Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 23. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

G.Dambergs (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimas plenārsēdē saistībā ar pašvaldību problēmām tika skatīti vairāki iesniegtie likumprojekti — gan par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, gan valsts un pašvaldību pasūtījumu, gan arī grozījumi likumā par pašvaldībām, par kuriem es gribētu parunāt sīkāk.

Grozījumi likumā par pašvaldībām skar vairākas problēmas, kuras pēdējo mēnešu gaitā Saeimas frakcijas un atsevišķi deputāti iesnieguši izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Apmēram divas trešdaļas no iesniegtajiem priekšlikumiem skar ļoti svarīgu un mūsu valstij būtisku jomu, kurā ir vēl daudz sakārtojamu lietu, proti, runa ir par bērnu tiesībām. Tā nu iznācis, ka izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā faktiski tika iesniegti trīs dažādi priekšlikumu varianti kā papildinājumi un redakcionāli labojumi likumam par pašvaldībām. Savu variantu, kas skar bērnu tiesību problemātiku, iesniedza Ministru kabinets, savu, kas ļoti minimāli atšķīrās no Ministru kabineta varianta, iesniedza savienība "Latvijas ceļš", un alternatīvu priekšlikumu paketi iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību apakškomisija. Detalizēti iepazīstoties ar šo priekšlikumu saturu, kas skar gan ar audžuģimenēm saistītos jautājumus, gan pašvaldības teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti kopš dzimšanas, gan bērnu tiesību aizsardzības organizēšanu attiecīgajā pašvaldībā, gan arī bāreņu un bez vecāku aizgādnības palikušo bērnu nodrošināšanu ar dzīvošanai derīgām dzīvojamām telpām un pašvaldību tiesības pieprasīt no valsts mērķdotācijas bērnu sociālo jautājumu risināšanai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija balsojot nolēma nākamajam lasījumam virzīt un atbalstīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu paketi, kas ir viskompaktākā un skar lietas, kuras jau tiek realizētas un kuras pašvaldības savu iespēju robežās arī finansiāli atbalsta. Turpmākajiem — otrajam un trešajam lasījumam — tiks izskatīti visi tie priekšlikumi, ko iesniegušas gan frakcijas, gan citas Saeimas komisijas. Es ceru, ka mēs atradīsim optimālu, visas frakcijas apmierinošu risinājumu arī šajā jautājumā.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija): Mani, protams, priecē, ka šodien tika izskatīti vairāki nozīmīgi tautsaimniecības likumi. Galvenais un nenoliedzami nozīmīgākais bija Koncernu likums, kas tika pieņemts trešajā lasījumā. Bija vēl vairākas lietas, un tādā konstruktīvā gaisotnē sēde virzījās uz priekšu. Nozīmīgs jautājums bija likumprojekts par radiācijas drošību un kodoldrošību, jo šī joma Latvijā nav pietiekami sakārtota. Bija gan cilvēki, kas debatēja un teica, ka šo likumu vajadzētu vēl labāku, bet, manuprāt, tā kā pirmajā lasījumā likums pieņemts, tad visiem ir iespējas uzlabot un aizpildīt vakuumu un nepilnīgo likumdošanu, kas šobrīd ir, uz nākamajiem lasījumiem.

No politiskajiem likumiem nenoliedzami svarīgs bija grozījums likumā par svētku un atceres dienām. Turpmāk 17.jūnijs tiks īpaši izcelts. Diskusijas gan bija lielas, bet ar ievērojamu pārsvaru šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Par to vairāk, iespējams, runās citu frakciju kolēģi.

Gribētu īpaši uzsvērt grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Jāsaka, ka uzņēmēji jau būs pamanījuši, ka pagājušā gada nogalē budžeta paketē tāds likums tika pieņemts, un jāatzīst, ka daudz kas tajā nebija pietiekami izvērtēts. Tautas partijas frakcija netiešā veidā spēlēja lielu lomu, jo frakcijas sēdē finansu ministram norādīja uz iespējamajām sekām. Viņš sagatavoja dokumentus valdībai, un Saeima — gan pozīcija, gan opozīcija — atbalstīja šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, nosakot arī to, ka tas ir steidzams. Manuprāt, deputāti apzinās, ka legālais bizness ir jāatbalsta un nav nekāda nepieciešamība vairot nelegālā biznesa iespējas. Ar to es gribu teikt, ka ir svarīgi labi strādāt, bet, ja esam kļūdījušies, tad ir svarīgi savas kļūdas labot.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien viens no viskarstāk debatētajiem jautājumiem bija par svētku un atceres dienām. Par to, vai 17.jūniju atzīt par Latvijas okupācijas dienu. Varu teikt, ka mūsu frakcija kopumā nekad nav šaubījusies par Latvijas varmācīgo inkorporāciju Padomju Savienībā, bet tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka 17.jūnijs nav viennozīmīga Latvijas okupācijas diena. Šodien es atļāvos citēt Kārļa Ulmaņa norādījumus tautai, kurus viņš nolasīja 17.jūnijā un kuros viņš saka, ka tas, kas notiek Latvijā — karaspēka ienākšana, notiek saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem, ka tas ir Padomju Savienības draudzīgs akts un ka tā tas mums arī jāsaprot, jo tas tikai veicinās mūsu labas kaimiņattiecības, tāpēc visi paliksim savās vietās.

Es uzskatu, ka tā ir viena no kaunpilnajām dienām mūsu vēsturē, jo, manuprāt, Latvijai vajadzēja cīnīties par savu neatkarību un to aizstāvēt. Mums bija sava armija un savi karavīri, kas vēlējās cīnīties par valsts neatkarību. Diemžēl tas nenotika, jo pie varas bija diktatūra, kas vienpersoniski izlēma valsts likteni.

Es atceros, kā kādreiz, strādādams Ārlietu ministrijā, runādams ar ārvalstu politiķiem un pārmetot, ka 1945.gadā viņi nepalīdzēja Latvijai atgūt savu neatkarību, viens no daudzajiem viņu iebildumiem bija — bet jūs jau nekad necīnījāties par savas valsts neatkarību, kā to, piemēram, darīja Somija.

Saprotu, ka šodien ir sarežģīti, sēžot šeit, gudri spriedelēt par to, vajadzēja vai nevajadzēja, un mēģināt izprast K.Ulmani. Bet tomēr mums visiem jādomā par to, ko šodien šāds datums kalendārā dod Latvijai. Vai tas palīdz Latviju vienot kā tautu mūsu tālākajiem grūtajiem nākotnes uzdevumiem vai ne. Debates parlamentā parādīja, ka, pat apspriežot šādu it kā vienkāršu vēstures datumu, par ko te neviens nešaubās, mēs redzējām, cik ļoti pretrunu saplosīta ir šī Saeima, nemaz nerunājot par to, cik pretrunu saplosīta ir mūsu sabiedrība.

Tāpēc, manuprāt, mums jāatzīmē kalendārā tās dienas, kas visus vieno, nevis tās, kas mūs šķeļ un rada šajā valstī vēl lielāku jūkli, nekā tas jau ir šodien.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribētu uzsvērt, ka sociāldemokrāti uzskata, ka šodien nozīmīgākais bija Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Darba likums". Mēs ļoti rūpīgi to analizējām un nonācām pie secinājuma, ka, lai arī tajā ir ļoti nopietni trūkumi un par atsevišķiem svarīgiem jautājumiem nav notikušas arodbiedrību, darba devēju organizāciju un valsts savstarpējās konsultācijas, tomēr tas jāatbalsta. Mēs izteicām arī savus iebildumus. Viens no galvenajiem — diemžēl pēc Ministru prezidenta personīga lūguma tika svītrota 55.pantā paredzētā norma, kāda tā bijusi līdz šim, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu. Šī norma ir ļoti nopietna, un, ja arī Saeima pievienosies šim Ministru prezidenta viedoklim, tādā gadījumā pie mums būs trešo attīstības valstu līmenis. Es saprotu, ka pašreiz mēs varam runāt, ka norma ir deklaratīva, ka nav zināms, vai tā tiks dzelžaini īstenota, bet mums arī šī deklarācija ir ārkārtīgi svarīga, jo tas ir mērķis, kādā virzienā attīstīsies mūsu sabiedrība.

Nākamais svarīgais moments ir 78. pants — pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības. Pašreiz tas ir tāds neveikls Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz, ka tiesa, samērojot darbinieka mantas stāvokli, var samazināt viņa civiltiesiskās atbildības apmēru. Tātad, ja kaut kas nelabs ir noticis un varbūt tas nav bijis gluži bez darbinieka vainas, no viņa var piedzīt vairāk līdzekļu, nekā viņa mantas stāvoklis atļauj. Bet, ja tā nav bijusi ļaunprātība, manuprāt, vārdu "var" likumdošanā vajadzētu aizstāt ar kādu veiksmīgāku vārdu. Tas noteiktu skaidru apjomu, cik tālu darbiniekam var būt šīs civiltiesiskās atbildības apmērs.

Tāpat mēs kategoriski protestējām pret to, ka bērna kopšanas atvaļinājums sievietēm faktiski vairs nebūs trīs gadi, bet tikai pusotrs gads, ar visām no tā izrietošajām sekām — darba stāžā būs šis pusotra gada zudums, ja tomēr māmiņa veltīs bērnam visu laiku. Piekrītu, ka pašreiz pabalsta apjoms laikposmam no pusotra līdz trim gadiem nav liels, tikai 7,5 lati, tomēr šī norma tiek pieņemta demogrāfiskās krīzes situācijā, kad daudzi bērnudārzi veras ciet.

Vēl gribētu pateikt, ka 17. jūnijs kā piemiņas un atceres diena par mūsu tautas okupāciju ir nepieciešama. Atcerieties, ka šī problēma sākās jau 1939. gada oktobrī, un 1940. gada 17. jūnijā Latvijā neieveda papildkontingentu, kas devās tikai uz savām bāzēm. Tanki bija šeit pat — Doma laukumā.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniegto grozījumu likumā "Par svētku un atceres dienām", kas nosaka 17. jūniju par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Jāsaka skaidri — sen bija laiks. Ceru, ka Saeimai pietiks izturības, šo grozījumu pieņemot arī trešajā lasījumā. Kā nekā šogad paiet 60 gadu kopš šīs okupācijas. Labi zināms, ka daudzi cenšas izvairīties no vārdu "Latvijas okupācija" lietošanas. Diemžēl. Daudziem šķiet, ka jāizvairās no savas vēsturiskās patiesības atzīšanas un skaidrošanas. Tieši šādu un līdzīgu iemeslu dēļ Latvijas Republikai tik bieži jācieš starptautiskajā līmenī. Jūs nupat dzirdējāt bijušā Latvijas ārlietu ministra attieksmi.

Lūk, šis cilvēks negrib atzīt okupāciju saprotamu iemeslu dēļ, jo viņš vēlas pielabināties saviem vēlētājiem, tiem vēlētājiem, kuriem viņš nepareizi skaidro šo vēsturi. Godīgi sakot, šodien, runājot Saeimā, tieši frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" bija vienīgā, kas balsoja pret. Šodien nebija atturējušos — 80 balsoja par, un tikai šī frakcija — pret. Jo biežāk mēs citiem atgādināsim savu vēsturisko patiesību, jo vairāk mūs būs spiesti cienīt.

Un vēl gribu atgādināt tiem pašiem cittautiešiem, kas šodien balsoja pret 17. jūniju. Ko tad viņi teiks par 4. jūliju? Tā ir Latvijas valsts atceres diena, kad atceras holokaustu. Tie paši cittautieši tad, kad viņiem jābalso par to, kas latviešiem ir ļoti svarīgi, kad jāatceras 17. jūnijs, kas nesis šīs ciešanas, tad viņi nezin kāpēc balso pret. Un pēc tam nāk šeit un gudri runā par kaut kādu sabiedrības šķelšanu, ko paši veicina.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Šodien ir intensīvi strādāts un pieņemts Koncernu likums, kas, tikko pieņemts un vēl neaprobēts, tika lietots "Latvenergo" pārstrukturizācijas procesā. Normāli būtu, ja likumu divus gadus aprobētu, izlabotu un precizētu, un tikai tad to varētu izmantot tautsaimniecības mugurkaula — energokompānijas "Latvenergo" — pārstrukturizācijā. Labi zināms, cik daudz neloģikas bijis nepilnīgu likumu dēļ visā privatizācijas periodā, un ne velti mums nav ražošanas. Līdz ar to nav darbavietu un neveidojas vidusslānis. Neaprobētus likumus nedrīkst izmantot tautsaimniecības pamatstruktūras pārstrukturizācijā.

Šodien to pierādīja arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par nodokļiem un nodevām", kurus esam labojuši daudzkārt, un vienmēr atrodas vēl kādas kļūdas. Vēl jo vairāk, ja "Latvenergo" valde būs triju cilvēku sastāvā, tas tiek veikts, lai nostiprinātu pietiekamu slepenību, lai tauta turpmāk nesaprastu, kāpēc tarifi ir tādi vai citādi. Arī uzņēmuma padome joprojām būs politiķu, nevis speciālistu kopojums.

Par "Latvenergo" nesadalīšanu un neprivatizēšanu šorīt bija savākti 4212 parakstu. Es kā "Enerģijas" priekšsēdētāja gribu aicināt tos cilvēkus, kuri nevarēs vai nepaspēs parakstīties šajā posmā — 10 tūkstošu parakstu savākšanā, neuztraukties, jo katrs jūsu paraksts būs ļoti nepieciešams nākamajā etapā, kad būs jāparakstās 154 tūkstošiem balsstiesīgo iedzīvotāju. Bet tad vairs nebūs vajadzīgs notārs un par to nebūs jāmaksā. Tautas domas noskaidrošanai mēs bieži vien gribam taupīt līdzekļus, bet toties galvojam 2 miljonu aizdevumu noklausīšanās iekārtas iegādei. Jā, abas šīs lietas ir tautas domas noskaidrošanai, bet es esmu par demokrātisku un atklātu domas noskaidrošanu un pret slepenu noklausīšanos. Tāpēc uzskatu, ka tas nebūs veltīgs līdzekļu tēriņš.

Grozījumos likumā "Par pašvaldībām" mūsu frakcija, izņemot A.Bērziņu, nobalsoja par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, jo uzskatām, ka visām jaukajām garantijām, kas bija iestrādātas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantā, diemžēl nav finansiālā seguma. Kāpēc pieņemt normas un mānīt cilvēkus, ja to izpilde nav iespējama?

Nopietns bija Darba likums, kas pieņemts pirmajā lasījumā. Par šo likumu būs ļoti daudz debašu visās komisijās, jo tas skars katru darba ņēmēju un arī katru darba devēju. Diemžēl šeit vēlmes bieži būs pretējas, bet no šī likuma ir atkarīgs, kā tālāk dzīvos Latvijas iedzīvotāji.

Saeimas preses dienests