Latvijā — Vācijas kanclera vietnieks, ārlietu ministrs

Vakar, 6.aprīlī, pulksten 16.05 Rīgā ieradās Dr.Klauss Kinkels

Pie Valsts prezidenta

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 6.aprīlī, tikās ar Vācijas ārlietu ministru Klausu Kinkelu, kas ieradies Rīgā darba vizītē.

Sarunas ievadā Guntis Ulmanis atzina, ka Vācija allaž ir bijusi viena no aktīvākajām Baltijas valstu neatkarības atbalstītājām un ka Latvija augstu vērtē šīs valsts atbalstu mūsu saimnieciskajai un politiskajai attīstībai. Valsts prezidents īpašu uzmanību veltīja jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu integrāciju Eiropas saimnieciskajās un drošības struktūrās. Viņš uzsvēra nepieciešamību nepieļaut neskaidras drošības zonu veidošanu.

Šo domu atbalstīja arī Klauss Kinkels. Viņš izteicās, ka Vācija, domādama par NATO paplašināšanu, iestājas par tādu variantu, lai novērstu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu dalīšanu grupās, tādējādi dodot iemeslu šo valstu identitātes apšaubīšanai. Vācijas ārlietu ministrs pievērsa uzmanību saimniecisko reformu gaitai Latvijā, norādot, ka lēnā privatizācijas procesa norite var negatīvi ietekmēt mūsu valsts attīstību. Kopumā Latvijas ekonomikas stāvokli K.Kinkels novērtēja kā cerīgu. Viņš atzina, ka jau tuvāko dienu laikā tiks atrisinātas pedējās problēmas, kas kavēja galīgi sagatavot Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvo līgumu. V‘acijas ārlietu ministrs aicināja Latviju sākt aktīvu darbu, lai saskaņotu savu likumdošanas sistēmu, saimniecības un citu nozaru funkcionēšanu atbilstoši ES standartiem, tādējādi samazinot laiku, kas nepieciešams, iestājoties Eiropas Savienībā.

Sarunas laikā tika apspriests arī jautājums par kompensācijām atsevišķām Otrā pasaules kara rezultātā cietušo iedzīvotāju kategorijām. Abas puses izteica vēlmi šo jautājumu pēc iespējas ātrāk atrisināt un tuvākajā laikā nonākt pie abpusēji pieņemamiem risinājumiem.

Runājot par bezvīzu režīmu starp Vāciju un Latviju, Klauss Kinkels norādīja, ka pašlaik vienīgais šķērslis, kas kavē attiecīga līguma noslēgšanu, ir neizstrādātā vienošanās par nelikumīgo imigrantu atgriešanu.

Valsts prezidenta Kanceleja

Pirmajā preses konferencē

Šorīt beidzas Vācijas Federatīvās Republikas kanclera vietnieka, federālā ārlietu ministra Klausa Kinkela darba vizīte Latvijā — augstais viesis no rīta vēl ierodas Ministru kabinetā uz tikšanos ar Ministru prezidentu Māri Gaili, bet pulksten 10.00 jau sākas Klausa Kinkela atvadīšanās ceremonija lidostā "Rīga", augstajam viesim dodoties uz Viļņu.

Mūsu valstī Klauss Kinkels ieradās vakar pēcpusdienā, un viņa pirmais apmeklējums bija pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. Pēc tam doktors Klauss Kinkels ieradās Ārlietu ministrijā, kur tikās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu. Pēc šīs tikšanās abu valstu ārlietu resoru vadītāji sniedza preses konferenci, bet vakarā mūsu valsts ārlietu ministrs Dr. Valdis Birkavs rīkoja oficiālās vakariņas par godu Vācijas Federatīvās Republikas federālajam ārlietu ministram Dr. Klausam Kinkelam.

Dr. Klausa Kinkela darba vizīte Latvijā ir, neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem mūsu valsts starptautiskajos sakaros, jo nav apšaubāma Vācijas Federatīvās Republikas loma pasaules un īpaši jau Eiropas politiskajā dzīvē un Latvijas integrācijas procesa sekmēšanā. Vienlaikus šī bija viena no īsākajām tik augsta ranga darba vizītēm Latvijā. Līdz ar to Dr. Klausa Kinkela Rīgā pavadītās stundas bija ārkārtīgi piesātinātas.

Preses konferencē, kas VFR ārlietu ministra vizītes intensitātes dēļ aizkavējās apmēram par stundu, mūsu valsts ārlietu ministrs Valdis Birkavs Rīgā notikušās sarunas raksturoja kā ļoti dziļas un Latvijai ļoti vajadzīgas — saistībā ar Latvijas diviem stratēģiskajiem uzdevumiem: iekļūt NATO un Eiropas Savienībā:

— Vācija bijusi viena no mūsu galvenajām "lokomotīvēm" šajā ceļā, — teica V.Birkavs, uzsverot, ka nule Rīgā notikušās sarunas bijušas akcents tam, kas bijis, bet jo lielākā mērā tam, kas būs.

— Mums ārkārtīgi svarīgs ir apliecinājums, ka mēs arī turpmāk saņemsim VFR atbalstu, — teica V.Birkavs.

VFR ārlietu ministrs savukārt teica, ka viņa vizītes mērķis bijis parādīt un demonstrēt, ka Baltijas valstis pieder Eiropai:

— Mēs esam ieinteresēti, lai Baltijas valstis iekļautos Eiropas arhitektūrā, — teica Klauss Kinkels, atzīmējot, ka VFR savas prezidentūras laikā darījusi visu iespējamo, lai atvieglotu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai tomēr daudz jādara arī pašai, sagatavojot savu iekšējo tirgu un citas struktūras iespējami ātrākai integrācijai — Latvijā Eiropā jau sasniegts liels progress, taču daudz vēl jādara ātrākām norisēm privatizācijā un vairākās citās jomās, — teica Klauss Kinkels.

Atbildot uz "LV" jautājumu par notikumiem Čečenijā, Klauss Kinkels izteica nožēlu par dramatisko situāciju un uzsvēra, ka Vācijas valdība sagaida no Krievijas, lai Čečenijas krīze steidzami tiktu atrisināta Krievijas Konstitūcijas ietvaros. Klauss Kinkels izteica viedokli, ka Čečenijas notikumi atstās zināmu ietekmi arī uz 9.maija svinību gaisotni, taču, viņaprāt, dažādu valstsvīru ierašanās Maskavā varētu arī sagādāt iespēju mudināt Krievijas vadību Čečenijas notikumu saprātīgam risinājumam.

— Mēs nevaram Krieviju piespiest ieņemt to vai citu pozīciju, bet mēs varam censties Krieviju ietekmēt, — teica VFR ārlietu ministrs, uzsverot, ka braukt vai nebraukt 9.maijā uz Maskavu ir katras valsts politiķu izvēles ziņā. Taču ikvienam politiķim, kurš 9.maijā dosies uz Maskavu vai arī nebrauks uz turieni, tā vai citādi būs jādomā arī par Čečeniju, — teica Klauss Kinkels, atbildot uz "LV" jautājumu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors