5. un 6. aprīļa sēde

Stenogramma. 5.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Ir pulkstenis divi pēcpusdienā! Ir jāsāk sēde! Paldies kolēģiem, kas ir ieņēmuši vietas! Gribu paziņot, ka ar Saeimas priekšēža rīkojumu viņš ir uzdevis man pildīt viņa pienākumus viņa slimības laikā un tādējādi es šodien vadīšu sēdi. Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē neizskatīto likumprojektu. Likumprojekts "Grozījumi izglītības likumā" , otrais lasījums. Lūdzu Kušneres kundzi, ziņotāju, un viņa atgādinās mums, kur mēs apstājāmies pagājušo reizi.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamā Saeima! Iesākumā es gribētu jums visiem atgādināt, ka mēs strādājam ar dokumentu nr.213. Tā ka, lūdzu, paņemiet dokumentu nr.213, un mēs esam apstājušies pie 28.panta ceturtās daļas. Es ceru, ka jūs esat sameklējuši un mēs varam turpināt. Tātad par 28.panta ceturto daļu bija iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas mūsu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tika noraidīts. Taču šī priekšlikuma būtība tomēr tika ņemta vērā, un tādēļ ir izdarītas izmaiņas šā panta, tātad 28.panta, piektajā daļā un sestajā daļā, bet, kas attiecās uz ceturto daļu, tad šis priekšlikums ir noraidīts

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai, lūdzu, deputātiem, kas pievērsa uzmanību ziņojumam, ir kas sakāms, ir iebildumi? Paldies! Saeima piekrīt. Varam turpināt.

J.Kušnere . Tātad 28.panta piektajā daļā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi? Debatētāji? Nav. Varam turpināt!

J.Kušnere . Un 28.panta sestajā daļā arī ir precizēta redakcija, un tanī faktiski arī ir ietverta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi deputātiem? Nav. Akceptēts.

J.Kušnere . Nākamais ir 29.pants. 29.panta piektajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī bija iesniegusi priekšlikumu. Šis priekšlikums tiek noraidīts, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums ir, ka paliek šajā daļā pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Lūdzu, Bunkša kungs!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nedzirdēju gan no referentes motivāciju, kāpēc tas tiek noraidīts, un tāpēc es uzturu spēkā tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju attiecībā uz panta piekto daļu, uz ko mūsu priekšlikums attiecas, jo šobrīd tā redakcija, kuru uztur spēkā atbildīga komisija, ir vismaz divdomīga. Nu, varat paklausīties! Tātad, vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir speciālas klases bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, šo klašu bērni atrodas daļējā valsts apgādībā un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no vietējā budžeta. Es domāju, ka šāds ieraksts noteikti nav pieļaujams, jo, ja mēs ierakstām likumā, ka atrodas daļējā valsts apgādībā, tad tas nepārprotami norāda, ka šajā gadījumā arī valsts budžetā ir jāizdala speciāli līdzekļi šai apgādībai. Un es uzskatu, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka it kā atbildība tiek uzlikta tātad vienai pārvaldes struktūrai, tas ir, valstij, par šo apgādību, bet galu galā tomēr finansiālā atbildība ir pašvaldībām. Un tāpēc es uzturu spēkā un prasu nobalsot tomēr par tādu 29.panta redakciju, kādu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl deputāti vēlas izteikties par šo pantu? Lūdzu, deputāts Ābiķis!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Izglītības komisijas variantu, jo pašvaldības arī ir valsts un galu galā par pašvaldību teritorijā dzīvojošiem bērniem, pirmkārt, ir jārūpējās pašvaldībām. Cita lieta ir, ka valstij jāizdala pietiekoši līdzekļi pašvaldībām, lai varētu šīs problēmas risināt, bet tomēr nepārprotami šie bērni, pirmkārt, ir pašvaldību atbildībā, jo pašvaldībām, jārūpējās, kā tas ir Izglītības likumā rakstīts, lai visi bērni apmeklētu skolas. Tātad tas ir pašvaldību tiesību subjekts, šie bērni. Tātad es tomēr uzskatu, ka nav nekāda īpaša konflikta un ka vajadzētu, ņemot vērā to, ka pašvaldība ir valsts sastāvdaļa, atbalstīt Izglītības komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl ir debatētāji? Nav par šo pantu. Debates pabeigtas. Lūdzu, Kušneres kundze, vai vēlaties vēl pirms balsojuma?

J.Kušnere . Jā, es pirms balsojuma vēlētos arī pateikt to viedokli, kas tika izdebatēts mūsu komisijā. Šeit ir principā jāatšķir divas lietas. Ja tiek finansēta skola kā tāda, kura ir valsts skola, tad, protams, šie līdzekļi neapšaubāmi nāk no valsts budžeta un tikai. Taču, ja pašvaldība ir atvērusi skolā, kas jau tur ir, kādu atsevišķu klasi, kas ir domāta šādiem bērniem, tad tādā gadījumā taču pašvaldība pati arī rūpējās par šo finansēšanu. Tādēļ es lūgtu tomēr cienījamos deputātus izprast šo situāciju un balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie deputāti, sagatavosimies balsojumam! Pirmais balsojums tātad par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju un pēc tam — par komisijas variantu, ja negūs vairākumu pirmo reizi. Tā, vai deputāti ir gatavi balsot? Ir. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 29.panta redakciju pirmo. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 11, atturas — 19. Nav pieņemts. Paldies!

Lūdzu, balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! 29.panta redakcija. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 1. Tātad pieņemta atbildīgās komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 29.panta redakcija. Paldies! Lūdzu, Kušneres kundze, turpinām!

J.Kušnere . Jā, paldies! Cienījamie kolēģi, es lūdzu atvainot un drusciņ atgriezties pie iepriekšējās lapas, kur ir runa par 29.panta trešo daļu, es to vienkārši izlaidu. Tas nav saistīts ar piekto daļu, tāpēc, lūdzu, paskatieties! Šis ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un šo priekšlikumu mūsu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies! Lūdzu, varam turpināt! Akceptēts.

J.Kušnere . Nākamais priekšlikums ir saņemts par 59.pantu, ko arī ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas oponēt? Nē. Paldies! Tātad ir akceptēts atbildīgās komisijas variants. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere . Nākamais priekšlikums ir par 62.panta pirmo daļu. Šis priekšlikums arī nāk no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, un tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai... Jā, lūdzu, Bunkša kungs!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs te esam iesākuši, atraduši dokumentus, kuri tad šobrīd tiek izskatīti, un es aicinātu šoreiz tā nesteigties, kā mēs to darījām iepriekšējā reizē, balsojot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, jo šobrīd problēma ir līdzīga, kā bija iepriekš. Pat vairāk! Un šeit, pirmkārt, par 62.panta pirmo daļu. Mēs iesakām izslēgt no pirmās daļas vārdus "pašvaldību budžeta", jo Latvijas Republikas Izglītības ministrijas pārziņā esošas iestādes, nacionālās skolas, organizācijas un uzņēmumus finansē no valsts budžeta. Šāda finansēšana ir notikusi arī iepriekšējos gados, un vēl tikai pagājušajā nedēļā mēs apstiprinājām arī likumu par pašvaldību budžetu, kurā ir skaidri pateikts, ka valsts un pašvaldību budžeti ir šķirti. Arī likums par pašvaldībām paredz tās funkcijas, kuras pilda pašvaldības un tās funkcijas, kādas ir valsts pārvaldes iestāžu pārziņā. Protams, likums par pašvaldībām paredz arī to, ka, ja valsts iestādes vēlas, un ir šāda piekrišana no pašvaldību puses, atsevišķas funkcijas var tikt nodotas pašvaldību, ja tā varētu teikt, izpildei. Taču šajā gadījumā pašvaldībām atbilstoši likumā par pašvaldībām paredzētajiem noteikumiem ir jāsaņem arī attiecīgie šiem valsts uzdevumiem piešķirtie valsts budžeta līdzekļi. Un tāpēc nevajadzētu arī šajā likumā sajaukt šīs divas funkcijas - valsts funkcijas ar pašvaldību funkcijām. Ja mēs 62.panta pirmajā daļā nepārprotami runājam par tām iestādēm, kas ir tiešā valsts pārziņā, tad šeit arī šim finansējumam ir jābūt no valsts budžeta. To kārtību, kādā valsts budžets nodod līdzekļus pašvaldību budžetos, nosaka gan likums par pašvaldību budžetu, gan pašvaldību likums. Un tāpēc mēs piedāvājam šī 62.panta pirmajā daļā svītrot vārdus "un pašvaldību".

Lai nebūtu jānāk otrreiz, es varbūt uzreiz pateikšu par 62.panta ceturto daļu, kur ir gluži šī pati problēma. Neuzskatu, ka izglītības iestāžu finansēšana un to saimnieciskā darbība, īpaši to saimnieciskā darbība, būtu jānosaka ar Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprinātu nolikumu. Privātskolās šī saimnieciskā darbība noteikti notiks atbilstoši šīs skolas īpašnieka iespējām un vajadzībām. Un tāpēc mēs piedāvājam 62.pantā šo otro labojumu, kas attiecas uz ceturto daļu, proti, attiecināt šo pantu tikai uz Latvijas Republikas valsts izglītības iestāžu finansēšanu. Un tāpēc es aicinu 62.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu "pašvaldības", jo šeit mēs nerunājam par pašvaldību izglītības iestādēm, un 62.panta ceturtajā daļā ieviest šo precizējumu, pateikt, ka šie Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz saimniecisko darbību attiecas uz valsts izglītības iestāžu finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Bunkša kunga izklāsts nav visai korekts. Pirmkārt, ja ir runa par pārziņā esošajām iestādēm, tad faktiski visas mācību iestādes ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas pārziņā. Latvijas Izglītības ministrijas pārziņā ir arī privātās skolas, jo arī privāto skolu mācību programmas tiek apstiprinātas ministrijā, jebkura mācību iestāde ir ministrijas pārziņā. Bet varbūt tas nebūtu pats svarīgākais. Pats svarīgākais ir, ka Pašvaldības komisija ierosina izslēgt vārdus "un pašvaldību". Pirmkārt, tas ir pretrunā ar likumu par pašvaldībām, jo likumā par pašvaldībām ir skaidri un gaiši rakstīts, ka pašvaldības atbild par izglītību un kultūru savā teritorijā. Un ka attiecīgi speciālie likumi reglamentē šīs pašvaldību un mācību iestāžu attiecības. Šajā gadījumā speciālais likums — Latvijas Republikas Izglītības likums — reglamentē šīs attiecības, un te nav nekādas pretrunas ar likumu par pašvaldībām. Vēl jo vairāk, citā Izglītības likuma pantā ir rakstīts, ka mācību iestādes, tātad pirmkārt jau vispārizglītojošās skolas, atver un slēdz pašvaldības. Tātad pašvaldības ir uzņēmušās atbildību par šīm skolām, un līdz ar to pašvaldībām jāuzņemas arī zināmas finansiālās saistības. Šeit gan varbūt man ir jāatzīst un uz trešo lasījumu jāmaina terminoloģija, arī "nacionālās skolas". Te varētu būt arī "mazākumtautību skolas", jo, ja mēs šeit izslēdzam pašvaldību budžetu ārā, tad praktiski šobrīd pašvaldībām visa atbildība par skolu tīklu veidošanu savā teritorijā tiek noņemta. Šobrīd tiešām atseviškās pašvaldībās ir diezgan pretrunīga situācija ar mācību iestādēm. Un joprojām, ņemot vērā to, ka skolotāju algas maksā ministrija, respektīvi, maksā no centrālā budžeta, pašvaldības diezgan vieglprātīgi izturas pret skolu atvēršanu un slēgšanu. Un šobrīd, piemēram, Kuldīgā, mazajā Kuldīgas pilsētā, ir sešas skolas, kas dod vidējo izglītību. Es jau tikos personīgi ar Kuldīgas rajona deputātiem, un mēs tomēr nonācām pie slēdziena, ka acīmredzot pašvaldība rīkojas diezgan izšķērdīgi, ka būtu jāapvieno šīs izglītības iestādes, kas dod vidējo izglītību, tās būtu jākoncentrē un nevis sešās skolās jādod vidējā izglītība, bet varbūt dažās skolās, kas ļautu ieekonomēt līdzekļus. Tāpat arī Talsu rajonā, Talsu pilsētā un Kuldīgas pilsētā joprojām ir krievu skolas, kurās ir ārkārtīgi neliels skolēnu skaits, un acīmredzot jau tuvākajā laikā jautājums par šo skolu funkcionēšanu, ņemot vērā to, ka skolas slēdz un atver pašvaldības, pašvaldībām ir jālemj, jo tiešām tiek tērēti ārkārtīgi lieli līdzekļi no budžeta un līdz ar to arī varbūt skolotāju algas mēs nespējam palielināt, jo līdzekļi tiek tērēti ārkārtīgi izšķērdīgi. Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka tomēr pašvaldības, kā jau tas ir likumā rakstīts, atbild par izglītību savā teritorijā, pašvaldības slēdz un arī atver skolas, es domāju, ka ir pilnīgi normāli, ka šīs skolas tiek finansētas daļēji arī no pašvaldību budžeta, kā tas ir līdz šim. Pretējā gadījumā faktiski pašvaldības izvairās no jebkādas atbildības. Es aicinu noraidīt, kā to ir ierosinājusi Izglītības un kultūras komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atstāt spēkā to redakciju, kādu piedāvā Izglītības un kultūras komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, deputāts Karnups!

V.P.Karnups (LNNK). Es gribu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Man izbrīnu radīja Ābiķa kunga teiktais, ka Izglītības ministrija pārzina visas skolas un tāpēc vajag ierakstīt valsts un pašvaldību budžetu. Es te neredzu, ka šeit ir finansēts no valsts un pašvaldību budžeta, ka arī no privātajiem skolu budžetiem un baznīcu skolu budžeta, un vēl kādiem citiem budžetiem. Tā ir pirmā lieta.

Otra lieta. Pirmā daļa ir tiešām neskaidra. Neatšķir, kāds pienākums ir valstij un kādi pienākumi ir pašvaldībai. Šeit var iznāk, ka valsts vienkārši atsakās finansēt izglītības sistēmu kā tādu. Un teiks: mēs tikai finansēsim... es nezinu... zīmuļu iegādi, bet visu pārējo, lai pašvaldību budžets finansē, jo šeit ir rakstīts "pašvaldību budžets". Es domāju, uz trešo lasījumu mēs sīkāk šo lietu apskatīsim, un es ieteiktu Izglītības komisijā arī šo lietu sīkāk apskatīt un tiešām precīzi noteikt, kur sākas valsts atbildība un kur sākas pašvaldību atbildība, lai nebūtu šī pārpratuma un šo pārmetumu viens otram. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izglītības un zinātnes ministrs, Vaivada kungs. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Jā, es piekrītu Karnupa kungam. Acīmredzot uz trešo lasījumu šī 62.panta pirmās daļas redakcija tiešām ir precizējama. Un tieši tādēļ, ka mums ir jāprecizē, neizdarīsim tādus labojumus, kuri uzreiz automātiski padara pēc tam jau viennozīmīgu šo traktējumu. Jo, ja mēs izmetam ārā šo "pašvaldību", tādā gadījumā iznāk, ka visas, praktiski visas skolas iznāk finansējamas pilnā apjomā no valsts budžeta, un tas ir pilnīgā pretrunā ar visu mūsu izglītības sistēmu. Jo pašreizējā situācijā es nedomāju, ka Karnupa kungs un Bunkša kungs ir izšķīrušies par radikālu soli, ka visas izglītības iestādes, burtiski arī pašvaldību skolas, uzreiz tiek finansētas no valsts budžeta. Tādēļ es domāju, ka tiešām mēs labāk piestrādājam uz trešo lasījumu pie šīs redakcijas. Un tā ir taisnība, ka noteiktā valsts pārziņā atrodas visas mācību iestādes, jo visās mācību iestādēs arī Izglītības ministrija kontrolē valsts standarta iervērošanu un tā tālāk. Tādēļ mēs nevaram tik vienkārši paņemt un uzreiz izsvītrot pašvaldības ārā. Es ieteiktu un lūgtu tātad šajā lasījumā piekrist Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam, tas ir, nepieņemt šo labojumu un uz trešo lasījumu redakciju precizēt, tātad to, ko mēs tiešām gribam izdarīt, tas ir, precizēt kompetences sadalījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl debatētāji? Lūdzu, deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es gribu izteikt savu neizpratni par komisijas attieksmi pret ceturtās daļas redakciju, ko liek priekšā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jo pirmām kārtām jau mums vairs nav Ministru padomes, bet ir Ministru kabinets. Tas būtu viens. Otra lieta. Jau paša panta struktūra. Pirmajā daļā mēs sakām vispār, ka Izglītības ministrijas pārziņā esošās iestādes finansē no pašvaldību vai no valsts budžeta, nav svarīgi, trešajā daļā runa ir par privātām mācību iestādēm, bet ceturtajā daļā pašreiz ir, ka izglītības iestāžu finansēšanas un to saimnieciskās darbības kārtību nosaka... Es varētu saprast, ja te būtu runa tikai par valsts pārziņā esošajām izglītības iestādēm. Kāda daļa būtu Ministru kabinetam ar īpašu nolikumu kaut ko reglamentēt ne valsts, bet arī šo citu izglītības iestāžu saimnieciskajā darbībā? To reglamentē citi likumdošanas akti. Kaut vai likums par uzņēmējdarbību vai citu kaut ko. Tas, kas ir atļauts, ir ierakstīts iekšā šajā licencē. Šeit, man liekas, ka ir ļoti korekta tieši šās ceturtās daļas redakcija. Varbūt kontekstā ar visu šo pantu ir jādomā par tās precizējumu uz trešo lasījumu, bet aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par šā panta ceturtās daļas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir debatētāji šajā jautājumā? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, Kušneres kundze, pirms balsojuma!

J.Kušnere. Cienījamie deputāti! Es tomēr vēlreiz gribu jums atgādināt – ja mēs šeit sāksim paredzēt tikai tādas lietas, kas attiecas tiešām uz valsts budžetu, tad šajā gadījumā skolu funkcijas, starp citu, ir sadalītas starp valsti un pašvaldībām. Un šīs funkcijas ir, starp citu, paredzētas arī pašvaldību likumā, šis sadalījums. Tas ir viens moments.

Nākošais. Ja mēs gribam tagad paredzēt budžeta finansējumu skolām tikai no valsts, tad tas nozīmē, ka tūlīt, nekavējoties ir jāķeras pie 1995.gada budžeta grozījumiem. Jo budžetā šīs summas taču ir paredzētas tādas, kādas tās bija noteiktas attiecīgajos speciālajos likumos pēc funkcijām, pēc tā, kādas ir valsts funkcijas un kādas ir pašvaldību funkcijas.

Es varētu minēt vēl citus apstākļus, bet es domāju, ka jau šo divu apstākļu dēļ tomēr mēs nevaram tagad, mācību gada beigās, izjaukt šīs funkcijas un šo finansējumu. Praktiski tad būs tā, ka skolas vispār var nesaņemt līdzekļus. Tādēļ, cienījamie deputāti, es tomēr aicinu, lai jūs atbalstītu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu un lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, sagatavosimies balsojumam!

Tātad pirmais balsojums ir par 62.panta pirmo daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā, svītrojot divus vārdus –"un pašvaldību". Mums ir debates pabeigtas, Bunkša kungs! Par procedūru? Jā, lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā to, ka par šo pirmo daļu izteicās izglītības un zinātnes ministrs, noņemam no balsojuma šo precizējumu attiecībā uz pirmo daļu un ierosinām gatavot trešajam lasījumam precīzāku. Tas attiecas tikai uz šo pirmo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad mums nav pašlaik balsojuma par pirmo daļu, bet es saprotu, ka paliek spēkā par ceturto daļu. Paldies! Tādā gadījumā mums ir divi balsojumi. Tātad par 62.panta ceturtās daļas redakciju.

Pirmais balsojums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Otrais balsojums tātad Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas variants.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62.panta ceturto daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 8.Pieņemts. Paldies! Lūdzu, varam turpināt!

J.Kušnere. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir par 14.nodaļu, kur ir jāaizstāj vārds "bezvalstnieki" ar vārdu, es atvainojos, "bezpavalstnieki" ar vārdu "bezvalstnieki", ko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Akceptēts.

J.Kušnere. Nākamais pants, par ko ir saņemti priekšlikumi uz otro lasījumu, ir 63.panta otrā daļa. Par šo pantu un par šo daļu ir saņemti divi priekšlikumi - viens no Izglītības un zinātnes ministra Vaivada kunga, otrs no Pašvaldību savienības. Komisija ir atbalstījusi izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu ar precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir debatētāji šajā jautājumā? Nav. Tātad akceptēts komisijas lēmums.

J.Kušnere. Paldies, cienījamie kolēģi! Vairāk citi priekšlikumi nav saņemti par citiem pantiem attiecībā uz Izglītības likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad mums ir jānobalso kopumā par "Grozījumu Izglītības likumā" akceptu otrajā lasījumā.

Deputāts Endziņš. Lūdzu! Pirms balsojuma par otro lasījumu.

A.Endziņš (LC). Man ir vienkāršs jautājums. Referente pateica, ka viss ir cauri, ka iebildumu nav pret Vaivada kunga redakciju. Bet tepat tālāk man seko – izteikt 63.panta otro daļu šādā redakcijā, ko liek priekšā Latvijas Pašvaldību savienība. Vai tas ir viens un tas pats vai ne, vismaz informāciju te vajadzētu dot. Komisijas attieksme arī šeit nekāda neparādās. Man liekas, ka vienkārši arī, kad gatavo šo tabulu lasījumam, tomēr vajadzētu pievērst vairāk uzmanības precīzākai sakārtotībai, tad, man liekas, mazāk jautājumu rastos arī plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad Endziņa kungs runāja par procedūru pēc savas būtības. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par grozījumiem Izglītības likumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 1. Tātad likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kušneres kundze, - par termiņiem!

J.Kušnere . Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz cienījamos deputātus un komisijas, un frakcijas iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.aprīlim ieskaitot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Godājamie kolēģi! Tātad uzsākam 5. un 6.aprīļa sēdes darba kārtības apspriešanu. Par darba kārtību ir ienākuši lūgumi par virkni labojumu. Ienākšanas kārtībā.

Pirmkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pārcelt darba kārtības 27.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" un 39.punktu - likumprojektu "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" par darba kārtības sestās sadaļas 1. un 2.punktu. Iebildumu nav. Pieņemam.

Nākamais. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" desmit deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 5., 6.aprīļa sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu 22.6 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"" izskatīt pēc 13. 1. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Iebildumu nav. Paldies! Akceptētas šīs izmaiņas.

Nākamais ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga iesniegums par to, ka Saeimas 1995.gada 5. un 6.aprīļa sēdes darba kārtībā 4.jautājums ir Ministru prezidenta Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kiršteina, Kreitusa, Kalniņa, Puriņas un Sinkas jautājumu par "Latvenergo" darbību, izmantojot līdzekļus politisko partiju finansēšanai un 11.jautājums - Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas pieprasījumu "Par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo"". Tā kā enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš 5.aprīļa vakarā atgriežas no komandējuma, lūdzu izmainīt darba kārtību un darba kārtības 4. un 11.jautājumu izskatīt 1995.gada 6.aprīlī, tas ir, rīt pulksten 9.00. Te ir arī formāls iemesls, jo septiņas dienas šai atbildei ir tikai rīt. Tātad, ja par pulksten 9.00 jautājums šeit nav lemjams, tad jālemj par pārcelšanu uz 6.aprīlī. Vai ir iebildumi pret pārcelšanu uz 6.aprīli? Nav. Ja balss skan no zāles, man ļoti grūti identificēt visus deputātus tikai pēc balss. Iebildumi ir Tomiņa kungam. Paldies! Par iebildumiem Saeimas deputāti min no tribīnes, runājot "par" vai "pret" šo jautājumu. Ozoliņa kunga nav uz vietas. Viņš ir komandējumā. Neviens Saeimas deputāts no tribīnes neizsakās, tātad akceptējam pārcelšanu uz mūsu sēdes 6.aprīļa daļu. Un par konkrētu laiku lemjam atkarībā no jautājumu izskatīšanas rīt. Paldies! Pieņemts.

Nākamais ierosinājums. Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību komisija lūdz sakarā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt Saeimas 1995.gada 5. un 6.aprīļa sēdes darba kārtībā izmaiņas – darba kārtības 50.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" otrajā lasījumā kā steidzamu pārcelt pirms darba kārtības 14.punkta, tas ir, reliģisko organizāciju likumprojekts. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad izdarām šīs izmaiņas.

Nākamais. Pieci deputāti iesnieguši tātad. "Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām 38. punktu – likumprojektu."Grozījums Saeimas Kārtības rullī," dokumenti nr.227 un nr.347, izskatīt pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Parakstījuši ir Māris Grīnblats, Juris Sinka, Jānis Straume, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Oskars Grīgs. Vai ir iebildumi godājamiem deputātiem pret šādām izmaiņām? Ir. Lūdzu, deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC).Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tiešām ir ļoti maziņš. Bet tas ir pirmais lasījums. Mums ir tāpat neapšaubāmi jāizdara vēl daži grozījumi Kārtības rullī. Un no tā šī likumprojekta izskatīšanas ātrums Saeimā nepalielināsies. Un ja mēs tādā garā turpināsim, tad, piemēram, mums guļ no 16.marta 19.likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi, par kuriem mani bombardēja tiesneši – kur ir jautājums par administratīvajiem tiesnešiem, lai viņi varētu izskatīt arī krimināllietas un civillietas? Saprotiet, apmēram tādā veidā tad viss mums ir jāpaceļ uz augšu. Es domāju, ka šinī gadījumā nebūtu vajadzības mainīt šo dienas kārtību šajā aspektā. Jo tas ir viens mazs jautājums. Un pirmais lasījums viņam pienāks arī savukārt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl vēlas izteikties šajā jautājumā? Lūdzu, Māris Grīnblats - "par"!

M.Grīnblats (TB).Godātie Saeimas deputāti! Kā jau Endziņa kungs teica, jautājums tiešām ir mazs, un tas ir tikai pirmais lasījums. Bet tas ir grozījums, kas izdarāms Saeimas Kārtības rullī saistībā ar Satversmes aizsardzības biroja ievēlēšanas kārtību. Un, tā kā jautājums par Satversmes aizsardzības biroja direktora ievēlēšanu ir atkal aktualizējies, tad būtu loģiski izskatīt šo grozījumu pirms ievēlēšanas, nevis pēc tam, kad šī ievēlēšana būs notikusi, jo tad tas lielā mērā būs zaudējis jēgu. Tātad šī priekšlikuma jēga - tā ir vienīgā motivācija, kaut es, protams, piekrītu Endziņa kungam, ka ir arī ļoti daudz citu jautājumu, kuri arī būtu jāizskata ātrāk, nekā tas pašlaik notiek. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam par deputātu Grīnblata, Sinkas, Straumes, Kalniņa un Grīga ierosinājumu izskatīt grozījumu Saeimas Kārtības rullī pirms grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Lūdzu balsojuma režīmu un par šo piecu deputātu priekšlikumu balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 13, atturas - 21. Pieņemts šis labojums. Paldies!

Nākamais par darba kārtību. Tātad pieci deputāti - Māris Grīnblats, Juris Sinka, Jānis Straume, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Oskars Grīgs – lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lēmuma projektu "Par aicinājuma pieņemšanu sakarā ar karu Čečenijā", dokuments nr.373, izskatīt pēc sadaļas "Par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata" izskatīšanas. Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad šis ierosinājums tiek pieņemts.

Vai godājamiem deputātiem ir vēl kādi labojumi mūsu 5. un 6.aprīļa sēdes darba kārtībā? Labojumu nav. Tātad uzsākam darba kārtības izskatīšanu.

 

Prezidija ziņojumi . Tātad par likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grota, Prēdeles, Lakševica, Brūvera un Rugātes iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri", nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāja biedri! Kolēģi deputāti! Savulaik, kad Saeima izskatīja likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri", kā atbildīgā komisija ar Saeimas lēmumu par šo likumprojektu tika noteikta Juridiskā komisija. Šī iemesla dēļ es lūdzu ņemt to vērā un noteikt, ka par likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varētu būt kā otra komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Piekrīt. Endziņa kungs arī piekrīt. Paldies! Citiem deputātiem nav citu domu? Nav. Tātad akceptēts ir Lagzdiņa kunga priekšlikums.

Nākamais Prezidija ziņojums ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dāliņam. Lūdzu, Folkmanes kundze - Saeimas sekretāra biedre!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).Šā gada 3.aprīlī Prezidijs savā sēdē izskatīja deputāta Ilmāra Dāliņa iesniegumu steidzamības kārtā par atvaļinājuma piešķiršanu un Kārtības ruļļa 8.panta 1.punkta kārtībā piešķīra deputātam Ilmāram Dāliņam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no šā gada 3. līdz 12.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Šī sadaļa ir izskatīta.

 

Nākamā - trešā sadaļa - deputātu jautājumi un atbildes . Uz visiem deputātu jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Par dienas kārtības 4. punktu mēs esam jau izlēmuši, ka šis jautājums tiek atsevišķi skatīts rīt. Par pārējiem. Vai godājamos deputātus, kas ir iesnieguši šos jautājumus, apmierina šīs saņemtās rakstiskās atbildes?

Par 5. punktu - Gaiļa kunga atbilde uz deputātu Kiršteina, Lamberga, Karnupa, Tabūna un Berklava jautājumu "Par krievu valodas kā valsts valodas juridiskā statusa piešķiršanu Daugavpils pilsētā" Karnupa kungu apmierina.

6. Iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona atbilde uz Saeimas deputātu Grīga, Kamaldiņa, Līgotņa, Bekasova, Pētersona, Grota, Bērziņa, Tomiņa, Kokina un Krastiņa jautājumu "Par ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojumu"? Nav vismaz iebildumu no deputātiem par saņemto atbildi.

Nākamais - Latvijas Republikas aizsardzības ministra atbilde uz Saeimas deputātu Grota, Grīga, Kalniņa, Lakševica un Bērziņa jautājumiem par artilērijas un mīnmetēju divizioniem un par plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV bruņoto spēku krājumiem. Netiek izrādīta neapmierinātība ar rakstisko atbildi.

Nākamais - 8. punkts Latvijas Republikas labklājības ministra Bērziņa un cilvēktiesību valsts ministra Tupeša atbilde uz Saeimas deputātu Prēdeles, Rugātes, Brūvera, Lakševica un Grota jautājumiem par psihiatrijas (medicīnas) sociālās aprūpes stāvokli Latvijā. Deputāti apmierināti ar atbildi. Paldies!

9. Saeimas deputātu Amerika, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Staša jautājumi Latvijas Republikas tieslietu ministram Apsītim par Notariāta likumu. Es atvainojos! Jā, lūdzu, Folkmanes kundze, nolasiet šo jautājumu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).Latvijas Republikas tieslietu ministram Apsīša kungam. Jautājums: "Saskaņā ar Notariāta likuma 165.pantu Tieslietu ministrijas apstiprinātajā zvērināto notāru takses 1.punktā noteikts, ka zvērinātam notāram, aprēķinot un ņemot atlīdzību par savu darbību, jāievēro klienta materiālais stāvoklis, atvieglojot pilsoņiem iespēju izmantot zvērināta notāra pakalpojumus. Savukārt zvērinātu notāru kopsapulces pieņemtajā zvērināto notāru ētikas kodeksā ir noteikts 19.pants, ka "maksa par sniegto notariālo palīdzību apgabaltiesas teritorijā nedrīkst būt mazāka par taksēs noteikto". Jautājums - vai šāda zvērināto notāru kopsapulces nostāja atbilst Tieslietu ministrijas apstiprinātajam normatīvajam aktam un vai šī nostāja veicina visu iedzīvotāju (ne tikai pilsoņu) iespējas izmantot zvērināto notāru pakalpojumus? Otrkārt. Jūsu kā tieslietu ministra Notariāta likuma 29.panta kārtībā apstiprinātajos (tiesa, ar atpakaļejošu datumu) zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumos ir noteikts 6.3. punkts, ka apdrošināšana bez tīšām un noziedzīgām darbībām neattiecas arī uz notāra rupju neuzmanību (Civillikuma 1645. pants), tādējādi apdrošināšanu reducējot vienīgi uz vieglu neuzmanību (Civillikuma 1646. pants), lai gan Notariāta likuma 31. pantā ir noteikta apdrošināšanas iestādes līdzdalība arī to zaudējumu segšanā, kas radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību. Zinot, ka minētā apdrošināšanas noteikumu projekta autore ir akciju sabiedrība "Rīgas apdrošināšanas sabiedrība", ar kuru notāriem ir ieteikts "slēgt apdrošināšanas līgumus", rodas sekojoši jautājumi:

1) vai šie noteikumi ir izstrādāti Rīgas apdrošināšanas sabiedrības interesēs, kura vēlas piesaistīt un izmantot apdrošinātāju līdzekļus, vai zvērinātu notāru klientu, tas ir, iedzīvotāju interesēs, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem no apdrošināšanas iestādes sev notāru nodarītā kaitējuma atlīdzībai nesaņems faktiski neko (apdrošināta ir vienīgi viegla neuzmanība, kuru tikpat viegli var apstrīdēt);

2) vai nebūtu lietderīgi Notariāta likumā iestrādāt normas par notāru drošības naudām, kuras savu efektivitāti klientu labā ir pierādījušas Latvijas Republikas pirmskara periodā, aizstājot ar tām Notariāta likuma trešo nodaļu;

3) vai Latvijas zvērināto notāru padomes šeit klāt pieliktais likuma izskaidrojums Notariāta likuma 110. pantam atbilst šā paša likuma 40. pantam un nevar novest pie dažādu noziedzīgu vai netikumīgu darījumu mēģinājumiem, izmantojot zvērinātu notāru aizsegu?"

Un klāt pievienots ir likuma izskaidrojums 1993. gada 5. oktobrī nr. 2.1. "Latvijas zvērinātiem notāriem". "Izskaidroju, ka, saskaņā ar Latvijas Republikas Notariāta likumu apliecinot aktus uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs pārbauda aktu uzrādītāju un viņa pārstāvju identitāti un rīcībspēju, bet neapliecina akta saturu. Šī iemesla dēļ notāru birojā jāglabā tikai uzrādījuma kārtībā apliecinātā akta viens eksemplārs, bet dokumenti, kas minēti aktā vai uzrādīti pie tā apliecināšanas, nav jāglabā, jo šādi dokumenti notāram nav jāpārbauda. Latvijas zvērināto notāru padomes priekšsēdētāja Krūmiņa."

"Apzinoties, ka daļēji šajos jautājumos izvirzīto problēmu risinājums piekrīt arī apgabaltiesām, lūdzam sniegt atbildes par Tieslietu ministrijas viedokli par šo, mūsuprāt, aktuālo problēmu risinājumiem Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Deputāti Ameriks, Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Bukovskis un Leonards Stašs."

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums tiek iesniegts tieslietu ministram Apsīša kungam.

Lūdzu, nākamais!

I.Folkmane . Nākošais jautājums ir Labklājības ministrijas veselības valsts ministram Apiņa kungam.

"Jau trīs gadus Latvijas Republikā darbojas likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Latvijas mediķi sekmīgi iesaistījušies donoru audu un orgānu iegūšanā un izmantošanā medicīnas vajadzībām. Tā kā šī medicīnas joma ir tikai un vienīgi valsts pārziņā un kontrolē, lūdzam sniegt informāciju par sekojošo:

1) Cik pacientiem Latvijas Republikā no 1994. gada 1. janvāra līdz šim laikam veikta transplantācija vai radikāla ārstēšana, izmantojot miruša cilvēka audus un orgānus?

2) Kurām Latvijas Republikas ārstniecības iestādēm un uz kādu normatīvo aktu pamata atļauts veikt transplantāciju vai ārstēšanu, izmantojot mirušu cilvēku audus un orgānus?

3) Cik lielas ir minēto ārstēšanas metožu pielietošanas izmaksas, kādā apmērā tās tiek finansētas no valsts budžeta?

Deputāti Kušnere, Laviņa, Stalts, Bartaševičs, Prēdele."

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums tiek nodots Labklājības ministrijas veselības valsts ministram Apiņa kungam.

Un vēl viens jautājums. Lūdzu!

I.Folkmane . Latvijas Zemnieku savienības frakcija. "Ministru prezidentam Gaiļa kungam, tieslietu ministram Apsīša kungam. Deputātu jautājums par situāciju Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts zemes dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām problēmam zemes reformas gaitā.

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti savā izbraukuma sēdē iepazinās ar Latvijas Valsts vēstures arhīva darbu un nosūtīja atklātu vēstuli masu infromācijas līdzekļiem. Deputāti pieprasa veikt steidzamus pasākumus sakarā ar Valsts vēstures arhīva darba uzlabošanu un nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu dokumentu plūsmas un izziņu izsniegšanas, pārsūtīšanas, kā arī pieprasīšanas kārtības racionalizēšanai, uzlabojot atbildīgo institūciju darbu. Savstarpēji saistītās, bet līdz šim no valdības puses nekoordinēti darbojošās institūcijas — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Zemesgrāmatu reģistrs, Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija — nav veikušas efektīvus pasākumus savstarpējai sadarbībai, kas paātrinātu un uzlabotu denacionālizēto īpašumu atgūšanas un nostiprināšanas procesu. Nav pārdomāta valdības plāna sadarbībai arī ar vietējām zemes komisijām. Sakrājušās desmitiem tūkstošu neizskatīto lietu, kuru izskatīšana var vilkties vēl gadiem ilgi, kavējot saimniecisko attīstību, radot iedzīvotājos sašutumu par valsts institūciju ignoranci un diskreditējot valdību kopumā. Tā, piemēram, Preiļu rajonā no 12 tūkstošiem potenciālo zemes īpašnieku zemesgrāmatā ir reģistrēti tikai 350.

Valsts vēstures arhīva plānotā pieteikumu pieņemšanas pārtraukšana var izsaukt asus iedzīvotāju protestus un nopietni destabilizēt iesākto denacionalizācijas procesu un zemes reformu. Viens no faktoriem, kāpēc radusies šāda situācija, ir nesavlaicīga arhīva izziņu saņemšana.

Zemnieku savienības frakcijas deputāti pieprasa steidzamu valdības rīcību šo problēmu risināšanā un cer, ka tuvākajā laikā deputātiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem tiks paskaidrota pasākumu programma situācijas radikālai uzlabošanai.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kad Valsts vēstures arhīvam tiks piešķirti līdzekļi budžetā paredzētajā apjomā?

2) Kādi pasākumi tiek plānoti šo institūciju darba uzlabošanai?"

Parakstījuši Saeimas deputāti Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Gundars Bērziņš un Pauls Putniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Apsīša kungam, kurš arī viņu pieņem.

Godājamie kolēģi, ir ienācis vēl viens jautājums, ko Latvijas Zemnieku savienības frakcija... es atvainojos, tas ir steidzams pieprasījums. Gribu vērst uzmanību uz to, ka tas izskatāms tikai rīt, 6. aprīļa sēdē, saskaņā ar Kārtības rulli sakarā ar saņemšanas laiku.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Ceturtā. sadaļa — atbildes uz pieprasījumiem. Dienas kārtības 10. punkts — Latvijas Republikas satiksmes ministra Gūtmaņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Iesalnieka atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu par Vaiņodes lidlauku. Lūdzu, Gūtmaņa kungs!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Paldies! Godātais sēdes vadītāja kungs, cienījamie deputāti! Saeimas Pieprasījumu komisija man adresējusi sekojošus trīs jautājumus:

Pirmais. Kāpēc tiek demontēts Vaiņodes lidlauka labākais skrejceļš?

Otrais. Ko Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments darījis, lai veicinātu visu Latvijas militāro lidlauku pārstrukturēšanu civilās aviācijas vajadzībām?

Trešais jautājums, kā es saprotu, ir man un manam kolēģim Iesalnieka kungam — vai Vaiņodes lidlauka jautājums ir novērtēts no reģionālās attīstības un vides aizsardzības viedokļiem?

Atbildot uz uzstādītajiem jautājumiem, varu paskaidrot un ziņot sekojošo:

Pirmais. Pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes un Liepājas rajona padomes lūgumu, kā arī Ministru kabineta šī gada 3. janvāra rīkojumu nr. 4, Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plātnes paredzēts izmantot Liepājas ostas rekonstrukcijai. Liepājas ostas attīstība ir svarīga visai Latvijai, bet īpaši Kurzemei. Kravu apgrozījums ostā ir pieaudzis no nulles līdz 1,1 miljonam tonnu 1994. gadā. Šis kravu apgrozījums turpina augt, un prognozes ir, ka tuvākajos 15 gados šis kravu apgrozījums varētu sasniegt 5,5 miljonus tonnu gadā. Līdz 1993. gadam, kā jūs zināt, Liepāja bija kara osta, un tā nav piemērota kravu uzkrāšanai un apstrādei ļoti vājā seguma dēļ. Vaiņodes lidlauka plākšņu izmantošana ļauj ātri atrisināt šo problēmu ar minimāliem izdevumiem. Plākšņu ražošana Liepājas ostā prasa ražotņu veidošanu, kas daudzkārt palielina ostas rekonstrukcijas izmaksas. Ostas pārvaldei tādi līdzekļi nav pieejami.

Šobrīd demontējamo skrejceļu nevar uzskatīt par labāko no diviem esošajiem skrejceļiem, jo kopš Krievijas armijas aiziešanas nav veikti nekādi regulārie profilaktoriskie darbi, kas ir obligāti gadījumā, kad klājumu veido betona plāksnes. Šeit ir domāta regulāra šuvju aizdarīšana ar bituma masu. Ja šis darbs netiek veikts, klimatisko apstākļu iedarbībā plāksnes tiek izkustinātas, kā rezultātā klājums nav ekspluatējams un ir no jauna jāpārklāj ar asfaltu. Jāatzīmē, ka tieši tā ir noticis ar otro skrejceļu, ko ir paredzēts saglabāt. Vaiņodē ir divi skrejceļi — viens ir asfaltēts, kuram apakšā tādas plāksnes jau ir un kurš ir pārklāts ar asfaltu.

Atbilde uz otru jautājumu. Saskaņā ar Ministru padomes 1992. gada 11. septembra lēmumu nr. 390 Satiksmes ministrijas pārziņā nonāca sekojoši bijušie militārie lidlauki: Vaiņode, Jelgava, Daugavpils. No tiem Daugavpils lidlauks ir nodots Daugavpils rajona pašvaldības valdījumā, Jelgavas lidlauks ir iznomāts Rīgas aeroklubam. Bez tam Aizsardzības ministrijas pārziņā nonāca Lielvārdes, Tukuma un Jēkabpils militārie lidlauki. Tādu līdzekļu ieguldīšanu bijušajos militārajos lidlaukos, kas ļautu tos izveidot par civilās aviācijas lidlaukiem, saskaņā ar KAO konvencijas pielikuma nr. 14 prasībām, šobrīd nav iespējams ekonomiski pamatot. Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments ir apzinājis esošo un prognozējis paredzamo pieprasījumu pēc aviācijas pārvadājumiem — gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem. Analīze liecina, ka Rīgas lidosta tiek izmantota apmēram par 25 procentiem no tās jaudas gadā, Liepājas osta - par 5 procentiem no tās jaudas. Līdz 2010. gadam arī Rīgas lidostai nav nepieciešams otrs paralēlais skrejceļš. Jebkura līdzekļu sadrumstalošana un jau tā nelielās plūsmas novirzīšana būtiski pasliktinātu Rīgas lidostas kā potenciālā reģionālā centra situāciju un vājinātu tās konkurences spējas attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem. Jāapzinās, ka Rīgas lidostas kā Baltijas centra pozīcijas nākotnē vēl vajadzēs pierādīt.

Pēc Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas ekspertu atzinuma, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti civilās aviācijas attīstības valsts programmas izstrādes gaitā, paredzamajā nākotnē Vaiņodes lidlauks netiks izmantots kā transporta aviācijas lidlauks. Jāpiezīmē, ka, saglabājot 2500 metru garo asfaltbetona skrejceļu, lidlauka potenciālā izmantošana nākotnē tiek pilnīgi saglabāta.

Analizējot Liepājas novada tautsaimniecības prognozes, nav pamata cerēt, ka tuvākajā nākotnē būtu gaidāma tāda Vaiņodes ciema un tās apkārtnes ekonomiska izaugsme, kura attaisnotu apmēram 20 miljonu ASV dolāru ieguldījumu, kas nepieciešams, lai izveidotu mūsdienīgu lidostu ar visu nepieciešamo infrastruktūru - lidostu, navigācijas kompleksu, tehniskās apkopes centru, noliktavām, viesnīcu un tā tālāk.

Tas bija tas, ko es gribēju jums ziņot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Gūtmaņa kungam! Vai godājamie deputāti vēlās debatēt šajā jautājumā? Vai ir saņemti... Debates mums notiek pēc rakstiskas iepriekšējas pieteikšanās. Vai ir pieteikušies? Pašlaik piesakās, lūdzu! Tātad atklājam debates par šo atbildi uz pieprasījumu. Pirmais debatē godājamais deputāts Andris Rozentāls. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Labdien, cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Jautājums par Vaiņodes lidlauku jau šinī augstajā namā, kā mēdz teikt, ir vairākkārt cilāts, un, protams, diezgan sasteigtā veidā, jo skaidru analīzi ne par Latvijas aviācijas koncepciju kopumā, ne par šo lidlauku tālāku izmantošanu, ne arī par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas saistīta ar lidlaukiem un ostām, visu šo kompleksu, mēs neesam dzirdējuši. Bet es gribu arī nolaisties daudz zemāk, jo, ja jau mēs to neesam šeit dzirdējuši no valdības un atbildīgo ministriju puses, tad es arī nedomāju to šeit iztirzāt un kaut ko jaunu atklāt.

Gribu tikai pateikt, ka mēs visi ar dziļu nosodījumu atceramies lauksaimniecības postītājus, ka šobrīd Latvija ir pilna ar noplēstiem karkasiem, ka laukos ir iznīcinātas ēkas, šķūņi, kūtis, kuras tai brīdī šķita nevienam nevajadzīgas. Un tagad mēs sākam atkal kaut ko atjaunot, jo dzīve, kā redzams, Latvijā turpināsies. Šī lidlauka noplēšana ir gluži tāds pats process un fakts, par kuru pēc pāris gadiem mēs teiksim - ai un vai, vai tad tā vajadzēja! Tas ir viens no lielākajiem un krietnākajiem lidlaukiem vispār šeit, Eiropas centrā. Pēc speciālistu vērtējuma tas varēs būt kā rezerves lidlauks "Buran" nolaišanās vajadzībām. Es domāju, ka kosmosa kuģi "Buran" vai "Shutte" šeit nelaidīsies, bet noplēst viņu tikai tāpēc, lai dažas privātfirmas lētāk uzbūvētu dažas piestātnes Liepājas ostā, manuprāt, nav saprātīgi, lai neteiktu skaļāk. Mēs varētu ieekonomēt pēc dažādu ekspertu, nu, tādiem varbūt ne precīziem aprēķiniem, par tiem var diskutēt, dažus, nu, ne dažus, bet 100 tūkstošus dolāru. Lai šādu lidlauku uzbūvētu, vajag vismaz 30 miljonus dolāru. Par tā tehnisko ekspluatāciju un šuvju aizdarināšanu, protams, es negribu spriest, mēs ar Gūtmaņa kungu neesam aviācijas speciālisti, bet tam ir izdarīts kapitālais remonts 1992.gadā un tā ekspluatācijas termiņš pēc tam ir 25 gadi. Tā apgalvo lidotāji, kuriem es vienkārši esmu spiests ticēt, jo, nu, šeit neviens lielāks eksperts nav pierādījis pretējo. Cienītie kolēģi, mēs gluži vienkārši nedrīkstam postīt to, kas var noderēt tuvākā vai tālākā nākotnē.

Un pēdējais aspekts, kas attiecas tieši uz vaiņodiešiem pašiem. Es jau pieminēju šo privāto firmu ieinteresētību un nerēķināšanos ar vaiņodiešu vēlmēm, vajadzībām un ieinteresētību šajā lidlaukā. Jūs saprotat, ja arī mēs varam ar ekspertiem un ar tālākiem aprēķiniem pierādīt vaiņodiešiem, ka viņiem nekad šis lidlauks nebūs vajadzīgs, kaut gan rekultivēt viņu nevar un neko tur jaunu arī neizdarīs tanī vietā, tad viņiem, šim pagastam ir jāgūst tiešs labums no lidlauka nojaukšanas. Viņiem ir jāsaņem pilna atlīdzība, realizējot šīs plātnes. Viņi ir sava pagasta un sava novada patrioti, viņi saka un es esmu pārliecināts, ka šo lidlauku bez viņu piekrišanas neviens nenojauks. Tie, kuri bija Vaiņodē, tiekoties ar iedzīvotājiem, kas bija sanākuši simtiem to redzēja. Tik revolucionāru atmosfēru es piedzīvoju tikai Saldū, kad saldenieki devās uz poligonu gāž apkārt žogu un dzīt ārā krievu armiju. Tāda revolucionāra situācija šobrīd ir Vaiņodē un ar to arī vajag rēķināties. Vaiņodē lidlauks ir no 1914.gada. Viņi teica — kad Ulmanis bija pie varas, vai tā bija, nezinu, tad aizveda šos angārus, cepelīnu angārus un uzbūvēja Rīgā tirgu, lai gan ar to pašlaik lepoties Latvija nevar, ar šo Centrāltirgu, kur saimnieko, nu, nelatvieši. Bet principā tas ir Latvijas centrā, šeit, Rīgā, atvests. Pēc tam šis lidlauks ir būvēts, un viņi tur strādājuši šķūtīs un šo lidlauku paši ir būvējuši. Pārdzīvojuši visas rusifikācijas un neērtības, kamēr tur darbojās un pastāvēja šajā Vaiņodes pilsētiņā krievu armija, un tagad, bez saskaņošanas ar viņiem, bez pierādīšanas, ka tiešām viņiem būs labums, ja to lidlauku nojauks, mēs vienkārši dažām privātfirmām atdodam Vaiņodes lidlauku nojaukšanai, nerēķinoties ar turienes iedzīvotāju interesēm un nepierādot, ka šis lidlauks nav vajadzīgs Latvijai un viņiem, bet viņi par to saņems, teiksim, tik daudz budžetā naudas, ka varēs sakārtot Vaiņodes pilsētu, veidot citas ražotnes, sakārtot zemnieku saimniecības, lai atdzīvotos arī Vaiņodes novads, nojaucot šo lidlauku, nevis uzplauktu dažas ostas piestātnes Liepājā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais, lūdzu! Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Jautājums ir par to, kā šī lidlauka nojaukšana sekmēs Latvijas attīstību, vai tas būtu Liepājas ostas mērogā vai rajona vai visas valsts mērogā. Šeit atkal ir tā situācija, kad mēs it kā nopostām vienu objektu, lai celtu otru. Un vai tādā veidā mēs savu valsti sakārtosim un kaut ko daudz paveiksim Latvijas jaunuzbūvē? Šeit ir vairāki svarīgi jautājumi, kas ir tiešā saistībā ar šī lidlauka likteni. Viens ir par mūsu nākotnes iecerēm kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Vai ir pienākusi tā diena, kad mēs iesim ar cepuri rokā un teiksim — jā, ņemiet mūs NATO par pilntiesīgu dalībvalsti, kaut mēs savus lidlaukus esam nopostījuši, mūsu bruņotie spēki nav pārāk labi izveidoti, bet, lūdzu, ņemiet mūs NATO kā pilntiesīgu dalībvalsti un sargājiet mūs. Es ceru, ka tā diena nepienāks tādā veidā.

Tad otrs apstāklis, par kuru varētu runāt arī, ir gaisa telpas kontrole. Pirms kādas nedēļas ministrs Gūtmaņa kungs teica attiecībā uz gaisa kontroles jautājumu: Latvijas iedzīvotāji, guliet mierīgi ar gaisa kontroli viss ir kārtībā! Diemžēl šis teiktais neatbilst patiesībai. Fakts ir tāds, ka mums nav iespēju pilnībā gaisa kontroli veikt, un, ja arī mēs konstatējam kādu gaisa kontroles pārkāpumu, mēs neko šajā jautājumā nevaram darīt šodien. Un tā, tagad arī pie tās atbildes, jāsaka, ministra Iesalnieka kunga atbilde par reģionālo attīstību ir atklāta, bet būtībā tā saka, ka tāda attīstības analīze nav veikta, un, man liekas, tā arī būtu jāveic, tāpat kā jāizvērtē tie pirmie divi svarīgie jautājumi par to, vai šo objektu vajadzētu iznīcināt, lai palīdzētu Liepājas ostai. Liepājas ostai ir vajadzības, tur bez piestātnēm ir vajadzīgas arī modernas iekraušanas un izkraušanas ierīces, jāpagarina dzelzceļa līnijas. Bet ar šo vien maz kas būs līdzēts. Tādēļ es domāju, ka ir jāatliek šī steidzīgā objekta nopostīšana, kamēr nav pilnībā izvērtēts šis solis — vai tas neizrādīsies kļūmīgs solis, kuru mēs nākotnē nožēlosim. Un es arī gribēju piebilst, ka Vaiņodes un apkārtnes iedzīvotāji ir gatavi savu lidlauku aizstāvēt un viņi negulēs mierīgi, ja šis nopostīšanas projekts tiks iesākts. Tādēļ vēlreiz to rūpīgi vajag pārdomāt un izanalizēt, pirms pie šī neatgriezeniskā soļa mēs ķeramies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais, lūdzu, deputāts Pēteris Tabūns, LNNK!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie deputāti! Es nācu tribīnē tāpēc, ka esmu Pieprasījumu komisijas loceklis, un Pieprasījumu komisijā šis jautājums tika diezgan pamatīgi apspriests. Tur piedalījās Satiksmes ministrijas cilvēki, vadība, bija no Vaiņodes cilvēki atbraukuši un bija arī vēl citi speciālisti pieaicināti. Domas dalījās Pieprasījumu komisijā, bet mans viedoklis ir, lūk, kāds. Es domāju, ka Satiksmes ministrija, un te es attiecinu to uz valdību, iet vieglākās pretestības ceļu. Ir ļoti vienkārši paņemt, noārdīt un ielikt šīs plātnes Liepājas ostas rekonstruēšanā, kas ir, protams, nepieciešama. Bet, man rodas jautājums – vai Liepājas osta netiktu uzlabota, pilnveidota, ja tur tuvumā nebūtu šī Vaiņodes lidlauka un ja nebūtu šīs iespējas tās plātnes no turienes paņemt? Valdība, Satiksmes ministrija par to diemžēl nav domājusi.

Un man izskatījās, Pieprasījumu komisijā klausoties visu ieinteresēto pušu viedokļus, ka Satiksmes ministrija, valdība patiešām izvēlējusies šo vieglākās pretestības ceļu. Bet tā ir dzīvošana vienai dienai. Tā līdzinās tauriņdejai. Diemžēl jāsaka šie vārdi, jo šo lidlauku varētu izmantot un izmanto jau šodien. Un vajadzētu izvērtēt patiešām – te jau par to Rozentāla kungs un Kalniņa kungs runāja, padomāt drusciņ tālākā nākotnē. Padomāt gadu, divus un varbūt pat desmit uz priekšu. Pie tam, speciālisti ir novērtējuši un vietējās varas vīri arī, ka, iespējams, varētu ņemt šīs plātnes no stāvlaukumiem, nevis demontēt skrejceļu, tas būtu arī viens no risinājumiem, tā sakot, vilks paēdis un kaza dzīva. Bet vienkārši tā uzreiz noārdīt šo lidlauku, šo skrejceļu nav prāta darbs. Ne velti vaiņodieši ir gatavi gandrīz tā, kā Rozentāla kungs teica, es teikšu citiem vārdiem, ņemt dakšas rokās un aizstāvēt, lai tas nenotiktu. Un es domāju, ka derētu arī Satiksmes ministrijas līmenī padomāt, protams, tas viņai nebūtu jādomā, bet valdības līmenī vajadzētu domāt arī varbūt par Vaiņodes kā tādas attīstību, jo cilvēki par to domā, ir uztraukušies. Tur laikam jūtams arī stiprā mērā kā dauzviet citur Latvijā šis bezdarbs un daudzas citas šīs lietas. Tāpēc es domāju, ka tik vienkārši izvēlēties, kā mums teica Gūtmaņa kungs, šo variantu nebūtu prāta darbs. Un es domāju, ka pie šīs lietas jāķeras klāt daudz nopietnāk, jāizvērtē tā no daudziem redzes punktiem, šajā virzienā, kas attiecas uz lidlaukiem visā republikā, nav nemaz šāda vērtējuma par visiem lidlaukiem kopumā, tāpat kā diemžēl valdībai nav koncepcijas vispār. Valsts attīstības koncepciju mēs īsti neesam redzējuši, arī par attiecīgām nozarēm ne. Tā arī šis moments ir palaists garām un tiek iets mazākās pretestības ceļš, es vēlreiz atkārtoju.

Sēdes vadītājs. Paldies Tabūna kungam! Nākamajam vārds ir deputātam Lagzdiņam, "Latvijas ceļš", bet ir palikušas septiņas minūtes līdz... Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).Godāto Saeimas priekšsēdētāja biedri! Godātie deputāti! Tā kā es esmu liepājnieks un mani ir ievēlējuši, pirmkārt, Liepājas pilsētas un Liepājas rajona iedzīvotāji, tad es arī esmu spiests un man ir pienākums runāt par šo sasāpējušo problēmu. Jebkurš smags jautājums ir jārisina, vadoties no visas valsts interešu pozīcijām. Ko nozīmē šajā gadījumā risināt jautājumu no valsts interešu pozīcijām? Vaiņodē ir bezdarbs. Katrs otrais vaiņodnieks ir bezdarbnieks. Liepājā katrs septītais iedzīvotājs ir bez darba. Kādēļ viņi ir bez darba? Tādēļ, ka no Vaiņodes ir aizgājis Krievijas karaspēks, kurā strādāja ļoti daudzi Vaiņodes iedzīvotāji, ir izjukusi paju sabiedrība, ir likvidētas vairāku ražošanas uzņēmumu filiāles. Liepājā bezdarbs ir tādēļ, ka ļoti vāji strādā osta, tā neattīstās, nav kravu apgrozības. Un viens no iemesliem ir tas, ka osta ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Tātad Vaiņodes lidlauka jautājums, manuprāt, būtu jāatrisina tā, lai apmierināti būtu gan Vaiņodes iedzīvotāji, gan Liepājas iedzīvotāji. Un, proti, manuprāt, būtu Vaiņodes lidlauks jānodod Vaiņodes pašvaldībai, un Vaiņodes pašvaldība ar Liepājas ostas vadību, ar Liepājas pilsētas vadību un Liepājas rajona vadību vienotos par Vaiņodes lidlauka izmantošanu. Galvenā nelaime, manuprāt, ir tā, ka šis jautājums tika risināts, nesaskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, proti, konkrētajā gadījumā ar, Vaiņodes pašvaldību un Vaiņodes iedzīvotājiem. Tas netika vispusīgi apspriests, netika atklāti apspriests. Lēmums, manuprāt, tika pieņemts sasteigti, un man ir tāda iekšēja pārliecība, ka, ja šo lidlauku nodotu Vaiņodei, tad agri vai vēlu par pieņemamu summu šīs plātnes tomēr, godātie kolēģi, tiktu pārdotas Liepājas rajona vai pilsētas pašvaldībai un nodotas ostas labiekārtošanai. Būsim reālisti. Kalniņa kungs, nekādi NATO "boingi" šeit nelidos un nebūs nekāda kara lidlauka šeit. Atcerieties pirmskara Latvijas laikus – tad Latvijas valdība izmantoja militāriem mērķiem piekto daļu valsts budžeta. Vai šobrīd mēs varam atļauties bruņoties un šeit kādus kara lidlaukus iekārtot? Nu, būsim reālisti! Nemuļķosim tautu! Atcerēsimies kaut vai to, cik saimnieciski rīkojās mūsu senči divdesmitajos gados, arī izmantoja angārus, kurus vācu armija Pirmā pasaules kara laikā bija uzcēlusi un kuros glabājās cepelīni. Un kur tos izmantoja? Lielākā Eiropas tirgus iekārtošanai! Tā rīkojās mūsu saimnieki. Bet jebkura rīcība ir jāsaskaņo ar iedzīvotājiem, it īpaši tajos gadījumos, kad iedzīvotāji novesti izmisumā, kā tas ir Vaiņodes gadījumā. Es domāju, ka kopumā, stratēģiski Satiksmes ministrijas rīcība ir pareiza, bet vajag materiāli ieinteresēt attiecīgās pašvaldības un attiecīgo pašvaldību iedzīvotājus šajā rīcībā. Tādēļ, manuprāt, būtu jāizveido īpaša komisija, kurā ieietu valdības pārstāvji, Liepājas pilsētas pārstāvji, Liepājas rajona pārstāvji, Vaiņodes pašvaldības pārstāvji, un kopīgi jāatrisina šī problēma, jo šodien šis jautājums tiek risināts, tuvojoties vēlēšanām, un atsevišķi politiskie spēki spekulē uz to, ka Vaiņodē ir bezdarbs. Un, manuprāt, šeit galvenais iemesls ir nevis rūpes par Vaiņodes iedzīvotājiem, bet domas par nākošajām vēlēšanām. Tāda ir, manuprāt, patiesība. Es esmu bijis Vaiņodē pēdējā laikā varākas reizes un ticies un runājis ar iedzīvotājiem par šiem jautājumiem. Un zinu jau ļoti sen šo problēmu. Es jau savu priekšlikumu pateicu, godātie kolēģi, un es to uzturēšu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu uzmanību reģistrācijai! Reģistrējamies! Pēc pārtraukuma pirmais runās debatēs deputāts Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu reģistrējamies! Paldies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Folkmanes kundzi nolasīt trūkstošos deputātus!

Pirms saņemam rezultātus, gribu godājamiem kolēģiem atgādināt, ka Saeimas Prezidijs bija noteicis, bet tehniskas kļūdas dēļ tas nav atspoguļots darba kārtībā, – Saeimas sēde šodien notiek līdz pulksten 7.30 vakarā, kad tiks izsludināts pārtraukums līdz rītdienai, jo sēde notiek divas dienas. Gan šodien, gan rīt ir viena un tā pati sēde.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Mariss Andersons, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Anatolijs Gorbunovs, Edvīns Inkēns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Ludmila Kuprijanova, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Aida Prēdele...

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele ir zālē.

I.Folkmane. Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Anita Stankēviča un Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums 30 minūtes - līdz pulksten 4 pēcpusdienā.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas! Pulkstenis ir četri pēcpusdienā. Mēs atsākam darbu plenārsēdē.

Vārds debatēs deputātam Ābiķa kungam, "Latvijas ceļš", un gatavojas deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Zemnieku savienības biedri! Es speciāli gribu jums adresēt manis teikto, kas nebūs visai gari. Es domāju, ka viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem tautsaimniekiem, es atkārtoju, izcilākajiem tautsaimniekiem — Kārlis Ulmanis, tā tēlaini izsakoties, jau divreiz ir savā kapā apgriezies uz otriem sāniem. Pirmo reizi, es domāju, viņš apgriezās uz otriem sāniem, kad arī bija runa par aviāciju, par kosmosu, kad viens no jūsu partijas vadošajiem cilvēkiem — Berķa kungs — atgriezās no sava ceļojuma uz Kanāriju salām, pareizāk sakot, no konferences, kurā apsprieda tautsaimniecības problēmas saistībā ar kosmosu, un faktiski gandrīz vienīgais secinājums, ko viņš bija guvis tanī konferencē, par ko es pārliecinājos, dzirdot viņa preses konferenci televīzijā, bija tas, ka zeme no augšas izskatās vai nu kā maza bērna kakas vai kūkas. Es precīzi neatceros, ko viņš teica. Tas ir pirmais.

Otrkārt. Es domāju, ka šodien, dzirdot šos jūsu argumentus, otrreiz Kārlis Ulmanis apgriezās kapā uz otriem sāniem, jo te jau Lagzdiņa kungs pilnīgi pareizi pieminēja to pirmskara faktu, ka Kārlis Ulmanis bija viens no tās idejas īstenotājiem. Neskatoties uz to, ka Latvijai neapšaubāmi arī pirms kara bija vajadzīga sava patstāvīga aviācija, toreiz tautsaimniekiem pietika veselā saprāta, lai cepelīnu angārus, kas bija uzbūvēti kara laikā, pārvestu uz Rīgu un izveidotu, kā jau te Lagzdiņa kungs teica, tajā laikā modernāko un lielāko tirgu Eiropā. Šajā sakarībā būtiski ir tas, ka mūsu transporta ministrijai tomēr ir transporta infrastruktūras attīstības koncepcija līdz 2010.gadam. Un skaidrs, ka šīs koncepcijas pamatā ir ekonomiskas dabas jautājumi, jo neapšaubāmi tikai tad mēs varēsim piesaistīt ārzemju investīcijas, ja Latvijā būs pareizi sakārtota un attīstīta transporta infrastruktūra. Šajā sakarībā es domāju, ka mums šo jautājumu ne tik daudz vajadzēja uzdot Satiksmes ministrijai, kā Ikaunieka kungam, jo kam gan citam, ja ne Reģionālās attīstības ministrijai arī būtu jābūt koncepcijai par to, kā mēs Latviju reģionāli attīstām un kā mēs reģionāli attīstām arī transporta infrastruktūru.

Un pēdējais. Es simtprocentīgi piekrītu Lagzdiņa kungam tajā apsvērumā, ka neapšaubāmi, nojaucot šo lidlauku un šo teritoriju labiekārtojot, šajos darbos jāiesaista vietējie iedzīvotāji, lai viņiem būtu darbs, un neapšaubāmi līdz ar to, lemjot šo jautājumu, obligāta ir vietējās pašvaldības piedalīšanās. Vēlreiz es atkārtoju: netaisīsim populismu tur, kur tā nav, jo visu jautājumu sakārtošanas pamatā ir sekmīga tautsaimniecības attīstība, sakārtotība un tā tālāk, bet nevis kaut kādi populistiskas dabas apsvērumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS). Es domāju, ka visus mūs šeit vieno, arī sevišķi divus iepriekšējos runātājus, viens veselais saprāts. Manuprāt, starp mūsu apspriesto problēmu un piedāvāto lēmuma projektu un Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga teikto nav pretrunu. Piemēram, Lagzdiņa kungs teica, ka viņš vairākkārt bijis Vaiņodē. Bet kāpēc tad šobrīd ir tāds konflikts ar vietējiem cilvēkiem? Vai tiešām mūsu valstī, lai pārliecinātos par virzību, kurp mēs šobrīd ejam, trūkst tikai Tjaņaņmiņas laukuma? Ko mēs gribam, kādā veidā mēs piespiedīsim tos cilvēkus — vai ar argumentiem vai runāsim, vai ar tankiem, vai varbūt mobilo pulku sūtīsim, lai viņus noliktu malā? Tas ir tas jautājums, par ko mēs šobrīd runājam. Un vienīgi. Un te nekādu pretrunu nav. Nekādas viena vai otra aizskaršanas vai kaut kādas politiskās ambīcijas, jo tomēr šis jautājums ir novests tik tālu, ka cilvēki praktiski gulsies priekšā šīm mašīnām, jo risinājums, protams, ir tur uz vietas. Bet tas risinājums ir sarunu, kompromisa ceļš, un mēs to piedāvājam. Nevis ar spēku piedāvājot varbūt kaut kādā veidā risināt šo jautājumu. Šeit es neredzu tiešām nekādu pretrunu.

Tātad runājot pēc būtības. Par lidlaukiem šobrīd šīs koncepcijas tomēr, manuprāt, nav. Ja būtu šī apstiprinātā koncepcija un kāds būtu pateicis, ka Latvijā būs viens lidlauks vai divi, Vaiņodes nebūs, tas tomēr arī būtu savādāk. Šis Vaiņodes jautājums iet iekšā kontekstā, tajā koncepcijā, kuru varētu īstenot. Šobrīd nav šīs koncepcijas, neviens šobrīd nav konceptuāli pateicis, ka šis lidlauks nebūs vajadzīgs.

Sakarā ar lidojumiem šeit jau tiek runāts ne pirmo reizi. Tas ir par nacionālo aviokompāniju statusu, par to konkursu, kas ir saistīts ar SAS. Tas ir tas, ka šīs koncepcijas trūkums un kaut kādas vienotas politikas trūkums šajā jautājumā diemžēl rada problēmas, diskusijas un konfliktus. Nevajadzīgus. Bet šeit ir principā tomēr vainojama valdība, kam šīs koncepcijas nav. Šī valdība jau strādā nepilnus septiņus mēnešus, tas ir, jau vairāk nekā pusi laika, ko strādāja iepriekšējā valdība, un pirmo 100 dienu iestrādāšanās periods jau it kā ir garām. Un šobrīd vajadzētu būt arī risinājumam.

Otrs būtiskākais, kā jau es teicu, ir šis kompromiss, politiskais izlīgums ne tikai šeit, Saeimā, starp partijām, bet arī uz vietas. Nedrīkst risināt šo jautājumu ar spēku! Šobrīd šo Ministru kabineta rīkojumu savādākā veidā kā ar mobilā pulka vai armijas iesaistīšanu es neredzu iespēju atrisināt. Tur aizsūta Aviācijas departamenta otrās šķiras ierēdņus, bet neviens no vadītājiem nebrauc uz Vaiņodi ar šiem cilvēkiem runāt. Jo ir bailes. Mūsējie, kad bija aizbraukuši, tad teica, ka tur noskaņa ir tāda, ka visus strīpiņā salikt, bet diemžēl tie, kas ir atbildīgi par šo politiku, nebrauc un nerunā ar cilvēkiem, un nemeklē šo risinājumu.

Arī citi lidlauki, tātad Aizsardzības ministrijas pārziņā esošie. Tātad Jēkabpils lidlauks, Lielvārdes lidlauks un Tukuma lidlauks. Jēkabpils lidlauks, kuru pašvaldība ir nosargājusi, arī ir vesela problēma, kurai šobrīd nav risinājuma. Kaut gan ir arī firmas, kas gribētu strādāt.

Otrs. Vai starp Vaiņodi un Liepājas ostas attīstību Zemnieku savienība šeit rada problēmu un ir pret Liepājas ostas vai Latvijas priekšrocību izmantošanu? Nekādā ziņā! Manuprāt, šis jautājums nav nostādīts pretstatā. Jo Liepājas ostas attīstība, tas, ka pret iepriekšējo gadu kravu apgrozījums ir pieaudzis par 256 procentiem un sasniedzis 1,1 miljonu, ir neapšaubāmi liels plus, bet, lai šī osta attīstītos, ir vajadzīga koncepcija, kāda ir galvenā ostas attīstības stratēģija. Un šeit arī nav, manuprāt, vēl tas izlemts, jo, manuprāt, šeit ir pārsvarā orientāciju uz prāmju satiksmi. Pa jūru no Rīgas līdz Liepājai ir jākuģo septiņas stundas, ar autotransportu divās trijās stundās var aizbraukt, un prāmju satiksme caur Liepājas ostu būtu viena no tām lietām, kas varētu attīstīties.

Otrs jautājums. Dzelzceļa infrastruktūra un mezgli. Ventspils—Liepāja. Vai Liepājas osta var attīstīties, atvedot tikai plātnes, neattīstot Liepājas dzelzceļā mezglu? Šeit valdības attieksme... Es biju tikties nevis ar vaiņodniekiem, es biju tikties ar ostas darbiniekiem. Tad šī izpausme, šis valdības atbalsts un domas par ostu nav, manuprāt, nekādas, jo neviens negrasās pateikt: "Draugi mīļie, jums ir naudiņa, taisiet to Liepājas ostas dzelzceļa mezglu! Valdībai tās šobrīd nav, un mēs netaisāmies un negrasāmies jums palīdzēt!" Ar plātnēm šeit acis Liepājas ostas attīstībai mēs neaizbāzīsim un neattīstīsim tikai ar šīm plātnēm šo ostu. Tas pats, kas ir šobrīd Ventspilī, kur jau ir nonācis līdz situācijai, ka ostā, kas dod lielu ieguldījumu, kas pagājušogad tranzīta apjomus ir kāpinājusi par 27 procentiem, ja Igaunijā palika 100 procenti un Lietuvā bija par 9 procentiem kritums, šobrīd cisternas iet no sliedēm nost. Vai tā ir valsts atbalsta politika? Vai valdošā koalīcija un valdība šobrīd tādā veidā atbalsta šo politiku? Es domāju, ka ne. Tāpēc neapšaubāmi es neredzu šeit pretrunu, mēs esam par izlīdzinātu politiku un par ostu attīstību kā vienu no Latvijas dabīgajām priekšrocībām. Ar koncepcijām, ar dažādiem risinājumiem, ar investīciju programmām, kas var risināt šos jautājumus pēc būtības. Jo, kā es jau teicu, plātnes Liepājas ostas attīstību neatrisina.

Vēl viens jautājums šajā sakarā ir jautājums par reģionālo politiku un konversiju. Mēs šo vārdu "konversija" praktiski nelietojam, jo it kā mums liela militāri rūpnieciskā kompleksa nebija, mums nav nekādu pasākumu šīs konversijas veikšanai, bet, manuprāt, sevišķi saistībā ar zinātni, ar tādām vietām kā Vaiņode, kas bija saistītas ar krievu karaspēka apkalpošanu, kas bija nodarbinātas, arī šādai reģionālai konversijas programmai ir jābūt tādā veidā, lai nebūtu tā, ka šie cilvēki, kas tikko cīnījās par krievu armijas izvešanu, pēc gada teiktu: mēs gribam atpakaļ, mums bija darbs. Un tas jau ir valstiskas politikas jautājums un šobrīd šīs politikas pilnīgs trūkums un jautājuma nerisināšana. Tāpēc šeit ir vairāki konteksti, un es tiešām gribētu, lai mēs atbalstītu varbūt šo ne pašā labākajā formulējumā iesniegto lēmuma projektu. Tātad šeit nekādu pretrunu, kā jau es teicu, starp mums un Lagzdiņa kungu un Ābiķa kungu nav. Atcelt šo lēmumu par nodošanu rajona un pilsētas pārziņā... Nodot pagastam un pēc tam šo jautājumu risināt. Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt šo lēmumu, un vēl visvairāk es aicinu, lai nebūtu nepieciešamības šādus jautājumus, ko var atrisināt uz vietas, kas ir jāatrisina uz vietas, mums apspriest Saeimā un tikai pēc šīs Saeimas apspriešanas varbūt sāktos kaut kādi pozitīvi risinājumi. Tiešām priecātos, ja šādas lietas Saeimā vairs nebūtu jāapspriež. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts tā ārpus kārtas pieteicās, satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Man liels prieks par to interesi, ko Zemnieku savienība beidzot izrāda par vienu no vissvarīgākajām mūsu valsts nozarēm - transportu un sakariem. Protams, man ļoti liels prieks, ka pēc Saeimas izmeklēšanas komisijas darba par "Telekom" varbūt tas projekts varēs turpināties. Es domāju, ka pēc šīs jautājumu šķēpraides, varēs attīstīties arī Liepājas osta, dzelzceļš un tā tālāk. Man, protams, ļoti žēl, ka koalīcijas partneri ir ar tik švaku atmiņu, ka viņi nezina, ka Satiksmes ministrijā ir nozares programma aviācijā gatava līdz 2010.gadam, ir nozares programma ostu attīstībā, nozares programma ceļu attīstībā, nozares programma sakaru attīstībā. Tās tiek realizētas, bet daudzi cilvēki ir maz informēti, un acīmredzot ļoti vērtīgi, ka mēs šeit jautājumus diskutējam un to informāciju dabūjam.

Man jāsaka Rozentāla kungam, ka kuģim "Buran" ir viena tāda īpašība, kuras dēļ krievi atteicās no šī kuģa, — viņš nolaižas un nevar vairs pacelties. Tā ka ar "Buran" tur nekas nesanāks mums tai Vaiņodē.

Tālāk es gribu akcentēt un pateikt, ka,dabīgi, ir viena tāda problēma. Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka Liepājas pilsētas un Liepājas rajona pašvaldībām — rajonā ieiet arī Vaiņodes pagasts — ir tiesības tos jautājumus risināt. Man jums jāsaka un Latvijas iedzīvotājiem jāsaka, ka Satiksmes ministrija nav nekāda būvorganizācija, nav nekāda biznesa organizācija, nav nekāda banka un nekas tamlīdzīgs. Bet Satiksmes ministrija ir tāpēc, lai veicinātu infrastruktūras attīstību tādos apstākļos, kad mūsu budžets knapi 2 procentus no savas naudas var ieguldīt investīcijās. Maz to investīciju. Es domāju, ka visi pasākumi, kas vērsti uz to, lai būtu tās investīcijas, ir pozitīvi. Neapšaubāmi man jāsaka, ka es biju viens no pirmajiem, kas aizbrauca uz Vaiņodi un skatījās, kā tur tika izdemolēta visa tā kara pilsētiņa un viss tas pārējais.

Es esmu bijis arī Liepājā un daudzās citās pilsētās un risinājis šos jautājumus. Es gribu jums pateikt, Bērziņa kungs, ka šovasar, jūlija mēnesī, Latvijas dzelzceļš iepērk no Austrijas mašīnu kompleksu, kas ļaus gadā izremontēt 400 kilometrus sliežu ceļu, tikai būtībā tā lieta ir tāda, ka tas nenāk no valsts atbalsta. Tas nāk ar sūrām un grūtām pūlēm, un man ir jāpateicas tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas "norija" to tarifu paaugstināšanu. Man jāsaka tā, ka mēs šodien nespējam subsidēt ne pasažieru transportu laukos, ne dzelzceļa pārvadājumus, kas maksā lielu naudu. Es domāju, ka ļoti pozitīvi un vērtīgi ir šādi jautājumi, kas pievērš uzmanību šai problēmai.

Tālāk es gribu teikt, ka mūsu Satversme neparedz, kā te rakstīts, "atcelt Ministru kabineta rīkojumu". Var uzdot Ministru kabinetam manā uztverē kopā ar Liepāju, ar Vaiņodi, ar Liepājas rajonu šo jautājumu sakārtot, jo neapšaubāmi ir jāņem vērā tas noskaņojums, kas valda Vaiņodē, bet to var darīt savādāk, var tracināt tos cilvēkus, kā tas tur notiek, un var normāli risināt šo jautājumu.

Man jāsaka Vaiņodes iedzīvotājiem, kas klausās, ka jūs māna, ja jūs saista ar kaut kādu gigantisku lidlauku Vaiņodē. Jums pareizi saka, ka jums vajadzīgs darbs, un tas darbs ir saistīts ar Liepājas reģionālo attīstību, ar liela transporta mezgla attīstību. Varbūt tur būs celulozes fabrika, es nezinu, kas tur būs. Dabīgi, ka vaiņodiešiem būs darbs, ja tās betona plāksnes tiks ņemtas un liktas lietā. Es vēlreiz akcentēju, ka Vaiņodē ir divi kara skrejceļi. Tas otrs kara skrejceļš tur paliek. Tur tās plāksnes ir apakšā un pa virsu noklāts asfalts. Tas tur stāv. Tur Berķa kungs un Kinnas kungs, un vēl pārējie Zemnieku savienības biedri, kas brauc uz saietiem ar lidmašīnām, varēs nolaisties. Un vēlreiz to sapulci noturēt. Nekas netiek postīts. Tiek būvēts. Bet mēs esam tādi pesimisti, ka mēs neredzam to, kas notiek. Mēs redzam visapkārt ienaidniekus. Es gribu jums teikt, ka Satiksmes ministrija nav tas ienaidnieks. Tā ka es uzskatu, ka šādā veidā šo lēmumu nevar pieņemt. Tas ir jāprecizē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Žīgura kungs, LNNK!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Mēs šeit dzirdējām dažādus pretējus viedokļus. Nu, beidzamais bija mūsu satiksmes ministra teiciens "purvā jau nu esam". Tā lidmašīna nolaidīsies purvā!

Bērziņa kungs domā pilnīgi pretējo. Es arī neesmu nekādas Zālamana gudrības grāmatas lasījis, bet es saprotu, ja mēs gribam ieiet Eiropā, tas nozīmē — NATO, tad šāds lidlauks mums ļoti labi atmaksātos, jo Liepāja ir viena no tām pilsētām, kura izveido kara ostu, un tas būtu mūsu nacionālajai drošībai. Un kur ir tāda kara osta, tur vajag gaisa aizsardzību, un šajā gadījumā šis lidlauks ļoti tam noderētu. Saprotams, es neesmu aizsardzības ministrs jeb kara ministrs, kas var šādus lēmumus taisīt, bet es tikai parādu to starpību, kur mēs esam nonākuši. Rīgā mēs aizstāvam savus zemniekus, kuri grib izpostīt Rīgas lidlauku, it kā lai mēs pārceltos uz Lielvārdi, kur arī ir lidlauks. To jau nu, saprotams, mēs nedarīsim, jo mūsu valsts interesēs tas nav. Šeit ir pilnīgi pretējais. Zemnieki grib paturēt šo lidlauku, cerot, ka tuvākajā nākotnē tas ienesīs viņiem naudu, dos darbu. Un tas jau nu ir pašreiz tas svarīgākais. Bet vai tie zemnieki ir tie, kas vislabāk atrisinās šo problēmu, es nedomāju. Un, ja arī mēs dzirdējām šādu pesimistisku mūsu satiksmes ministra runu, tad es domāju, ka tas atrisinājums atkal nebūs. Nu, kur tad nu būtu atrisinājums? Šai problēmai ir jāizveido viena darba grupa no ekspertiem, un varbūt Lauksaimniecības ministrija un Aizsardzības ministrija šo lietu pārrunātu visdrīzākajā laikā. Jo pārāk ilgi mēs arī nevaram gaidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies arī Žīgura kungam! Nākamais debatēs uzstājas deputāts Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija.

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Dzirdot Žīgura kunga teikto, jāsaprot, ka mums ir atkal viena komisija jāizveido vai Revīzijas komisija varbūt pārbaudīs šo jautājumu. Bet es gribētu teikt plašāk. Mums Latvijā ir divarpus miljoni iedzīvotāju. Tā ir pietiekoši maza valsts. Vai šobrīd, kad mēs runājam par to, ka mums, kā Žīgura kungs arī teica, noderētu viens kara lidlauks, jo kur ir kara osta, tur vajag pretgaisa aizsardzību, — vai šobrīd mēs esam tik bagāti, lai tagad šķiestu naudu un celtu vēl raķešu bāzes varbūt un aizstāvētu sevi? Ļoti pamatoti Gūtmaņa kungs runāja par to, ka ir šīs koncepcijas līdz 2010.gadam. Tik tiešām ir jāsaskaita sava naudiņa. Ir jāizrēķina tas, ko mēs varam un ko mēs nevaram. Vai Latvijai ir šobrīd vajadzīgi divi vai pieci, vai seši lidlauki? Tas taču nav jāizšķir šeit, populistiski diskutējot. Jautājums ir par to, cik efektīvs ir šis lidlauks Vaiņodē, cik viņš efektīvi var tikt izmantots Latvijas ekonomikā. Šobrīd man liekas, ka Latvija netaisās karot. Un netaisās šobrīd šīs raķešu bāzes un aizsardzības bāzes būvēt, un "boeingus" vai arī "buranus" pieņemt, kā te tika runāts. Runa ir par to, vai šobrīd šo lidlauku var izmantot efektīvi un no viņa gūt peļņu, tur dot darba vietas cilvēkiem un radīt kaut kādu iespēju ne tikai varbūt apsargāt to, bet arī iegūt kaut kādu konkrētu rezultātu. Ja šobrīd Satiksmes ministrija dod šo recepti, tādā gadījumā par to ir iespējams diskutēt. Ja mēs šobrīd runājam par to, ka mēs sēdēsim šeit un apsargāsim lidostu, kurai nav jēgas, tad, atvainojiet, šobrīd Latvijas koncepcijai nav jēgas, tādā gadījumā tas ir tik tiešām laika patēriņš. Un es arī aicinātu šobrīd, ņemot vērā, ka vienīgais jautājums ir par pašvaldību, par darba vietām. Ja šobrīd mēs redzam, ka šis lidlauks nes peļņu un var nest peļņu, tad es šaubos, vai tas tiks panākts ar aizsardzību vai, teiksim, raķešu bāzes būvēšanu. Tādā gadījumā ir jēga par kaut ko runāt. Pretējā gadījumā vienkārši mūsu budžeta deficītam mēs pievienosim vēl naudu un mēs šobrīd sūkstīsimies, ja varbūt 3000.gadā kāds "burans" tik tiešām tur nolaidīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies godājamie deputāti debatēs? Nav pieteikušies. Debates šajā jautājumā pabeigtas.

Godājamie kolēģi! Ir iesniegts lēmuma projekts, un saskaņā ar Kārtības rulli mēs viņa izskatīšanu nevaram atlikt uz citu sēdi vai arī nodot komisijām, tāpēc par šo Saeimas lēmuma projektu jāizlemj nekavējoties. Ir desmit deputātu paraksti, kas viņu iesniedz. Lūdzu, par šo projektu deputāts Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs nevaram balsot par šādu lēmuma projektu, jo viņš ir pretrunā ar Satversmi. Un tas pats 130.pants, ko citēja cienījamais Krastiņa kungs, nosaka, ka ir runa par to pašu sēdi. Mums ir sēde 5. un 6.aprīlī. Un 130.panta otrā daļa saka: "Ja nepieciešams, Saeima nosaka laiku priekšlikumu iesniegšanai." Man būtu ierosinājums dot iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus rīt līdz, teiksim, pulksten 10.00, nē, no rīta, lai rīt tātad varētu atgriezties pie šī jautājuma. Tas būs šīs pašas sēdes ietvaros. Jo šādā veidā viņš nav balsojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi pret šādu kārtību? Nav. Tātad saskaņā ar 130.panta otro daļu Saeima nosaka laiku priekšlikumu iesniegšanai par šo Saeimas lēmumu līdz rītdienai, 6.aprīlim, pulksten 10.00 no rīta. Paldies. Šis jautājums izskatīts šobrīd.

 

Nākamais ir piektās sadaļas jautājums " Par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata" . Dienas kārtības divpadsmitais jautājums - lēmuma projekts "Par Talsu rajona tiesas tiesneses Z. Deisones pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man kārtējo reizi ar nožēlu jāziņo, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi Talsu rajona tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas Zigrīdas Deisones personīgu iesniegumu par viņas atbrīvošanu no ieņemamā amata, proti, tiesneses un tiesas priekšsēdētājas amata, pirms termiņa. Lūdzu cienījamo Saeimu iesniegumu atbalstīt un atbrīvot Zigrīdu Deisoni no Talsu rajona tiesas tiesneses amata pirms termiņa. Lēmuma projekts jums ir izdalīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu godājamos deputātus sagatavoties balsošanai! Balsošana aizklāta, izmantojot mūsu elektronisko balsošanas sistēmu. Lūdzu deputātus, kuri vēlas piedalīties balsošanā, ieņemt savas vietas! Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoju - aizklāta balsošana. Paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 1, nē, atturas - 7. Tātad Talsu rajona tiesas tiesnese Deisone ir pirms termiņa atbrīvota no amata ar Saeimas lēmumu. Paldies!

 

Nākamais dienas kārtības jautājums, ņemot vērā tās izmaiņas, kuras mēs izdarījām, ir jautājums nr.67, un tas ir dokuments nr.373 - Saeimas lēmuma projekts "Par aicinājuma pieņemšanu sakarā ar karu Čečenijā" . Lūdzu, vai ir ziņotājs par šo aicinājumu? Deputāts Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! Šo aicinājumu mēs jau būtu, es ceru, pieņēmuši pagājušajā ceturtdienā, bet, kā jūs jau zināt, plenārsēde beidzās pirms laika un mēs nedabūjām to izskatīt. Jau tajā brīdī šis atkārtotais aicinājums no šī nama bija steidzams un vēl joprojām tāds arī paliek šinī brīdī, kad tik daudz cilvēku dzīvību ir apdraudētas vai arī jau izdziest. Tātad lūdzu jūs atbalstīt šo Saeimas aicinājumu mūsu prezidentam griezties nekavējoties pie Krievijas Federācijas prezidenta, parlamenta un valdības, lai pārtrauktu šo asinsizliešanu, kas ir izvērsusies par čečenu tautas genocīdu, pārtrauktu šo bezjēdzīgo postīšanas darbu. Pat Amerikas ārlietu ministrs Lorenss Kristofers 29.martā izteica savu nepatiku par to, ka Krievija, Krievijas Federācija līdz šim absolūti nekādā veidā nav reaģējusi uz pasaules sabiedrisko domu, kas vairākkārt ir viņas rīcību Čečenijā nosodījusi un aicinājusi pārtraukt šo bezjēdzīgo asinsizliešanu. Tā ka es lūdzu jūs šo aicinājumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir debatētāji par šo jautājumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par Saeimas lēmumu - pieņemt Saeimas aicinājumu ar to tekstu, kas jums ir izsniegts! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Aicinājums pieņemts. Atturas - 7. Es atvainojos, man cits redzes leņķis uz pulti. Paldies! Šis jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu nobalsotajām izmaiņām darba kārtībā ir jautājums nr.27, tātad "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" . Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Un, lūdzu, nosauciet arī dokumentus!

J.Lagzdiņš (LC). Dokuments nr.309. Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija likumprojektā ir saņēmusi 19 priekšlikumus un izdarījusi 15 grozījumus. Galvenokārt grozījumus ir iesnieguši Zemnieku savienības frakcijas deputāti, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti, kā arī atbildīgā komisija.

Pirmais priekšlikums ir par 1.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 5.punktu par grozījumu 1.panta pirmajā daļā. Tādējādi mēs atceļam otrajā lasījumā pieņemto grozījumu likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", kurš paredzēja redakcionāli precizēt 1.panta pirmo daļu, aizstājot vārdu "personas" ar vārdiem "fiziskas personas".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir kas sakāms? Nav. Akceptēts. Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Par 7.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt šo pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedra naudu nevar piedzīt tiesas ceļā." Ja jūs atceraties, godātie kolēģi, normu, kas nedeva tiesības piedzīt no politisko organizāciju biedriem iestāšanās naudu vai biedra naudu, mēs paredzējām likumā "Par politisko organizāciju finansēšanu", taču, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tika nolemts, ka šī norma ir jāietver tā saucamajā jumta likumā par sabiedriskajām organizācijām. Un komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar šādu normu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir kas piebilstams? Nav. Akceptēts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Par 9.pantu ir divi Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi. Pirmais ir šāds - 9.pantā aizstāt vārdu "būtiski" ar vārdu "nepārprotami". Šo priekšlikumu komisija ir pieņēmusi. Runa šajā pantā ir par sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumu un simboliku.

Otrais priekšlikums ir papildināt tekstu aiz vārdiem "Latvijā jau" ar vārdu "agrāk". Tātad Zemnieku savienība ierosina šo daļu izteikt šādā redakcijā:" Sabiedrisko organizāciju vai to apvienību nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir būtiski jāatšķiras no valsts iestāžu, uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu un Latvijā jau agrāk reģistrēto sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumiem, nosaukumu saīsinājumiem un simbolikas." Komisija nepieņēma tādēļ, ka, ja pieņemtu šo priekšlikumu, tad varētu Tieslietu ministrija atteikt reģistrēt tādas sabiedriskas un politiskas organizācijas, kuras ir bijušas reģistrētas, piemēram, trīsdesmitajos gados. Jo tās ir agrāk bijušas reģistrētas Latvijā. Bet šis ierobežojums jāattiecina tikai uz tām organizācijām, kuras šobrīd Tieslietu ministrijā ir reģistrētas, un nedrīkst reģistrēt jaunu organizāciju, kuras nosaukums vai nosaukuma saīsinājums būtiski neatšķiras no šobrīd jau reģistrēto, nevis kaut kad agrāk, pirms kara reģistrēto vai cara laikos reģistrēto, organizāciju nosaukuma.

Sēdes vadītājs. Paldies godājamiem deputātiem! Lūdzu, deputāts Rozentāls!

A.Rozentāls (LZS). Varbūt šeit ir neliela nesaprašanās, un varbūt es mēģināšu paskaidrot. Es saprotu, ka tika pieņemts mūsu priekšlikums "nepārprotami atšķiras", vai ne, tas tika pieņemts. Un "agrāk", nu, tas ir domāts, ka agrāk, ja ir viena organizācija vai politiskā partija ar tādu nosaukumu reģistrēta, tad tagad nevar reģistrēt ar nosaukumu, kurš nepārprotami neatšķiras no agrāk reģistrētā nosaukuma. Un tas būtu loģiski, ja... Mēs jau par to runājām... Ja tagad ir "Latvijas ceļš", tad mēs rīt nevaram reģistrēt "Latviešu ceļu", vai ne, jo nosaukumam taču būtiski ir jāatšķiras, citādi neviens cilvēks nesapratīs. Mūsu doma ir šāda un, man liekas, es izteicu pietiekami saprotami, ka, ja agrāk ir reģistrēta organizācija, tad pēc tam nevar reģistrēt ar nosaukumu, kurš nepārprotami neatšķiras no iepriekš reģistrētā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Atklāti sakot, nav būtiskas atšķirības, vai tiek pieņemts viens vai otrs priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka tas varbūt sarežģīs darbu, ja pieņems Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, Tieslietu ministrijai radīsies zināmas problēmas, bet es domāju, ka, praksē piemērojot likumu...

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Rozentāla kungs, Zemnieku savienība, pastāv uz balsojumu? Paldies! Lūdzu zvanīt! Par otro? Par noraidīto. Par pirmo nav iebildumu. Lūdzu balsošanu, un balsojam par Zemnieku savienības priekšlikumu pie 9. panta, par šo otro daļu, kuru bija noraidījusi atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 15, atturas - 11. Nav kvoruma... Atturas - 17. Paldies! Lūdzu dzēst!

Lūdzu vēlreiz zvanu, jo zālē ir acīm redzams kvorums. Lūdzu godājamos deputātus būt uzmanīgiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu pie 9. panta par komisijas noraidīto daļu. Lūdzu balsojam! Lūdzu, rezultātu! Par - 20, pret - 11, atturas - 32... pret - 17, atturas - 32. Nav pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpinām!

J.Lagzdiņš. Par 16. pantu. Atbildīgā komisija ierosina šā panta trešajā daļā vārdus "pildīt valsts funkcijas" aizstāt ar vārdiem "pildīt atsevišķas valsts funkcijas". Tas ir redakcionāls grozījums, es aicinātu to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, turpiniet!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir ļoti būtisks Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kuru komisija diemžēl noraidīja, jo komisija uzskatīja, ka šobrīd spēkā esošās sabiedrisko organizāciju likumā ietvertās normas pilnībā nodrošina tādu situāciju, ka netiek pieļauta jaunu sabiedrisko organizāciju reģistrēšana ar nosaukumu, kurš sakrīt vai ir līdzīgs ar jau iepriekš reģistrēto sabiedrisko organizāciju nosaukumu vai nosaukuma saīsinājumu.

Es atgādināšu šīs normas. Jau divarpus gadus spēkā esošajā likumā ir 9. pants, kurš nosaka, ka sabiedrisko organizāciju nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir būtiski jāatšķiras no valsts iestāžu, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un Latvijā jau reģistrēto sabiedrisko organizāciju nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas. Savukārt likumprojekta 12. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka sabiedrisko organizāciju reģistrācija tiek atlikta gadījumos, ja reģistrējamās organizācijas nosaukums un nosaukuma saīsinājums vai simbolika ir tāda, kas veidota, neievērojot 9. panta noteikumus. Ir problēmas šobrīd ar Latviešu zemnieku savienību, kuru diemžēl ir reģistrējusi man nesaprotamu iemeslu dēļ Tieslietu ministrija. Tās nosaukums tiešām ir līdzīgs jūsu organizācijas nosaukumam, it sevišķi nosaukuma saīsinājums. Tādā gadījumā ir jāgriežas tiesā un tiesas ceļā jāanulē šī reģistrācija, ja Tieslietu ministrijas attiecīgās amatpersonas ir kļūdījušās. Bet, ja prasītu, lai tiktu pārskatīti visu sabiedrisko organizāciju nosaukumi un pašas sabiedriskās organizācijas tagad nu vērtētu, vai viņu nosaukumi ir vai nav līdzīgi kādu iepriekš reģistrēto organizāciju nosaukumam, te varētu rasties sajukums. Šo problēmu, godātie kolēģi, Zemnieku savienība izvirzīja jau Augstākās padomes laikā, un jūsu vadība arī ļoti pamatoti uzstājās par šo problēmu un kopīgiem spēkiem mēs tieši tādu aizsargmehānismu, kurš ir šobrīd likumā, esam iestrādājuši. Šeit, manuprāt, nav likuma problēmas, bet attiecīgo valsts ierēdņu darba kvalitātes jautājums, kuri reģistrē sabiedriskās organizācijas un ir pieļāvuši, ka tiek reģistrētas organizācijas ar līdzīgiem nosaukumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai par šo jautājumu... Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es pilnībā piekrītu Lagzdiņa kungam, jo mēs iepazināmies arī ar Augstākajā padomē notikušās šī likuma apspriešanas stenogrammu, un tur tika uzdots šis jautājums, vai starp "Latvijas un latviešu" ir būtiska atšķirība vai nav un vai tiks pieļauta šī reģistrācija. Tiešām stenogramma uzrāda, ka likumdevējs jau apspriešanas gaitā ir pateicis, ka tā nevar reģistrēt. Bet ir jautājums, kāpēc Tieslietu ministrija ir nelikumīgi reģistrējusi un kāpēc šis lēmums šobrīd nav atcelts, jo nav nekāda naida - Latvijas Zemnieku savienība netaisās tiesāties ar Latviešu zemnieku savienību. Bet jautājums ir - kas ir noticis ar tiem ierēdņiem, kuri ir šo likumu šādā veidā traktējuši, jo, mūsuprāt, tas arī ir absolūti absurds un mēs pat neredzam šeit vajadzību liekai ažiotāžai un tiesāšanai. Ja ir šobrīd šī koncepcija par ierēdņu atestāciju un kvalifikāciju un tagad nāk kvalificēti, pārbaudīti ierēdņi... Bet diemžēl šī ierēdņu kvalifikācija... Kā es jau teicu, Valsts reformu ministrija šobrīd strādā kā pašvaldību lēmumu atcēlāja un pašvaldību apspiedēja, šīs institūcijas nemaz nestrādā un neskatās... Es vismaz nezinu formāli tādu gadījumu, kad kāds ierēdnis, kas patvaļīgi traktē likumu, būtu atlaists no darba vai kāds lēmums būtu kaut kādā veidā apstrīdēts tieši no šīs kvalitātes puses. Tāpēc, manuprāt, lai nebūtu pārpratumu, šī redakcija vēl skaidrāk pasaka to, jo tagad arī šo partiju skaits ir ļoti liels, ļoti daudzām partijām ir līdzīgi nosaukumi, piemēram, Demokrātiskā, Demokrātu partija... Ne jau Latviešu zemnieku savienībai vien ir šī problēma. Ja jau šī problēma būtu Latvijas Zemnieku savienībai vien, varbūt par to varētu nerunāt. Es zinu vairākas šīs problēmas, un, ja pašreiz šie ierēdņi nevar tās atrisināt, nu, tad jārisina tomēr ir likumā, lai būtu precīzāka šī pārreģistrācija un tālāk... Jo diezgan muļķīgi ir tiesāties par to, kas ir pilnībā, mūsuprāt, viennozīmīgi saprotams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas un cienījamais Bērziņa kungs! Ar likumu jūs šo problēmu neatrisināsiet, jo likumam nav atpakaļejoša spēka, rakstām vai nerakstām to iekšā, nav... Likums jau paredz to. Te jānoprotestē šāda reģistrācija, viņa jāatceļ, bet ne jau tas līdzēs, ka mēs ierakstīsim tagad tādu vai citādu formulējumu, atpakaļejoša spēka tam nav. Un tāpēc es aicinu jūs labāk noņemt nost un nemāžoties šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcija uztur šo balsojumu? Uztur. Paldies! Lūdzu zvanīt! Paldies! Lūdzu balsošanu, un balsojam par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas ierosinājumu papildināt likumprojektu ar jaunu punktu - 16.1. pantu. Lūdzu rezultātu! 14 - par... 19 - par, paldies, godājamie deputāti, 30 - pret un 16 - atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Deputāts Māris Graudiņš ierosina 21. panta trešo daļu papildināt ar šādu tekstu: ".. izņemot politisko partiju konferencēs bez attiecīgās politiskās partijas atļaujas." Šajā pantā iet runa par sabiedrisko organizāciju darbības atklātumu, un deputāts Māris Graudiņš ierosina paredzēt, ka masu informācijas līdzekļu žurnālisti var piedalīties politisko partiju konferencēs tikai tad, ja ir saņemta attiecīgās politiskās partijas atļauja. Māris Graudiņš šo priekšlikumu iesniedzis tādēļ, ka atsevišķās partijās konferences nav augstākās lēmējinstitūcijas, bet pilda tās funkcijas, ko daudzās partijās pilda valdes un domes. Pēc būtības komisija pieņēma šo priekšlikumu, precizējot likumprojekta 21. panta trešo daļu un izsakot to šādā redakcijā: "Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt sabiedrisko organizāciju augstāko lēmējinstitūciju - kopsapulču, kongresu un konferenču - sēdēs." Tātad, ja konference ir augstākā lēmējinstitūcija, tad neapšaubāmi žurnālisti var būt klāt, bet valdes sēdēs un domes sēdēs — tikai ar attiecīgās politiskās organizācijas atļauju. Tātad pēc būtības ir pieņemts šis priekšlikums.

Un tāda faktiski bija arī spēkā esošās redakcijas jēga, bet nebija vārdu "augstākās lēmējinstitūcijas".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamajam deputātam Graudiņam ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

Lūdzu, varam virzīties tālāk!

Turpinājums nākamajos numuros

J.Lagzdiņš. Arī nākamo priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Graudiņš, ierosinot 43. pantā svītrot vienu vienīgu vārdu, un proti, "kontrolētu". Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo mēs uzskatām, ka politiskajai partijai likumos un statūtos paredzētās kompetences ietvaros ir tiesības pārraudzīt , kontrolēt, uzraudzīt un sekot, kā parlamenta deputāti pilda attiecīgās politiskās organizācijas programmu un pilda savus pienākumus. Tas, mūsuprāt, ir viens no politiskās partijas uzdevumiem, lai nodrošinātu mūsu parlamentāro demokrātiju. Komisija ir pret ierosinājumu, ka varētu tikt dotas tiesības politisko organizāciju lēmējinstitūcijām atsaukt vienpersoniski deputātus, bet kontrolei pār deputātu darbību ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Labdien, cienījamie kolēģi! Šeit varētu rasties pārpratumi, kas šķietami varētu likties nevainīgi vienam otram, bet pirms divām nedēļām Saeimā mēs pieņēmām vēlēšanu likumu otrajā lasījumā, kur ar lielu pārsvaru nobalsojām, ka frakcijām nedrīkst dot tiesības izslēgt, piedodiet, ka, frakcijām izslēdzot deputātus, nedrīkst viņus izslēgt no Saeimas. Šeit varbūt rodas zināma analoģiska situācija, kurai varētu būt paradoksālas sekas, proti, te mēs gribam dot politiskajām partijām iespējas kontrolēt deputātu parlamentāro darbību, īstenojot savu programmu. Nu, te visnotaļ var rasties situācija, kur nav skaidrs, ko nozīmē šis vārds "kontrolēt". Kaut vai deputāts Leiškalns, kurš interesējas par lingvistiskiem jautājumiem un valodu, pilnībā nesaprot, vai "kontrolēt" nozīmē tikai pārbaudīt, vai tas nozīmē kaut ko spēcīgāku. Kad deputāts Lagzdiņš minēja "kontrolēt", viņš jau savā ievadā minēja zināmas atkāpes no tā, viņš teica "kontrolēt, pārraudzīt, sekot". Nu ja mēs sakām "pārraudzīt un sekot", tad man nebūtu nekādu iebildumu pret šo vārdu, bet mums nav pavisam skaidrs, vai šo vārdu "kontrolēt" nevarētu iztulkot iespējami ļoti plašā interpretācijā. Mēs Saeimā līdz šim jau esam redzējuši, ka ir radušās situācijas, kur ir bijusi šķelšanās, domstarpības starp partijas valdi un Saeimas frakciju atsevišķos gadījumos. Un ko mēs šādā situācijā tad darītu, ja politiskā organizācija, partija drīkst kontrolēt deputātu darbību? Vai tas nozīmē, ka tā drīkst noteikt darba kārtību šai frakcijai, vai tas nozīmē, ka tā drīkst noteikt, kādā secībā zināmus jautājumus izskatīt, vai ko? Tas ir visnotaļ pārāk miglaini, man liekas, un, ja būtu atkāpe uz Lagzdiņa kunga teikto "pārraudzīt, sekot" vai kaut kā tamlīdzīgi, tad, man liekas, te nevarētu rasties bažas par to, ka politiskās partijas ārpusparlamentārās institūcijas tiešām varētu kontrolēt deputātu darbību spēcīgākā izpratnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par šo jautājumu, lūdzu, vai vēl ir kādi deputāti pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanīt! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Māra Graudiņa ierosinājumu 43. pantā svītrot vārdu "kontrolēt". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 35 - par, pret - 9, atturas - 19. Deputāta Māra Graudiņa priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Līdz šim spēkā esošais likums paredzēja, ka par politisko organizāciju biedriem var būt kā Latvijas Republikas pilsoņi, tā arī personas, kas ir reģistrējušās Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā vai saņēmušas Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar spēkā esošo konstitucionālo likumu dibināt politiskās organizācijas var tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Mēs esam pieņēmuši jau pirmajā lasījumā grozījumus, ka dibināt politiskās organizācijas var ne mazāk kā 200 Latvijas Republikas pilsoņu. Savukārt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti ierosina dot tiesības kļūt par politiskās partijas biedriem tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Komisija faktiski daļēji pieņēma šo priekšlikumu, nosakot, ka Latvijā var tikt reģistrētas un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas, kurās ne mazāk kā puse no visiem biedriem ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad var iestāties politiskā organziācijā arī nepilsoņi, tikai nepilsoņu skaits nedrīkst būt lielāks par pusi. Šādu lēmumu komisija pieņēma tādēļ, ka tika ņemts vērā, ka saskaņā ar topošo vēlēšanu likumu tiesības izvirzīt deputātu kandidātus, iesniegt sarakstus būs tikai politiskajām organizācijām. Tātad veidot šo politisko sistēmu varēs tikai politiskās partijas, un, ja politiskajās partijās dominē nepilsoņi, tad, mūsuprāt, tas nebūtu īsti pareizi, ja parlamenta veidošanā