Lēmums nr.2

Par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildes instrukcijas apstiprināšanu

 

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildes instrukciju.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Kramiņš

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Dz.Ceihnere

Rīgā 1995. gada 4. aprīlī

 

Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildes instrukcija

Apstiprināta Centrālās vēlēšanu komisijas

1995. gada 4. aprīļa sēdē

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (turpmāk — likums) 1. pantu tautas nobalsošanu rīko, ja:

1) Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3. vai 6. pantu;

2) Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;

3) Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai;

4) Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Piezīmes. 1. Likums, kura publicēšanu Valsts prezidents ir apturējis, vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts turpmāk šajā instrukcijā tiek apzīmēts ar vārdu "likumprojekts".

2. Kārtība, kādā Centrālā vēlēšanu komisija pieņem likumprojektu, izklāstīta šīs instrukcijas pielikumā.

2. Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

3. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija likumā un šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā nodrošina iespēju katram vēlētājam parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu likuma 1. panta 3. un 4. punktā minētajos gadījumos.

 

II. Vēlēšanu komisijas darbība, nodrošinot

parakstu vākšanu par likumprojektu

4. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija savu darbību uzsāk pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka tiek uzsākta parakstu vākšana, un nogādājusi tai parakstu vākšanas lapas un likumprojekta tekstu.

5. Katrā pilsētā (pagastā) iekārtojama vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Pilsētās vai pagastos, kur ir vairāk nekā 10 000 vēlētāju, šādu vietu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija atbilstoši likuma 7. panta prasībām un Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem.

6. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija vienojas ar attiecīgo domi (padomi) par vietām, kurās vēlētāji varēs parakstīties parakstu vākšanas lapās, un par laiku, kad to varēs izdarīt. Parakstu vākšanas laiks nosakāms ne mazāks kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

7. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija nodrošina, lai paziņojumi par parakstu vākšanas vietu un laiku būtu izlikti pie attiecīgās domes (padomes) ēkas un parakstu vākšanas vietās ne vēlāk kā trīs dienas pirms parakstu vākšanas sākuma. Republikas pilsētu vēlēšanu komisijas šādu paziņojumu publicē arī vietējā laikrakstā.

8. Parakstu vākšana notiek Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā termiņā 30 dienas pēc kārtas.

9. Parakstu vākšanas vietā izliekams attiecīgais likumprojekts. Uz tā nedrīkst būt nekādas atzīmes un piezīmes.

10. Parakstu vākšanu saskaņā ar pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisijas lēmumu veic kāds no šīs komisijas locekļiem vai cita ar komisijas lēmumu pilnvarota persona (turpmāk — parakstu vācējs).

11. Pirms vēlētājs parakstās parakstu vākšanas lapā, parakstu vācējs pārbauda attiecīgā vēlētāja personas dokumentus, pārliecinās, ka viņam ir vēlēšanu tiesības, un ieraksta katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja ierakstā konstatēta kļūda, tas svītrojams vai arī labojams, atrunājot labojumu. Atrunu izdara parakstu vācējs.

12. Pirmais un pēdējais ieraksts katrā parakstu vākšanas lapā datējams.

13. Pēc parakstīšanās parakstu vācējs ar spiedogu izdara atzīmi vēlētāja pasē. Latvijas Republikas pasē atzīme izdarāma 14. lappusē, bijušās PSRS pasē — lappusē, kurā ir Iedzīvotāju reģistra atzīme par Latvijas pilsonību. Atzīme izdarāma arī reģistrācijas lapā, ko ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem izdevis Pilsonības un imigrācijas departaments.

14. Parakstu vācējs nodrošina, lai parakstu vākšanas vietā nenotiktu aģitācija.

15. Katru aizpildīto parakstu vākšanas lapu parakstu vācējs paraksta un ne vēlāk kā nākamajā dienā nodod vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pārbauda, vai parakstu vākšanas lapa aizpildīta atbilstoši likuma un šīs instrukcijas prasībām, norāda, cik lapā ir derīgu parakstu, paraksta to un apzīmogo. Ja rodas pamatotas šaubas par paraksta īstumu, jautājumu par paraksta līdzskaitīšanu izlemj vēlēšanu komisija balsojot.

16. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija saskaita attiecīgajā pilsētā (pagastā) parakstu vākšanas lapās savāktos parakstus un rezultātu ieraksta protokolā. To kopā ar parakstu vākšanas lapām ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc noteiktā termiņa izbeigšanās nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

 

III. Tautas nobalsošanas sagatavošana

17. Republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisija tautas nobalsošanas priekšdarbu periodā:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas priekšdarbiem attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

2) rūpējas, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas telpas;

3) sniedz palīdzību vēlēšanu iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, kā arī sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem;

4) saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes, nodrošina to apsardzi, iesaistot tajā policiju vai Zemessardzi;

5) nogādā balsošanas zīmes vēlēšanu iecirkņu komisijām, arī balsošanas dienā, ja kādā iecirknī balsošanas zīmju nepietiek;

6) veic citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus un izpilda Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumus.

18. Pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisija likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas.

19. Vēlēšanu iecirkņa komisija darbu uzsāk trīs dienas pirms tautas nobalsošanas dienas un nodrošina balsotāju pieņemšanu vismaz četras stundas dienā. Par pieņemšanas laiku izliekams paziņojums pie vēlēšanu iecirkņa telpām.

20. Pieņemšanas laikā vēlēšanu iecirkņa komisija nodrošina iespēju balsotājam iepazīties ar likumprojektu, kā arī pieņem un ieraksta īpašā reģistrā tādu balsotāju lūgumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas vietā. Lūgumus var izteikt pats balsotājs mutvārdos vai rakstveidā vai arī viņa uzdevumā cita persona.

21. Tautas nobalsošanai vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsošanas telpas tā, lai tajās būtu atsevišķas istabas vai nodalījumi, kuros balsotājs varētu netraucēti un aizklāti izdarīt atzīmes balsošanas zīmē.

22. Vēlēšanu iecirkņa telpās izliekams attiecīgais likumprojekts. Uz tā nedrīkst būt nekādas atzīmes un piezīmes.

23. Vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanas zīmju iemešanai sagatavo vienu vai vairākas balsošanas kastes, kas ir neizjaucamas, viscaur cieši noslēgtas, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

24. Līdzīgi sagatavojamas arī mazākas kastes, lai varētu organizēt nobalsošanu to balsotāju dzīvesvietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas vietā.

 

IV. Balsošanas kārtība un balsošanas rezultātu saskaitīšana

25. Tautas nobalsošanas dienā balsošanas telpām jābūt atvērtām no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā.

26. Pie ieejas balsošanas telpās tiek pārbaudīti balsotāju dokumenti, un vēlēšanu iecirkņa telpās tiek ielaistas personas, kurām ir vēlēšanu tiesības, neatkarīgi no to dzīvesvietas, ja tās vēl nav piedalījušās balsošanā. Dokumentu pārbaudi veic vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis vai iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarota persona — balsstiesīgs Latvijas pilsonis.

27. Katrs balsotājs drīkst balsot tikai personiski un pēc savas izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī. Ja balsotājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, balsotāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes balsošanas zīmē izdara balsotāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai balsotājs uzticas. Persona, kas izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.

28. Pirmo balsotāju klātbūtnē vēlēšanu iecirkņa komisija pārliecinās, ka balsošanas kastes nav bojātas un ir tukšas un izdara attiecīgu ierakstu balsošanas gaitas protokolā. Pēc pārbaudes balsošanas kastes tiek aizzīmogotas un numurētas. Līdzīgi sagatavojamas arī mazās kastes.

29. Vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis ieraksta balsotāju sarakstā katra balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, izsniedz viņam balsošanas zīmi, par ko balsotājs parakstās.

Izsniedzot balsošanas zīmi, vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis izdara atzīmi balsotāja pasē vai citā dokumentā šīs instrukcijas 13. punktā noteiktajā kārtībā.

30. Ja balsotājs nepareizi izdarījis atzīmes balsošanas zīmē vai kā citādi to sabojājis, pēc viņa lūguma to apmaina pret otru balsošanas zīmi, izdarot par to atzīmi balsotāju sarakstā. Ja balsotājs kļūdījies otrreiz, jauna balsošanas zīme viņam vairs netiek izsniegta. Sabojātās balsošanas zīmes nekavējoties tiek dzēstas, nogriežot labo augšējo stūri, nodotas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam un glabājamas atsevišķi.

31. Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis nepieciešamās atzīmes, viņš to saloka un iedod vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē balsošanas zīmi apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē.

32. Balsošanas dienā iecirkņa komisija līdz pulksten 12.00 šīs instrukcijas 20. punktā noteiktajā kārtībā reģistrē tādu balsotāju lūgumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas vietā. Lūgumus var izteikt pats balsotājs mutvārdos vai rakstveidā vai arī viņa uzdevumā cita persona.

33. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs uzdod diviem komisijas locekļiem ierasties un organizēt balsošanu minēto balsotāju atrašanās vietā. Balsošana balsotāja atrašanās vietā notiek šīs instrukcijas 29. — 31. punktā noteiktajā kārtībā.

34. Par balsošanas gaitu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsošanas gaitas protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī balsotāju sūdzības (protestus) un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

35. Nav pieļaujama aģitācija vēlēšanu iecirkņa telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kur atrodas vēlēšanu iecirknis.

36. Balsošanas procesā var piedalīties arī pilsētas (pagasta) vēlēšanu komisijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi vai tās pilnvarotas personas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt žurnālisti, Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību pilnvarotas personas un starptautiskie novērotāji.

 

V. Balsu skaitīšana

37. Balsošanas dienā pēc pulksten 8 vakarā balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam balsošanas telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina balsošanas rezultātus.

Balsu skaitīšanā ir tiesības būt klāt šīs instrukcijas 36. punktā minētajām personām.

38. Vēlēšanu iecirkņa komisija:

1) konstatē sabojāto balsošanas zīmju skaitu un tās iesaiņo;

2) konstatē neizlietoto balsošanas zīmju skaitu, dzēš tās, nogriežot labo augšējo stūri. Ja neizlietotās balsošanas zīmes atrodas nebojātā tipogrāfiskā iesaiņojumā, tās dzēšamas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja parakstu un zīmogu pakas līmējuma vietās;

3) pēc balsotāju sarakstiem konstatē šajā vēlēšanu iecirknī balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu;

4) atver balsošanas kastes.

39. Pēc balsošanas kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija saskaita katrā balsošanas kastē esošās ar attiecīgās vēlēšanu komisijas spiedogu apzīmogotās balsošanas zīmes, salīdzina, vai to skaits sakrīt ar balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu, un fiksē to balsu skaitīšanas protokolā.

Ja kādā balsošanas kastē esošo balsošanas zīmju skaits ir lielāks par balsotāju sarakstā ierakstīto balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu, vēlēšanu iecirkņa komisija par to nekavējoties paziņo pilsētas (rajona) vēlēšanu komisijai.

40. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija nošķir un atsevišķi saskaita nederīgās un derīgās balsošanas zīmes.

41. Par nederīgām atzīstamas balsošanas zīmes, no kurām nav saprotama balsotāja attieksme pret tautas nobalsošanai izvirzīto priekšlikumu, tas ir, balsošanas zīmes:

1) kurās nav izsvītrots ne ieraksts "par", ne ieraksts "pret";

2) kurās ir izsvītrots gan ieraksts "par", gan ieraksts "pret";

3) kuras ir sabojātas (saplēstas vai sazīmētas) tā, ka balsotāja attieksme nav saprotama.

42. Ja rodas domstarpības par balsošanas zīmes derīgumu, vēlēšanu iecirkņa komisija balso par šīs balsošanas zīmes atzīšanu par nederīgu un jautājumu izšķir ar komisijas locekļu balsu vairākumu. Par balsošanas rezultātiem izdarāma atzīme balsošanas gaitas protokolā.

43. Par nederīgām atzītās balsošanas zīmes noliek atsevišķi, saskaita un sanumurē, izdara atzīmi "Nederīga", kuru apstiprina vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs.

44. No derīgajām balsošanas zīmēm vēlēšanu iecirkņa komisija nošķir un saskaita tās balsošanas zīmes, kurās izsvītrots ieraksts "par", kā arī tās, kurās izsvītrots ieraksts "pret".

45. Balsu skaitīšanas rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija fiksē noteikta parauga balsu skaitīšanas protokolā. Tas rakstāms divos eksemplāros.

46. Pēc balsu saskaitīšanas un balsošanas protokola aizpildīšanas nederīgās, neizlietotās un sabojātās balsošanas zīmes iesaiņojamas atsevišķi un transportējot saliekamas atsevišķā sainī. Derīgās balsošanas zīmes un viens balsu skaitīšanas protokola eksemplārs, kā arī pārējie balsošanas materiāli transportējot saliekami atsevišķā sainī. Uz katra saiņa jānorāda tā saturs, un tie jāapzīmogo ar attiecīgās pilsētas (pagasta) vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

47. Klātesošajām politisko organizāciju (partiju) un to apvienību pilnvarotajām personām ir tiesības šos saiņus apzīmogot arī ar savu zīmogu.

48. Visus balsošanas materiālus vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nekavējoties nogādā republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisijai.

 

VI. Balsošanas rezultātu aprēķināšana

49. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja klātbūtnē republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisija, saņēmusi vēlēšanu iecirkņu protokolus, pārbauda, vai:

1) komisijā saņemto balsošanas zīmju skaits sakrīt ar neizlietoto, sabojāto un balsotājiem izsniegto zīmju skaitu;

2) balsošanas kastē esošo balsošanas zīmju skaits sakrīt ar derīgo un nederīgo zīmju skaitu;

3) vai derīgo balsošanas zīmju skaits sakrīt ar to balsotāju skaitu, kas balsojuši "par" un "pret".

50. Ja republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisija balsu skaitīšanas protokolā konstatē kļūdas, tas tiek atdots vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam kļūdu novēršanai un atkārtotai izskatīšanai iecirkņa komisijā.

51. Republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisija saskaita pēc vēlēšanu iecirkņu protokoliem balsošanas rezultātus pilsētā (rajonā), aizpilda noteikta veida protokolu un kopā ar vēlēšanu iecirkņu protokoliem nogādā tos Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

52. Republikas pilsētas (rajona) vēlēšanu komisija nodrošina pārējo balsošanas dokumentu saglabāšanu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos un kārtībā.

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Dz.Ceihnere

 

Kārtība, kādā Centrālā vēlēšanu komisija pieņem likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu

Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

izpildes instrukcijas pielikums

 

1. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 22. pantu Centrālā vēlēšanu komisija pieņem pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu (turpmāk — likumprojektu), ja to parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

2. Likumprojektu iesniedz trīs balsstiesīgi Latvijas pilsoņi, kuri ir parakstījušies zem attiecīgā likumprojekta. Turpmāk pārstāvēt likumprojekta iesniedzējus Centrālajā vēlēšanu komisijā var arī viens no trim minētajiem likumprojekta iesniedzējiem.

3. Likumprojekts tiek noformēts šādi:

1) katra iesniegtā loksne vai sējums sākas ar attiecīgā likumprojekta pilnu tekstu;

2) vairākās loksnēs rakstīti akti vai apliecinājumi tiek numurēti un cauraukloti, auklas gali tiek piestiprināti pēdējā lappusē, un caurauklojums tiek apstiprināts ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu vai attiecīgā pagasta padomes vai rajona pilsētas domes zīmogu un atbildīgās amatpersonas parakstu;

3) parakstītājam skaidri salasāmi jānorāda savs vārds, uzvārds un personas kods. Paraksts tiek apliecināts pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā (tikai pagasta padomē vai rajona pilsētas domē). Paraksta apliecinājumam un zīmoga nospiedumam jābūt skaidri salasāmam.

4. Iesniedzēju klātbūtnē Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda:

1) vai likumprojekts noformēts atbilstoši iepriekš noteiktajai kārtībai (3. punkts);

2) parakstu skaitu katrā loksnē vai sējumā un parakstu kopējo skaitu.

Ja parakstu kopējais skaits ir mazāks nekā 10 000, Centrālā vēlēšanu komisija dokumentus nepieņem.

5. Par pieņemtajiem dokumentiem Centrālā vēlēšanu komisija izdod iesniedzējiem rakstveida apliecinājumu, kurā norāda:

1) no kā pieņemti dokumenti;

2) kas dokumentus pieņēmis;

3) kāds likumprojekts (likumprojekta nosaukums) vai kuru Satversmes pantu grozījumu projekts (projekta teksts) saņemts;

4) saņemšanas datumu;

5) saņemto sējumu skaitu, lapu skaitu katrā sējumā, saņemto lokšņu skaitu un parakstu kopējo skaitu.

6. Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda parakstu apliecināšanas pareizību, ņemot vērā, ka:

1) zvērināta notāra izdarītajam apliecinājumam jāatbilst Notariāta likuma prasībām (stājās spēkā ar 1993. gada 1. septembri) (Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ziņotājs, 1993, 24./25.nr);

2) pagastu un rajona pilsētu pašvaldību parakstu apliecinājumam jāatbilst likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" prasībām (stājās spēkā ar 1994. gada 25. janvāri) (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr). Apliecinājumā jābūt norādītam apliecinātāja amatam, uzvārdam (skaidri salasāmi), parakstam un zīmoga nospiedumam;

3) ārvalstīs dzīvojošu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstus var apliecināt pie notāra attiecīgās valsts likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apliecinājumu legalizēt Latvijas valsts konsulārajā iestādē.

7. Pilsoņu paraksti, kuru apliecinājumi ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atzīti par nederīgiem, nav līdzskaitāmi.

8. Pārbaudījusi parakstu apliecinājumus, Centrālā vēlēšanu komisija var nosūtīt dokumentus Pilsonības un imigrācijas departamentam, lai konstatētu, vai personas, kas parakstījušas likumprojektu, bija balsstiesīgi Latvijas pilsoņi likumprojekta iesniegšanas dienā.

9. Ja starp parakstītājiem ir personas, kuras nav balsstiesīgas, to paraksti nav līdzskaitāmi.

10. Ja, izsvītrojot parakstus, kuri nav līdzskaitāmi, tiek konstatēts, ka ir palicis mazāk nekā 10 000 līdzskaitāmu parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo to iesniedzējiem, kuriem ir tiesības turpināt parakstu vākšanu.

11. Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgu Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai.

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Dz.Ceihnere