Nodrošināt, ka 2023. gadā valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.

Būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot AF, REPowerEU un citus ES fondus.

Laikposmā pēc 2023. gada īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Lai mazinātu nevienlīdzību, paplašināt cita starpā īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.

Līdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ nepieciešami atbalsta pasākumi, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai; nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā līdz ne vairāk kā 3,0 %. saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos; laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar tādām investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli; paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu;

Attiecībā uz rekomendāciju stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu, joprojām paliek spēkā paredzētās reformas un investīcijas 3. un 4. komponentē, kas risina šos izaicinājumus.

Pēc aploksnes pārrēķina identificētais papildu finansējums novirzīts sociālām investīcijām 3. komponentē.

Turpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumā iekļautos atskaites punktus un mērķrādītājus. Iesniegt 2021.–2027. gada kohēzijas politikas plānošanas dokumentus, lai būtu iespējams noslēgt sarunas ar Komisiju un pēc tam sākt to īstenošanu.

AF plāna grozījumu apstiprināšana veicinās investīciju un reformu raitu īstenošanu.

Uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā.

uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomās;

− digitālajai transformācijai - 183,5 milj. EUR;

− produktivitātes veicināšanai - 520,8 milj. EUR;

− nevienlīdzības mazināšanai - 205,5 milj. EUR;

− klimata un energoefektivitātes pasākumiem - 673,1 milj. EUR.

Samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu.

samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, izmantojot jaunus finansēšanas un atbalsta pasākumus, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus; nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu; pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes.

Papildus jaunā RePowerEU komponente paredz tālākas reformas, lai stiprinātu AER ražošanu un izmantošanu un sinhronizācijas ar ES elektrotīklu:

• Investīcijas 7.1.1.1.i. "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija" ietvaros tiks veikta elektroenerģijas uzkrājošo vienību būvniecība, kas vienlaikus samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, kā arī nodrošinās pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu.

• Investīcijas 7.1.1.2.i. "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" ietvaros tiks veikta elektrotīklu, transformatoru un apakšstaciju atjaunošana un būvniecība, kā arī ieviesti viedie IT risinājumi, kas nodrošinās sistēmas attālinātu vadību, tādējādi palielinot kopējo sistēmā pieejamo jaudu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu.

• Investīcijas 7.1.1.3.i. "Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana" un 7.1.2.1.i. "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" ietvaros tiks uzstādītas AER ģenerējošās vienības, kas samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu;

• Reformas "Elektroenerģijas tīkla kapacitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana" un "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" pastiprinās politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes, veicot normatīvā regulējuma izstrādi no AER ražotas enerģijas sekmīgai integrācijai galapatēriņā un sabiedrības kopumā motivēšanai tās ražošanā. Tāpat plānots izstrādāt energokopienu tiesisko ietvaru, lai veicinātu plašāku sabiedrības iesasiti AER ražošanā.

Investīcija

Šobrīd AF plāna rādītājs

Rādītāji pēc AF plāna izmaiņām

Δ

Šobrīd pieejamais finansējums bez PVN

Investīcijai pieejamais finansējums bez PVN pēc AF plāna izmaiņām

Δ

11

11

0

24 437 280

13 677 280

-10 760 000

15

15

0

70 177 920

68 707 920

-1 470 000

4

4

0

12 490 800

12 490 800

0

6

10

4

21 756 000

33 986 000

12 230 000

128 862 000

128 862 000

0

Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar dotācijām (21.a pants, 21.b panta 2. punkts un 18. panta 2. punkts)

Pasākuma nosaukums

Attiecīgā gadījumā – esošā PĪL atsauces numurs (³)

Aplēstās izmaksas

Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar aizdevumiem (14. pants)

-

KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS

1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā;

1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās;

1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

KOMPONENTE NR.2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas

2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis

2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu

2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei

2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

2.3. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība

2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstī

2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība

2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem

2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

KOMPONENTE NR.3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

KOMPONENTE NR.4: VESELĪBA

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

KOMPONENTE NR.5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTE

5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

KOMPONENTE NR.6: LIKUMA VARA

6.2.1.3.i Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prouroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide

6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija

18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana

21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Atskaites punkti un mērķi

Plānotās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

DNSH pašnovērtējums

LV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-]-T[4]

1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1 saistītais pasākums

1. 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" noteiktos nosacījumus – ka Projekta mērķi tiek sasniegti pilnā apmērā un noteiktā termiņā, proti, ekspluatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits – 7.

2. Ir identificēti vairāki riski saistībā ar bateriju elektrovilcienu (turpmāk – BEMU) ražošanu, piegādi un sertifikāciju, kas rada ietekmi uz pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) nodošanu ekspluatācijā noteiktā termiņā, t.i. līdz 2026. gada 30.jūnijam;

BEMU iepirkums tika uzsākts 2022. gadā un tiek organizēts divos posmos. Potenciālo pretendentu atlase (pirmais posms) tika veikta 2022. gada augustā, savukārt iepirkuma otrais posms – piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana ir plānota tuvākajā laikā. Savukārt BEMU iepirkuma līgums varētu tikt noslēgts ne ātrāk kā indikatīvi sešu mēnešu laikā, pieņemot, ka iepirkuma procedūras ietvaros netiks iesniegtas pārsūdzības, kas kavētu iepirkuma līguma noslēgšanu. BEMU ritošā sastāva projektēšana un ražošana vidēji aizņem indikatīvi 2–4 gadus, kas ir atkarīgs gan no pasūtījuma/ražošanas specifikas, gan tirgus/ražošanas veiktspējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka BEMU ir jauna tehnoloģija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kopumā pēdējo gadu laikā pieprasījums Eiropā pēc BEMU ir audzis un tas tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem vilcienu veidiem. Ņemot vērā, ka BEMU darbojas gan elektrificētajās, gan neelektrificētajās līnijās, tas jo vairāk ir pielāgots Latvijai, ņemot vērā, gan sliežu ceļu garumus Latvijā, gan citus iespējamos alternatīvos risinājumus bezemisiju vilcieniem neelektrificētajās līnijās (piemēram, ar ūdeņradi darbināmus vilcienus).

Izvērtējot iespējamos BEMU iegādes risinājumus, un, lai paātrinātu to iegādi, tika izvēlēts risinājums iegādāties jau esošus un sertificētus BEMU prototipus, nevis pasūtīt/iegādāties BEMU prototipu, kas veidots un pielāgots specifiski Latvijai (kas aizņem ilgāku laiku gan BEMU ražošanai, gan testēšanai un sertifikācijai). Tomēr jāņem vērā, ka pat esošos un sertificētos BEMU prototipus (kas ražoti Eiropas tirgum) nepieciešams pielāgot Latvijas sliežu ceļiem, ņemot vērā, ka Latvijā ir cits dzelzceļa platums un atšķirīgas dzelzceļa sistēmas nekā pārējā Eiropā.

Līdz ar to pat jau sertificētos BEMU ir nepieciešams pārprojektēt un pielāgot Latvijas 1520 mm dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, vienlaikus ņemot vērā arī plānoto maršrutu specifiku, kurā plānots kursēt BEMU (pilsētas vai reģionālie maršruti, daļēji elektrificētas un neelektrificētas līnijas).

Tādējādi BEMU iegādei un ražošanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji plānots, proti, ir nepieciešams papildu laiks tehniskās specifikācijas izstrādei, kas ietver:

– tirgus izpēti vairākos Rīgas metropoles areālā transporta koridoros par esošajiem un potenciālajiem reģionālās nozīmes un/vai pilsētas nozīmes maršrutiem, kurus var izveidot pēc infrastruktūras attīstības un bezizmešu transporta līdzekļu iegādes,

– un tehnisko prasību noteikšanu,

kā arī papildu laiks nepieciešamas BEMU testēšanas un sertifikācijas procesam.

Sākotnēji, plānojot reformu un investīcijas pasākumus (2019.-2020. gadā), attiecībā uz BEMU testēšanai, sertifikācijai un autorizācijas procedūrām nepieciešamo laika ietvaru, pieņēmumi tika balstīti uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumu un procedūrām. Savukārt 2021. gadā EK pieņēma ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi (the 4th railway package) paredzot/ieviešot dažādas izmaiņas dzelzceļa procedūrās, tā rezultātā ietekmējot (paildzinot ) arī ritošā sastāvā ilgumu, jo īpaši attiecībā uz testēšanu un sertifikāciju .

Līdz ar to kopumā meklējot risinājumus ātrākai BEMU iegādei, kas pielāgoti Latvijas dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, jau šobrīd investīcijas pasākuma ieviešana un BEMU iegādes process ir aizkavējies indikatīvi par gadu. Ņemot vērā arī augsto pieprasījumu Eiropas tirgū pēc BEMU ražošanas/iegādes, investīcijas pasākuma ietvaros objektīvu iemeslu dēļ BEMU iegāde (tostarp ražošana, testēšana un sertificēšana) ir iespējama tikai pēc 2026. gada.

Ievērojot iepriekš minēto, ierosinām aizstāt 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" ietvaros paredzētus 7 pilsētas – piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienu) ar bateriju elekrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidi Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā. Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz modificēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1. saistītā pasākuma mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.4, mainot sasniedzamo rādītāju "ekslpuatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits" (vērtība: 7) uz "Izveidota bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā (sasniedamā vērtība: 1 komplekts).

Veicot šos grozījumus VAS "Latvijas dzelzceļš"(turpmāk – LDz) izmantojot BEMU vilcienu iegādei paredzēto finansējumu 74,4 milj.EUR izbūvētu elektrificētu uzlādes "salu" (kontakttīkls, apakšstacija, signalizācija, u.c.) un/vai uzlādes staciju(-jas) BEMU pārvadājumu iespējošanai neelektrificētajā dzelzceļā līnijā Zemitāni – Lugaži. Tādejādi paplašinot AF plānā identificētos multimodālos transporta koridorus, kā arī veicinot AF plānā definētā reformas mērķa – "(247) Reformas mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš)" sasniegšanu. Sabiedriskā transporta piedāvājuma attīstība esošajās dzelzceļa līnijās sniegs iespēju būtiski palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu. Jāatzīmē, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, tās energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas. Vienlaikus, lai nodrošinātu reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem iespējošanu, ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānots veikt finansējuma pārstrukturizēšanu, proti, pārdalot 3.politikas mērķī "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamo finansējumu 74,4 milj.EUR apmērā uz 2.politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.3.Prioritāti "Ilgtspējīga mobilitāte", tādejādi palielinot pieejamo finansējumu BEMU ritošā sastāva iegādei, tādejādi nodrošinot AF reformā sākotnēji plānoto BEMU pārvadājumu iespējošanu definētajos koridoros sākot ar 2027. gadu, kas atbilst AF plānā ietvertajam reformu un investīciju aprakstam, proti, ka pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.

Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar elektrificēto uzlādes "salu" un uzlādes staciju BEMU pārvadājumu nodrošināšanai izbūves darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.

1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītie pasākumi

Grozījumi paredz arī precizēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.3, samazinot sasniedzamo skaitlisko vērtību no "81" uz "70". Pasākumus īsteno LDz.

Sākotnēji AF plāna atskaites punkti un mērķi tika noteikti 2020. gadā, balstoties uz sākotnēji plānotajām izmaksām un to pamatojumiem, taču investīcijas sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir būtiski paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā noteikto mērķu sasniegšanā ar plānoto AF finansējumu, turklāt ir paredzams, ka būvniecības izmaksas turpinās palielināties. Kopumā tirgū ir novērojams globāls būvmateriālu cenu pieaugums un būvmateriālu piegāžu termiņu kavējumi, taču viena no lielākām ietekmēm ir novērota Baltijas valstīs, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās piegāžu ķēdes no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī ievērojot būvmateriālu ražošanas procesa energoietilpību, energoresursu cenu straujo lēcienu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LDz saskata augstu risku sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā esošā piešķirtā finansējuma ietvaros. Līdz ar to LDz ir pārskatījis investīcijas īstenošanas scenārijus un iespējamos riskus un kā atbilstošāko risinājumu izvēlējies samazināt plānoto darbu apjomu Zasulauks – Bolderāja līnijā elektrificējot tikai vienu sliežu ceļu un izslēdzot no projekta Zasulauka stacijas būvdarbus, kā rezultātā mērķrādītājs tiek samazināts no 81 km uz 70 km.

Ņemot vērā to, ka projekta tvērums paredz arī veikt būvdarbus Zasulauka stacijā, izvērtējot pētījuma Riga Node Study rekomendācijas, saistībā ar otrā sliežu ceļu infrastruktūras izbūvi uz Bolderāju un sinerģiju ar 1435mm dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Rīgas mezglā, veikts aktīvs darbs ar RB Rail AS, kuram jānodrošina Zasulauka stacijas pārbūves būvprojekta izstrāde. Sadarbības laikā LDz un RB Rail AS identificēja jaunus riskus, kurus nevarēja paredzēt investīcijas sagatavošanas brīdī:

- projektēšanas darbu izpildes termiņu pārskatīšana – ņemot vērā finansējuma pieejamību, kā arī komplicētus tehniskos risinājumus, kuri plānoti, lai optimāli īstenotu divu sliežu platumu, 1520 mm un 1435 mm, infrastruktūras izbūvi Zasulauka stacijā, secināts, ka projektēšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. LDz projekta ietvaros būtu jāveic stacijas pārbūves darbi uz RB Rail AS izstrādātā būvprojekta pamata, taču ņemot vērā faktiski projektēšanai nepieciešamo laiku, nebūs iespējams savlaicīgi uzsākt būvdarbus, lai to pilnīgu pabeigšanu varētu nodrošināt līdz 2026. gadam;

- karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmē ir būtiski paaugstinājušās būvniecības izmaksas, kā rezultātā plānotā tehnisko risinājumu tvēruma īstenošana līdz 2026. gadam projekta sākotnējā budžeta ietvaros nav iespējama.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Zasulauka stacijas plānotais būvdarbu apjoms ir izslēdzams no investīcijas tvēruma.

Izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu* (kombinētās**) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).

*Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.

**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.

Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161

Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar kontakttīkla (elektrifikācijas) darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.

Atzīmējams, ka minētās izmaiņas abos sākotnēji plānotajos rādītājos neietekmē kopējo AF reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" mērķi – palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraksti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6.jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (70 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (vienu transportmijas (autobuss/elektroautobuss, tramvajs un trolejbuss) punktu, sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja (par 2,2 km) un trolejbusa līniju (par 0,3 km) pagarināšanu, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

Mērvienība: 81 km

Mērvienība: 70 km

Mērķrādītāja nosaukums: Ekspluatēto

pilsētas– piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits

Mērķrādītāja apraksts: Bezizmešu

Transportlīdzekļu (baterijas

Elektrovilcienu (BEMU)) piegāde.

Mērķrādītāja vērtība: 7

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

Mērķrādītāja nosaukums: Bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras iespējošana Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā.

Mērķrādītāja apraksts: Izveidota bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā.

Mērķrādītāja vērtība: 1 komplekts

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

LV-C[C1]-I[1-1-1-2-i-]-T[5]

Atbilstoši investīciju prioritātēm un finansiālajām iespējām ZGT skaits plānošanas dokumentos to izstrādes posmā vairākkārt tika pārskatīts un samazināts. Šobrīd Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā 2022.–2027. gadam paredzēta kopā divdesmit četru (24) ZGT iegāde ar indikatīvo investīciju apmēru 60 milj. EUR, t.sk.:

- četru (4) ZGT iegāde 10 milj. EUR apmērā tika paredzēta investīcijas (AF plāna 1.1.1.2.i.1. pasākuma) ietvaros;

- divdesmit (20) ZGT iegādei nepieciešamās investīcijas šobrīd nav pieejamas ņemot vērā, ka investīciju piesaiste (t.sk. iespējas uzņemties jaunas kredītsaistības) ir cieši saistīta ar RP SIA "Rīgas satiksme" pamatkapitāla jautājumu - uzņemoties jaunas kredītsaistības, tiktu papildus ietekmēts vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā uz kuru jau šobrīd ir sasniegts maksimālais aizņēmuma limits.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (70 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (vienu transportmijas (autobuss/elektroautobuss, tramvajs un trolejbuss) punktu, sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja (par 2,2 km) un trolejbusa (par 0,3 km) līniju pagarināšanu, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

1.1.1.2.i.1. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā": 24 270 000 EUR

1.1.1.2.i.1. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā": 14 270 000 EUR

CID aprakstošā daļa

Pārējie investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji - neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnija un veloceļš 5,3 km garumā, kā arī 6 reģionāla un 2 vietējas nozīmes mobilitātes punkti – grozīti netiek un tiks sasniegti sākotnēji plānotajā apjomā.

Pamatojums papildu rādītājiem balstās uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības veikto AF plāna komponentes Nr.1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīciju 1.1.1.2.i. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ietvaros iekļauto Pašvaldības infrastruktūras projektu (t.sk. 7.tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves projekta) priekšizpēti. Tās ietvaros ir izstrādāti detalizēti projektu sākotnējie tehniskie risinājumi un, lai nodrošinātu savlaicīgu būvprojektu izstrādi un projektu pieteikumu sagatavošanu, tika apkopoti tehniskie noteikumi, veikta teritoriju apsekošana, izstrādāta izdevumu ieguvumu analīze, aprēķināti indikatīvās būvniecības apjomi un izmaksas, kā arī izstrādātas labiekārtojuma prasības risinājumu veiksmīgai integrēšanai esošajā pilsētvidē, kā arī identificēti skartie īpašumu jautājumi. Priekšizpētes nodevums ietver arī pamatprasību izstrādi attiecībā uz izvirzāmajām prasībām un nosacījumiem iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Priekšizpētes ietvaros tika detalizēti izstrādāti un izvērtēti vairāki Projekta risinājumu varianti, par piemērotāko no ekonomiskā un inženiertehnisko risinājumu viedokļa atzīstot 7.tramvaja līnijas pagarinājumu pa Maskavas ielu līdz Višķu/Maskavas ielas krustojumam, Maskavas – Višķu ielas transportmijas punkta un 15.trolejbusa maršruta pagarinājuma Višķu ielā izbūvi. Maskavas ielas posms nodrošina 7. tramvaja maršruta kustību un Lokomotīves ielas nodrošina 15. trolejbusa maršruta kustību. Maskavas un Lokomotīves ielas ir paralēlas, tās savieno Višķu iela. No plānota 7. tramvaja galapunkta (Višķu/Maskavas ielas krustojums) līdz 15. trolejbusa galapunktam ir 300 metru posms, kur sabiedriska transporta kustība pašlaik nav nodrošināta. Trolejbusa līnijas pagarinājums 300 metru garumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtību trolejbusa maršruta funkcionēšanu un sabiedriska transporta veidu savienojamību pasažieru nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava. Transportmijas punkts, kas ietver 285 m tramvaja līnijas apgriešanās loku un 200 m paralēlu sliežu ceļu apgriešanās lokā (abi viensliežu posmi) nepieciešams, lai nodrošinātu 7. tramvaja apgriešanas iespēju un pasažieru drošu pārsēšanas iespēju uz 15. trolejbusa maršrutu nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava.

1.2. attēls. Transportmijas punkta, tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma izbūves plānoto darbu vizualizācija

Savukārt 1.1.1.2.i.2. pasākuma pārējo aktivtāšu izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu* (kombinētās**) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).

*Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (70 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (vienu transportmijas (autobuss/elektroautobuss, tramvajs un trolejbuss) punktu, sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja (par 2,2 km) un trolejbusa (par 0,3 km) līniju pagarināšanu, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

1.1.1.2.i.2.pasākuma rādītāji nav iekļauti CID atskaites punktu un mērķu tabulā (pielikumos).

LV-C[C1]-I[1-1-1-3-i-]-T[6]

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Mērķrādītājs: "Jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūr as garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla)"

Mērvienība: 60 km

Mērķrādītājs: "Jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūr as garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla)"

Mērvienība: 52 km

Paredzamās izmaksas

Zaļie un digitālie mērķi

LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-]

AF plānā tiek svītrots 317 paragrāfs "Energoaudita veikšana", jo atbalstu energoauditiem Altum jau nodrošina no ELENA un 321.paragrāfs "Jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 – TRL9 gatavības stadijās", jo ir paredzēts 333.paragrāfā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Pasākuma pirmais pīlārs ir atbalsta programma apvienota finanšu instrumenta veidā (aizdevums ar

dotāciju kapitāla atlaides veidā). Investīciju programma finansē uzņēmumu investīcijas

energoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un saistītās

pētniecības un izstrādes darbībās, energoauditu veikšanā, kā arī investīcijas ilgtspējīgā transportā un

jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā. Pasākuma otrais pīlārs ir granti jaunu

produktu un tehnoloģiju izstrādei (izmantojot rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi,

priekšizpēti), kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un

pielāgošanos tām.AF plāns

317 paragrāfs "Energoaudita veikšana".

321.paragrāfs "Jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 – TRL9 gatavības stadijās".

Pasākuma pirmais pīlārs ir atbalsta programma apvienota finanšu instrumenta veidā (aizdevums ar

dotāciju kapitāla atlaides veidā). Investīciju programma finansē uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā, kā arī investīcijas ilgtspējīgā transportā un jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā. Pasākuma otrais pīlārs ir granti jaunu

produktu un tehnoloģiju izstrādei (izmantojot rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi,

priekšizpēti), kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un

pielāgošanos tām.

AF plāns

317.paragrāfu svītrot.

321.paragrāfu svītrot.

LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-]

Papildus skaidrojams, ka uz 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākumu Atveseļošanas fonda ietvaros attiecināms tikai CID mērķrādītājs Nr.12.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C1]-I[1-2-1-4-i-I-]

Tiek ierosināts samazināt mērķi līdz 3875 MWh/gadā (4456 / 1,15), pamatojoties uz izmaksu pieaugumu par 15%, kas ir būvniecības cenu šoka apmērs, kas noteikts salīdzinot Ekonomikas ministrijas novērtējumus par būvniecības izmaksām 2020. un 2022. gadā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C1]-I[1-3-1-2-i-]-T[26]

29 objektu saraksts tika samazināts līdz 21 objektiem, attiecīgi no 59 000 ha uz 15 363 ha samazinoties no applūšanas riska aizsargātajai platībai.

Sarunās ar Eiropas Komisiju 2023. gada 12. janvārī tika izrunāta iespēja par elastīgu projektu nomaiņu gadījumos, kad projektu īstenošanas riska palielinājuma (laika izteiksmē) dēļ vai būtisku klimatisku apstākļu (neparedzētu lietavu vai plūdu) dēļ tiek apdraudēta investīciju projektu īstenošana kopumā. Eiropas komisijas eksperti neiebilda šādai pamatotai jautājuma risinājuma iespējai.

IZMAKSAS / SADĀRDZINĀJUMS

Zemkopības ministrijas plānoto investīcijas projektu atkārtotajā izvērtējumā tika ņemta vērā informācija, kas izskatīta Ministru kabineta 05.04.2022. sēdē.

Informatīvajā ziņojumā "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos" norādīts, ka 2021.gadā būvniecības nozarē sākās strauja inflācija. Būvniecības izmaksu pieaugumu 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajos mēnešos būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Būvizstrādājumu ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, atsevišķiem būvju veidiem būvniecības izmaksu nozīmīgu daļu veido degvielas cena.

2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 31,0 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 33,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 21,7 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 12,3 %. Lielākais cenu kāpums bija tērauda un dzelzs izstrādājumiem, betonam un kokam.

1.3./1.4.tabula. Centrālās Statistikas pārvaldes dati

2021/2022

https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/8209-buvniecibas-izmaksu-parmainas

2022. gads

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB011m

4. Energoresusursi (degviela, elektrība) no Eirostat lapas:

Saite, kur ņemti energoresursu inflācijas dati:

https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/explore/all/economy?lang=en&subtheme=prc.prc_hicp&display=list&sort=category&extractionId=PRC_HICP_MIDX__custom_4060517

Atkārtota projektu izmaksu analīze

Atkārtoti 2023. gada janvārī pārskatot investīciju projektu izmaksas, konstatēts, ka izmaksas visos plānotajos projektos salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ir pieaugušas vidēji par 35,23%. Būtisku sadārdzinājuma pieaugumu veido būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums.

Lai īstenotu visus sākotnēji plānotos investīciju 1.3.1.2.i projektus, tie atbilstu AF plānam un CID pielikumam, kā arī lai skaidri ievērotu nacionālajos normatīvajos aktos un būvniecības praksē lietotos terminus, ierosinām grozījumus AF plānā konsekventi lietot terminu "atjaunošana" un pievienot terminu "pārbūve" polderu sūkņu staciju projektiem.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

CID investīcijas apraksts:

Pasākums ietver investīcijas plūdu riska mazināšanas infrastruktūrā, tostarp polderu sūkņu staciju

atjaunošanā, aizsargdambju atjaunošanā un upju regulēto posmu atjaunošanā

CID investīcijas apraksts:

Pasākums ietver investīcijas plūdu riska mazināšanas infrastruktūrā, tostarp polderu sūkņu staciju atjaunošanā un pārbūvē, aizsargdambju atjaunošanā un upju regulēto posmu atjaunošanā

Mērķrādītāja Nr.26 vērtība: 59 000 ha

Mērķrādītāja Nr.26 vērtība: 15 363 ha

LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]-T[30]

Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstos, samazinot plānoto investīciju nolūku – modernizējamo valsts pārvaldes procesu pārskaitījumu, atbilstoši samazinot arī investīcijas aprēķinātās izmaksas no sākotnēji plānotajiem 24,43728 milj. EUR uz 13,677280 milj. EUR. 2.1.1.1.i. investīcijā samazinātie valsts pārvaldes procesi un aprēķināto izmaksu starpība tiek pārcelta uz investīcijām 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i.,

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

Pasākuma mērķis ir modernizēt publisko pārvaldi un tās pakalpojumus, izmantojot digitālo transformāciju, koncentrējoties uz svarīgām publiskās pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitalizēti, tiek no jauna izstrādāti vai būtiski nostiprināti. Otrais pīlārs sastāv no modernizācijas pasākumiem, kas ir saistīti ar būtisku publiskās pārvaldes datu kopu apstrādi un tādējādi paver ceļu datu pārvaldības reformas īstenošanai.

Reforma ietver kopīgas IKT konceptuālās arhitektūras izveidi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un to vadības atbalstam, definējot pakalpojumu kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus. Reformas īstenošanu koordinē un pārvalda valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veic iestāde, kas ir atbildīga par katru uzdevumu.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide

Pasākuma mērķi ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju. To veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu.

Pasākums sastāv no investīcijām 11 atsevišķās sistēmās vai risinājumos: 1) vēlēšanas procesu digitālie elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde un 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

Reformas mērķis ir valsts pārvaldes un pakalpojumu modernizācija, tos digitāli transformējot, fokusējoties uz nozīmīgām valsts pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitāli transformētas vai tiek attīstītas no jauna vai būtiski nostiprinātas.

Reformas īstenošanai valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas konceptuālais modelis paredzēs, ka tiek noteiktas pakalpojumu kvalitatīvās un kvantitatīvās metrikas. Reformas ieviešanu kopumā koordinēs un vadīs valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veiks par katru uzdevumu atbildīgā iestāde.

Reformas atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, taču tās ietvaros īstenojamo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide.

Pasākuma mērķi ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju. To veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu.

Pasākums sastāv no investīcijām vismaz 11 atsevišķās sistēmās vai risinājumos:

1) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi;

2) sabiedriskās drošības uzraudzības un nodrošināšanas procesi;

3) kultūras nozares t.sk. arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu aizsardzības un mediju satura mantojuma uzkrāšanas procesi;

4) nodokļu datu apstrādes, procesus;

5) ostu loģistikas un pakalpojumu pārvaldības procesi;

6) IKT pārvaldības procesu atbalstam.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

apraksti (vērtība – 11) IKT risinājumu (sistēmu) koncepcijas modeļus izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. Apraksti definē IKT izstrādes darbības, lai izstrādātu vai modernizētu IKT risinājumus šādās jomās:

1) digitāli pārveidoti vēlēšanas procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze.

LV: 30. Nosaukums: IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām) skaits (vērtība – 11) Publiskās pārvaldes darbību modernizē, izmantojot šādus IKT risinājumus un sistēmas, kas ir pilnībā darbotiesspējīgi:

1) digitāli pārveidoti vēlēšanu procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze.

1) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi;

2) sabiedriskās drošības uzraudzības un nodrošināšanas procesi;

3) kultūras nozares t.sk. arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu aizsardzības un mediju satura mantojuma uzkrāšanas procesi;

4) nodokļu datu apstrādes procesi;

5) ostu loģistikas un pakalpojumu pārvaldības procesi;

6) IKT pārvaldības procesu atbalstam.

LV: 30. IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām valsts pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām) skaits (vērtība – 11) Valsts pārvaldes darbību modernizē, ieviešot jaunus vai modernizējot IKT risinājums, kas ir pilnībā darbotiesspējīgi šādu procesu nodrošināšanai:

1) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi;

2) sabiedriskās drošības uzraudzības un nodrošināšanas procesi;

3) kultūras nozares t.sk. arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu aizsardzības un mediju satura mantojuma uzkrāšanas procesi;

4) nodokļu datu apstrādes procesi;

5) ostu loģistikas un pakalpojumu pārvaldības procesi;

6) IKT pārvaldības procesu atbalstam;

LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]-T[34]

Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" aprakstā un aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 70,177920 milj. EUR uz 68,707920 milj. EUR, tādējādi samazinot ar mērķa rādītāju izpildi saistītos riskus. Aprēķināto izmaksu starpība (samazinājums) tiek iegūts mainoties projektiem starp 2.1.1.1.i un 2.1.2.1.i. investīcijām.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Reforma 2.1.2.r Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

Reformas mērķis ir pārveidot IKT nodrošināšanas pieeju publiskajā pārvaldē, centralizējot vienotu

IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros, kas atbalsta vairākas iestādes.

Reforma ietver publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstību un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un publiskās pārvaldes datošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas

Investīcijas mērķis ir nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību.

Investīcija sastāv no četrām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformām, piecām departamentu un atbalsta funkciju platformām; un sešām platformām un sistēmām pašvaldībām.

Šo investīciju īsteno no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.2.r Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

Reformas mērķis ir transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot kompetences centros vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu.

Reforma ietver valsts pārvaldes centralizēto platformu, informācijas sistēmu un koplietošanas pakalpojumu attīstību un skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi valsts pārvaldes pakalpojumiem un valsts pārvaldes skaitļošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju.

Reformas atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, taču tās ietvaros īstenojamās investīcijas pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.1.2.1.i. Centralizētās platformas, sistēmas un koplietošanas pakalpojumi

Investīcijas mērķis ir panākt pārvaldes kā vienotas organizācijas darbības nodrošināšanu, kas sevī ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, tādu kā grāmatvedības uzskaiti, personāla administrēšanu, resursu uzskaites un vadības nodrošināšanu.

Investīcija sastāv no četrām publisko pakalpojumu sniegšanas platformām, piecām nozaru un atbalsta funkciju platformām, kā arī sešām koplietošanas platformām un sistēmām pašvaldībām.

LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]-T[36]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis

Investīcijas mērķis ir nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus glabāšanai un skaitļošanai (Latvijas federētā mākoņa mezglpunkti).

Investīcijas ietver Latvijas federētā mākoņa izveidi, kas nodrošina publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju konsolidāciju koordinētā projektā. Sākotnēji tas ietver četru kopīgo pakalpojumu sniedzēju – Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās

bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas – integrāciju nacionālajā federētajā mākonī. Kopā trīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumus un septiņas departamentu un atbalsta funkciju platformas integrē valsts federētajā mākonī b.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam

Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis

Investīcijas mērķis ir nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus valsts pārvaldes datu glabāšanai un skaitļošanai.

Investīcija paredz publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju attīstību četru savstarpēji koordinētu Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas īstenotu projektu ietvaros. Investīcijas īstenošanas rezultātā vismaz 10 valsts pārvaldes platformas un informācijas sistēmas tiek darbinātas, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam

Mērķrādītāja sasniegšanas pārbaudes mehānisms:

Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) 3 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu un 7 resoru un atbalsta funkciju platformu nodošanas lietošanā apliecinājumu kopijas;

b) jaunizveidoto sistēmu un esošo sistēmu izmaiņu aprakstus;

c) aprakstus par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un platformu integrāciju nacionālajā federētajā mākonī.

LV: 36. Nosaukums: Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas pārveidotas modernā IS arhitektūrā un mitinātas nacionālajā federētajā mākonī skaits; vērtība – 10)

Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) 3 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu un 7 resoru un atbalsta funkciju platformu nodošanas lietošanā apliecinājumu kopijas;

b) jaunizveidoto sistēmu un esošo sistēmu izmaiņu aprakstus;

c) aprakstus par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un platformu integrāciju nacionālajā

federētajā mākonī.

Mērķrādītāju nepieciešams mainīt uz atskaites punktu:

Darbības rādītāja atskaites punktu uzskata par izpildītu, ja katrs no četriem koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem (Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) nodrošina vismaz vienas valsts platformas vai informācijas sistēmas darbību, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus, t.sk. jaudas balansēšanas vai rezerves darbības atjaunošanos fiziski attālinātā datu centrā.

Atskaites punkta pārbaudes mehānisms:

Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šī dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus par katru no 4 valsts platformām vai informācijas sistēmām (pa vienai katram no 4 koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem), kuru darbināšana ar koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumiem tiek izmantota par apliecinājumu rādītāja atskaites punkta sasniegšanai:

a) platformas vai sistēmas produkcijas ekspluatācijas uzsākšanu apliecinoša nodošanas - pieņemšanas akta, kas satur norādes par koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu vai mākoņdatošanas pakalpojumu piegādes līguma, kas satur norādes par šo pakalpojumu izmantošanu platformas vai sistēmas darbināšanai, kopija;

b) aprakstu par platformas vai sistēmas skaitļošanas, datu uzkrāšanas un darbības rezerves atjaunošanas tehniskā nodrošinājuma ar mākoņdatošanas pakalpojumiem aprakstus.

LV: 36. Nosaukums: Valsts pārvaldes informācijas sistēmas, kas izmitinātas nacionālajā federētajā mākonī; vērtība – 10)

Darbības rādītāju uzskata par sasniegtu, ja četriem koplietošanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) kopumā nodrošina vismaz desmit valsts platformu vai informācijas sistēmas darbību, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus, t.sk. jaudas balansēšanas vai rezerves darbības atjaunošanos fiziski attālinātā datu centrā.

Mērķrādītāja pārbaudes mehānisms:

Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus par katru no 10 valsts platformām vai informācijas sistēmām, kuru darbināšana ar koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumiem tiek izmantota par apliecinājumu rādītāja izpildei:

a) platformas vai sistēmas produkcijas ekspluatācijas uzsākšanu apliecinoša nodošanas - pieņemšanas akta, kas satur norādes par koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu vai mākoņdatošanas pakalpojumu piegādes līguma, kas satur norādes par šo pakalpojumu izmantošanu platformas vai sistēmas darbināšanai, kopija;

b) aprakstu par platformas vai sistēmas skaitļošanas, datu uzkrāšanas un gadījumos, kad tas ir prasīts, arī darbības rezerves atjaunošanas tehniskā nodrošinājuma ar mākoņdatošanas pakalpojumiem aprakstus.

LV-C[C2]-I[2-1-3-1-i-]-T[39]

Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstā, kā arī aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 21,456000 milj. EUR uz 33,986000 milj. EUR, atbilstoši palielinot arī investīcijas galvenā mērķa rādītāja – centralizēti pārvaldīto nozarēm būtisku datu kopu skaita vērtību no 6 uz 10. Valsts pārvaldes nozaru un jomu datu kopu palielinājums un papildu finansējuma apjoms tiek iegūts no projektiem, kas tiek pārcelti no investīcijas 2.1.1.1.i.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Reforma 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

Reformas mērķis ir nodrošināt publisko un privāto datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, liekot pamatus datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu koplietošanu ar ES.

Reforma paredz attīstīt publiskā sektora spējas vākt un apstrādāt datus un noteikt atbilstošus pārvaldības principus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pieeju datu apmaiņai starp nozarēm un Eiropas datu telpām.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

Investīcijas mērķis ir veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa "tikai vienreiz" ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā.

Investīcija ietver augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas risinājumu un datu objektu kopumu izveidi izglītības, uzņēmējdarbības, pilsonības un personu apliecinošu dokumentu nozarēs (līdz 2023. gadam) un sociālās apdrošināšanas un drošības jomā; zemes un nekustamā īpašuma jomā; un nodokļu sektoros (līdz 2026. gadam).

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam

Reforma 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

Reformas mērķis ir nodrošināt valsts un privātā sektora datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu izveidojot pamatu datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu kopīgošanu ES ietvaros.

Reforma paredz dažādu publiskā sektora nozaru spējas pārvaldīt, koplietot un publicēt atkārtotai izmantošanai tās rīcībā esošās datu kopas.

Reformas atskaites punktus sasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim, taču tās ietvaros īstenojamo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

Investīcijas mērķis ir veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa "tikai vienreiz" ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā.

Investīcija ietver augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas un datu objektu pārvaldības risinājuma attīstību.

Tiek plānots, ka tiks nodrošināta kontrolēta piekļuve fizisko un juridisko personu, kā arī labklājības, izglītības, ostu loģistikas un veterināro zāļu datiem.

Tiks pilnveidota ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība ,tostarp gan medicīnas procesa organizācijas, gan pētniecībai nepieciešamo datu pārvaldība. Tiks nodrošināts atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī.

Tiks nodrošināta vides nozares datu pieejamība un koplietošana, kā arī tiek plānota zemkopības nozares ģeotelpisko datu pārvaldības risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam

Datu agregacijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielades/atgūšanas risinajumu un nodrošina datu objektu kopumu no šadam nozarēm:

1) izglītība, uzņēmējdarbība, pilsonības un personu apliecinoši dokumenti (līdz 2023. gadam);

2) sociāla apdrošinašana un drošība, zeme un nekustamais īpašums, nodokļi (līdz 2026. gadam).

Valsts centralizētā datu pārvaldības un izplatīšanas platforma nodrošina piekļuvi datu kopām par vismaz 10 dažādām valsts pārvaldes nozarēm un jomām, tostarp piemēram: iedzīvotāju dati; juridisko personu dati, tostarp dati, kas nepieciešami pārstāvībai un atļauju izsniegšanai juridisko personu vārdā; vides sektora dati, tostarp piesārņoto vietu dati; veselības sektora dati, tostarp gan medicīnas procesa organizācijas, gan pētniecībai nepieciešami dati; sociālo pakalpojumu dati; ostu loģistikas datu kopas; publisko iepirkumu datu kopas; ģeotelpiskie dati zemkopības sektoram, t.sk. viedai lauksaimniecības zemes pārvaldībai; veterināro zāļu datu kopas; zinātniskās izpētes datu kopas, kas radītas ar mērķi veicināt atvērtās zinātnes pieeju, koplietojot zinātnisko pētījumu datus.

LV-C[C2]-R[2-2-r-]

Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]

Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]

Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

(EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits

LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-]

Investīciju 2.2.1.3.i, 5.1.1.2.i otrās kārtas un 1.2.1.2.i.2. ieviešanā un atbalsta sniegšanā paredzēts vienots modelis (lēmumu pieņemšanas un atbalsta piešķiršanas sistēma). Grozījumu ietvaros piedāvājam alternatīvu risinājumu mērķa sasniegšanai, jo sākotnējās ekspektācijas bija apstiprināt konkrētu skaitu projektu, bet, balstoties uz iepriekšējo pieredzi 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros un Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā secināts, ka investīcijas ietvaros pastāv iespēja, ka iesniedz mazāku projekta skaitu par lielāku finansējumu, kas tika sākotnēji plānots. Līdz ar to, procesā ir radusies neparedzēta laika nobīde, jo ir bijuši negaidīti apstākļi – pēc Eiropas Komisijas audita programmu izstrāde ir aizkavējusies un veidojies sadārdzinājums, lai mazinātu risku par rādītāju nesasniegšanu, nepieciešami grozījumi, kas apstiprināto projektu skaitu aizstās ar minimālo summu par kuru jābūt noslēgtiem līgumiem. Rādītājs "apstiprināti projekti par vismaz..." sniedz iespēju apstiprināt apjomīgākus un dārgākus projektus ar augstāku potenciālu, taču mazāk pēc skaita, rādītājs ir fleksibls un, ņemot vērā investīcijas ieviešanas kavēšanos, vieglāk izpildāms.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Orientējošs pabeigšanas grafiks:

2024. gada 2. Ceturksnis

Nosaukums:

Atbalstīto projektu skaits

Kvantitatīvie rādītaji, mērvienība:

Atbalstītie komersanti/projekti

Kvantitatīvie rādītaji, mērķis:

14

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par īstenotām investīcijām; tiek paredzēts, ka viena granta summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Orientējošs pabeigšanas grafiks:

2024. gada 2. Ceturksnis

Nosaukums:

Apstiprināti projekti par vismaz 10 965 000 EUR

Kvantitatīvie rādītaji, mērvienība:

EUR

Kvantitatīvie rādītaji, mērķis:

10 935 000

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Apstiprināto projektu summa, ko CFLA piešķir projekta īstenošanai, paredzams, ka vienam sadarbības partnerim piešķirtai atbalsta apmērs būs līdz EUR 1000000. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajam norādījumam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valstu tiesību aktus vides jomā.

Orientējošs pabeigšanas grafiks:

2026. gada 2. Ceturksnis

Nosaukums:

Atbalstīto projektu skaits

Kvantitatīvie rādītaji, mērvienība:

Atbalstītie komersanti/projekti

Kvantitatīvie rādītaji, mērķis:

43

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par īstenotām investīcijām; tiek paredzēts, ka viena granta summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Orientējošs pabeigšanas grafiks:

2026. gada 2. Ceturksnis

Nosaukums:

Apstiprināti projekti par vismaz 21 870 000 EUR

Kvantitatīvie rādītaji, mērvienība:

EUR

Kvantitatīvie rādītaji, mērķis:

21 870 000

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Apstiprināto projektu summa, ko CFLA piešķir projekta īstenošanai, paredzams, ka vienam sadarbības partnerim piešķirtai atbalsta apmērs būs līdz EUR 1000000. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajam norādījumam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valstu tiesību aktus vides jomā.

LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[78]

Izmaiņas neietekmē zaļos un digitālos mērķus un neietekmē DNSH pašnovērtējumu pēc būtības, kā arī neietekmē sadaļas "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts", "Atklāta stratēģiskā autonomija".

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[79]

Piemēram, šāds modelis (https://www.amazon.de/-/en/Lenovo-300e-Chromebook-Touchscreen-DDR4-SDRAM/dp/B09TLFC4TD/ref=sr_1_4?crid=1GU9ANAZU9WTS&keywords=Lenovo+300e+Chromebook&qid=1675845490&sprefix=lenovo+300e+chromebook%2Caps%2C81&sr=8-4) bez uzraudzības programmatūras un pagarinātas apkalpošanas garantijas, ir aptuveni 100 EUR dārgāks līdzīgā katalogā kā iepriekš plānotās iekārtas.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Mērķis: 26 620

Mērķis: 22 000

Atskaites punkts Nr. 55

5. Līdz ar to 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā tika izstrādāts un 2023. gada 24. janvārī ir atbalstīts Ministru kabinetā tālākai virzībai uz Saeimu ar 2023. gada valsts budžeta projektu saistīto likumprojektu kopumā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz Izglītības likuma 59.panta septītās daļas piemērošanas spēkā stāšanos no 2023. gada 31. decembra. Likumprojekta iekļaušanu ar 2023. gada valsts budžetu saistīto likumprojektu kopumā ir atbalstījusi arī Saeimas Budžeta komisija. Saeimas otrajā lasījumā likumprojekts, kopā ar citiem Izglītības likuma grozījumiem tika nodots turpmākajām darbam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

6. AF 55. atskaites punktā minētais normatīvais regulējums tiks izstrādāts, iekļaujot tajā TSI projekta 1.kārtas ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbineiku apmābībāmi" pasākumu izstrādājot kā atbalsta stimulu darba devējiem savu darbinieku papildu izglītošanai, kas veicinās tiesisko noteiktību un caurskatāmību attiecībā uz pušu pienākumiem un tiesībām SAM 4.2.4.1. ietvaros. Ar pieteiktajiem AF grozījumiem rādītāja Nr.55 ietvaros plānots izstrādāt ne tikai atbalstu darba devēju darbinieku apmācībām, bet arī ieviest tautsaimniecības vajadzībām stumulētu prasmju apguvi uzņēmuma darbinieku pilnveidei un tādējādi sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu un tehnoloģisko inovāciju ieviešanu.

7. Minētais ekonomikas transformācijas process uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstību un tā nepieciešamība koncentrēties uz darbinieku produktivitātes kāpināšanu caur mērķtiecīgām atbalsta investīcijām ir apstiprināta arī Cilvēkkapitāla attīstības padomē 2023. gada sākumā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atbildība par ziņošanu un īstenošanu: IZM

Normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību un kritērijus uzņēmumu (jo īpaši MVU) atbalsta pasākumiem to stimulēšanai izglītot savus darbiniekus, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba spēka produktivitātes paaugstināšanu, tādējādi radītu vairāk iespēju uzņēmumu darbiniekiem izglītoties un ieviest tautsaimniecības attīstību stimulējošus atbalsta instrumentus (2023.g. 4.cet.)

Atbildība par ziņošanu un īstenošanu: EM

Atskaites punkts Nr.57

Nodrošinot labāku alternatīvu rādītāja Nr.55 un Nr.57 sasniegšanā, ņemot vērā Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtos lēmumus par nepieciešamību ieviest uz uzņēmumu vajadzībās balstītus atbalsta instrumentus dabaspēka kvalifikācijas celšanai ne tikai caur formālo izglītību, plānots izstrādāt vienus Ministru kabineta noteikumus ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbinieku apmācībām" abu rādītāju ietvaros, nepieļaujot finansējuma nedublēšanos rādītāju ietvaros, grozījumu ietvaros tiek dzēst rādītājs Nr. 57. Turklāt ņemot līdz šim saņemtos Eiropas Komisijas skaidrojumus, ka vairākus rādītājus nevar pamatot ar vienu dokumentu, bet pēc būtības minētie Atskaites punkti Nr.55 un 57 paredz identisku kārtību, nepieciešams Atskaites punktu Nr.57 dzēst.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atbildība par ziņošanu un īstenošanu: IZM

Atskaites punkts Nr. 58 un Atskaites punkts Nr.59

Ievērojot TSI projekta atziņas, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – VRP) tika iekļauts uzdevuma Ekonomikas ministrijai izvērtēt prasmju fondu attīstības iespējas (171.6 (3))

Vēl 2020. gadā OECD Prasmju stratēģijas ziņojumā "OECD Skills Strategy Implementation Guidance for Latvia (2020)" noradīja, ka Covid-19 krīze īstermiņā nelabvēlīgi ietekmēja darba devējus, līdz ar to, prasmju fondu ieviešana varētu tikt atlikta līdz ekonomikas atveseļošanās posmam, vai prasmju fondi varētu tikt izmēģināti nozarēs, kuras nav būtiski skartas¹¹. Ievērojot Covid-19 pandēmijas sekas, tām sekojošo karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un lēnu ekonomikas izaugsmi patlaban ir vērojama nozaru zema interese par šādas dalītās atbildības iniciatīvas uzsākšanu praksē, kā arī prasmju fondu izmēģinājumam atvēlētā ESF finansējuma samazinājumu, pārdalot to citām aktivitātēm. Ievērojot minēto pastāv risks, ka sākotnēji rādītāji par vismaz trīs nozares līdzdalību, varētu netikt sasniegts.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atskaites punkta un mērķa apraksts: Trīs izmēģinājuma projekti par prasmju fondiem izraudzītās nozarēs (trīs nozarēs ar augstāku gatavības pakāpi šādai uz sociālo dialogu balstītai pieejai, piemēram, kurās ir īstenotas vispārējas vienošanās). Izmēģinājuma projekta mērķis ir novērtēt šādas pieejas efektivitāti Latvijas kontekstā, tostarp izmēģinot tādus aspektus kā a) valsts un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāti un dinamiku laika gaitā, b) sadarbības modeli starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām nozarēs un saistītajās nozarēs, lai sagatavotu kopīgu mācību kārtību, tostarp "nākotnes prasmju" pilnīgu integrāciju, c) pasākuma efektivitāti tā mērķu sasniegšanā.

Atskaites punkta un mērķa apraksts: Stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par prasmju fondu ieviešanu, kuros noteikta prasmju fondu struktūra un iesaistīto personu tiesības un pienākumi. 

Mērķrādītāja Nr.59.

Mērķrādītāja nosaukums: Prasmju fondu izmēģinājuma projekts

Orientējošais pabeigšanas grafiks: (2026.g. 3.cet.)

Pārbaudes mehānisms: Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) prasmju fondu izmēģinājuma projekta īstenošanas līguma kopijas, b) ziņojumu par izmēģinājuma projekta/ rezultātiem līdz 2026. gada 3.cet.;

Atskaites punkta un mērķa apraksts: Uzsākts vismaz viens izmēģinājuma projekts par prasmju fondu īstenošanu nozarēs ar augstāku gatavības pakāpi šādai uz sociālo dialogu balstītai pieejai, piemēram, kurās ir īstenotas vispārējas vienošanās. Izmēģinājuma projekta mērķis ir novērtēt šādas pieejas ieviešanas iespējas Latvijas kontekstā, tostarp izmēģinot tādus aspektus kā: a) valsts un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāti un dinamiku laika gaitā, b) sadarbības modeli starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām, lai sagatavotu kopīgu mācību vajadzību redzējumu, tostarp "nākotnes prasmēm" nozarē un saistītajās nozarēs, c) mācību un citu nepieciešamo pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plānu, kas ietver jaunu darbinieku sagatavošanu nozares attīstībai t.sk. pārkvalificējot citās nozarēs nodarbinātos un esošo darbinieku prasmju pilnveidi (piem., prasmju novērtēšana, ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšana, darba vidē mācību īstenošana u.tml.).

65.mēŗkrādītājs

Investīciju pārdales priekšlikumu pamato kopējā valdības prioritāte - izveidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu vispārējās izglītības skolu tīklu, lai nodrošinātu pietiekamu STEM un IKT jomas izglītojamo gan formalās gan neformālās izglītības programmām nākotnē. Finansējuma pārdale uz informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumu vispārējās izglītības iestādēs izveidi vai uzlabošanu, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēgumiem un izglītības iestādes iekšējās IT infrastruktūras izveidei, kā arī mācību procesam nepieciešamā IKT aprīkojuma iegādei, piemēram, interaktīvi ekrāni, 3D printeri, utml., ilgākā laika periodā spēs uzlabot arī kopējos Latvijas DESI rādītājus.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Šādi plānots līdz 2027. gadam izglītojot vismaz 500 jaunus IKT speciālistus.

Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 1000

Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 500

66.mērķrādītājs un 67.mērķrādītājs

Ietekme uz investīcijas/reformas ietvaros sasniedzamo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galvenajiem rezultātiem: starprādītāja izpildes apjoma izmaiņai nav būtiskas ietekmes uz galveno rezultātu izpildi, jo rādītāju ir paredzēts izpildīt un mērķi pēc būtības plānots sasniegt.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

67. Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus – 1500/3500 (2026. gada 3.cet.)

67. Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus – 1000/3500 (2026. gada 3.cet.)

LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[71] un LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[72]

Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt 71. un 72. mērķrādītāju nosaukuma un apraksta formulējumu angļu un latviešu valodā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Description: Number of population whose digital self-service skills have been improved and who have participated in technology innovation events. The digital self-service skills learning approach (e-learning course) has been developed and implemented, as well as the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacity

LV: 72. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās – 20 000/50 000 (3.cet.2026)

Apraksts: Investīciju rezultātā izveidota digitālo pašapkalpošanās prasmju mācību pieeja (izveidots e-apmācību kurss), t.sk. izstrādāta un īstenota vienotās tehnoloģiju jaunrades vadlīnijas jaunatnes tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstībai. Mācībās piedalījušies vismaz 40 tk. (pašmācību ceļā prasmes apguvuši vismaz 5000) iedzīvotāju, savukārt Tehnoloģiju jaunrades pasākumos paspiedalījušās vismaz 10k. personu (tai skaitā tiešsaistē).

Description: As a result of the investment, the digital self-service skills learning approach (elearning course) has been developed and implemented, including the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacity. At least 40 thousand inhabitants have taken part in the training (out of those self-training has reached at least 5000); and at least 10 thousand persons have participated in technological innovation activities.

ENG:
Number of population whose digital self-service skills have been improved and who participated in technology innovation activities – 0/15 000 (4.cet.2024)

Description: Number of population whose digital self-service skills have been improved and who have participated in technology innovation activities. The digital self-service skills learning approach (e-learning course) has been developed and implemented, as well as the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacity.

72. To iedzīvotāju skaits, kuriem tika pilnveidotas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās – 15 000/50 000 (3.cet.2026)

Apraksts: Investīciju rezultātā izveidota digitālo pašapkalpošanās prasmju mācību pieeja (izveidots e-apmācību kurss), kā arī izstrādātas un ieviestas tehnoloģiju jaunrades vadlīnijas jaunatnes tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstībai. Mācībās piedalījušies vismaz 40 tk. (pašmācību ceļā prasmes apguvuši vismaz 5000) iedzīvotāju, savukārt Tehnoloģiju jaunrades pasākumos piedalījušās vismaz 10k. personu (tai skaitā tiešsaistē).

Description: As a result of the investment, the digital self-service skills learning approach (elearning course) has been developed and implemented, as well as the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacity. At least 40 thousand inhabitants have taken part in the training (out of those self-training has reached at least 5000); and at least 10 thousand persons participated in technological innovation activities.

LV-C[C2]-I[2-3-2-2-i-]-M[74]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

2.4.1.1.i investīcija "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai"

Lietas apspriešanas procesā ar EK (Konkurences ģenerāldirektorāts, turpmāk – DG-COMP) Latvija nespēja pierādīt pasākuma saderību ar valsts atbalsta prasībām, jo valsts atbalsts iespējams tikai, ja ir pierādīta tirgus nepilnība, ja elektronisko sakaru tīkli nenodrošina identificējamas lietotāju vajadzības – tikai tādā apjomā, kas ir nepieciešams, samērīgs un atbilstošs noteikto vajadzību apmierināšanai. Konkrētajā gadījumā nebija iespējams noteikt optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu kā tirgus nepilnību apgabalu (t.i., jau bija pieejams plašs optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīkls, kas spēj apmierināt apzinātās vajadzības). Turklāt valsts atbalsts jauno elektronisko sakaru torņu izvietošanā autonomas braukšanas nodrošināšanai nebūtu apmierinājis identificētās lietotāju vajadzības, jo Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neapņēmās izmantot jaunos subsidētos torņus, lai sniegtu efektīvus pakalpojumus galalietotājiem, sasniedzot investīcijas mērķus. Pamatojoties uz to, DG-COMP ieteica Latvijai atkārtoti izvērtēt investīcijas ieviešanas dokumentāciju. Piemēram, Latvija tika aicināta apsvērt, vai varētu tikt piemērots valsts atbalsta pasākums, kura mērķis ir "nodrošināt 5G pakalpojumus" teritorijās, kurās tie trūkst. Ja Latvija nolemtu īstenot scenāriju, kurā investīcijas mērķis būtu "nodrošināt 5G pakalpojumus", Latvijai tika ieteikts atkārtoti izvērtēt vajadzības attiecībā uz optisko šķiedru atvilces maršrutēšanas tīklu un torņiem, piemēram, noteiktos apstākļos 2 šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklā var būt pietiekams. Attiecībā uz jaunajiem torņiem EK ierosināja atkārtoti novērtēt to izmaksas, ņemot vērā to mainīto lomu šādā scenārijā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

nodrošināšanai

Investīcijas mērķis ir 5G koridora ieviešana saskaņā ar 5G rīcības plānu Eiropai, sākotnēji

koncentrējoties uz Via Baltica kā izmēģinājuma projektu, lai nākotnē attīstītu citus ceļa posmus.

Investīcija ietver pasīvās infrastruktūras būvniecību Via Baltica koridorā 5G pārklājumam, ņemot vērā konstatēto investīciju trūkumu un elektronisko sakaru uzņēmumu vajadzības. Paredzams, ka vēlākā attīstības posmā ar privātajām investīcijām tiks izvērsta aktīvā infrastruktūra un sniegti "pēdējās jūdzes" pakalpojumi, arī sinerģijā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reformas mērķis ir veicināt gigabitu savienojumību mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Mērķrādītāja nosaukums: optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasē

Mērķrādītāja apraksts: rādītāju mēra kā procentuālo daļu no Via Baltica trases kopējā garuma. Datus iegūst no projektā pabeigtajiem darbiem, t. i., uzstādītā optiskā tīkla

kopējā garuma.

Mērķrādītāja vērtība: 100%

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2025.g. 4.cet.

LV-C[C2]-R[2-4-r-]-M[81]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Mērķrādītāja nosaukums: Mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu

Mērķrādītāja apraksts: Rādītāju definē kā mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaitu, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, ko apliecina līgums ar elektronisko sakaru komersantu par pakalpojuma ātruma abonēšanu vismaz 100 Mb/s apmērā (ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls) un kurām ir piekļuve šādam pakalpojumam, t. i., iespēja noslēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu un sākt saņemt pakalpojumu orientējoši mēneša laikā pēc pakalpojuma pieteikšanas.

Mērķrādītāja vērtība: 1500

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2025.g. 4.cet.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[88]

Piedāvātās izmaiņas attiecībā uz 85. un 86. mērķi ir veiktas, lai nodrošinātu skaidrāku izpratni par mērķiem un mazinātu administratīvo slogu, deklarējot sasniegtos mērķus. Vienlaikus piedāvātās izmaiņas Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikumā (aprakstošā daļa) nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām mērķu nosaukumos un aprakstos. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām nepieciešams veikt izmaiņas arī darbības kārtībā.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana

(pirmā un otrā rindkopa)

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir renovēt un rekonstruēt valsts reģionālos un vietējos ceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu jauno pašvaldību savienojamību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi darbvietām un pakalpojumiem.

Investīciju pasākums ietver valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju un rekonstrukciju 210 km garumā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāro sarakstu, kas noteikts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas valsts ceļiem un Satiksmes ministriju. Lai papildinātu Latvijas sabiedriskā transporta parku, papildus tiek iepirkti septiņi pilsētas–piepilsētas bateriju elektrovilcieni un 21 mazemisiju transportlīdzeklis (elektroautobusi un tramvaji).

(pirmā un otrā rindkopa) Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir atjaunot vai pārbūvēt valsts reģionālos un vietējos ceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu jauno pašvaldību savienojamību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi darbvietām un pakalpojumiem.

Investīciju pasākums ietver valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanu vai pārbūvi 210 km garumā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāro sarakstu, kas noteikts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un Satiksmes ministriju.

Mērķrādītāja nosaukums: Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.

Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.

Mērķrādītāja vērtība: 70 km

Mērķrādītāja nosaukums: Atjaunoti vai pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie ceļi novadu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai.

Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir atjaunoti vai pārbūvēti, lai nodrošinātu piekļuvi novadu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.

Mērķrādītāja vērtība: 70 km

Mērķrādītāja nosaukums: Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.

Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.

Mērķrādītāja vērtība: 210 km

Mērķrādītāja nosaukums: Atjaunoti vai pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie ceļi novadu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai

Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir atjaunoti vai pārbūvēti, lai nodrošinātu piekļuvi novadu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.

Mērķrādītāja vērtība: 210 km

Mērķrādītāja nosaukums: Pilsētas -piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde

Mērķrādītāja apraksts: Septiņu bezizmešu bateriju elektrovilcienu piegāde

Mērķrādītāja vērtība: 7

Mērķrādītāja nosaukums: Elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaita pieaugums Rīgas pilsētā

Mērķrādītāja apraksts: 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienības (elektroautobusu un tramvaju) piegāde Rīgas metropoles areāla tīklam.

Mērķrādītāja vērtība: 21

LV-C[C3]-I[3-1-1-2-i-]-M[92]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Mērķrādītāja numurs: 91 un 92

Mērķrādītāja apraksts: Sagatavoto pašvaldību darbinieku skaits, uzlabota viņu darbības efektivitāte, sniegts metodoloģiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Mācības un citi kapacitātes celšanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.

Mērķrādītāja apraksts: Sagatavoto pašvaldību darbinieku skaits, uzlabojot viņu zināšanas vai kvalifikāciju, sniegts metodoloģiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Mācības un citi kapacitātes celšanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.

LV-C[C3]-I[3-1-1-4-i-]

Aprēķins: 41,613 milj. EUR / (1800 EUR/m2 * 52 m2 * 0.95 (atbalsta intensitāte)).

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana 

Mērķrādītājs Nr. 106

Ir nepieciešams precizēt Atveseļošanās fonda (AF) 3.1.1.5. investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" (3.1.1.5. investīcija) mērķa rādītāja (106) - Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana vērtību ‘20’, to palielinot uz "23". Mērķa rādītāja vērtības palielināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. EUR, pārdali no AF 2.3.1.3. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība". 

Pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanas 2021. gadā novadu pašvaldības ir uzsākušas to teritorijā esošā vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Lai sekmētu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, veidojot izglītības iestādes ar optimālu izglītojamo skaitu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr. 619) ir paredzēts atbalsts novadu pašvaldībām, ārpus novada pašvaldības administratīvā centra esošu vidusskolu reorganizācijai par pamatskolām.

Ņemot vērā esošo dažādo situāciju, ka pēc ATR pabeigšanas vairumā novadu pašvaldību ārpus to novada administratīvā centra ir trīs un vairāk kā vidusskolas, attiecīgi ir nepieciešama vairāku pašvaldības domes lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšana, lai izpildītu MK noteikumos Nr. 619 noteiktās prasības pašvaldības dalībai 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieredze, tad lēmumu pieņemšana dalībai 3.1.1.5. investīcija pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 619 pašvaldībām ir sarežģīta un laikietilpīga. IZM ar katru pašvaldību ir vedusi individuālas sarunas par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesiem, kur savukārt pašvaldības ir vērsušas uzmanību uz investīciju nepieciešamību šādu lēmumu izdarīšanai. Jo īpaši ņemot vērā pilnveidotā mācību satura ieviešanai atbilstošas mācību vides un tehnoloģiju pieejamību, kas šobrīd būtiski atšķiras no vispārējās izglītības iestādēm pašvaldību administratīvajos centros, ņemot vērā ievērojamās ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā investīcijas (kur vairāk kā 60 procentus ir līdzfinansējušas pašvaldības no to budžetu līdzekļiem). Tādejādi neesot garantijām par pieejamo AF finansējumu, pašvaldībām, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir apgrūtināta izglītības iestāžu reorganizācijas lēmumu pieņemšana. 

MK noteikumos Nr. 619 ir noteikts, ka minēto lēmumu pieņemšana un to iesniegšana IZM ir jāveic līdz š.g. 30. jūnijam. Taču Ministru kabineta š.g. 30. maija sēdē tika lemts (protokols Nr. 28; 1. §) IZM (sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem) līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai. Līdz ar to ir paredzams, ka pašvaldību interese par dalību 3.1.1.5. investīcijā, pieņemot domju lēmumus par visaptverošu vidusskolu tīkla sakārtošanu, palielināsies. Tā rezultātā kopējais reorganizēto vidusskolu skaits var pārsniegt AF mērķa rādītājā (Nr. 106) noteiktās 20 vidusskolas. 

Gadījumā, ja lēmumu pieņemšana par skolu reorganizāciju plānota arī pēc š.g. 30. jūnija, tad IZM rosinās 3.1.1.5. investīciju īstenot kārtās, lai uzsāktu projektu iesniegumu atlasi tām pašvaldībām, kas lēmumus par vidusskolu reorganizāciju būs pieņēmušas līdz š.g. 30. jūnijam. Savukārt termiņš dalībai otrās atlases kārtai tiktu noteikts ne vēlāks kā š.g. 30. oktobris. 

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

(991) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 20 vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu) administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības apguvi reģionos.

(991) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 23 vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu) administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības apguvi reģionos.

Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 20

Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 23

LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-T[108]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde

(pirmā un otrā rindkopa)

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību funkcijas un pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršot studentu mobilitātei, vienlaikus optimizējot skolu tīklu. Sekundārais mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta zaļināšanu Latvijā, investējot mazemisiju transportlīdzekļos

Pasākums ietver valdības noteikumu pieņemšanu, kurā paredzēti nosacījumi pašvaldībām, lai saņemtu atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iepirkumam, iepirkuma procesam un 15 mazemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) piegādei izglītojamo transportam reģionos.

(angļu valodā):

Investment: 3.1.1.6.i. Purchase of zero-emission vehicles for the performance of municipal functions and services

(first and second paragraphs)

The general objective of this investment measure is to improve the functions and services of municipalities with a focus on the mobility of students while optimising the school network. A secondary objective is to contribute to the greening of public transport in Latvia by investing in low-emission vehicles.

The measure consists of the adoption of a government regulation setting out the conditions for municipalities to obtain the support for procuring zero-emission vehicles, procurement process and delivery of 15 low-emission vehicles (electric busses) for the transport of learners in the regions.

(pirmā un otrā rindkopa)

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildi, galveno uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei optimizētajā skolu tīklā. Sekundārais mērķis

ir veicināt sabiedriskā transporta zaļināšanu Latvijā, investējot bezemisiju transportlīdzekļos.

Pasākums ietver Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ar ko nosaka nosacījumus pašvaldībām, lai tās varētu saņemt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, iepirkuma procesam un 15 bezemisiju transportlīdzekļu

(elektrisko autobusu) piegādei izglītojamo pārvadāšanai reģionos.

(angļu valodā):

Investment: 3.1.1.6.i. Purchase of zero-emission vehicles for the performance of municipal functions and related services

(first and second paragraphs)

The general objective of this investment measure is to improve the performance of the autonomous municipal functions and related services with a focus on the mobility of learners in the optimised school network. A secondary objective is to contribute to the greening of public transport in Latvia by investing in zero-emission vehicles.

The measure consists of the adoption of a government regulation setting out the conditions for municipalities to obtain the support for procuring zero-emission vehicles, procurement process and delivery of 15 zero-emission vehicles (electric busses) for the transport of learners in the regions.

LV: 107. Ir pieņemta atbalsta programma pašvaldību funkciju veikšanai un transportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko īsteno nosacījumus vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un elektrotransportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

(EN: 107.

A support programme has been adopted for the performance of local government functions and the purchase of transport vehicles for the provision of public services

Entry into force of Cabinet Regulations laying down implementing conditions for the performance of local government functions and the purchase of electric transport vehicles for the provision of public services.)

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz īstenošanas nosacījumus atbalsta sniegšanai pašvaldībām elektrisko autobusu iegādei pašvaldības autonomo funkciju un to tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei.

(EN: 107.

A support programme has been adopted for the purchase of electric buses for the performance of municipal functions and related services.

Entry into force of Cabinet Regulations laying down implementing conditions for providing support to the local governments for the purchase of electric buses for the performance of municipal functions and related services.)

LV: 108.

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana elektroautobusu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai par kopējo vērtību vismaz 9 500 000 EUR.

(EN: 108.

Award of contracts for the purchase of electric busses for the performance of local government functions and public services for a total value of at least 9 500 000 EUR.)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana elektrisko autobusu iegādei pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei par kopējo vērtību vismaz 8 075 000 EUR.

(EN: 108.

Award of contracts for the purchase of electric busses for the performance of municipal functions and related services for a total value of at least 8 075 000 EUR.

LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[113], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[114], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[115], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[116] un LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[117]

- 117. mērķrādītāja aprakstā svītroti vārdi "nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu", ņemot vērā, ka vienotas vides piekļūstamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (normatīvo aktu līmenī tās ir ietvertas Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"). Attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides piekļūstamības prasības nav noteiktas un arī nav plānots tādas noteikt. Tāpēc 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros nepieciešamos pielāgojumus konkrētās mērķa grupas personas mājoklī plānots noteikt, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un, ja nepieciešams, būvspeciālists, – kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai, gan pieejamo finansējumu – vidēji 18 299 EUR vienam mājoklim). Vienlaikus mājokļu vides pielāgojumu izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī ievērojot Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteikto universālā dizaina principu.

Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija sekmēs cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi objektiem, darbvietām un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļautību.

Pasākums ietver 63 valsts un pašvaldību ēku izvēli un modernizāciju, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t.sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis. Turklāt pasākums ietver mājokļa izvēli, modernizāciju un fiziskās pieejamības uzlabošanu 259 personām ar invaliditāti (ar smagāku invaliditāti), kas uzlabos viņu piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu cilvēka cieņu un dzīves kvalitāti.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi objektiem, darbvietām un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļautību.

Pasākums ietver 63 valsts un pašvaldību ēku izvēli un modernizāciju, lai nodrošinātu piekļuvi telpām personām ar funkcionāliem traucējumiem. Turklāt pasākums ietver mājokļa izvēli, modernizāciju un fiziskās pieejamības uzlabošanu 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, kas uzlabos viņu piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu cilvēka cieņu un dzīves kvalitāti.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

[..]

(927) Laika ietvars:

(928) 2021. gada 1.-2.cetursknī notika mērķtiecīgas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

(929)

(930) 2021. gada 3.-4.ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai" un "Valsts un pašvaldības ēku vides piekļūstamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanai.

(931) 2022. gada 1.-2.ceturksnī tiks izsludināta projektu iesniegumu iesniegšana.

(932) 2022. gada 3. ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu vērtēšana, un 4. ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un uzsākta projektu īstenošana.

(933) 2022. gada 4.ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros plānošanas reģioni uzsāks mērķa grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem un pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības uzsāks līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem.

(934) 2024. gada 4. ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi un 2024. gada 4. ceturksnī – 63 valsts un pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība.

[..]

(1048) "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem), tostarp īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. darbības.

(1049) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros paredzēta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm u.c. Individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.

(1050) Mērķauditorija:

(1051) Personas ar invaliditāti un personas, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, seniori, grūtnieces vai personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

[..].

(927) Laika ietvars:

(928) 2021. gada 4. cetursknī notika mērķtiecīgas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

(929)

(930) 2023. gada 1. ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" un 2022. gada 3. ceturknsī "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanai.

(931) 2022. gada 4.ceturksnī – 2023. gada 2. ceturksnī tiks izsludināta projektu iesniegumu iesniegšana.

(932) 2023. gada 4. ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu vērtēšana, un 2024. gada 1. ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un uzsākta projektu īstenošana.

(933) 2023. gada 2. ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros pašvaldības uzsāks mērķa grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem un 2024. gada 2. ceturksnī pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības nodrošinās līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem.

(934) 2026. gada 2. ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi un 63 valsts un pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība.

[..]

(1048) "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem.

(1049) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.

(1050) Mērķauditorija:

(1051) Personas ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi.

116.

112. Valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi

Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "Attiecīgās publiskās un vietējās iestādes piešķir būvdarbu līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riska grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, lai nodrošinātu minimālo piekļūstamības standartu: piekļūstamības elementi, kas nepieciešami katrai ēkai, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlaboš anu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, uzstādot tādus palīglīdzekļus kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis".

Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "Attiecīgās publiskās un vietējās iestādes piešķir būvdarbu līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās, kurās sniedz labklājības nozares valsts vai pašvaldību sociālos pakalpojumus, tostarp personām ar invaliditāti.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, lai nodrošinātu minimālo piekļūstamības standartu: piekļūstamības elementi, kas nepieciešami katrai ēkai, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi telpām personām ar kustību traucējumiem".

Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "63 valsts un pašvaldību ēkās pabeigti būvdarbi, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un parakstīts nodošanas akts. Pasākumi ietver minimālā piekļūstamības standarta ieviešanu: piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), vizuālās informācijas uzlabojumus, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, rampas, pedāļus, pacēlājus, viegli atveramas vai automātiskas durvis".

Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "63 valsts un pašvaldību ēkās, kurās sniedz labklājības nozares valsts vai pašvaldību sociālos pakalpojumus, tostarp personām ar invaliditāti, pabeigti būvdarbi un parakstīts nodošanas – pieņemšanas akts. Pasākumi ietver minimālā piekļūstamības standarta ieviešanu: piekļuvi telpām un informācijai personām ar kustību traucējumiem".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Labklājības ministrija pieņem sarakstu ar 259 personām ar smagu invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras saņem atbalstu no attiecīgajām publiskajām iestādēm, lai pielāgotu individuālo mājokli (1 izvēlēta persona uz vienu mājokli).".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Sagatavots saraksts ar 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi un kuras saņem atbalstu, lai pielāgotu individuālo mājokli (1 izvēlēta persona uz vienu mājokli).".

Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 3. cet. 2023.

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Darba līgumu piešķiršana un noslēgšana, lai pielāgotu mājokļus 259 personām ar invaliditāti, nodrošinot, ka personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem ir piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Ir noslēgti būvdarbu līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) mājokļos 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).".

Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 1. cet. 2025.

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Līgumu noslēgšana, lai pielāgotu mājokļus 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi,. Ir noslēgti pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus mājokļos 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi (viena persona uz vienu mājokli).".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Pabeigti 259 mājokļu būvdarbi un parakstīts nodošanas akts. Pasākums ietver personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu, nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu: piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti, t. sk.: vides pielāgošanas pasākumi (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Pabeigti 259 mājokļu pielāgošanas darbi un parakstīts nodošanas - pieņemšanas akts. Pasākums ietver personu ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, mājokļu pielāgošanu, uzlabojot nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).".

LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[119] un LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[120]

Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot makroekonomikas modelēšanas spēju, lai novērtētu sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.

Pasākums ietver konkursu rīkošanu un ekonometrisko modeļu izstrādi, kā arī sociālā atbalsta, t.sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanas metodiku, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas attīstības uzraudzību. Galarezultāti ietver izvērtējuma ziņojumu par pašreizējo situāciju; matemātisku modeli pensiju prognozēšanai; pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumu; informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas; sistēmas izstrādes uzraudzību visā pasākuma gaitā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot makroekonomikas modelēšanas spēju, lai novērtētu sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.

Pasākums ietver konkursu rīkošanu un ekonometrisko modeļu izstrādi, kā arī sociālā atbalsta, t.sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanas metodiku, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas attīstības uzraudzību. Galarezultāti ietver izvērtējuma ziņojumu par pašreizējo situāciju; matemātisku modeli pensiju prognozēšanai; pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumu; informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas; sistēmas izstrādes uzraudzību visā pasākuma gaitā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

(947) 2022.–2024. gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā:

(948) 2021. gads – nacionālās darba grupas izveide, kas definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes: tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem, to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un gala akcepttestēšanu.

(949) 2022. gads – 2023. gada 2. ceturksnis atbilstošu ekspertu piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi.

(950) 2023. gada 3. ceturksnis – 2024. gada 4. ceturksnis – līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata.

(947) 2022.–2026. gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā:

(948) 2021. gads – uzsākta nacionālās darba grupas izveide, kas definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes: tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem, to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un gala akcepttestēšanu.

(949) 2023. gads – 2024. gada 3. ceturksnis atbilstošu ekspertu piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi.

(950) 2024. gada 4. ceturksnis – 2026. gada 1. ceturksnis – līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata.

119. Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana

LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[122] un LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[123]

Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija veicinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību pašvaldībās pensijas vecuma personām.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli. Pasākums ietver standarta būvniecības projekta izstrādi jaunām ilgtermiņa aprūpes iestādēm, līgumu noslēgšanu starp Labklājības ministriju un 18 pašvaldībām par jaunu vietu izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, un jaunu ilgtermiņa aprūpes telpu izbūvi 852 senioriem 71 ēkā. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem un katra ēka tiek aprīkota ar ierīcēm, iekārtām un mēbelēm. Jaunais ilgtermiņa aprūpes modelis nodrošina pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenes tipa aprūpi personām pensijas vecumā. Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

[..]

1.4. Ceturtā daļa (neatmaksajamais atbalsts):

Kolonna "Nosaukums": "Jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi"

Investīcija 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli. Pasākums ietver standarta būvniecības projekta izstrādi jaunām ilgtermiņa aprūpes iestādēm, līgumu noslēgšanu starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un vismaz 17 pašvaldībām par jaunu vietu izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, un jaunu ilgtermiņa aprūpes telpu izbūvi vismaz 852 pensijas vecuma personām 54 ēkās. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir ne vairāk par 16 cilvēkiem un katra ēka tiek aprīkota ar ierīcēm, iekārtām un mēbelēm. Jaunais ilgtermiņa aprūpes modelis nodrošina pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenes tipa aprūpi personām pensijas vecumā. Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

[..]

1.4. Ceturtā daļa (neatmaksajamais atbalsts):

Kolonna "Nosaukums": "Jaunu vietu nodrošināšana vismaz 852 pensijas vecuma personām tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi"

* noslēgtas vienošanās ar 18 pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu

* izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas senioriem – vismaz 852 personām;

[..]

(965) Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.

(966) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma personām.

[..]

(968) Līdz 2021. gada 3.cetursknim tiks iztrādātas prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam, saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(969) Līdz 2022. gada 3.ceturksnim tiks izstrādāts tipveida būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietai.

(970) Līdz 2023. gada 2.ceturksnim tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(971) Līdz 2024. gada 4.ceturksnim tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – 71 ēkas izbūve ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 850 pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.

* noslēgtas vienošanās ar 17 pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu

* izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām – vismaz 852 personām;

[..]

(965) Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām vismaz 17 pašvaldībās.

(966) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 852 pensijas vecuma personām.

[..]

(968) Līdz 2021. gada 4. ceturksnim tiks izstrādātas prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam, saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(969) Līdz 2022. gada 4. ceturksnim tiks izstrādāts tipveida būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietai.

(970) Līdz 2023. gada 3. ceturksnim tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(970) Līdz 2026. gada 2. ceturksnim tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – 54 ēkas izbūve ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 852 pensijas vecuma personām vismaz 17 pašvaldībās.

122. Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": Starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un 18 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": Starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un vismaz 17 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi.

Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem), apakškolonna "Mērķis": 852

Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2024

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Jaunu vietu izveide tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, 852 pensijas vecuma personām

Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka

– katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem (t. i., 12 (pakalpojumu telpu skaits vienā ēkā) x 71 (uzbūvēto ēku kopskaits) = 852 (jaunizveidoto pakalpojumu kopskaits));

– katra ēka ir aprīkota vismaz ar iepriekš noteiktu minimālo aprīkojumu;

notiek pāreja no institucionālas aprūpes uz ģimenei draudzību aprūpi pensijas vecuma cilvēkiem."

Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem), apakškolonna "Mērķis": 852

Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 2. cet. 2026

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Jaunu vietu izveide tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, vismaz 852 pensijas vecuma personām. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka:

− katrā ēkā ir ne vairāk par 16 cilvēkiem (t.i., 16 (pakalpojumu telpu skaits vienā ēkā) x 54 (uzbūvēto ēku kopskaits) = vismaz 852 (jaunizveidoto pakalpojumu kopskaits));

− katra ēka ir aprīkota vismaz ar iepriekš noteiktu minimālo aprīkojumu; − notiek pāreja no institucionālas aprūpes uz ģimenei draudzīgu aprūpi pensijas vecuma cilvēkiem.".

LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-] un LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[125], LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[126]

Ierosinātajām izmaiņām veicinās "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildi. Ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

[..]

(990) 2023. gads – noris infrastruktūras uzlabošanas darbi, turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un materiāli tehnisko bāzi;.

(991) 2024. gads – tiek noslēgta programmu izstrāde un aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2025. gada 2. ceturksnim.

[..]

(1101)Izveidot modernu, pieejamu centru, kurā sev nepieciešamo atbalstu var saņemt personas ar visplašāko funkcionēšanas traucējumu loku, kā arī profesionāļi un šo personu ģimenes locekļi. Ņemot vērā to, ka katrai no šīm personu grupām ir savas vajadzības, topošā centra izveidē jāiesaista pārstāvji no visām šo personu grupām.

(1102)Pakalpojumiem, kas tiek sniegti centrā, ir jābūt efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar 210 funkcionēšanas traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un sabiedrībā.

(1103)Centrā tiks sniegti gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan atbalsta pakalpojumi profesionāļiem un citiem interesentiem.[..]

(1117)Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu

ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu

[..]

(990) 2023. - 2025. gads – noris infrastruktūras uzlabošanas darbi, turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un materiāli tehnisko bāzi;

(991) 2025. gads – tiek noslēgta programmu izstrāde un aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2026. gada 2. ceturksnim.

[..]

(1101) Pilnveidot SIVA sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas tiek veidots uz profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu bāzes, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pēctecību.

(1102)Izveidot modernu, pieejamu sociālās integrācijas kompetenču centru, kurā tiks īstenotas apmācības programmas cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem neformālajiem aprūpētājiem.

(1103) Pakalpojumiem, kas tiek sniegti SIVA, ir jābūt efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar funkcionēšanas traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un sabiedrībā.

[..]

(1117)Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: profesionālās rehabilitācijas pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.

Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļautību un rehabilitāciju, izstrādājot un piemērojot vienotu pakalpojumu standartu.

Pasākums ietver tāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta izstrādi, izmēģināšanu un pieņemšanu, kas veicina personu ar fizisku invaliditāti jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi darba atsākšanai. Pasākums arī palīdz uzlabot infrastruktūru un aprīkojumu ēkās, kurās sniedz pakalpojumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļautību un rehabilitāciju, izstrādājot un piemērojot vienotu pakalpojumu standartu.

Pasākums ietver tāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta izstrādi, izmēģināšanu un pieņemšanu, kas veicina personu ar fizisku invaliditāti jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi darba atsākšanai. Pasākums arī palīdz uzlabot infrastruktūru un aprīkojumu ēkās, kurās sniedz pakalpojumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

124. Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta apraksta pieņemšana".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu aprakstu (kurus tā koordinēs), kas veicina jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi pēc iespējās ātrākai darba atsākšanai, sekmējot klientu drošību.".

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksta pieņemšana".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprakstu, kas veicina jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi pēc iespējās ātrākai darba atsākšanai, sekmējot klientu drošību.".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Ēkās, kurās sniedz pakalpojumus, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību, ir uzlabota infrastruktūra un loģistikas aprīkojums, t. sk.:

– pasākumi, lai pielāgotu ēkas vidi (Slokas iela 61, Jūrmala), ieskaitot universālās dizaina prasības (durvju platums, kontrasta krāsas, vadības ierīces, instrukcijas, pamatnes u. c.), iekštelpās un ārtelpās, uzlaboti drošības elementi (evakuācijas risinājumi, ugunsdrošības konstrukcija, zibens aizsardzības un ventilācijas sistēmas), liftu nomaiņa utt., kā arī mūsdienīgs aprīkojums personu apmācībai, izmantojot pielāgotu pieeju;

lielāka energoefektivitāte ēkā (Dubultu prospekts 71, Jūrmala), izolējot pamatus un pārsegumus, fasādes un gala sienas, jumtu un ventilējamas grīdas.".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Ēkās, kurās sniedz pakalpojumus, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību, ir uzlabota infrastruktūra un loģistikas aprīkojums, t. sk.:

- pasākumi, lai pielāgotu ēkas vidi (Slokas iela 61, Jūrmala);

- lielāka energoefektivitāte ēkā (Dubultu prospekts 71, Jūrmala).".

Kolonnā "Nosaukums": "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību".

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Ir apstiprināti divi jauni rehabilitācijas pakalpojumu standarti".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pakalpojumu standartu sinerģiskiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem, lai veicinātu to cilvēku noturību, kuriem ir funkcionāli traucējumi (kompetenču pilnveides programma un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi), tostarp pieņemot pakalpojumus pilotprojektos un izmantojot projekta materiālo bāzi.".

Kolonnā "Nosaukums": "Ir izveidots un apstiprināts jauns profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību".

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Ir apstiprināts jauns profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarts".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pakalpojuma standartu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam, lai veicinātu to cilvēku noturību, kuriem ir funkcionāli traucējumi, tostarp aprobējot pakalpojumu izmēģinājuma projektā un izmantojot projekta materiālo bāzi.".

3.1.2.5.i. investīcija "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" LV-C[C3]-I[3-1-2-5-i-]

Ierosinātās izmaiņas neietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus, kopējo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku, investīcijas īstenošanai plānotās izmaksas un galvenos rezultātus. Investīcija tiks īstenota iepriekš plānotajā apmērā un laikā, veicinot mērķa grupas piekļuvi nodarbinātībai, iesaisti darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū.

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mazkvalifcētu darba ņēmēju un bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu, lai uzlabotu viņu darba iespējas darba tirgū.

Pasākums ietver pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma ar uzsvaru uz digitālajām prasmēm izstrādi Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), aktīvas darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, digitālo rīku izstrādi prasmju novērtēšanai un prasmju pilnveidi vismaz 20 450 personām. Šā pasākuma ietvaros aģentūra galveno uzmanību pievērš padziļinātākai individuālai pieejai, kuras pamatā ir reformētas un pielāgotas profilēšanas sistēmas rezultāti. Šī investīcija papildinās aktīva darba tirgus politikas (ADTPpasākumus, kas plānoti kohēzijas fondu ietvaros laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un, kas sāksies pēc ANP investīciju beigām.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū.

Šī investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mazkvalifcētu darba ņēmēju un bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu, lai uzlabotu viņu darba iespējas darba tirgū.

Pasākums ietver pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma ar uzsvaru uz digitālajām prasmēm izstrādi Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), aktīvas darba tirgus politikas pasākumu (ADTP) īstenošanu, digitālā rīka izstrādi prasmju novērtēšanai un prasmju pilnveidi vismaz 20 450 personām.

Šī investīcija papildinās ADTP pasākumus, kas plānoti kohēzijas fondu ietvaros laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam un, kas sāksies pēc AF plāna investīciju beigām.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

128.

128. atskaites punkts "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai"

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Izstrādāti un ieviesti digitālie rīki"

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi digitālos novērtēšanas rīkus uzlabotai prasmju profilēšanas sistēmai, kas nodrošina aģentūras klientu prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai pabeigtu atbilstošu pārkvalificēšanās un prasmju apguves piedāvājumu atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa. Aģentūras pašlaik izmantoto klientu profilēšanas metodi papildina ar digitāliem prasmju novērtēšanas rīkiem (testiem), un testu rezultātus izmanto klientu karjeras konsultāciju procesā un individuālā apmācības piedāvājuma sagatavošanā".

Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Izstrādāts un ieviests digitāls rīks".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi digitālu novērtēšanas rīku uzlabotai prasmju profilēšanas sistēmai, kas nodrošina aģentūras klientu prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai pabeigtu atbilstošu pārkvalificēšanās un prasmju apguves piedāvājumu atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa.

Aģentūras pašlaik izmantoto klientu profilēšanas metodi papildina ar digitālu rīku (testiem) prasmju novērtēšanai, un testu rezultātus izmanto klientu karjeras konsultāciju procesā un individuālā apmācības piedāvājuma sagatavošanā".

LV-C[C4]-R[4-2-1-r-]-M[144]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Cilvēkresursu kartēšana veselības aprūpes jomā ir pabeigta. Kartējumā iekļauj detalizētu informāciju par to veselības aprūpes speciālistu skaitu, kuri strādā dažādās nozarēs valsts un privātajā sektorā visos aprūpes līmeņos. Kartējumā iekļauj arī detalizētu informāciju par veselības aprūpes speciālistu darba slodzi un izieto tālākizglītību, uzsverot kritiskos faktorus novērtētajos kvalifikācijas līmeņos un gatavībā nodarboties ar tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju

Cilvēkresursu kartēšana veselības aprūpes jomā ir pabeigta. Kartējumā iekļauj detalizētu informāciju par to veselības aprūpes speciālistu skaitu, kuri strādā dažādās nozarēs valsts un privātajā sektorā kopā visos aprūpes līmeņos. Kartējumā iekļauj arī detalizētu informāciju par veselības aprūpes speciālistu darba slodzi un tālākizglītību, uzsverot kritiskos faktorus novērtētajos kvalifikācijas līmeņos un gatavībā nodarboties ar tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju

LV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[155]

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādi un tā nepārtrauktu darbināšanu, nepieciešams nodrošināt samērīgu pienākumu sadali starp nozari, EM un LIAA. Kopējās izmaiņas neietekmēs plānotās reformas ieviešanu un investīcijas īstenošanu, kā arī kopējo mērķa vērtību – 19 darbinieki. Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

5 Ekonomikas ministrijas darbinieki un 14 darbinieki

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā nodrošina šīm iestādēm piešķirto funkciju izpildi saistībā ar inovācijas pārvaldību.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pieņems darbā vai noslēgs līgumus ar 19 cilvēkiem, lai nodrošinātu nepieciešamo funkciju izpildi saistībā ar inovācijas pārvaldību.

LV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[156]

Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju, kā arī rādītāja Nr.156 sasniegšanu.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Ekonomikas ministrija publicē:

− ikgadēju (2023.–2025.gada periods, kopā trīs) analītisku uzraudzības ziņojumu par katru RIS3 jomu, kurā ietverts arī inovāciju atbalsta programmas (inovāciju klasteri) novērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai;

− vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023.–2025.gada periodu), kurā iekļauta jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīze. Inovācijas Pārvaldības sistēmai tiek nodrošināts ilgtermiņa valsts budžeta finansējums. Finansēšanas lēmumā norāda iesaistīto iestāžu funkcijas saskaņā ar iepriekš minētā uzraudzības ziņojuma rezultātiem.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Ekonomikas ministrija publicē:

− ikgadēju (2024. un 2025. gada periods, kopā divi) analītisku uzraudzības ziņojumu par katru RIS3 jomu, kurā ietverts arī inovāciju atbalsta programmas novērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai;

− vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023., 2024. un 2025. gada periodu), kurā iekļauta pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai izvēlēto privāto starpnieku darbības kopējais un individuālais novērtējums, kā arī jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīze.

Inovācijas Pārvaldības sistēmai tiek nodrošināts ilgtermiņa valsts budžeta finansējums. Finansēšanas lēmumā norāda iesaistīto iestāžu funkcijas saskaņā ar iepriekš minētā uzraudzības ziņojuma rezultātiem.

LV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[157]

Interešu konflikta nav, ja potenciālais atbalsta saņēmējs piedalās RIS3 vadības grupā un izsaka savus ieteikumus RIS3 jomu ilgtermiņa stratēģiju un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā, kas atspoguļo visas nozares viedokli, nevis tikai individuālās vajadzības.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Nosaukums:

Izveidoti inovāciju klasteri

Kvalitatīvie rādītāji: Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās Noslēgts līgums ar pieciem inovāciju klasteriem

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2023.g. 1.cet.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajie m pierādījumie m. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:

a) kopiju Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē inovāciju klasteru darbību un finansēšanu, tostarp atsauci uz norādēm par stāšanos spēkā un saskaņošanu ar atskaites punkta un investīciju aprakstu Padomes Īstenošanas lēmumā; b) inovāciju klasteru atklātā konkursa kopiju un saiti uz šo konkursu; c) ar inovāciju klasteriem noslēgto līgumu kopiju, norādot pienākumus saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā noteikto; d) atlasīto IPCEI dalībnieku sarakstu un īsus IPCEI projektu aprakstus.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija: Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē inovācijas klasteru darbību un finansēšanu, t.sk.: – rādītāji inovācijas klasteru darbības rezultātu mērīšanai, piemēram, piesaistītās privātās P&A investīcijas, lielāks eksports starp atbalsta saņēmējiem, izstrādāto augstvērtīgo produktu skaits; – nosaka inovācijas klasteru atbildību par datu apkopošanu no programmas galasaņēmējiem.

Atklātā konkursā ir atlasīti pieci inovāciju klasteri. Projektu pieteikumu novērtēšanā ņem vērā to atbilstību RIS3 specializācijas stratēģijai, kā arī inovācijas klastera spēju nodrošināt augsta līmeņa atbalsta pasākumus uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm.

Jaunizveidotie inovācijas klasteri ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: i) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošana; ii) eksporta veicināšanas pasākumi; iii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas darbības; iv) atbalsta programmas īstenošana komersantu dalībai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās un starptautiskajos sadarbības tīklos; v) plānoto IPCEI dalībnieku apzināšana un motivēšana iesniegt projektu idejas; vi) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās.

Nosaukums:

MK noteikumu stāšanās spēkā visiem uzsaukumiem

Kvalitatīvie rādītāji: Normatīvā regulējuma spēkā stāšanās visiem uzsaukumiem un Latvijas Aģentūra noslēgusi līgumu ar atbalsta saņēmējiem.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2024.g. 1.cet.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajie m pierādījumie m. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:

a) kopiju Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē atbalsta saņēmēju darbību un finansēšanu, tostarp atsauci uz norādēm par stāšanos spēkā un saskaņošanu ar atskaites punkta un investīciju aprakstu Padomes Īstenošanas lēmumā;

b) atbalsta saņēmēja atklātā konkursa saiti uz šo konkursu;

c) Latvijas aģentūras un fiansējuma saņēmēju noslēgto līgumu kopiju;

d) atlasīto IPCEI dalībnieku sarakstu un īsus IPCEI projektu aprakstus.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija: Stājas spēkā i)kompetences centru programmas, ii)atbalsts pētniecībai programmas, iii)sadarbības tīkla programmas, iv)dalībai IPCEI atbalsta programmas Ministru kabineta noteikumi, kas iekļauj :

– rādītāji darbības rezultātu mērīšanai izvēlētajam atbalsta saņēmējam, piemēram, piesaistītās privātās P&A investīcijas, gala labuma saņēmēju eksporta pieaugums, izstrādāto produktu skaits;

– nosaka atbalsta saņēmēja atbildību par datu apkopošanu no programmas galasaņēmējiem.

Atbalsta saņēmēju atlase i)kompetences centru programmas, ii)atbalsts pētniecībai programmas, iii)sadarbības tīkla programmas ieviešanai

jāņem vērā to atbilstību RIS3 ilgtermiņa specializācijas stratēģijai, kā arī atbalsta saņēmēja kapacitāti organizēt uzsaukumus un to kompetenci sniegt atbalstu attiecīgajā tematiskajā jomā.

Atbalsta saņēmēji i)kompetences centru programmas, ii)atbalsts pētniecībai programmas ietvaros ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: i) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošana; vi) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās.

Atbalsta saņēmēji iii)sadarbības tīkla programmas ietvaros ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu:

ii) eksporta veicināšanas pasākumi;

iii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas darbības;

iv) atbalsta programmas īstenošana komersantu dalībai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās un starptautiskajos sadarbības tīklos;

vi) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās.

Atbalsta saņēmēji iv)dalībai IPCEI atbalsta programmas ietvaros ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu:

(I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu;

(VI) datu vākšana, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.

LV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[158]

Norādām, ka rādītāja Nr.158 precizēšana neietekmēs investīciju ietvaros plānoto atlases kārtu noteikumu izstrādi un ieviešanu.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Nosaukums:

Apstiprināti projekti par vismaz 98 miljoniem EUR no finansējuma

Kvalitatīvie rādītāji: 98 miljoni EUR

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) inovācijas atbalsta programmas saņēmēju sarakstu, tostarp saņēmēja nosaukumu un reģistrācijas numuru, projekta nosaukumu un īsu aprakstu; b) kopijas katras RIS3 stratēģijas darbības rezultātu novērtējuma m un saites uz to; c) tā lēmuma kopiju, ar kuru atļautas saistības vismaz 98 miljonu EUR apmērā no finansējuma.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Programmas beigās veic:

- katra RIS3 klastera darbības rezultātu novērtējums saskaņā ar novērtēšanas sistēmu, kas izstrādāta kā šā pasākuma pirmā atskaites punkta mērķuzdevums;

- apstiprinātas saistības vismaz 98 miljonu EUR apmērā no finansējuma.

Nosaukums:

Latvijas aģentūras piešķirts atbalsts par vismaz 98 000 000 EUR no finansējuma

Kvalitatīvie rādītāji:

98 000 000 EUR

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:

a) inovācijas atbalsta programmas atbalsta saņēmēju (ne gala saņēmēju) sarakstu, tostarp saņēmēja nosaukumu un atbalsta saņēmēju reģistrācijas numurs, projekta nosaukumu un īsu aprakstu;

c) Latvijas aģentūras lēmuma kopiju, ar kuru atļautas saistības vismaz 98 miljonu EUR apmērā no finansējuma.

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:

Programmas beigās tiek sniegta informācijas par

projekta ietvaros apstiprinātām saistībām vismaz 98 000 000 EUR apmērā no investīcijas ietvaros atvēlētā finansējuma visām kārtām kopā.

Gadījumā, ja 5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros finansējums netiek izmantots pilnā apmērā, tad neizmantoto finansējumu novirza jaunai inovāciju programmai.

LV-C[C5]-R[5-2-1-r-T[161]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

- vai pastāv apņemšanās veikt iekšēju vai ārēju konsolidāciju, tostarp izveidojot konsorcijus, ar skaidru grafiku.

- vai pastāv apņemšanās veikt iekšēju vai ārēju konsolidāciju, tostarp izveidojot konsorcijus, ar skaidru grafiku.

LV-C[C6]-I[6-1-2-1-i-]

2022. gada 1. un 2.ceturksnī veikta tirgus izpēte, sazinoties ar uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī apzināta citu valstu muitas administrāciju pieredze mākslīgā intelekta pielietošanā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, konstatēts, ka tirgū ir pieejami uzņēmumi, kas spētu izveidot platformu dzelzceļa kravu skenētu attēlu analīzei ar mākslīgā intelekta apmācības moduli, bet tam nepieciešams papildu laiks.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

1)Atskaites punkta Nr.176 "Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri, kas savienoti ar rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE" sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2023.

2)Atskaites punkta Nr.177 "Ieviesta dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platforma" sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2024

1) Atskaites punkta Nr.176 "Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri, kas savienoti ar rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE" grozītais/plānotais izpildes termiņš - Q1 2025

Pamatojums:

Pirms dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneru savienošanas ar BAXE ir nepieciešama BAXE sistēmas modernizācija. Esošajam BAXE izstrādātājam ir noteikti darbības ierobežojumi ES tirgū, lai gan tas varētu būt viens no galvenajiem jaunās funkcionalitātes izstrādes pretendentiem, kam ir liela pieredze skeneru programmatūras izstrādē un uzturēšanā.

Produkta izstrādei jaunam uzņēmumam (ārpus Ķīnas) būs nepieciešams ilgāks laika periods (resursi, pieredze, jauna sistēma). Veikts tirgus pētījums/pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par jaunas programmatūras izstrādi un ieviešanu. Provizoriski sistēmas modernizācija varētu ilgt vienu gadu no līguma parakstīšanas, tādējādi pagarinot kopējo īstenošanas laiku

2) Atskaites punkta Nr.177 "Ieviesta dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platforma" grozītais/plānotais izpildes termiņš - Q1 2026.

Pamatojums:

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ir mainījusies pārrobežu kravu struktūra, kas prasa papildu izpēti un tehnisko specifikāciju papildinājumus, lai attēlu analīzes platformas risinājums būtu pēc iespējas saistošāks muitas dienesta pašreizējām vajadzībām (jaunajām tendencēm piesegkravu izmantošanā) un ar iespējami plašāku riska objektu identificēšanu.

Veikta papildus tirgus izpēte, sazinoties ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī apzināta citu valstu muitas administrāciju pieredze mākslīgā intelekta pielietošanā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, konstatēts, ka tirgū ir pieejami uzņēmumi, kas spētu izveidot platformu dzelzceļa kravu skenētu attēlu analīzei ar mākslīgā intelekta apmācības moduli, bet tam nepieciešams papildus laiks.

LV-C[C6]-I[6-1-2-4-i-]

Attiecīgi:

- ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts Investīcijas 6.1.2.4.i. laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums", Nr. 182 "Saņemta būvatļauja", Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" un Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" īstenošanas termiņi, kuri šobrīd objektīvu apstākļu dēļ nav izpildāmi;

- lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt atskaites punkta Nr.182 "Saņemta būvatļauja" mērķa apraksta formulējumu latviešu un angļu valodā;

- atskaites punkta Nr.183 nosaukums "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" mainīts uz "Pabeigts ēku norobežojošo konstrukciju izbūves cikls", jo precizēts AF plānā noteiktajā termiņā (t.i. Q3 2026) izpildāmā atskaites punkta un mērķa apraksts un atbilstoši tam precizēts kvalitatīvā rādītāja un tā pārbaudes mehānisma apraksts;

- Investīcijas 6.1.2.4.i. atskaites punktam Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" precizēts atskaites punkta un mērķa apraksts un kvalitatīvā rādītāja pārbaudes mehānisma apraksts.

Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai.

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atskaites punkts Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums"

Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2022

Grozītais/plānotais izpildes termiņš - Q3 2023

Pamatojums:

Ierosinātās izmaiņas Investīcijas 6.1.2.4.i. atskaites punkta Nr. 181 īstenošanas termiņā tiek plānotas, ņemot vērā inflāciju būvniecības nozarē un neveiksmīgo Vienotā iepirkuma procedūru, kā rezultātā bija nepieciešams investīcijas īstenošanai papildus piesaistīt Valsts budžeta finansējumu (23 697 136 EUR) un no Finansējuma saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ izsludināt atkārtotu Vienoto iepirkumu.

AF plāna atskaites punktu Nr.181 plānots sasniegt 2023. gada 3. ceturksnī.

Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2023

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

LV: Būvvalde apstiprina būvniecības projektu, un ir saņemta atļauja būvdarbu veikšanai.

EN: The construction project shall be approved by the Construction Board and the permit for the construction works has been received.

Grozītais/plānotais izpildes termiņš –

Q3 2024

Pamatojums:

Termiņš ir atkarīgs no atskaites punktu Nr. 181 un Nr. 184 sasniegšanas un pagarināts proporcionāli, jo atskaites punkta Nr. 182 izpildei ir nepieciešami 12 kalendārie mēneši kopš brīža, kad ir sasniegti abi iepriekš minētie atskaites punkti.

Atskaites punkta un mērķa apraksta izmaiņas un to pamatojums:

Precizējošas izmaiņas veiktas, lai formulējums atbilstu Būvniecības likumam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi.

LV: Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir izsniegusi būvatļauju

EN: A building permit has been received from Construction Board.

LV: "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai"

EN: "100 % of planned construction works completed, infrastructure has been put into operation and accepted for the functions of the control services"

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

LV: Jaunā infrastruktūra kontroles dienestu funkciju īstenošanai ir nodota ekspluatācijā.

EN: The new infrastructure for the performance of functions of the control services has been put into operation.

Kvalitatīvais rādītājs:

LV: Jaunā infrastruktūra kontroles dienestu funkciju īstenošanai ir nodota ekspluatācijā.

EN: Certificate of works completion received and an act of reception signed.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj kopiju apliecinājumam par pabeigšanu, kas izsniegts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un apliecina muitas kontroles infrastruktūras projekta pabeigšanu.

LV: "Pabeigts ēku norobežojošo konstrukciju izbūves cikls"

EN: The cycle of the enclosing structures has been completed

Atskaites punkta un mērķa apraksts pēc izmaiņām:

LV: Pabeigta ēku nesošo un norobežojošo konstrukciju izbūve, t.sk jumts.

EN: The construction of the building's bearing and enclosing structures, including the roof, has been completed.

Kvalitatīvais rādītājs:

LV: Izpildes akts (Forma 2 un Forma 3).

EN: Construction act (Form 2 and Form 3).

Pārbaudes mehānisma izmaiņas:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj kopiju izpildes aktam par ēku nesošo un norobežojošo konstrukciju izbūvi.

Pamatojums izmaiņām: Ņemot vērā, būvniecības izmaksu inflāciju un tās ietekmi uz investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī neveiksmīgu Vienotā iepirkuma procedūru, nemainot kopējo AF plānā investīcijai piešķirto finansējuma apjomu un attiecīgo atskaites punktu termiņu, plānots samazināt atskaites punktu Nr.183 un Nr.185 apjomu. Atskaites punkti tiks sasniegti vienlaikus (t.i. Q3 2026), savukārt sākotnēji plānotajā apjomā pilnībā sasniegti (t.i. 100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai (t.sk. kravu kontroles rentgena iekārta nodota lietošanai)) līdz Q4 2026. gada no Valsts budžeta piešķīruma (23 697 136 EUR) Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai.

Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2022

Grozītais/plānotais izpildes termiņš - Q3 2023

Pamatojums:

Infrastruktūras projektēšana un būvniecība ir cieši saistīta un nav atdalāma no attiecīgā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanas. Gan kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai un izbūvei, gan tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai paredzēts Vienots iepirkums un 181. un 184. atskaites punktu īstenošana.

Izmaiņas investīcijas 181. un 184. atskaites punkta īstenošanas termiņā izriet no sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, kā rezultātā Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai bijis nepieciešams papildus laiks finanšu resursu piesaistei, kas tika piesaistīts no Valsts budžeta līdzekļiem.

Papildus, ievērojot Valsts drošības dienesta 15.06.2023. sniegto atzinumu par drošības sistēmu iekārtu drošības riskiem attiecībā pret sākotnējā Vienotā iepirkuma Pretendentu piedāvājumos iekļautajām iekārtām, Finansējuma saņēmēja iepirkuma komisija lēmusi izsludināt atkārtotu Vienotu iepirkumu. Attiecīgi, Investīcijas 6.1.2.4.i. atskaites punktu Nr.184 plānots sasniegt 2023. gada 3. ceturksnī.

Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2024.

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

LV: Kravu kontroles rentgena iekārtas ir uzstādītas un darbojas.

EN: Cargo control x-ray equipment installed and running.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajie m pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) kopiju apliecinājumam par pabeigšanu, kas izsniegts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un apliecina kravu kontroles rentgena iekārtu uzstādīšanu un darbību; b) tāda iekšējā normatīvā akta kopiju, kas apliecina iekārtu lietošanu.

Grozītais/plānotais izpildes termiņš - Q3 2026.

Atskaites punkta un mērķa apraksts pēc izmaiņām:

LV: Kravu kontroles rentgena iekārta ir piegādāta un uzstādīta

EN: Cargo control x-ray equipment delivered and installed

Pārbaudes mehānisms pēc izmaiņām:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj kopiju izpildes aktam par kravu kontroles rentgena iekārtas piegādi un uzstādīšanu.

Pamatojums izmaiņām:

Infrastruktūras projektēšana un būvniecība ir cieši saistīta ar attiecīgā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, gan kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai un izbūvei, gan tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai paredzēts vienots iepirkums, savukārt kravu kontroles rentgena iekārtas piegāde un uzstādīšana nav iespējama pirms jaunās kontroles dienestu infrastruktūras, tai skaitā skeneru ēkas, izbūves Kundziņsalā. Tā kā ir izvēlēta labāka alternatīva, salīdzinot ar iepriekš ieplānoto, atskaites punktu Nr.185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" plānots sasniegt vienlaikus ar atskaites punktu Nr.183 "Pabeigts ēku norobežojošo konstrukciju izbūves cikls" (atskaites punkta nosaukums atbilstoši ierosinātajām izmaiņām).

Ievērojot atskaites punktu Nr. 181 un Nr.184 sākotnēji plānoto termiņu kavējuma iemeslus, atskaites punktu Nr. 185 nav iespējams sasniegt sākotnēji plānotajā apmērā un termiņā, jo kravu kontroles rentgena iekārtu var nodot lietošanā vienlaikus ar pilnībā izbūvētu infrastruktūru. Attiecīgi, iekārtas pastāvīgu lietošanu iespējams uzsākt pēc tam, kad ir pabeigta infrastruktūras izbūve sākotnēji plānotajā apjomā (t.i. 100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai).

LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-] M[189]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Proportion of detected criminal proceedings of environmental crimes"

Proportion of detected environmental crimes brought to prosecution"

LV-C [C6] - I [6-2-1-3-i ¬] - M [192]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atskaites punkta/mērķa apraksts:

"Ir stājies spēkā šāds likums:

- Ir stājies spēkā likums tieslietu mācību centra institucionālā modeļa izveidei un darbībai, tai skaitā tiesu varas un tiesnešu padomes iesaistes definēšanai par mācību saturu un metodiku.

– tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums pilna mācību centra uzturēšanas izdevumu, personāla izmaksu un mācību satura izdevumu finansēšanai, tai skaitā mācību programmu atjaunināšanai no 2026. gada."

Atskaites punkta/mērķa apraksts:

"Ir stājies spēkā šāds likums:

- Ir stājies spēkā likums tieslietu mācību centra institucionālā modeļa izveidei un darbībai, tai skaitā tiesu varas un tiesnešu padomes iesaistes definēšanai par mācību saturu un metodiku.

– tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums pilna mācību centra uzturēšanas izdevumu, personāla izmaksu un mācību satura izdevumu finansēšanai, tai skaitā mācību programmu atjaunināšanai no 2025. gada."

LV-C [C6] - I [6-3-1-i ¬] - M [200]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

LV-C [C6] - I [6-3-1-2-i -] - M [202]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Atskaites punkta apraksts tiek papildināts ar šādu teikumu: "No 2024. gada ir nodrošināts valsts budžeta finansējums, ar likuma "Par valsts budžetu 2024.gadu stāšanos spēkā, publiskās pārvaldes profesionalizācijai."

LV-C[C6]-I[6-3-1-4-i-]-T[207]

Grozītie elementi

Pašreizējā versija

Grozītā versija

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) – "Sekmīgi pabeigti granta līgumi"