Latvijas zemnieku saražotā produkcija tomēr ir vajadzīga

Andris Auziņš, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs – speciāli "Latvijas Vēstnesim",

domājot par likumprojektu "Par pārtiku", ko Saeima izskata 3. lasījumā

Kā lai vērtē pašreizējo situāciju kviešu iepirkšanā? Pirmkārt, jau 1992.gadā nepareizi tika prognozētas kviešu iepirkuma cenas — 20 rubļi par kilogramu. Otrkārt, ieveda graudus humānās palīdzības ietvaros un tie iegūla noliktavās. Pieauga procenti, un rezultātā graudi jau maksāja 30 rubļus kilogramā. Tagad šie graudi ir realizēti, radušies milzīgi parādi. Daļu graudu ir saēduši visādi kaitēkļi, jo noliktavas bija pilnas, tās nevarēja normāli iztīrīt un dezinficēt.

Tagad ir izveidojusies tāda situācija, ka graudu nav. To varēja prognozēt un kaut ko darīt. Jau pērnajā vasarā valdībai un Saeimai vajadzēja izstrādāt programmu, kā sniegt gan finansiālu, gan konsultatīvu palīdzību zemniekiem. Vajadzēja reāli darboties, ja bija zināms, ka trūks kviešu un nepietiks arī rudzu. Atbildība jāuzņemas Zemkopības ministrijai un tās departamentiem, konsultāciju dienestiem, kas neziņoja par izveidojušos situāciju.

Tāpēc Latvijas Zemnieku federācija kopā ar Latvijas graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo savienību sagatavojusi aptaujas anketas, kurās lauksaimniecības produktu ražotājiem jāuzrāda, kādu preču produkciju tie gatavojas ražot. Tad, zinot minimālās cenas, zemnieki varētu strādāt bez zaudējumiem un arī federācijai būtu apkopota vispusīga informācija.

Esam noteikuši zemas minimālās graudu iepirkuma cenas. To varētu mums pārmest. Agrāk kolhoziem graudu rentabilitāte bija 100 procenti. Ja par 40 latiem tonnā izbarosim miežus cūkām, tad šis cenu mērogs netiks izjaukts. Putniem paredzētie lopbarības kvieši varētu maksāt 50 latus tonnā. Cenas iesaka paaugstināt, bet tad tiks izjaukts līdzsvars, un vēl vairāk iekšējā tirgū būs pārdošanā importa gaļa. (Lopbarības cenām jābūt sabalansētām starp graudu lopbarību un gaļu, ko pircējs var atļauties pirkt.) Mēs vēlētos, lai rudzi maksātu 60 latus, labi kvieši — 80 latus, vidēji pārtikas kvieši — 70 latus tonnā. Šīs cenas nodrošina maizes cenas stabilitāti.

— Maizes cenai nevajadzētu paaugstināties?

— Jā. Personīgi domāju, ka 29.martā "Neatkarīgajā Cīņā" publikācija bija aktuāla, bet tomēr pārspīlēta. Pieaugot maizes cenai par 10 santīmiem kukulītī, cilvēks maizi pirks, bet būs spiests atteikties no sviesta un gaļas. Vismaz puse no patlaban saražotās gaļas paliks neizpirkta.

Tā jau nav, ka rudzu milti maksā divreiz dārgāk par graudiem. Malšanas izmaksas varētu būt 15 lati tonnā. Zudumi būtu ne lielāki par 5 procentiem. Rudzu milti maksās 60 lati plus 15 lati par malšanu tonnā. Ar šādām izmaksām maizīte nekad tik dārga nevarētu būt. Galvenā problēma ir maizes cenu stabilitāte. Daļēji šo cenu notur daudzās dzirnavas un nelielās maizes ceptuves, kas tagad attīstās. Patlaban mēs gatavojam priekšlikumus likumprojektam "Par pārtiku", kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šogad paredzēts sertificēt visu pārtikas produkciju. Uzskatām, ka šāda sertifikācija ir nepieciešama, bet nebūs reāli izpildāma mazajiem ražotājiem. Tāpēc mūsu priekšlikums ir mazajiem uzņēmumiem, vietējām ražotnēm, kuras ražo pārtikas preces vietējam patēriņam, sertifikāciju veikt trijos gados; tad būtu iespējams tai pienācīgi sagatavoties, zinātu, kā tas ir Eiropas valstīs. Turpretī, ja patlaban tik ātri veiksim sertifikāciju, tad mazie uzņēmumi būs spiesti darbu pārtraukt, un izveidosies šajā nozarē monopols.

— Kāds ir jūsu viedoklis par importa pārtikas produktiem?

— Domāju, ka importa pārtikas produktu pārbaudei jābūt stingrai. Mēs nezinām, kādi konservanti ir izmantoti, cik tie ir kaitīgi veselībai. Tas pats sakāms par šo produktu uzglabāšanu un apstrādi.

Uzskatām, ka nepieciešama ir neatkarīga laboratorija, kas kontrolētu pārtikas produktu kvalitāti. Tas pats sakāms par lipekļa saturu graudos. Lai to nosaka neatkarīgā laboratorija, kontrolējot gan zemnieku saimniecības, gan paju sabiedrības. Šī analīze būtu pati galvenā.

— Zemnieku ražoto graudu kvalitāte neapmierina zemā lipekļa satura dēļ...

— Manuprāt, tas ir ekonomisks jautājums. Tas nav noslēpums, ka pērn lipekļa saturs graudos bija zems. Rīgā bija vairāki krāpšanas gadījumi, kad pārdeva lopbarībai paredzētos miltus. Tirgū parādījās milti, kuru kvalitāte neatbilda standartam. Jāatzīst: "Rīgas dzirnavniekam" ir taisnība, ka Latvijā vajadzētu pārtikas miltus sertificēt. Kārtībai ir jābūt. Par krāpšanu bargi jāsoda.

Ar šo aptauju mēs vēlamies panākt, lai zemnieki justu, ka viņu ražotā produkcija ir vajadzīga. Ja zemnieki ir pilnīgā neziņā, tad tas ir ļoti slikti. Vajadzēja jau to darīt agrāk.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore