Latvijas Bankas noteikumi Nr. 249

Rīgā 2023. gada 2. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
35.²⁷ panta otro daļu un 35.³⁵ panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību:

1.1. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, Kredītiestāžu likuma 11.² pantā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām (turpmāk kopā – iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību);

1.2. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē un kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu (turpmāk – iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību).

2. Maksimāli sadalāmo summu aprēķina šādi:

2.1. iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, reizina ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 4., 5. un 6. punktu. Ar kopējo kapitāla rezervju prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu samazina par summu, kas izriet no jebkuras Kredītiestāžu likuma 35.²⁷ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības;

2.2. iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, reizina ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 8., 9. un 10. punktu. Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu samazina par summu, kas izriet no jebkuras Kredītiestāžu likuma 35.³⁵ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības.

3. Summu, ko reizina saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu, veido šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto elementu kopsumma, kas samazināta par šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto elementu kopsummu:

3.1. jebkura starpposma un pārskata gada peļņa, ja kāda no tām nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu un ir samazināta par jebkādu peļņas sadali vai par jebkādu maksājumu, kas izriet no:

3.1.1. Kredītiestāžu likuma 35.²⁷ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām – iestādei, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību;

3.1.2. Kredītiestāžu likuma 35.³⁵ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām – iestādei, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību;

3.2. nodokļu maksājumu kopsumma, kura būtu jāmaksā, ja šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie elementi netiktu sadalīti.

4. Koeficientu nosaka atbilstoši pirmā līmeņa pamata kapitālam, kuru iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, uztur, bet neizmanto, lai izpildītu šo noteikumu 5. punktā minētās pašu kapitāla prasības, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības (turpmāk – neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls).

5. Šo noteikumu 4. punktā minētās pašu kapitāla prasības ir:

5.1. jebkura no Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām;

5.2. saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, kura attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks.

6. Šo noteikumu 4. punktā minētais koeficients ir:

6.1. nulle, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās;

6.2. 0.2, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

6.3. 0.4, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

6.4. 0.6, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās.

7. Kopējo kapitāla rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu nosaka šādi:

kur Q_n ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

8. Koeficientu nosaka atbilstoši pirmā līmeņa kapitālam, kuru iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, uztur, bet neizmanto, lai izpildītu šo noteikumu 9. punktā minētās pašu kapitāla prasības, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. panta 4. punkta prasībām aprēķinātā kopējā riska darījumu vērtības mēra (turpmāk – neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls).

9. Šo noteikumu 8. punktā minētās pašu kapitāla prasības ir:

9.1. Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktā pašu kapitāla prasība;

9.2. saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību.

10. Šo noteikumu 8. punktā minētais koeficients ir:

10.1. nulle, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās;

10.2. 0.2, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības otrās kvartiles robežās;

10.3. 0.4, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības trešās kvartiles robežās;

10.4. 0.6, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās.

11. Sviras rādītāja rezerves prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu nosaka šādi:

kur Q_n  ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem:

12.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 27. oktobra normatīvos noteikumus Nr. 198 "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 214; 2022, Nr. 122);

12.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 16. novembra normatīvos noteikumus Nr. 155 "Ar sviras rādītāja rezerves prasību saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 228).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks