Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 536
Rīgā 2023. gada 19. septembrī (prot. Nr. 46 8. §)
Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
31. panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi.
2. Komisija ir labklājības ministra tiešā pakļautībā esoša koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi (turpmāk – kompetentā bāriņtiesa), pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu par adopcijas uz ārvalsti atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm (turpmāk – atzinums). Komisijas personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs.
II. Komisijas sastāvs un izveides kārtība
3. Komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim, nosakot aizvietotāju pārstāvja prombūtnes laikā vai šo noteikumu 24. punktā minēto apstākļu dēļ, no šādām iestādēm un biedrībām:
3.1. Labklājības ministrijas;
3.2. Tieslietu ministrijas;
3.3. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas;
3.4. biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls";
3.5. biedrības "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija";
3.6. Latvijas Psihologu biedrības;
3.7. biedrības "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija".
4. Šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas par pilnvaroto pārstāvi un viņa aizvietotāju rakstveidā paziņo komisijas sekretariātam un pilnvarojumam pievieno dokumentus, kas apliecina pārstāvja un aizvietotāja atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām. Ja kāds no pilnvarotajiem pārstāvjiem neatbilst noteiktajām prasībām, labklājības ministrs lūdz pilnvarot citu pārstāvi.
5. Šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas pārstāvi apstiprina darbam komisijā, ja tas nav aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai ir reabilitēts, vai kuram noņemta vai dzēsta sodāmība un kurš atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī ja:
5.1. šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvim ir vismaz trīs gadu darba pieredze pēdējo piecu gadu laikā bērnu tiesību aizsardzības jomā;
5.2. šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvim ir vismaz trīs gadu darba pieredze pēdējo piecu gadu laikā bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp praktiskā pieredze bērnu alternatīvās aprūpes jomā un interešu aizstāvības jomā;
5.3. šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvim ir vismaz trīs gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā, tostarp ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumos;
5.4. šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvis atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 panta pirmajā daļā psihologam noteiktajām prasībām;
5.5. šo noteikumu 3.7. apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvim ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā ģimenes ārsta amatā, tostarp pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
6. Komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas pārstāvis. Komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē pirmajā komisijas sēdē no šo noteikumu 3. punktā minēto institūciju pilnvarotajiem pārstāvjiem.
7. Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija.
8. Komisijas pilnvaru laiks neatkarīgi no izmaiņām komisijas personālsastāvā ir trīs gadi no dienas, kad labklājības ministrs ir apstiprinājis komisijas personālsastāvu kārtējam pilnvaru termiņam.
9. Šo noteikumu 3. punktā minētajām institūcijām ir tiesības ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas kārtējās sēdes atsaukt pilnvaroto pārstāvi, par to rakstveidā paziņojot komisijas sekretariātam un vienlaikus pilnvarojot darbam komisijā uz atlikušo komisijas pilnvaru termiņu citu institūcijas pārstāvi. Šajā punktā minētajā gadījumā komisijas sekretariāts sagatavo un labklājības ministrs apstiprina grozījumus komisijas personālsastāvā ne vēlāk kā divas darbdienas pirms kārtējās komisijas sēdes.
10. Šo noteikumu 3. punktā minētajām institūcijām ir pienākums pilnvarot darbam komisijā līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām citu pārstāvi un viņa aizvietotāju, ja attiecīgā institūcija nevar nodrošināt pilnvarotā komisijas locekļa un viņa aizvietotāja dalību vairāk nekā divās komisijas sēdēs pēc kārtas un ja tās pilnvarotais komisijas loceklis un viņa aizvietotājs nav nodrošinājis šo noteikumu 17. punktā minētā pienākuma izpildi. Šajā punktā minētajā gadījumā komisijas sekretariāts sagatavo un labklājības ministrs apstiprina grozījumus komisijas personālsastāvā ne vēlāk kā divas darbdienas pirms kārtējās komisijas sēdes.
III. Komisijas kompetence
11. Komisija izvērtē kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, uzklausa pieaicināto personu viedokļus un sniedz atzinumu, kurā ietverti secinājumi par to, vai:
11.1. kompetentās iestādes ir paveikušas visu iespējamo, tomēr Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi;
11.2. bērna labākajās interesēs ir tikt adoptētam uz ārvalsti.
12. Lai sniegtu šo noteikumu 11. punktā minēto atzinumu, komisijai ir šādas tiesības:
12.1. viedokļa vai informācijas sniegšanai uzaicināt piedalīties komisijas sēdē kompetentās bāriņtiesas pārstāvi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra pārstāvi un citus speciālistus, kuri savā profesionālajā darbībā ir bijuši saistīti ar bērnu, adoptējamā bērna likumisko pārstāvi, personas, kuras iepriekš ir nodrošinājušas bērna ārpusģimenes aprūpi (aizbildni, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, bērnu aprūpes iestādes pārstāvi), kā arī bērna radiniekus vai citas bērnam tuvas personas, ar kurām bērns ir uzturējis saikni (turpmāk visas kopā – pieaicinātās personas). Pieaicinātajām personām nav balsstiesību komisijas lēmuma par atzinuma sniegšanu pieņemšanā;
12.2. pieprasīt atzinuma sniegšanai nepieciešamo informāciju no citām institūcijām;
12.3. atlikt kompetentās bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanu, ja nepieciešams, iegūt papildu informāciju vai uzaicināt pieaicinātās personas.
IV. Komisijas darba organizācija
13. Komisijas priekšsēdētājs 15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts kompetentās bāriņtiesas pieprasījums par atzinuma sniegšanu, sasauc komisijas sēdi.
14. Komisijas sekretariāts vismaz 10 darbdienas pirms komisijas sēdes uz komisijas locekļa pārstāvētās iestādes oficiālo elektronisko adresi nosūta informāciju par komisijas sēdi, norādot sēdes datumu, laiku un norises vietu, komisijas sēdes darba kārtību un izskatāmo jautājumu materiālus ar paroli aizsargātā datnē. Paroli komisijas locekļiem nosūta, izmantojot citu saziņas veidu.
15. Par komisijas sēdes norises laiku un vietu sēdē pieaicināmām personām paziņo, nosūtot uzaicinājumu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
16. Komisijas sēdes notiek klātienē vai attālināti atbilstoši nepieciešamībai.
17. Ja komisijas loceklis vai viņa aizvietotājs nevar piedalīties kārtējā komisijas sēdē, tas ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski nosūta komisijas sekretariātam argumentētu viedokli par šo noteikumu 11. punktā minētajiem jautājumiem.
18. Komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
19. Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu, tostarp komisijas sēžu protokolēšanu, dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu nodrošina komisijas sekretariāts.
20. Dokumentiem, kas iesniegti un nosūtāmi atbilstoši šo noteikumu prasībām, nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
21. Komisijas sēdes ir slēgtas. Katru uz sēdi pieaicināto personu komisija uzklausa atsevišķi. Komisijas locekļu, pieaicināto personu, kā arī to institūciju pienākums, kas sniegušas nepieciešamo informāciju, ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju, un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.
V. Komisijas atzinuma sniegšana
22. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem un tie, kuri nepiedalās, ir snieguši viedokli atbilstoši šo noteikumu 17. punktam.
23. Ja komisija nav lemttiesīga, komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā atkārtoti sasauc komisijas sēdi, nemainot darba kārtību.
24. Komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks un komisijas loceklis nepiedalās jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā par atzinuma sniegšanu, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vai ētikas normām. Komisijas loceklis nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju par interešu konflikta esību. Interešu konflikta situācijas fiksējamas komisijas sēdes protokolā.
25. Komisijas sēdi protokolē. Protokolā norāda sēdes datumu, laiku, norises vietu, sēdes dalībniekus, sēdes norises gaitu, tai skaitā pieaicināto personu un komisijas locekļu šo noteikumu 17. punktā minētos viedokļus, balsojumu un sniegto atzinumu.
26. Komisija, sniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto atzinumu, ņem vērā un atzinumā iekļauj:
26.1. bērna viedokli par adopciju uz ārvalstīm;
26.2. informāciju, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un aprūpi ģimenē Latvijā;
26.3. citu būtisku informāciju, kas gūta, izvērtējot adoptējamā bērna adopcijas procesa uz ārvalstīm atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipiem;
26.4. iegūtās informācijas analīzi, galvenos apsvērumus un secinājumus par bērna labākajām interesēm atbilstošāko risinājumu un tā pamatojumu.
27. Ja komisija sēdes laikā konstatē, ka atzinuma sniegšanai nepieciešams papildus saņemt informāciju vai uzaicināt pieaicinātās personas, komisija sēdi atliek un nosaka nākamās sēdes datumu.
28. Pirms lēmuma par komisijas atzinumu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs apkopo attiecīgā sēdes darba kārtības jautājuma apspriešanas laikā izteiktos un iepriekš saņemtos šo noteikumu 17. punktā minētos komisijas locekļu viedokļus, formulē argumentētu komisijas atzinumu un aicina komisijas locekļus par to balsot.
29. Lēmumu par komisijas atzinumu pieņem ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu atklātā balsojumā. Komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsojuma. Ja balsu skaits sadalās vienādi, pēc komisijas locekļu viedokļu izteikšanas veic atkārtotu balsojumu. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsu skaits sadalās vienādi, lēmums par komisijas atzinumu nav atbalstīts. Komisijas loceklim ir tiesības pieprasīt, lai komisijas sēdes protokolā iekļauj viņa atšķirīgo viedokli par sniegto atzinumu.
30. Komisijas sekretariāts piecu darbdienu laikā pēc kārtējās komisijas sēdes nodrošina rakstveida protokola noformēšanu, tā saskaņošanu un parakstīšanu. Ja triju darbdienu laikā pēc protokola projekta nosūtīšanas no komisijas locekļiem nav saņemti iebildumi, protokolu uzskata par saskaņotu bez iebildumiem. Komisijas sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs. Saskaņoto un parakstīto komisijas sēdes protokolu komisijas sekretariāts elektroniski nosūta visiem komisijas locekļiem, ievērojot šo noteikumu 14., 20. un 21. punktā noteikto dokumentu un informācijas nosūtīšanas kārtību.
31. Komisijas sekretariāts rakstveidā noformē komisijas lēmumu atzinuma veidā, un to paraksta komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sekretariāts 10 darbdienu laikā atzinuma norakstu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nosūta bērna likumiskajam pārstāvim, kā arī kompetentajai bāriņtiesai, lai tā varētu pieņemt lēmumu par to, vai Latvijā ir iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un vai ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm.
Ministru prezidente E. Siliņa
Labklājības ministrs U. Augulis