Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās

1.pants. Šis likums reglamentē atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošā zemes īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.

2.pants. (1) Zemes reformas laikā uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), izņemot to zemi, kura:

1) zemes reformas gaitā atbilstoši likumiem piešķirta (nodota) īpašumā fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā;

2) piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā;

3) saskaņā ar šā likuma 3.panta trešo daļu ierakstāma uz pašvaldības vārda.

(2) Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja:

1) uz šīm personām piederējušās zemes ir valstij piederošas ēkas (būves);

2) apstiprinātajā pagasta vai pilsētas ģenerālplānā vai zemes ierīcības projektā saskaņā ar valsts institūciju zemes reformas laikā iesniegtiem pieprasījumiem paredzēti attiecīgi zemes gabali jaunu objektu celtniecībai un valsts funkciju realizēšanai.

(3) Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībām, ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas (būves), izņemot valsts uzņēmumu un valsts uzņēmējsabiedrību valdījumā esošas ēkas (būves).

(4) Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par šo zemi saņēmušas līdzvērtīgu zemi no bijušajām valsts zemēm.

3.pants. (1) Zemes reformas laikā uz pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībai tās pašreizējā administratīvajā teritorijā, bet meža fonda zemes — arī citā administratīvajā teritorijā, izņemot zemi, kura:

1) zemes reformas gaitā atbilstoši likumiem piešķirta (nodota) īpašumā fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā;

2) piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā;

3) saskaņā ar šā likuma 2.panta trešo daļu ierakstāma uz valsts vārda.

(2) Zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja:

1) uz šīm personām piederējušās zemes ir pašvaldībai piederošas ēkas (būves);

2) apstiprinātajā pagasta vai pilsētas ģenerālplānā vai zemes ierīcības projektā saskaņā ar pašvaldību institūciju zemes reformas laikā iesniegtiem pieprasījumiem paredzēti attiecīgi zemes gabali jaunu objektu celtniecībai un pašvaldību funkciju realizēšanai. Ja šādi ģenerālplāni vai zemes ierīcības projekti vēl nav izstrādāti un apstiprināti, pašvaldību institūciju pieprasīto zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to platības saskaņojamas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(3) Zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij, ja uz šīs zemes ir pašvaldībai piederošas ēkas (būves), izņemot pašvaldības uzņēmumu un pašvaldības uzņēmējsabiedrību valdījumā esošas ēkas (būves).

4. pants. Zemes reformas laikā rajonu pašvaldībām piekrīt zeme, kas atrodas to pašreizējā administratīvajā teritorijā un 1940.gada 21.jūlijā piederēja lauku pašvaldību fondam, bet Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils rajona pašvaldībām piekrīt arī tā zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā zemesgrāmatās bija ierakstīta uz lauku pašvaldību fonda vārda un atradās attiecīgi Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot zemi, kura:

1) zemes reformas gaitā atbilstoši likumiem piešķirta (nodota) īpašumā fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā;

2) piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā;

3) saskaņā ar šā likuma 2.panta trešo daļu ierakstāma uz valsts vārda.

5.pants. Zeme zem ēkām (būvēm), ko valsts vai pašvaldības privatizējušas vai citādi atsavinājušas, ja zeme 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda.

6.pants. Zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, izņemot zemi, kura zemesgrāmatās ierakstāma uz valsts vai pašvaldību vārda saskaņā ar šā likuma 2.panta otro daļu un 3.panta otro daļu, paliek pašvaldību rīcībā un izmantojama zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumiem "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un citiem zemes reformas likumiem.

7.pants. Pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tā zeme, kura zemes reformas gaitā nav nodota īpašumā fiziskajām vai juridiskajām personām, piekrīt valstij un zemesgrāmatās ierakstāma uz valsts vārda.

8.pants. (1) Uz valsts vārda Valsts meža dienesta personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valsts meža fonda zeme, izņemot valsts meža fonda zemi Grīņu, Krustkalnu, Moricsalas, Slīteres un Teiču rezervātā, kā arī saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu — cita valstij piederošā un piekrītošā zeme.

(2) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valsts meža fonda zeme Grīņu, Krustkalnu, Moricsalas, Slīteres un Teiču rezervātā, kā arī saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu — cita valstij piederošā un piekrītošā zeme.

(3) Uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valstij piederošā un piekrītošā zeme, ko aizņem valsts transporta un sakaru komunikācijas, valsts transporta un sakaru iestāžu un uzņēmumu valdījumā esošās ēkas (būves), kā arī valsts zeme, kas nepieciešama šo objektu uzturēšanai atbilstoši zemes ierīcības projektam, un saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu — cita valstij piederošā un piekrītošā zeme.

(4) Uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valstij piederošā un piekrītošā zeme, ko aizņem valsts selekcijas saimniecības, valsts izmēģinājumu saimniecības, valsts zinātniskās pētniecības saimniecības un valsts lauksaimniecības mācību saimniecības, kā arī saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu — cita valstij piederošā un piekrītošā zeme.

(5) Uz valsts vārda Finansu ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta pārējā zeme, izņemot šā panta pirmajā — ceturtajā daļā minēto zemi, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.

9.pants. (1) Par zemes gabaliem, kuri 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij vai pašvaldībām (2.panta pirmā daļa un 3.panta pirmā daļa), sastādāma uzziņa, kurā jānorāda:

1) zemes gabala piederība 1940.gada 21.jūlijā atbilstoši īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem;

2) ziņas par pašreizējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežām;

3) zemes gabala platība;

4) kādas ēkas (būves) atrodas uz zemes gabala, kam un uz kāda tiesiska pamata tās pieder;

5) zemes gabala apgrūtinājumi;

6) ziņas no pagasta vai pilsētas zemes komisijas par citiem zemes gabala pieprasītājiem.

(2) Uzziņai pievienojami dokumenti, kas apstiprina uzziņā norādītos apstākļus. Ja valsts zemi pieprasījusi pašvaldība vai pašvaldības zemi — valsts, šis zemes gabals nav ierakstāms zemesgrāmatā, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgo valsts institūciju un pašvaldību vai zemes strīds nav izskatīts šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Par valsts zemes gabaliem (2.panta pirmā daļa un 3.panta pirmā daļa) uzziņu sastāda šā likuma 8.pantā noteiktā valsts institūcija, un to paraksta tās vadītājs.

(4) Par pašvaldības zemes gabaliem uzziņu sastāda attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktā institūcija, un to paraksta domes (padomes) priekšsēdētājs.

10.pants. (1) Par valstij vai pašvaldībām piekrītošiem zemes gabaliem (2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa un 3.panta otrā un trešā daļa) sastādāma uzziņa, kurā jānorāda:

1) zemes gabala piederība 1940.gada 21.jūlijā atbilstoši īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem vai Valsts zemes dienesta ziņas par to, ka pēc dokumentiem zemes gabala piederība nav konstatēta;

2) zemes gabala platība;

3) pašreizējais zemes lietotājs, zemes lietošanas nosacījumi (pastāvīgā lietošana, termiņlietošana, noma);

4) bijušā zemes īpašnieka (mantinieka) pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un pieprasījuma noraidīšanas iemesls; ja bijušajam īpašniekam (mantiniekam) līdzvērtīga zeme piešķirta (nodota) īpašumā citā vietā vai piešķirta kompensācija, jānorāda, kur zeme piešķirta (nodota) īpašumā vai kompensācijas lielums;

5) kādas ēkas (būves) atrodas uz zemes gabala, kam un uz kāda tiesiska pamata tās pieder;

6) zemes gabala apgrūtinājumi;

7) ģenerālplāna vai zemes ierīcības projekta pamatojums jaunu objektu celtniecībai vai teritorijas izmantošanai valstij vai pašvaldībām noteikto funkciju realizēšanai;

8) ziņas no pagasta vai pilsētas zemes komisijas par citiem zemes gabala pieprasītājiem.

(2) Uzziņai pievienojami dokumenti, kas apstiprina uzziņā norādītos apstākļus. Ja valsts zemi pieprasījusi pašvaldība vai pašvaldības zemi — valsts, šis zemes gabals nav ierakstāms zemesgrāmatā, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgo valsts institūciju un pašvaldību vai zemes strīds nav izskatīts šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Uzziņu paraksta Ministru kabineta noteiktās valsts institūcijas vadītājs vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs.

11.pants. Zemes reformas laikā strīdus par valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu zemi izšķir Centrālā zemes komisija vai tiesa. Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt likumā "Par zemes komisijām" noteiktajā kārtībā.

12.pants. (1) Valsts zemes īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatās nepieciešamos dokumentus pieprasa un sagatavo šā likuma 8. pantā noteiktās valsts institūcijas.

(2) Pašvaldību zemes īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatās nepieciešamos dokumentus pieprasa un sagatavo pašvaldības iestāde (amatpersona), kurai to uzdevusi attiecīgā rajona vai pagasta padome vai pilsētas dome.

13.pants. (1) Valsts vai pašvaldības zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās par pamatu ir šādi dokumenti:

1) šā likuma 9. vai 10.pantā noteiktajā kārtībā sastādīta uzziņa;

2) Valsts zemes dienesta izsniegts zemes gabala robežu plāns ar zemes gabala kadastra numuru;

3) Valsts zemes dienesta izziņa par ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemes, vai izziņa par to, ka zeme ir neapbūvēta;

4) ēku (būvju) piederību apliecinoši dokumenti;

5) strīda gadījumā — spēkā stājies Centrālās zemes komisijas lēmums vai tiesas spriedums;

6) iesniegums attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.

(2) Vienlaikus ar valsts vai pašvaldības zemes īpašuma tiesībām zemesgrāmatās nostiprināmas īpašuma tiesības attiecīgi uz valstij vai pašvaldībām piederošām ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemes gabala.

14.pants. (1) Pēc valsts zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās rīcību ar šo īpašumu regulē Civillikuma noteikumi ar ierobežojumiem, kas noteikti zemes reformas likumos, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

(2) Pēc pašvaldības zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās rīcību ar šo īpašumu regulē likums "Par pašvaldībām" un Civillikuma noteikumi ar ierobežojumiem, kas noteikti zemes reformas likumos, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

15.pants. (1) Līdz valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zemes īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatās īpašuma faktiskajiem izmantotājiem labticīgi jālieto to turējumā esošais zemes īpašums.

(2) Zemes lietotājs saskaņā ar Civillikuma normām nes nastas un apgrūtinājumus, kā arī ievāc augļus no lietām, kas ietilpst konkrētajos īpašumos.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.32 "Par valsts nekustamā īpašuma reģistrāciju un izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3. nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 29.martā.

Rīgā 1995.gada 11.aprīlī Valsts prezidents G.Ulmanis