Ministru kabineta noteikumi Nr. 547

Rīgā 2023. gada 26. septembrī (prot. Nr. 47 33. §)

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 
4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, un dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes paredzēts patēriņam cilvēku uzturā un dzeršanai gan publiskās, gan privātās telpās, uztura pagatavošanai un izmantošanai mājsaimniecībā neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu vai cisternās (turpmāk – dzeramais ūdens).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. ūdens piegādātājs – komersants vai iestāde, kas piegādā dzeramo ūdeni ūdens piegādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā;

3.2. ūdensapgādes sistēma – ūdens piegādātāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina dzeramā ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi dzeramā ūdens piegādes pakalpojumu lietotājiem;

3.3. ūdensapgādes inženiertīkli – cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas starp publiskās vai privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un ūdens sadales inženiertīkliem. Ūdens piegādātājs nav atbildīgs par ūdensapgādes inženiertīkliem;

3.4. prioritāri objekti – stacionārās ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes iestādes, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumu;

3.5. apdraudējums – bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks faktors dzeramajā ūdenī vai cits apstāklis, kas potenciāli var radīt kaitējumu cilvēku veselībai;

3.6. bīstams notikums – notikums, kas rada apdraudējumus dzeramā ūdensapgādes sistēmā vai tos nenovērš;

3.7. risks – bīstama notikuma iespējamības un seku nopietnības kombinācija, ja apdraudējums un bīstams notikums notiek dzeramā ūdensapgādes sistēmā;

3.8. kontrolsaraksts – ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātas vielas vai savienojumi, kuru atrašanās dzeramajā ūdenī rada ar veselību saistītus riskus;

3.9. orientējošā vērtība – kontrolsarakstā ietvertās vielas vai savienojuma koncentrācija, kuru pārsniedzot jāveic riska samazināšanas pasākumi.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni un fasētu dzeramo ūdeni;

4.2. dabīgo minerālūdeni, kas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni;

4.3. ūdeni, ko Zāļu valsts aģentūra atzinusi par zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību;

4.4. dzeramo ūdeni, ko izmanto tā, ka tas tieši vai netieši nerada draudus cilvēku veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija)  atzinums;

4.5. dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kurās ieguves apjoms nepārsniedz vidēji 10 m³ diennaktī, ja dzeramo ūdeni neizmanto publisko būvju ūdensapgādei vai nepiegādā, sniedzot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam.

5. Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, neattiecas šo noteikumu 22., 23., 25. punkts, 4.2. ​apakšnodaļa​, 54.1., 57.2., 57.3. apakšpunkts, 60. punkts, 7. un 8. nodaļa.

6. Uz ūdens piegādātājiem, kas piegādā dzeramo ūdeni publisko būvju ūdensapgādei vai komerciālas darbības ietvaros sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, kā arī piegādā dzeramo ūdeni vidēji mazāk par 10 m³ diennaktī vai piegādā dzeramo ūdeni mazāk par 50 personām, neattiecas šo noteikumu 8., 9., 22., 23., 24., 25. punkts, 4. nodaļa, 8. nodaļa.

7. Lai neradītu apdraudējumu un risku cilvēku veselībai, neviena rīcība vai pasākums, ko veic ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona šo noteikumu izpildei, tostarp ūdensapgādes iekārtu ekspluatācija, atjaunošana vai maiņa, nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti vai nepalielina piesārņojumu dzeramā ūdens ieguves vietās, radot draudus cilvēku veselībai.

8. Inspekcija publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ieguves vietas līdz patērētājam pārbauda minimālo prasību ievērošanu ūdens apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un veic ķīmisko maisījumu tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk ‒ Regula 2019/1020), kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

9. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda minimālo prasību ievērošanu filtrēšanas līdzekļiem un šo noteikumu 23. punktā minētajiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot filtrēšanas līdzekļu un materiālu tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu 2019/1020, kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

2. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām

10. Dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja ir veikti visi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, un ir ievēroti šādi nosacījumi:

10.1. dzeramais ūdens nesatur mikroorganismus, parazītus un vielas tādā koncentrācijā vai skaitā, kas var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai;

10.2. dzeramais ūdens atbilst kvalitātes standartiem jeb prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. un 4. punktā.

11. Pasākumi, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, balstās uz piesardzības principu un nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļauj dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

12. Dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā un 3. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām vietās, kur:

12.1. dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla tajā vietā objektā vai iestādē, kur dzeramo ūdeni saņem patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu;

12.2. dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā.

13. Ja ir konstatēts, ka dzeramā ūdens neatbilstību ir izraisījis ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai tā ekspluatācija, par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona. 

14. Ja no sadales tīkla piegādātais dzeramais ūdens objektā vai iestādē šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktajā vietā neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām:

14.1. inspekcija sniedz norādījumus ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai par jebkādiem iespējamiem korektīviem pasākumiem, ko tas varētu veikt;

14.2. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem inspekcijas norādījumiem un, ja nepieciešams, tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes un samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes;

14.3. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic.

15. Ja, nosakot šo noteikumu 1. pielikumā minētos dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus, ūdens paraugā atrod Escherichia coli vai enterokokus, dzeramā ūdens piegādātājs pēc šīs informācijas saņemšanas nekavējoties veic šajā punktā noteikto mikrobioloģisko rādītāju atkārtotu testēšanu.

16. Atkarībā no vietas, kur konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām vai dzeramā ūdens organoleptisko rādītāju pārmaiņas, korektīvos pasākumus īsteno:

16.1. ūdens piegādātājs, kas ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz piederības robežai;

16.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

17. Ja dzeramā ūdens neatbilstība var radīt draudus cilvēku veselībai, šo noteikumu 16. punktā minētais korektīvo pasākumu īstenotājs nekavējoties īsteno korektīvus pasākumus, lai noteiktu neatbilstības cēloni un to novērstu, nepieļaujot iespējamos draudus cilvēku veselībai. Korektīvos pasākumus nosaka un veic prioritārā secībā, ņemot vērā, cik lielā mērā attiecīgā rādītāja vērtība ir pārsniegta un kāds ir iespējamais apdraudējums cilvēku veselībai.

18. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajām Veselības inspekcijas tiesībām izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai un, ja nepieciešams, aizliedz vai stingri ierobežo dzeramā ūdens izmantošanu, kā arī veic citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai. Ja inspekcija aizliedz dzeramā ūdens izmantošanu, pašvaldība nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens izmantošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens izmantošanas pārtraukums vai ierobežojums.

19. Par apdraudējumu cilvēku veselībai uzskatāma neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju vērtībām, ja vien neatbilstību attiecīgajai rādītāja vērtībai inspekcija neuzskata par nenozīmīgu.

20. Konstatējot tādu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ūdens piegādātājs vai ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nekavējoties pēc šīs informācijas saņemšanas rakstiski informē inspekciju un, konsultējoties ar inspekciju, veic šādus pasākumus iedzīvotāju informēšanai:

20.1. brīdina skartos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;

20.2. sniedz patērētājiem vajadzīgos ieteikumus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni, un šo informāciju atjauno vismaz vienu reizi mēnesī līdz patērētāju informēšanai par šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto apdraudējuma novēršanu;

20.3. informē patērētājus, ja apdraudējums cilvēku veselībai ir novērsts un pakalpojums atsākts normālā režīmā.

21. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 1. pielikumā ietvertā kontrolsaraksta viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz orientējošo vērtību, tiek īstenoti šādi pasākumi:

21.1. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem veikt kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu monitoringu;

21.2. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai ūdens piegādātāja izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod veikt izmaiņas ūdens apstrādē;

21.3. par kontrolsarakstā ietvertas vielas vai savienojuma orientējošās vērtības pārsnieguma gadījumu inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē attiecīgās vielas vai savienojuma monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī) atbilstoši šo noteikumu 45.2. apakšpunktam;

21.4. ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.

22. Ūdens piegādātājs, ievērojot piesardzību, nodrošina ūdens sagatavošanā un apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu efektīvu, drošu un pienācīgu pārvaldību un tīrību, tajā skaitā izmantojot attiecīgos Eiropas standartus konkrētiem apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem un filtrēšanas līdzekļiem, kā arī nodrošina kontroles institūcijām piekļuvi dokumentiem, kas apliecina dzeramā ūdens apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu lietošanas pārvaldību.

23. Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi, filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un materiāli, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās vai esošās iekārtās, ja tiek veikta to atjaunošana, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šādām prasībām:

23.1. tieši vai netieši neapdraud cilvēku veselību, ņemot vērā dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības;

23.2. nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;

23.3. neveicina mikroorganismu augšanu;

23.4. nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā, nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi;

23.5. nepieļauj ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

24. Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Veselības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 22. punktā minēto prasību nodrošināšanai dzeramā ūdens sagatavošanā. 

25. Ja materiāli, kas ir paredzēti saskarei ar dzeramo ūdeni, ieskaitot tajos izmantotos gala materiālus, atbilst minimālajām higiēnas prasībām materiāliem saskarē ar dzeramo ūdeni, tiek uzskatīts, ka šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunkta prasības ir izpildītas.

3. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde

26. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrādā, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:

26.1. uzraudzīt dzeramā ūdens kvalitātes un drošības pasākumu efektivitāti, lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ūdens ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei un apliecinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs;

26.2. sniegt informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un atbilstību šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajām prasībām un 1. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām;

26.3. nodrošināt informāciju efektīvāko dzeramā ūdens korektīvo un apstrādes pasākumu izvēlei, lai mazinātu apdraudējumu cilvēka veselībai.

27. Ūdens piegādātājs, saskaņojot ar inspekciju, izveido monitoringa programmu šajos noteikumos noteiktajam dzeramajam ūdenim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktu. Monitoringa programmu pielāgo piegādes apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai, ņemot vērā sateces baseina ūdens ieguves vietas novērtēšanas rezultātus, un atbilstoši šo noteikumu 4.3. apakšnodaļai, ņemot vērā ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātus.

28. Monitoringa programma:

28.1. ietver vienu vai abas  šādas daļas:

28.1.1. atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana;

28.1.2. pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi;

28.2. papildus šo noteikumu 28.1. apakšpunkta nosacījumiem monitoringa programma var ietvert arī:

28.2.1. ūdensapgādes sistēmas aprīkojuma un tehniskās apkopes pārbaužu dokumentāciju;

28.2.2. ūdens ieguves apgabala un ūdens apstrādes, glabāšanas un sadales infrastruktūras pārbaužu dokumentāciju.

29. Monitoringa programmā ietver šādus rādītājus:

29.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu un papildu rādītāju monitoringu, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā, tajā skaitā tos, kuru iekļaušanas nepieciešamību monitoringa programmā nosaka veiktais ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu;

29.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu ūdensapgādes inženiertīklā, ja to nepieciešamību nosaka ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtējums;  

29.3. šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā noteikto operacionālo monitoringu;

29.4. kontrolsarakstā iekļauto vielu un savienojumu monitoringu;

29.5. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

30. Monitoringa programmas īsteno, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī:

30.1. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti raksturojošajiem minimāli nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem A grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.1. apakšpunktu, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, veicot operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam;

30.2. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic auditmonitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens drošumu un kvalitāti kopumā raksturojošajiem B grupas mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un indikatorrādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.2. apakšpunktu, kā arī par kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem;

30.3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 3. pielikumam;

30.4. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla monitoringu atbilstoši šo noteikumu 65.2. apakšpunktam.

31. Dzeramā ūdens monitoringa paraugus ņem tā, lai tie raksturotu dzeramā ūdens kvalitāti visa gada garumā un visā teritoriālajā ūdens piegādes zonā. Paraugu ņemšanas punktus ietver ar inspekciju saskaņotajā monitoringa programmā. Paraugu ņemšanas vietas izvēlas un paraugus ņem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām šādās vietās:

31.1. no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu un nav noteikta cita parauga ņemšanas vieta;

31.2. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens tiek piegādāts cisternā.

32. Ja šo noteikumu 31.1. vai 31.2. apakšpunktā minētajās paraugu ņemšanas vietās dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā līdz ūdens cauruļvada ievadei ēkas ūdensapgādes inženiertīklā vai cisternas pildīšanas vietai, lai noteiktu neatbilstības vietu.

33. Ūdens piegādātājs katru gadu līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādā kārtējā monitoringa programmu, kā arī atbilstoši šo noteikumu 84. punktam radioaktīvo vielu monitoringa programmu, saskaņo tās ar inspekciju un atbilstoši tām īsteno monitoringu. Ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. tabulā noteiktajam auditmonitoringa veikšanas biežumam līdz attiecīgā gada 1. janvārim izstrādā auditmonitoringa programmu, saskaņo to ar inspekciju un atbilstoši tai īsteno auditmonitoringu. Ūdens piegādātājs auditmonitoringa programmā iekļauj arī kontrolsarakstā iekļautu vielu vai savienojumu. 

34. Inspekcija uztur informāciju par atbilstoši šo noteikumu 33. punktam saskaņotajām monitoringa programmām. 

35. Izstrādājot monitoringa programmu, tās izstrādātājs ņem vērā šo noteikumu 39.1. un 39.2. apakšpunktā minētos riska novērtējuma rezultātus atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. nodaļai.

36. Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētā kārtējā monitoringa izmaksas sedz ūdens piegādātājs. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētā monitoringa izmaksas atbilstoši šo noteikumu 121. punktam sedz ūdens piegādātājs.

37. Ja, pamatojoties uz personas iesniegumu, ir konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu 1. , 2.  un  3. pielikumā noteiktajām nekaitīguma prasībām, izdevumus par ūdens paraugu testēšanu, ja neatbilstība konstatēta pirms ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, sedz ūdens piegādātājs, bet, ja neatbilstība konstatēta pēc ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, izdevumus sedz ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

4. Riska novērtējuma izmantošana dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādē

4.1. Riska novērtēšanas vispārīgās prasības

38. Dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām riska novērtēšanas prasībām, kas aptver visu piegādes ķēdi no sateces baseina, ūdens ieguves, apstrādes, glabāšanas un sadales līdz šo noteikumu 12. punktā norādītajai atbilstības vietai.

39. Riska novērtēšanu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:

39.1. dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu riska novērtēšanu un riska pārvaldību veic saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšnodaļu;

39.2. katras ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, kas aptver dzeramā ūdens ieguvi, apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai, veic ūdens piegādātāji saskaņā ar šo noteikumu 4.3. apakšnodaļu. Ūdens piegādātāji, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m³ ūdens diennaktī vai apkalpo mazāk par 50 personām, riska novērtējumu var veikt brīvprātīgi;

39.3. ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu prioritārajos objektos veic objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 4.4. apakšnodaļu. Pārējos objektos ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu var veikt brīvprātīgi.

40. Inspekcija var atbrīvot ūdens piegādātājus, kas piegādā vidēji 10–100 m³ ūdens diennaktī vai apkalpo 50–500 cilvēkus, no pienākuma veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, ja inspekcija ir izvērtējusi, ka šāds atbrīvojums neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti. Šāda atbrīvojuma gadījumā ūdens piegādātāji, attiecībā uz kuriem noteikts atbrīvojums, veic regulāru monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 28., 29., 30. un 31. punktu.

4.2. Dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseina riska novērtēšana

41. Vienotu metodiku dzeramā ūdens ieguves vietas sateces baseina (turpmāk – sateces baseins) noteikšanai un kartēšanai izstrādā, kā arī sateces baseinus nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

42. Gan esošām, gan jaunām dzeramā ūdens ieguves vietām sateces baseina sākotnējo riska novērtējumu veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina veiktā riska novērtējuma pieejamību ūdens piegādātājiem un inspekcijai.

43. Sateces baseina riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu, kā arī saskaņošanu ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru nodrošina ūdens piegādātājs, kas dzeramā ūdens piegādei izmanto sateces baseinā esošo dzeramā ūdens ieguves vietu. Sateces baseina riska novērtējumu ūdens piegādātājs pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

44. Sateces baseina riska novērtēšanā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs: 

44.1. izmanto informāciju, kas ietverta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, upju baseinu raksturojumā un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā;

44.2. izmanto valsts vides monitoringa datus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību veiktās hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus;

44.3. ietver sateces baseina raksturojumu, tai skaitā informāciju par sateces baseina platību, tajā esošajām ūdens ieguves vietām, ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteiktajām aizsargjoslām, zemes lietošanas veidiem, noteci un pazemes ūdeņu krājumu papildināšanos. Informāciju par sateces baseina platību un aizsargjoslām attēlo arī kā telpiskos datus;

44.4. apraksta apdraudējumus un iespējamos bīstamos notikumus konkrētajā sateces baseinā un novērtē riskus, ko tie var radīt dzeramā ūdens nekaitīgumam un kvalitātei, identificējot riskus, kas var izraisīt cilvēku veselību apdraudošu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos;

44.5. izvērtē gan ūdens piegādātāja, gan par valsts vides monitoringu un dzeramā ūdens auditmonitoringu atbildīgo iestāžu veiktā monitoringa rezultātus, tai skaitā atbilstoši šo noteikumu 45. punktam veiktā monitoringa rezultātus.

45. Atbilstoši šo noteikumu 44. punktam veiktajā riska novērtējumā identificētajiem apdraudējumiem un bīstamajiem notikumiem, riska novērtējuma secinājumiem, inspekcijas un ūdens piegādātāju sniegtajai informācijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:

45.1. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus ūdens piegādātāja veiktajā neapstrādātā ūdens monitoringā un informē ūdens piegādātāju par papildus novērojamo rādītāju sarakstu,  iekļaujot šo informāciju attiecīgā sateces baseina riska novērtējumā;   

45.2. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas sateces baseins vai ar kuriem tas ir saistīts, attiecīgi lemjot par grozījumu ierosināšanu Vides monitoringa programmā un pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa plānā kārtējam gadam. Minētā monitoringa rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

46. Lemjot par šo noteikumu ​45. punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izvērtē vismaz:

46.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktos rādītājus;

46.2. pazemes ūdeņu piesārņojošās vielas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kurām noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības; 

46.3. prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

46.4. upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos upju baseiniem specifiskos piesārņotājus;

46.5. citas piesārņojošās vielas un apdraudējumus, kurus ir būtiski kontrolēt dzeramajā ūdenī konkrētajā sateces baseinā konstatēto apdraudējumu un iespējamo bīstamo notikumu dēļ; 

46.6. dabā sastopamas vielas, kas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, lietojot dzeramo ūdeni;

46.7. kontrolsarakstā iekļautās vielas un savienojumus.

47. Ūdens piegādātājs, kas veic monitoringu sateces baseinā, neapstrādātā ūdenī vai atbilstoši šo noteikumu 45.1. apakšpunktam, reizi gadā iesniedz veiktā monitoringa rezultātus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

48. Atbilstoši šo noteikumu 45. punktam  veicamo papildus monitorējamo rādītāju sarakstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pārskata, ja: 

48.1. ir grozīti normatīvie akti, ar kuriem noteikti šo noteikumu 46. punktā minētie rādītāji; 

48.2. šāda nepieciešamība konstatēta, pārskatot un atjaunojot sateces baseina riska novērtējumu; 

48.3. šāda nepieciešamība konstatēta, izvērtējot ūdens piegādātāja sniegtos datus, tai skaitā ja uz to norāda piesārņojuma izmaiņu tendences vai ir novērotas vielu, piesārņotāju vai citu rādītāju netipiskas koncentrācijas vai vērtības;

48.4. ja tiek ierīkota jauna ūdens ieguves vieta.

49. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties informē par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un inspekciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod:

49.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ietvert atbilstošus preventīvos un ietekmes samazināšanas pasākumus upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī paredzēt atbilstošus novērojumus Vides monitoringa programmā;

49.2. Valsts vides dienestam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī ņemt vērā sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma rezultātus, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izsniedzot tehniskos noteikumus.

50. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību novērot noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju klātbūtni, koncentrācijas un to izmaiņu tendences neapstrādātā ūdenī vai dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam atbilstoši papildināt dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa programmu.

51. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību samazināt noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens apstrādi.     

52. Ja sateces baseina riska novērtējums un ūdens piegādātāja veiktā monitoringa rezultāti liecina, ka sateces baseinā nepastāv apdraudējumi, riski un citi iepriekš paredzami apstākļi, kas dzeramā ūdens kvalitāti varētu pasliktināt tādā mērā, ka tas varētu radīt risku cilvēku veselībai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par to informē inspekciju. Inspekcija atļauj ūdens piegādātājam pārskatīt dzeramā ūdens monitoringa programmu, izslēdzot no tās attiecīgos rādītājus vai arī samazinot attiecīgo rādītāju monitoringa biežumu un neietverot tos ūdensapgādes sistēmas riska novērtējumā. Iepriekšminētais neattiecas uz šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā uzskaitītajiem rādītājiem.                                 

53. Inspekcija informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par ūdens piegādātāju, kam piemērotas šo noteikumu 50., 51. un 52. punkta prasības. Pārskatot Vides monitoringa programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz attiecīgo rādītāju monitoringu virszemes vai pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas attiecīgais sateces baseins.

4.3. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana

54. Ūdens piegādātājs veic riska novērtējumu un regulāri (bet ne retāk kā reizi sešos gados) pārskata un atjauno riska pārvaldības pasākumus. Riska novērtējumu var izstrādāt arī ārpakalpojuma sniedzējs pēc ūdens piegādātāja pieprasījuma. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanā:

54.1. ņem vērā atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai veiktos ūdens ieguves vietas sateces baseina riska novērtēšanas un riska pārvaldības rezultātus;

54.2. ietver aprakstu par ūdensapgādes sistēmu, sākot ar ieguves vietu, ūdens apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai;

54.3. identificē apdraudējumus un bīstamus notikumus ūdensapgādes sistēmā un ietver to risku novērtējumu, ko tie sakarā ar dzeramā ūdens lietošanu varētu radīt cilvēku veselībai, ņemot vērā riskus, kurus rada klimata pārmaiņas, ūdens zudumi un noplūdes no cauruļvadiem;

54.4. var izmantot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" tīmekļvietnē pieejamo ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas veidni.

55. Ja riska novērtējumu izstrādā ārpakalpojuma sniedzējs, ūdens piegādātājs sniedz nepieciešamo informāciju riska novērtējumam.

56. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana attiecas uz šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitītajiem rādītājiem un saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu noteiktajiem papildu rādītājiem.

57. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šādus riska pārvaldības pasākumus:

57.1. īsteno kontroles pasākumus, lai novērstu un mazinātu tos ūdensapgādes sistēmā identificētos riskus, kas varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti; 

57.2. īsteno kontroles pasākumus ūdensapgādes sistēmā papildus pasākumiem, kas jau paredzēti vai īstenoti attiecībā uz risku mazināšanu, kuri varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar sateces baseinu pārvaldības plāniem tiem sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas; 

57.3. īsteno piegādes apstākļiem pielāgotu operacionālā monitoringa programmu; 

57.4. ja dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, nodrošina, ka tiek validēta dezinfekcijas efektivitāte, lai jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem būtu pēc iespējas zemāks, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti, jebkāds piesārņojums ar apstrādes ķimikālijām būtu pēc iespējas zemāks un jebkādas vielas, kas paliek ūdenī, neapdraudētu šo noteikumu 10. punktā minēto vispārīgo pienākumu izpildi; 

57.5. pārbauda, vai ūdensapgādes sistēmā izmantotie materiāli, apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šo noteikumu 22. un 23. punktā minētajām prasībām. 

58. Riska novērtējuma rezultātā ūdens piegādātājs var atkāpties no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 2. pielikumā minētā paraugu ņemšanas biežuma saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu.

59. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājam samazina rādītāja monitoringa biežumu vai svītro kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta (izņemot šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētos pamata rādītājus),  ja inspekcijai ir informācija, ka, to darot, netiks apdraudēta dzeramā ūdens kvalitāte. Rādītāja monitoringa biežumu samazina vai kādu rādītāju svītro no monitorējamo rādītāju saraksta šādos gadījumos: 

59.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu; 

59.2. ja rādītājs var rasties tikai konkrēta apstrādes paņēmiena vai dezinfekcijas metodes izmantošanas rezultātā un ūdens piegādātājs neizmanto minēto paņēmienu vai metodi; 

59.3. ja ir izpildīti visi šie nosacījumi: 

59.3.1. paraugu ņemšanas vieta un biežums tiek noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā mainību un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tā koncentrāciju, ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā noteiktās atbilstības vietas; 

59.3.2. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 60 % no rādītāja vērtības; 

59.3.3. attiecībā uz kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 30 % no rādītāja vērtības; 

59.3.4. par konkrēta rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta lemj, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ņemot vērā dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultātus un apstiprinot, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums; 

59.3.5. ja rādītāja paraugu ņemšanas biežuma samazināšanai vai rādītāja izņemšanai no monitorējamo rādītāju saraksta riska novērtēšana apstiprina, ka nevar saprātīgi paredzēt nevienu faktoru, kas varētu pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.

60. Ja ūdens piegādātājam ir atļauts samazināt rādītāja monitoringa biežumu vai svītrot kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, kā minēts šo noteikumu 59.1. apakšpunktā, ūdens piegādātājs nodrošina, ka tiek veikts minēto rādītāju pienācīgs monitorings, kad tiek pārskatīts riska novērtējums un riska pārvaldība attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas. 

61. Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka šo noteikumu 59.3.2., 59.3.3., 59.3.4. un 59.3.5. apakšpunktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz 2021. gada 12. janvārim, minētos monitoringa rezultātus no šīs dienas var izmantot, lai pielāgotu monitoringu pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas. 

62. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājiem paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu vai monitoringa biežumu šādos gadījumos:

62.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas; 

62.2. ja ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā  noteikto rādītāju sarakstu vai šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām; 

62.3. ja ir radušās aizdomas par apdraudējumu cilvēku veselībai un vajadzīgs papildu monitorings, lai kontrolētu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā neiekļautus rādītājus; 

62.4. ja ir jāsniedz šo noteikumu 26.1. apakšpunktā paredzētais apliecinājums, lai apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs. 

63. Saskaņā ar šo noteikumu  62.2. un 62.3. apakšpunktu noteiktās papildu rādītāju vērtības atbilst vismaz šo noteikumu 10.1. apakšpunkta prasībām. 

64. Ja monitoringa pielāgojumi jau ir īstenoti pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", inspekcija var izvērtēt, vai iespējams apstiprināt iepriekšējā pielāgotā monitoringa derīgumu, neprasot veikt monitoringu atbilstoši šo noteikumu 59.3.2. un 59.3.3. apakšpunktam vēl vismaz trīs gadus no visai dzeramā ūdens piegādes zonai raksturīgiem paraugu ņemšanas punktiem.

4.4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšana

65. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu, kuru pārskata un atjauno ne retāk kā reizi sešos gados un kurā ietilpst:

65.1. iespējamo risku vispārīga analīze, kas saistīta ar ūdensapgādes inženiertīkla un tā izstrādājumu un materiālu radītajiem riskiem un par to, vai šie iespējamie riski ietekmē ūdens kvalitāti vietā, kur tas izplūst pa krānu, kas ir paredzēts dzeramā ūdens lietošanai un;

65.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings objektos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 65.1. apakšpunktu veiktajā vispārējā novērtēšanā ir identificēti konkrēti riski ūdens kvalitātei un cilvēku veselībai.

66. Šo noteikumu 65.1. apakšpunktā minēto analīzi par iespējamiem riskiem un šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu attiecībā uz Legionella spp. baktērijām un svinu īsteno tikai prioritārajiem objektiem. Pārējo ēku ūdensapgādes inženiertīklu riska analīzi un 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu īsteno brīvprātīgi, ja vien citā veidā nav konstatēts risks cilvēku veselībai.

67. Ja ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai vai ja Legionella spp. baktēriju un svina monitoringā tiek konstatēts, ka viens vai abi rādītāji neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4. punkta rādītāju vērtībām, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu neatbilstības risku.

68. Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar ūdensapgādes inženiertīklu visās ēkās:

68.1. inspekcija informē patērētājus, kā arī publisku un privātu telpu īpašniekus vai to pilnvarotas personas par pasākumiem, ar ko novērš vai mazina risku, ka ūdensapgādes inženiertīkla dēļ dzeramais ūdens neatbilst kvalitātes standartiem;

68.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona informē patērētājus par dzeramā ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst minēto risku atkārtošanos;

68.3. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona attiecībā uz Legionella spp. baktērijām nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un ar risku samērīgi kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos legionelozes uzliesmojumus, bet attiecībā uz svinu, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, veic pasākumus no svina izgatavoto detaļu aizstāšanai esošajās ūdensapgādes inženiertīkla sistēmās.

5. Dzeramā ūdens monitoringa programmu izpildes kontrole

69. Inspekcijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists, īstenojot monitoringa programmu vai veicot tās uzraudzību, ir tiesīgs, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt jebkuru ūdens piegādātāju.

70. Ūdens piegādātājs informē inspekciju par kārtējā monitoringa un auditmonitoringa rezultātiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu "Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai". 

71. Ja monitoringā konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām un:

71.1. monitoringu ir īstenojis ūdens piegādātājs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) elektroniska dokumenta veidā par to informē inspekciju;

71.2. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) par to informē inspekciju un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – Radiācijas drošības centrs).

72. Ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai, monitoringa īstenotājs nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas par to informē inspekciju.

73. Dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā. 

74. Dzeramā ūdens analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, validē akreditēta laboratorija.

75. Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 4. pielikumā:

75.1. analīzes metodes, kas nav minētas šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā, var izmantot, ja ar tām iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat droši kā tie, kurus sniedz šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā noteiktās metodes;

75.2. rādītājiem, kuri minēti šo noteikumu 4. pielikuma 3. punktā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst šo noteikumu 74. punktā un 4. pielikumā noteiktajām prasībām.

76. Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3 "Ūdens kvalitāte ‒ Paraugu ņemšana ‒ 3. daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām".

77. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, ūdensapgādes sistēmas iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc atjaunošanas, kas veikta pēc avārijas, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā.

78. Īstenojot šo noteikumu 77. punktā minēto profilaktisko dezinfekciju, ūdens piegādātājs kontrolē šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. un 3.16. apakšpunktā noteiktos rādītājus, dezinfekcijas efektivitāti un dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni, saskaņojot ar inspekciju konkrēto izmeklējumu programmu.

79. Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai rādītājiem, kas nav ietverti šo noteikumu 1. pielikumā, vai radušās pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu vai toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādā daudzumā, kas apdraud cilvēku veselību, inspekcija:

79.1. izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu iesniegto ūdens piegādātāja, publiskas būves vai daudzdzīvokļu nama īpašnieka vai tā pilnvarotas personas informāciju;

79.2. pēc šo noteikumu 79.1. apakšpunktā minētās informācijas izvērtēšanas nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai atkarībā no pārsniegtajiem rādītājiem un rādītāju maksimālo vērtību pārsniegšanas pakāpes. Inspekcija dzeramā ūdens piegādātājam, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama īpašniekam vai tā pilnvarotai personai var uzdot veikt papildu aukstā un karstā ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus, kā arī ūdensapgādes inženiertīkla iekārtu un cauruļvadu dezinfekciju;

79.3. ja radusies neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētajām rādītāju vērtībām, inspekcijas uzdotie korektīvie pasākumi ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai ietver šo noteikumu 68. punktā un 79.2. apakšpunktā noteiktos pasākumus;

79.4. var ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens izmantošanu;

79.5. papildus šo noteikumu 20.1. apakšpunkta nosacījumiem savā tīmekļvietnē izvieto brīdinājumu patērētājiem par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp par lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;

79.6. sniedz informāciju ūdens piegādātājam, lai tas varētu ziņot patērētājiem par dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumu, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni;

79.7. papildus šo noteikumu 20.3. apakšpunkta nosacījumiem informē sabiedrību, ka iepriekš noteiktais apdraudējums cilvēku veselībai dzeramā ūdens neatbilstības dēļ vairs nepastāv.

6. Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

80. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.

81. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir tiesīgs neveikt radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 3. pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību.

82. Ūdens piegādātājs, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu, veic šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju kontroli.

83. Inspekcija ar Radiācijas drošības centru saskaņo nosakāmos radioaktivitātes līmeņa rādītājus un vietas, kurās nepieciešams šo rādītāju monitorings.

84. Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, ūdens piegādātājs monitoringa programmā iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju kontroli un to saskaņo ar inspekciju atbilstoši šo noteikumu 33. punktam.

85. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus:

85.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs elektroniski nosūta inspekcijai pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš rezultāti ir pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram;

85.2. šo noteikumu 84. punktā minētajā gadījumā ūdens piegādātājs elektroniski nosūta inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš monitoringa rezultāti ir pieejami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.

86. Ja pārsniegta šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus cilvēku veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības īsteno bez šā punkta pirmajā teikumā minētās izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.

87. Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, kas cisternās nav pildīts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, nosaka inspekcija, saskaņojot to ar Radiācijas drošības centru.

88. Ja kalendāra gadā radona, indikatīvās dozas (ID) vai tritija vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram vai ūdens piegādātājam ir tiesības neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, par to informējot inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam.

89. Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.

90. Ja dzeramais ūdens ir apstrādāts radionuklīdu līmeņa samazināšanai, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu attīrīšanas efektivitātes kontrolei. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.

91. Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Radiācijas drošības centrs nekavējoties informē inspekciju par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai aizsargātu cilvēkus pret jonizējošo starojumu. Inspekcija nodrošina, ka iedzīvotājiem nekavējoties tiek paziņots par apdraudējumu un īstenotajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.

7. Pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana dzeramajam ūdenim

92. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu var piešķirt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas). Īpašas normas var piešķirt uz trim gadiem attiecībā uz  šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā noteikto ķīmisko rādītāju vērtībām vai šo noteikumu 1. pielikumā  neietverto papildu rādītāju vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 29.1. apakšpunktu vai 62. punktu. Īpašas normas nenosaka fasētam dzeramajam ūdenim un dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās.

93. Šo noteikumu 92. punktā minētās īpašās normas nosaka tikai šādos gadījumos:

93.1. dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins;

93.2. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir konstatēti jauni piesārņojuma rādītāji;

93.3. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, konstatēta iepriekš neparedzēta vai izveidojusies ārkārtas situācija, kas var uz laiku ierobežotā apjomā izraisīt rādītāju vērtību pārsniegšanu.

94. Iesniegumu par īpašo normu noteikšanu ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz inspekcijā.

95. Iesniegumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim iesniedzējs norāda šādu informāciju:

95.1. īpašu normu noteikšanas pamatojumu un priekšlikumus par maksimāli pieļaujamām īpašajām normām un to monitoringu paredzamajā laikposmā;

95.2. iepriekšējos monitoringa un kontroles rezultātus par rādītājiem, kuriem paredzēts piemērot īpašas normas. Ja iesniegumu iesniedz par noteikto īpašo normu termiņa pagarināšanu, norāda arī informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem iepriekšējā īpašo normu piemērošanas laikposmā;

95.3. par teritoriju, kurā piemērojamas īpašas normas, un iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā;

95.4. par piegādātā dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;

95.5. par īpašu normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;

95.6. dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanas korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, kurā ir ietverta informācija par:

95.6.1. korektīvajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, pamatojoties uz ūdens piegādātāja pārbaudes rezultātiem par neatbilstības vietas noteikšanu un dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem ūdens paraugos no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ārējā ūdensapgādes tīklā un ūdens ieguves vietā atbilstoši rādītājiem, kam piemērotas īpašas normas. Pārbaudi organizē ūdens piegādātājs. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu;

95.6.2. sagatavotajiem projektiem ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai, dzeramā ūdens neatbilstību novēršanai;

95.6.3. plānotajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanai;

95.6.4. plānotajiem projekta pasākumiem, norādot darbu grafiku un konkrētus pasākumu izpildes termiņus;

95.6.5. korektīvā rīcības plāna pārskatīšanu vai aktualizāciju. Korektīvo rīcības plānu pārskata un aktualizē vismaz reizi gadā;

95.7. par laikposmu, kurā nepieciešams piemērot īpašas normas.

96. Inspekcija izskata iesniegumu, izvērtē ūdens piegādātāja ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un neatbilstību ūdens kvalitātes prasībām un:

96.1. ja inspekcija neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2. punkta prasībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neiekļautajiem papildu rādītājiem ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem neatbilstību var novērst 30 dienu laikā pēc tās konstatēšanas, inspekcija uz šo konkrēto laiku nosaka maksimālās pieļaujamās attiecīgā rādītāja vērtības un atbilstošu korektīvo pasākumu izpildi;

96.2. nosaka īpašas normas, izsniedzot atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un īstenojamiem korektīvajiem pasākumiem. Lēmumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim inspekcija norāda šo noteikumu 95. punktā minēto informāciju vai nosaka aizliegumu dzeramā ūdens izmantošanai un korektīvos pasākumus neatbilstības novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļu.

97. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu noteiktā neatbilstība minēto rādītāju vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ilgāka par 30 kalendāra dienām, inspekcija piemēro šo noteikumu 96.2. apakšpunktā noteiktās prasības par īpašās normas piemērošanu.

98. Iesniedzējs viena mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz inspekcijā informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs inspekcijā iesniedz paskaidrojumu.

99. Ja noteiktas īpašas normas, inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētajā lēmumā.

100. Piešķirto īpašo normu perioda beigās inspekcija izvērtē veikto korektīvo pasākumu rezultātus dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes problēmu novēršanai.

101. Šo noteikumu 92. punktā noteikto īpašo normu piemērošanu, izņemot šo noteikumu 93.3. apakšpunktu,  ievērojot šo noteikumu 93. punkta prasības, var ārkārtēju apstākļu dēļ pagarināt otrreiz vēl uz trijiem gadiem.

102. Nosakot šo noteikumu 101. punktā minēto pagarinājumu, inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par otrā pagarinājuma nepieciešamību.

103. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu ir noteiktas maksimālās pieļaujamā rādītāja vērtības vai saskaņā ar šo noteikumu 96.2. apakšpunktu ir noteiktas īpašas normas, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, rādītājiem, kam piemērotas maksimālās pieļaujamās rādītāja vērtības vai īpašas normas, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē. Informācijā ietver brīdinājumu noteiktām iedzīvotāju grupām, ja īpašās normas tām var radīt apdraudējumu. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē, vietējos preses izdevumos un izvieto ēku pārvaldīšanas saimnieciskās darbības veicēja publiski pieejamās telpās.

8. Informācija sabiedrībai un institūcijām

104. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama šo noteikumu 105. un 106. punktā norādītā informācija.

105. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka visas ar dzeramo ūdeni apgādātās personas vismaz reizi gadā bez pieprasījuma piemērotā un viegli pieejamā veidā saņem šādu informāciju:

105.1. dzeramā ūdens kvalitāte, tai skaitā arī indikatorrādītāji;

105.2. piegādātā dzeramā ūdens cena par litru un kubikmetru;

105.3. vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā – mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija;

105.4. mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecību vidējo patēriņu, ja šāda informācija ir pieejama saistībā ar šo noteikumu 105.3. apakšpunktu;

105.5. saite uz tīmekļvietni, kurā sniegta šajā nodaļā norādītā informācija.

106. Ūdens piegādātājs tiešsaistē viegli uztveramā veidā patērētājiem nodrošina šādu informāciju (patērētāji pēc pamatota pieprasījuma minētajai informācijai var piekļūt arī citā veidā):

106.1. attiecīgā ūdens piegādātāja identifikācija (nosaukums), apgādes teritorija, kā arī ūdens sagatavošanas metode, tostarp vispārīga informācija par izmantotajiem ūdens apstrādes un dezinfekcijas veidiem;

106.2. jaunākie monitoringa rezultāti, tostarp monitoringa biežums kopā ar attiecīgo rādītāju vērtībām. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki par vienu gadu, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos noteiktais monitoringa biežums atļauj citādi;

106.3. ūdens cietība, minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni – kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K);

106.4. atbilstoši šo noteikumu 20. punktam informācija par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un ar to saistītie ieteikumi attiecībā uz veselību un patēriņu (vai saite uz vietni, kurā šāda informācija ir pieejama), ja inspekcija ir konstatējusi iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai. Ūdens piegādātājs var neinformēt patērētāju par dzeramā ūdens neatbilstību kvalitātes un nekaitīguma prasībām, ja inspekcija šo neatbilstību ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu;

106.5. ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums;

106.6. ieteikumi patērētājiem, tostarp par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu, kā lietot ūdeni atbildīgi un atbilstoši vietējiem apstākļiem un kā novērst stāvoša ūdens izraisītus veselības riskus;

106.7. ūdens piegādātājiem, kuri piegādā vismaz 10 000 m³ ūdens diennaktī vai sniedz pakalpojumu vismaz 50 000 cilvēku, katru gadu informācija:

106.7.1. par ūdensapgādes sistēmas vispārējiem efektivitātes rādītājiem un ūdens zudumiem, tiklīdz šī informācija ir pieejama;

106.7.2. ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmu – par ūdens kubikmetra tarifa struktūru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanas pasākumiem, ja ūdens piegādātājs tādus ir veicis;

106.7.3. par tiesībām sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, norādot, vai ūdens piegādātājs ir kompetentā pašvaldības iestāde vai pašvaldības pilnvarots komersants;

106.7.4. par statistikas datiem attiecībā uz ūdens piegādātāja saņemtajām patērētāju sūdzībām, kas attiecas uz šo noteikumu darbības jomā esošiem jautājumiem, ja šāda informācija ir pieejama.

107. Pamatojoties uz personas iesniegumu, ūdens piegādātājs patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem par šo noteikumu 106.2. un 106.7.1. apakšpunktā  norādīto informāciju, ja tāda ir pieejama, par pēdējiem 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

108. Inspekcija nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par šo noteikumu 4.5. apakšpunktā minēto atbrīvojumu izmantošanu un par ikvienu pasākumu, ko var veikt, lai aizsargātu cilvēku veselību no nelabvēlīgās ietekmes, kuru rada dzeramā ūdens piesārņojums. Ja ir iespējams apdraudējums cilvēku veselībai šāda ūdens kvalitātes dēļ, inspekcija nekavējoties sniedz piemērotu padomu attiecīgajiem iedzīvotājiem.

109. Inspekcija apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa rezultātus, reizi gadā sagatavo pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, publicē to savā tīmekļvietnē un informē par to Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

110. Laboratorija, kas veic dzeramā ūdens analīzes, pirms šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minēto metožu izmantošanas dzeramā ūdens analīžu veikšanai, lai pierādītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām, visu nepieciešamo informāciju par minētajām metodēm un to līdzvērtību iesniedz inspekcijā. Inspekcija apkopo iesniegto informāciju un ne retāk kā reizi gadā sniedz to Eiropas Komisijai.

111. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2027. gada 12. jūlijam sagatavo un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par sateces baseinu, riska novērtēšanu un riska pārvaldību, ietverot šādus elementus:

111.1. informāciju par sateces baseiniem saskaņā ar šo noteikumu 44.1., 44.2. un 44.3. apakšpunktu;

111.2. saskaņā ar šo noteikumu 45.2. apakšpunktu  un 47. punktu veiktā monitoringa rezultātus;

111.3. apkopojošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo noteikumu 49., 50.  un 51. punktu.

112. Inspekcija līdz 2029. gada 12. janvārim sagatavo un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par veiktajiem ēku ūdensapgādes inženiertīklu riska novērtējumiem, ietverot šādus elementus:

112.1. saskaņā ar šo noteikumu 65.2. apakšpunktu  veiktā monitoringa rezultātus;

112.2. apkopojošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo noteikumu 66., 67. un 68. punktu, tostarp informāciju par šo noteikumu 68.3. apakšpunktā paredzēto pasākumu veidu un to sekmēm attiecībā uz svina detaļu aizstāšanu.

113. Lai inspekcija varētu sagatavot vai atjaunot šo noteikumu 112. punktā minēto datu kopu, ēkas ūdensapgādes inženiertīklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona elektroniska dokumenta veidā informē inspekciju par:

113.1. veikto ēkas ūdensapgādes inženiertīklu riska novērtējumu trīs mēnešu laikā pēc pirmā riska novērtējuma veikšanas vai tā pārskatīšanas, vai atjaunošanas;

113.2. par monitoringa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 65.2. apakšpunktu,  trīs mēnešu laikā pēc monitoringa rezultātu saņemšanas;

113.3. par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 17., 20., 67. punktu, 68.2. un 68.3. apakšpunktu,  trīs mēnešu laikā pēc korektīvo un pārvaldības pasākumu veikšanas, tai skaitā par svina detaļu aizstāšanu.

114. Ja pārsniegtas šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktās rādītāju vērtības, inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur monitoringa rezultātus, kas apkopoti saskaņā ar ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un monitoringa programmu īstenošanu, tai skaitā kontrolsaraksta monitoringa datus un informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 15., 17., 18. punktu, 68.3. apakšpunktu 79. punktu.

115. Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamu risku cilvēku veselībai, neatkarīgi no tā, vai pārsniegtas rādītāju vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus.

116. Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par dzeramā ūdens īpašajām normām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 92. un 93. punktu, ietverot šo noteikumu 95. punktā minēto informāciju.

117. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina, ka Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt šo noteikumu 111. punktā  minētajām datu kopām. Inspekcija nodrošina, ka Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt šo noteikumu 112., 114., 115. un 116. punktā minētajām datu kopām.

118. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un inspekcija, nodrošinot piekļuvi šo noteikumu 117. punktā noteiktajām datu kopām, Ģeotelpiskās informācijas likuma 27. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktajos gadījumos var nesniegt ziņas par atsevišķiem datiem.

9. Noslēguma jautājumi

119. Šo noteikumu 25. punktu piemēro, sākot ar grozījumu spēkā stāšanos normatīvajos aktos par būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību, ar kuriem tiek noteiktas minimālās higiēnas prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni.

120. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā, 34. punktā un 2. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā noteiktos pienākumus, kā arī ūdens piegādātāja informēšanu par valsts īstenotā auditmonitoringa rezultātiem veic inspekcija līdz 2023. gada 31. decembrim.

121. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā, 34. punktā, 2. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā noteiktos pienākumus ūdens piegādātājs veic no 2024. gada 1. janvāra.

122. Atbilstoši šo noteikumu 41. punktam sateces baseinus nosaka ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Līdz brīdim, kamēr sateces baseins ir noteikts, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim par sateces baseinu pieņem ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteikto ķīmisko aizsargjoslu visā tās platībā.

123. Sateces baseinu sākotnējo riska novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 42. punktu veic  līdz 2027. gada 12. jūlijam. 

124. Šo noteikumu 54. punktā minēto ūdensapgādes sistēmas riska novērtējumu un riska pārvaldības pasākumus veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim.

125. Pirmo reizi šo noteikumu 65. punktā minēto ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim. 

126. Īpašās normas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" un kas joprojām ir piemērojamas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, piemēro līdz īpašo normu termiņa beigām. Tās saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu var pagarināt vienīgi tad, ja otrā īpašo normu atkāpe vēl nav piešķirta. Tiesības lūgt Komisijai trešo īpašo normu piemērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" 70. punktu var tām īpašajām normām, kas vēl bija piemērojamas 2021. gada 12. janvārī.

127. Šo noteikumu 106.7.1. apakšpunktā ​noteikto informāciju ūdens piegādātājs nodrošina, sākot ar 2026. gada 12. janvāri, ja tā nav pieejama agrāk.

128. Ja ūdens piegādātājs patērētājiem sniedz šo noteikumu 107. punktā minētos vēsturiskos datus, tos sniedz par laikposmu, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

129. Ūdens piegādātāji nodrošina dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. apakšpunktā minētajām rādītāju vērtībām  līdz 2026. gada 12. janvārim.

130. Līdz 2026. gada 12. janvārim monitoringa programmās var neiekļaut šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. apakšpunktā minētos rādītājus.

131. Šo noteikumu 1. pielikuma 2.12. apakšpunktā noteikto atbilstību hroma rādītāja vērtībai 25 μg/l panāk līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai hroma rādītāja vērtība ir 50 μg/l.

132. Šo noteikumu 1. pielikuma 2.19. apakšpunktā noteikto atbilstību svina rādītāja vērtībai 5 μg/l panāk līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai svina rādītāja vērtība ir 10 μg/l. Pēc minētās dienas 5 μg/l rādītāja vērtību panāk vismaz punktā, kur notiek piegāde ēkas ūdensapgādes inženiertīklam.

133. Šo noteikumu 1. pielikuma 4. punkta 4. tabulas 2. punktā minētā svina rādītāja vērtība 10 μg/l ir noteikta ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieki vai to pilnvarotas personas nodrošina, lai līdz 2036. gada 12. janvārim ir sasniegta svina rādītāja vērtība 5 μg/l.

134. Līdz 2026. gada 12. janvārim ūdens piegādātājam nav pienākuma veikt operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam.

135. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumus Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 228. nr.; 2018, 206. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija);

2) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 26. septembra
noteikumiem Nr. 547

Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības

1. Mikrobioloģiskie rādītāji

1. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
1.1.	Zarnu enterokoki	0	Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību (KVV) skaits /100 ml	Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml
1.2.	Escherichia coli (E. coli)	0	KVV skaits/100 ml	Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml

2.  Ķīmiskie rādītāji

2. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
2.1.	Akrilamīds	0,10	μg/l	Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.2.	Antimons	10	μg/l
2.3.	Arsēns	10	μg/l
2.4.	Benzols	1,0	μg/l
2.5.	Benzo(a)pirēns	0,010	μg/l
2.6.	Bisfenols A	2,5	μg/l
2.7.	Bors	1,5	mg/l	Rādītāja vērtību 2,4 mg/l piemēro, kad atsāļots ūdens ir galvenais attiecīgās ūdensapgādes sistēmas ūdens avots, vai reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus bora līmeņus gruntsūdenī
2.8.	Bromāti	10	μg/l
2.9.	Kadmijs	5,0	μg/l
2.10.	Hlorāti	0,25	mg/l	Rādītāja vērtību  0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai
2.11.	Hlorīti	0,25	mg/l	Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai
2.12.	Hroms	25	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai
2.13.	Varš	2,0	mg/l
2.14.	Cianīdi	50	μg/l
2.15.	1,2-dihloretāns	3,0	μg/l
2.16.	Epihlorhidrīns	0,10	μg/l	Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.17.	Fluorīdi	1,5	mg/l
2.18.	Halogēnetiķskābes (HAA5)	60	μg/l	Šo rādītāju mēra tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir šādu piecu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe, trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe
2.19.	Svins	5	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai
2.20.	Dzīvsudrabs	1,0	μg/l
2.21.	Mikrocistīns-LR	1,0	μg/l	Šo rādītāju mēra tikai gadījumā, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu)
2.22.	Niķelis	20	μg/l
2.23.	Nitrāti	50	mg/l	Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l
2.24.	Nitrīti	0,50	mg/l	Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l
2.25.	Pesticīdi	0,10	μg/l	Pesticīdi ir: - organiskie insekticīdi, - organiskie herbicīdi, - organiskie fungicīdi, - organiskie nematocīdi, - organiskie akaricīdi, - organiskie algicīdi, - organiskie rodenticīdi, - organiskie slimicīdi, - saistīti produkti (arī augšanas regulatori), - metabolīti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 32. punktā ([1]), kurus uzskata par nozīmīgiem attiecībā uz dzeramo ūdeni. Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu attiecībā uz dzeramo ūdeni, ja ir pamats uzskatīt, ka pesticīda mērķa iedarbības ziņā tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas (pats vai tā transformācijas produkti) rada risku patērētāju veselībai. Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l. Tikai pesticīdiem, kas varētu būt klātesoši konkrētajā piegādē, nepieciešams monitorings. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.)
2.26.	Pesticīdi kopā	0,50	μg/l	"Pesticīdi kopā" nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu
2.27.	PFAS kopā	0,50	μg/l	"PFAS kopā" ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums
2.28.	PFAS summa	0,10	μg/l	"PFAS summa" ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un uzskaitītas šo noteikumu 5. pielikuma 4. punktā. Tā ir "PFAS kopā" vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m≥ 1)
2.29.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	0,10	μg/l	Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns
2.30.	Selēns	20	μg/l	Rādītāja vērtību 30 μg/l piemēro reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus selēna līmeņus gruntsūdeņos
2.31.	Tetrahloretēns un trihloretēns	10	μg/l	Šo divu rādītāju summārā koncentrācija
2.32.	Trihalometāni kopā	100	μg/l	Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, ūdens piegādātājs cenšas panākt zemāku rādītāja vērtību, veicot attiecīgus pasākumus. Tā ir šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns un bromdihlormetāns
2.33.	Urāns	30	μg/l
2.34.	Vinilhlorīds	0,50	μg/l	Rādītāja vērtība 0,50 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.35.	17-beta-estradiols	1,0	ng/l	Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība
2.36.	Nonilfenols	300	ng/l	Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība

3. Indikatorrādītāji

3. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
3.1.	Alumīnijs	200	μg/l
3.2.	Amonijs	0,50	mg/l
3.3.	Hlorīdi	250	mg/l	Ūdens nedrīkst būt korozīvs1,2
3.4.	Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)	0	skaits/100 ml	Rādītāju mēra, ja riska novērtējums norāda, ka to darīt ir atbilstoši
3.5.	Krāsa	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.6.	Elektrovadītspēja	2 500	μS cm-1 20 °C temperatūrā	Ūdens nedrīkst būt agresīvs1,2
3.7.	Ūdeņraža jonu koncentrācija	≥ 6,5 un ≤ 9,5	pH vienības	Ūdens nedrīkst būt agresīvs.1,2 Negāzētam dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās un kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka
3.8.	Dzelzs	200	μg/l
3.9.	Mangāns	50	μg/l
3.10.	Smarža	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.11.	Oksidējamība	5,0	mg/l O2	Rādītājs nav jāmēra, ja tiek analizēts TOC rādītājs
3.12.	Sulfāti	250	mg/l	Ūdens nedrīkst būt korozīvs1,2
3.13.	Nātrijs	200	mg/l
3.14.	Garša	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.15.	Mikroorganismu KVV skaits  22 °C temperatūrā	Bez īpašām izmaiņām
3.16.	Koliformas baktērijas	0	KVV skaits/100 ml	Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml
3.17.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	Bez īpašām izmaiņām		Rādītājs nav jāmēra piegādēm, kas ir mazākas par 10 000 m3 ūdens diennaktī
3.18.	Duļķainība	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām

Piezīmes.

1. Ūdens nedrīkst būt ne agresīvs, ne korozīvs. Tas jo īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).

2. Ja dzeramo ūdeni iegūst no apstrādes, kuras rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai varētu pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.

4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai būtiskie rādītāji

4. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
4.1.	Legionella spp. baktērijas		KVV/l	Šī rādītāja vērtība ir noteikta ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Šo noteikumu 79.3. apakšpunktā  paredzēto darbību veikšanu apsver pat zem rādītāja vērtības, piemēram, infekciju un uzliesmojumu gadījumā. Šādos gadījumos būtu jāapstiprina infekcijas avots un jāidentificē Legionella suga
4.2.	Svins	10	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai

 

5. Operacionālās monitoringa programmas rādītāji

5.1. Monitoringa programmas ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kura sniedz ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un dod iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvus pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā apdraudējumu un bīstamu notikumu identificēšanas un ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas un riska pārvaldības iznākumus. To mērķis ir pārliecināties par visu ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumu efektivitāti.

5.2. Operacionālā monitoringa programmā uzrauga rādītāju "duļķainība ūdens piegādes objektā", lai regulāri kontrolētu fiziskās atdalīšanas efektivitāti saskaņā ar šī pielikuma 5.1. tabulā norādītajām atsauces vērtībām un biežumu (to nepiemēro gruntsūdens ieguves vietām, kur duļķainību izraisa dzelzs un mangāns).

5.1. tabula

Nr. p. k.	Ekspluatācijas rādītājs	Rādītāja vērtība
5.1.	Duļķainība ūdens piegādes objektā	0,3 NTU 95 % no paraugiem un neviens nepārsniedz 1 NTU
5.2.	Ūdens apjoms (m3), kuru katru diennakti piegādā vai saražo piegādes zonā	Minimālais paraugu ņemšanas biežums un analīze
5.2.1.	≤ 1 000	Katru nedēļu
5.2.2.	> 1 000 līdz ≤ 10 000	Ik dienu
5.2.3.	> 10 000	Pastāvīgi

5.3. Operacionālajā monitoringa programmā ietilpst arī šādu rādītāju monitorings neapstrādātā ūdenī, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir apstrādes procesi pret mikrobioloģiskajiem riskiem:

5.2. tabula

Nr. p. k.	Ekspluatācijas rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
5.3.1.	Somatiskie kolifāgi	50 (neapstrādātam ūdenim)	PVV/100 ml	Rādītāju mēra, ja riska novērtēšana norāda, kas tas ir atbilstoši. Ja to konstatē neapstrādātā ūdenī koncentrācijā > 50 PVV/100 ml, tas būtu jāanalizē pēc apstrādes pasākumiem, lai noteiktu, vai esošie ierobežojošie pasākumi  likvidē mikroorganismus, to samazinājumu izsakot logaritmiskajā skalā, un lai novērtētu, vai patogēno vīrusu izplatīšanās tiek pietiekami kontrolēta

 

 

 

 

 

 

 

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 26. septembra
noteikumiem Nr. 547

Rādītāju un paraugu ņemšanas biežumi, metodes un paraugu ņemšanas punkti

1. Rādītāju saraksts

1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)

1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:

1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, koliformas baktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;

1.1.1.2. citi rādītāji, kuri identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t. sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un ūdensapgādes sistēmas veikto riska novērtējumu.

1.1.2. Šādus rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā: ūdens cietība, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K).

1.1.3. Specifiskos norādītajos apstākļos A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:

1.1.3.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

1.1.3.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.

1.1.4.  Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par "pamata rādītājiem", un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 2.1. tabulā noteiktajos biežumos.

1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)

1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šajos noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti  šo noteikumu 1. pielikumā, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā ietvertos rādītājus, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu.

1.2.2. Ūdens piegādātājs papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.

2. Paraugu ņemšanas biežumi

2.1. tabula. Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam

Nr. p. k.	Ūdens apjoms, kuru diennaktī piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3		A grupas rādītāja paraugu skaits gadā	B grupas rādītāja paraugu skaits gadā
1.		< 10	> 0 (Sk. 4. piezīmi)	> 0 (Sk. 4. piezīmi)
2.	≥ 10	≤ 100	2	1 (Sk. 5. piezīmi)
3.	> 100	≤ 1000	4	1
4.	> 1 000	≤ 10 000	4 par pirmajiem 1000 m3 ūdens diennaktī + 3 uz katriem papildu 1000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)	1 par pirmajiem 1000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 4500 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
5.	> 10 000	≤ 100 000		3 par pirmajiem 10 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 10 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
6.	> 100 000			12 par pirmajiem 100 000 m3 ūdens diennaktī +1 uz katriem papildu 25 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi: piem., 4300 m³ ūdens diennaktī = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1000 m³ ūdens diennaktī + 12 par papildu 3300 m³ ūdens diennaktī).

4. piezīme.

Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem  ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.

5. piezīme.

Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktos rādītājus, un saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu  noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados un tiek monitorēti gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdensapgādes sistēmā vai maina ūdensapgādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.

3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 12. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītājiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:

3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbdienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī, kā lietojot nejauša darbdienas laika metodi;

3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar LVS EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

3.3. Paraugus Legionella spp. analīzēm ūdensapgādes inženiertīklā ņem vietās, kur ir Legionella spp. izplatīšanās risks un kur ir sistēmiska pakļautība Legionella spp. iedarbībai. 

3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ievēro LVS ISO 5667-5: "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa: Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām". Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar LVS EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 26. septembra
noteikumiem Nr. 547

Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība1	Piezīmes
1.1.	radons	100 Bq/l
1.2.	tritijs	100 Bq/l	Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi
1.3.	indikatīvā doza (ID)2	0,10 mSv/gadā	Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1,0 Bq/l

Piezīmes.

¹ Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.

² Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai

Nr. p. k.	Gada vidējais diennaktī piegādātā vai cisternās pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3)	Paraugu skaits c, d, e gadā
2.1.	Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā vai ko pilda cisternās f,g
2.1.1.	līdz 100	1
2.1.2.	101–1000	1
2.1.3.	1001–10 000	1 + 1 no katriem 3300 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.4.	10 001–100 000	3 + 1 no katriem 10 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.5.	vairāk par 100 000	10 + 1 no katriem 25 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā

Piezīmes.

^a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

^b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.

^c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.

^d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona, indikatīvās dozas (ID) un tritija rādītāja kontroli.

^e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.

^f Ūdens cisternai tiek ņemts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. 

^g Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteikto atbilstības vietu noteikšana neskar iespējas izvēlēties vietu, kurā ņem paraugus un kura var būt ikviena vieta ūdensapgādes zonā vai attīrīšanas iekārtās, ja starp parauga ņemšanas vietu un atbilstības vietu nav nekādu negatīvu izmaiņu koncentrācijas vērtībā.

3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:

3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:

3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;

3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1,0 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;

3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;

3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;

3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:

3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:

kur:

C_i(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;

C_i(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 3. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;

n – konstatēto radionuklīdu skaits.

3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:

N.p.k.	Radionuklīda izcelsme	Radionuklīds1	Atvasinātā koncentrācija
3.2.2.1.	dabiska	U-2382	3,0 Bq/l
3.2.2.2.	dabiska	U-2342	2,8 Bq/l
3.2.2.3.	dabiska	Ra-226	0,5 Bq/l
3.2.2.4.	dabiska	Ra-228	0,2 Bq/l
3.2.2.5.	dabiska	Pb-210	0,2 Bq/l
3.2.2.6.	dabiska	Po-210	0,1 Bq/l
3.2.2.7.	mākslīga	C-14	240 Bq/l
3.2.2.8.	mākslīga	Sr-90	4,9 Bq/l
3.2.2.9.	mākslīga	Pu-239/Pu-240	0,6 Bq/l
3.2.2.10.	mākslīga	Am-241	0,7 Bq/l
3.2.2.11.	mākslīga	Co-60	40 Bq/l
3.2.2.12.	mākslīga	Cs-134	7,2 Bq/l
3.2.2.13.	mākslīga	Cs-137	11 Bq/l
3.2.2.14.	mākslīga	I-131	6,2 Bq/l

3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Nr.p.k.	Rādītāji un radionuklīdi	Jutības robeža 3, 4	Piezīmes
3.3.1.	tritijs	10 Bq/l	Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l
3.3.2.	radons	10 Bq/l	Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l
3.3.3.	kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,04 Bq/l	Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l
3.3.4.	kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,4 Bq/l	Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l
3.3.5.	U-238	0,02 Bq/l
3.3.6.	U-234	0,02 Bq/l
3.3.7.	Ra-226	0,04 Bq/l
3.3.8.	Ra-228	0,02 Bq/l	Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude
3.3.9.	Pb-210	0,02 Bq/l
3.3.10.	Po-210	0,01 Bq/l
3.3.11.	C-14	20 Bq/l
3.3.12.	Sr-90	0,4 Bq/l
3.3.13.	Pu-239/Pu-240	0,04 Bq/l
3.3.14.	Am-241	0,06 Bq/l
3.3.15.	Co-60	0,5 Bq/l
3.3.16.	Cs-134	0,5 Bq/l
3.3.17.	Cs-137	0,5 Bq/l
3.3.18.	I-131	0,5 Bq/l

Piezīmes.

¹ Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.

² Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

³ Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartam LVS EN ISO 11929 "Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums".

⁴ Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96.

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 26. septembra
noteikumiem Nr. 547

Rādītāju analīzes specifikācijas

1. Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības"  vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Nolūkā novērtēt, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu LVS EN ISO 17994 "Ūdens kvalitāte. Prasības mikroorganismu relatīvās atgūšanās salīdzināšanai ar divām kvantitatīvām metodēm", kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai jebkādus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, balstoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst LVS EN ISO 17994 darbības jomā.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 3. punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek veikts, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.

2. Mikrobioloģiskie rādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes

2.1. Metodes attiecībā uz mikrobioloģisko rādītāju analīzi ir:

2.1.1. Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (LVS EN ISO 9308-1 vai LVS EN ISO 9308-2);

2.1.2. zarnu enterokoki (LVS EN ISO 7899-2);

2.1.3. koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (LVS EN ISO 6222);

2.1.4. Clostridium perfringens, arī sporas (LVS EN ISO 14189);

2.1.5. Legionella spp. (LVS EN ISO 11731 attiecībā uz atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktajai vērtībai), uz riska izvērtēšanu balstītam verifikācijas monitoringam un lai papildinātu kultūru metodes var papildus izmantot arī citas metodes, piemēram, ISO/TS 12869, ātro kultūru metodes, uz kultūrām nebalstītas metodes un molekulāras metodes, īpaši qPCR;

2.1.6. somatisko kolifāgu operacionālam monitoringam atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma  5.punktam var izmantot LVS EN ISO 10705-2 un EN ISO 10705-3.

3.  Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji

3.1. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji

Attiecībā uz šī pielikuma 1. tabulā noteiktajiem rādītājiem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas rādītāja vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu un ir 30 % no attiecīgās rādītāja vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta šā pielikuma 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. punktā minētajai rādītāja vērtībai.

Šī pielikuma 1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām rādītāju vērtībām.

1. tabula. Veiktspējas kritērija "Mērījumu nenoteiktība" minimumi

Nr. p. k.	Rādītājs	Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no rādītāja vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Piezīmes
3.1.1.	Alumīnijs	25
3.1.2.	Amonijs	40
3.1.3.	Akrilamīds	30
3.1.4.	Antimons	40
3.1.5.	Arsēns	30
3.1.6.	Benzo(a)pirēns	50	Sk. 2. piezīmi
3.1.7.	Benzols	40
3.1.8.	Bisfenols A	50
3.1.9.	Bors	25
3.1.10.	Bromāti	40
3.1.11.	Kadmijs	25
3.1.12.	Hlorīdi	15
3.1.13.	Hlorāti	40
3.1.14.	Hlorīti	40
3.1.15.	Hroms	30
3.1.16.	Varš	25
3.1.17.	Cianīdi	30
3.1.18.	1,2-dihloretāns	40
3.1.19.	Epihlorhidrīns	30
3.1.20.	Fluorīdi	20
3.1.21.	HAA	50
3.1.22.	Ūdeņraža jonu koncentrācija pH	0,2	Sk. 4. piezīmi
3.1.23.	Dzelzs	30
3.1.24.	Svins	30
3.1.25.	Mangāns	30
3.1.26.	Dzīvsudrabs	30
3.1.27.	Mikrocistīns-LR	30
3.1.28.	Niķelis	25
3.1.29.	Nitrāti	15
3.1.30.	Nitrīti	20
3.1.31.	Oksidējamība	50	Sk. 5. piezīmi
3.1.32.	Pesticīdi	30	Sk. 6. piezīmi
3.1.33.	PFAS	50
3.1.34.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	40	Sk. 7. piezīmi
3.1.35.	Selēns	40
3.1.36.	Nātrijs	15
3.1.37.	Sulfāts	15
3.1.38.	Tetrahloretēns	40	Sk. 8 .piezīmi
3.1.39.	Trihloretēns	40	Sk. 8. piezīmi
3.1.40.	Trihalometāni kopā	40	Sk. 7. piezīmi
3.1.41.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	30	Sk. 9. piezīmi
3.1.42.	Duļķainība	30	Sk. 10. piezīmi
3.1.43.	Urāns	30
3.1.44.	Vinilhlorīds	50
3.1.45.	17-beta-estradiols	-	Sk. 11. piezīmi
3.1.46.	Nonilfenols	-	Sk. 12. piezīmi

Piezīmes.

1. piezīme.

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs "Mērījumu nenoteiktība" (k  = 2) ir tabulā norādītais procents no rādītāja vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē rādītāja vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

2. piezīme.

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams nodrošināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).

3. piezīme.

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās.

4. piezīme.

Mērījuma nenoteiktības vērtība ir izteikta pH vienībās.

5. piezīme.

Etalonmetode: LVS EN ISO 8467.

6. piezīme.

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, savukārt attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

7. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.

8. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.

9. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Lai precizētu testa metodes nenoteiktību, izmanto CEN 1484 "Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai".

10. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7027-1 "Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana" vai citu līdzvērtīgu standarta metodi ieteicams noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).

11. piezīme.

Kvantitatīvās noteikšanas robeža ≤ 1 ng/L. Kvantitatīvās noteikšanas robežu nosaka saskaņā ar  Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu.

12. piezīme.

Kvantitatīvās noteikšanas robeža   ≤ 300 ng/L. Iespējamā analīzes metode LVS EN ISO 18857-2.

4. PFAS summa

Turpmāk minētās vielas monitorē, kad sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanā un riska pārvaldībā tiek secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē:

4.1. Perfluorbutānskābe (PFBA)

4.2. Perfluorpentānskābe (PFPA)

4.3. Perfluoroheksānskābe (PFHxA)

4.4. Perfluoroheptānskābe (PFHpA)

4.5. Perfluoroktānskābe (PFOA)

4.6. Perfluorononskābe (PFNA)

4.7. Perfluorodekanskābe (PFDA)

4.8. Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)

4.9. Perfluorododekanskābe (PFDoDA)

4.10. Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)

4.11. Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)

4.12. Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)

4.13. Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)

4.14. Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)

4.15. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)

4.16. Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)

4.17. Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)

4.18. Perfluoroundekānsulfonskābe

4.19. Perfluorododekānsulfonskābe

4.20. Perfluorotridekānsulfonskābe