Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/9

Rīgā 2023. gada 22. septembrī

Par makšķerēšanas papildu regulējumu 2023. gadā Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam

Zvejniecības likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka  zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts).

Ministrija ir saņēmusi biedrības "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība" (turpmāk – biedrība) 30.08.2023. vēstuli, kurā biedrība, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām un atsauksmēm no Valsts Vides dienesta inspektoriem, kā arī pamatojoties uz Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, lūdz ministrijai noteikt makšķerēšanas ar mākslīgo ēsmu (spiningošana, mušiņmakšķerēšana) liegumu laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam. Biedrība savā vēstulē norāda, ka laika periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam, būtiski pieaug makšķernieku (spiningotāju) aktivitāte, kas galvenokārt vērsta uz lašveidīgo zivju nelegālu ieguvi, savukārt Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 800) Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam laika periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim nav noteikts makšķerēšanas liegums ar mākslīgo ēsmu (spiningošana, mušiņmakšķerēšana).

Ievērojot iepriekšminēto, ministrija lūdza institūtu izvērtēt biedrības sniegto informāciju un sagatavot atzinumu, lai ministrija, ievērojot Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, varētu lemt par papildus makšķerēšanas regulēšanas pasākuma noteikšanu 2023. gadā, kas paredzētu liegumu makšķerēt ar mākslīgo ēsmu Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim, kā arī lūdza institūtu izvērtēt priekšlikumu minēto liegumu iekļaut MK noteikumos Nr. 800.

Institūts savā 13.09.2023. atzinumā Nr. 1-6/502-e "Par atzinuma sniegšanu" norāda, ka Gaujas upes baseinā dabisko lašu smoltu produkcija ilgstoši nesasniedz pat 50 % no sava potenciāla un ik gadus ir vērojama nārstam piemērotu dzīvotņu degradēšanās dabisku procesu rezultātā (krastu materiāla ieskalošanās un sedimentu pārnese, atsevišķos posmos arī aizaugšana), tādēļ netraucēta un veiksmīga nārsta migrācijas un nārsta nodrošināšana pēc iespējas lielākā upes platībā ilgtermiņā varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu dabiskās lašu populācijas daļas saglabāšanā un stabilizēšanā Gaujas upes baseinā. Institūta veikto lašu nārsta ligzdu uzskaišu rezultāti Gaujas augštecē liecina, ka nārstam aktīvi tiek izmantots 18 km garš Gaujas upes posms no Melderupītes līdz Mieļupītei. Lašu mazuļu uzskaites 2023. gada vasarā apliecina sekmīgus nārsta rezultātus vairumā 2022. gadā izmantoto nārsta platību. Lai gan institūta veiktajos apsekojumos upes posmā no Strenču tilta līdz Melderupītei aktīvs lašu nārsts nav novērots, šis upes posms ir nozīmīgs lašu nārsta migrācijai uz nārsta vietām augšpus Melderupītes. Institūta rīcībā nav datu, kas droši apstiprinātu Gaujas upes posma no Mielupītes līdz Paideru HES aizsprostam šobrīd vērā ņemamu nozīmi lašu vai taimiņu nārstam un mazuļu attīstībai, taču šī posma piemērotību lašu mazuļu attīstībai prognozē institūta veiktās dzīvotņu piemērotības modelēšanas rezultāti. Papildus institūts norāda, ka 2021. gadā veiktā radiotelemetrijas pētījuma rezultāti Salacā, kur makšķerēšanā ar "ķer un atlaid" metodi noķerti un atbrīvoti uz nārstu migrējoši laši veica būtiski īsāku nārsta migrācijas distanci, kas var būt tieši saistīts ar papildus stresu, kuru zivis piedzīvo izvilkšanas no ūdens laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, institūts atbalsta biedrības ierosinājumu makšķerēšanas tiesību izmatošanas ierobežošanai Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam, nosakot makšķerēšanas liegumu ar mākslīgo ēsmu (spiningošana, mušiņmakšķerēšana) laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim, taču vēlas norādīt, ka, lai šādiem ierobežojumiem būtu vērā ņemams efekts, līdztekus ierobežojumiem nepieciešama atbilstoša zivju ieguves kontrole.

2023. gada 15. septembrī Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros tika iepazīstināta ar ministrijas sagatavoto lēmuma projektu par makšķerēšanas papildus regulējumu 2023. gadā Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam. Iebildumi vai ierosinājumi par sagatavoto lēmuma projektu no minētās padomes pārstāvjiem netika saņemti.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija lēmuma projektu "Par makšķerēšanas papildus regulējumu 2023. gadā Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam" iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2023. gada 21. septembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojuma vēstuli Nr. 1-132/5491.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

noteikt Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam makšķerēšanas liegumu ar mākslīgo ēsmu laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra p.i. J. Šnore