Esot nomodā par darba ņēmēju

Valsts darba inspekcijas direktors JĀNIS BĒRZIŅŠ —

par aizvadīto un vadāmo gadu

Aizvakar, 5. aprīlī, Valsts darba inspekcija rīkoja savu pirmo preses konferenci, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar inspekcijas darba rezultātiem 1994. gadā un aktualitātēm šajā gadā.

Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš informēja, ka aizvadītajā gadā valstī reorganizēta darba uzraudzība, jo ir notikušas lielas pārmaiņas likumdošanā. Arī Valsts darba inspekcijas struktūrās jūtamas pārmaiņas, un izveidotas septiņas reģionālās valsts darba inspekcijas ar centriem Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā, Ogrē, Rīgā un Gulbenē. Radīta jauna sistēma, kas ļaus no centra Rīgā operatīvi vadīt darbu visā valstī.

Jānis Bērziņš pastāstīja, ka iepriekšējā gadā Valsts darba inspekcija ir fiksējusi 12 968 pārkāpumus, no tiem 1481 ir darba likumdošanas pārkāpums, kas saistīti ar koplīgumu un darba līgumu noslēgšanu. Analīze uzrādījusi, ka šie pārkāpumi visbiežāk vērojami privātajās firmās, kur ar darbinieku vispār netiek noslēgts darba līgums vai arī darba līgums neatbilst likumdošanas prasībām. Taču konstatēt visus šos pārkāpumus ir ļoti sarežģīti, jo Uzņēmumu reģistrā esošā informācija ir ļoti nepilnīga un neprecīza. Tādēļ liela nozīme ir uzsāktajai sadarbībai ar pagastu un rajonu pašvaldībām.

Runājot par darba aizsardzību, Jānis Bērziņš atzīmēja, ka 85 līdz 90 procentus darbarīku veido novecojusi un nolietota tehnika. Gan pieminētā iemesla, gan arī organizatoriskā darba trūkuma un paviršas attieksmes dēļ aizvadītajā gadā notikuši 11387 pārkāpumi, no tiem 5790 organizatoriska rakstura un 4274 — tehniskas dabas pārkāpumi. Diemžēl sakarā ar darba aizsardzības noteikumu neievērošanu bojā gājuši 77 cilvēki. Par 65 procentiem pieaudzis arodslimību slimnieku skaits. Tas izskaidrojams ar privāto firmu vadītāju un darba organizatoru sliktajām zināšanām darba aizsardzībā vai pat apzinātā darba drošības noteikumu ignorēšanā, lai ietaupītu materiālus un naudas līdzekļus.

Jānis Bērziņš izteica cerību, ka likumā par darba aizsardzību iestrādātais noteikums, ka ikvienā kolektīvā, kur strādā vismaz pieci cilvēki, ir jābūt darbiniekam, kurš kontrolē darba drošību, dos uzlabojumu šajā jomā. Lai ietekmētu privātfirmu vadītāju attieksmi darba aizsardzības un tā likumdošanas jautājumos, Valsts darba inspekcija šajā gadā ir iecerējusi rīkot kopīgu sanāksmi ar Privātuzņēmēju asociācijas locekļiem par darba aizsardzību un ekonomiku, kā arī izstrādāt darba aizsardzības medicīnisko koncepciju.

Jābūt skaidrībai par tiem bezdarbniekiem, kuri saņem valsts pabalstu, bet faktiski kaut kur un kaut kādā veidā tomēr strādā algotu darbu.

Preses konferencē runāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis. Viņš akcentēja paša darba darītāja attieksmi pret līguma noslēgšanu ar darba devēju. Šobrīd izveidojusies tāda situācija, ka cilvēks piekrīt strādāt uz jebkuriem noteikumiem, tāpēc darba devēji var falsificēt datus gan par strādājošo skaitu, gan par viņu atalgojumu. Vēl nesen Latvijā esot bijuši apmēram 1,2 miljoni strādājošo, tagad, ievērojot sociālā nodokļa maksātāju skaitu un oficiāli noformētās darba apliecības, tādu ir 800 tūkstoši.

Taču, pārejot uz personālo sociālo aizsardzību, kad pensijas lielums, aizsardzība nelaimes gadījumos u.c. būs atkarīga no darba devēja dokumentos fiksētās algas, pats darba ņēmējs būs ieinteresēts sekot patieso datu atspoguļošanai dokumentos un visu nodokļu samaksai.

Abi runātāji uzsvēra svarīgo lomu, kāda šo problēmu atrisināšanā jābūt darba devēju, valsts institūciju un arodbiedrību sadarbībai.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Turpinājums 7.lpp.