā panta sestajā daļā Juridiskā komisija konstatē būtisku neprecizitāti. Pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta variantā ir reglamentēts sods par 7 līdz 10 gadus vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiska maršruta autobusā, bet nekas nav teikts par 10 līdz 16 gadu vecu bērnu vešanu. Un, kā mēs zinām, līdz 16 gadus vecai personai administratīvo sodu uzlikt nevar un jāsoda ir tā persona, kas to ved. Līdz ar to Juridiskā komisija ierosina ar šo lasījumu sakārtot pantu un papildināt panta sesto daļu ar attiecīgu normu. Tie ir visi priekšlikumi par 136. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt par 136. panta redakciju? Iebilžu nav. Līdz ar to panta redakcija pieņemta.

K.Lībane. Par 137.1. pantu priekšlikumi nav saņemti.

139.1. pants ir redakcionāli precizēts, jo, konsultējusies ar Satiksmes ministrijas speciālistiem, komisija lēma, ka pareizi būtu teikt "tranzīta kravu pārvadājumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

K.Lībane. 155.6. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

K.Lībane. 155.7. pants. Par šo pantu priekšlikumi nav saņemti. 164.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

K.Lībane . 166. pants. Par to priekšlikumi nav saņemti. 166.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav iebilžu. Pieņemts.

K.Lībane. Par 166.3. un 166.4. pantu priekšlikumi nav saņemti. 166.20. pantā ir izdarīti nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Attiecībā uz 176.1.pantu ir redakcionāls precizējums. Tātad papildināt "kodeksu", nevis "Administratīvo pārkāpumu kodeksu", jo tas tāpat ir skaidrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Akceptēts.

K.Lībane. 190.7. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tāpat par 194.1. pantu. Attiecībā uz 201.11. pantu komisija izdarījusi sīku redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Par 201.12. līdz 201.17. pantu priekšlikumi nav saņemti. Attiecībā uz 201. 18. pantu komisija izdarījusi redakcionālu precizējumu. Par 201.19. pantu priekšlikumi nav saņemti. Un 201.20. panta redakcijā komisija izdarījusi precizējumu. Priekšlikumi nav saņemti arī par 201.21. pantu. Un komisija ir redakcionāli precizējusi 201.22. pantu. Priekšlikumi nav saņemti par 201. 23. un 201.24. pantu. Komisija ir precizējusi 201.25. pantu. Ar mērķi izteikt pantu juridiski korekti komisija ir redakcionāli precizējusi arī 201.42. pantu.

Nākamais priekšlikums ir saistīts ar dokumenta 89. pantu. Tas ir 31. lappusē. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt kodeksu ar 14.e nodaļu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem. Pirmkārt, komisija ierosina apvienot 201.44. pantu un 201.45. pantu. Otrkārt, komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu attiecībā uz nodaļas nosaukumu, vārdus "lietošanas jomā" nomainot ar "lietošanā", kā arī redakcionāli labojusi 201.43. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par šiem labojumiem deputātiem ir kādas iebildes, vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to akceptējam.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums attiecas uz dokumenta 90. pantu. Arī tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināts kodeksa papildinājums ar 14.f nodaļu. Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar grozījumiem.

Pirmkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.49. pantu Juridiskā komisija ar grozījumiem ietvēra 201.46. panta otrajā daļā. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.47. un 201.48. pantu Juridiskā komisija iekļāva šajā jaunizveidotajā nodaļā pilnībā.

Vēl Juridiskā komisija izdarīja precizējumu 201.48. panta nosaukuma formulējumā. Juridiskā komisija to formulēja sekojoši: "Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana." Tas par šo pantu ir viss.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

 

Turpinājums nākamajos numuros