Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību organizētās noziedzības, terorisma un paaugstinātās bīstamības noziegumu apkarošanā

Latvijas Republikas valdība un Vācijas Federatīvās Republikas valdība (turpmāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties dot ieguldījumu abpusējo attiecību attīstībā (šajā gadījumā: pamatojoties uz 1993.gada 20.aprīļa Kopīgo deklarāciju par attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku) un pārliecībā, ka sadarbībai ir svarīga nozīme efektīvai organizētās noziedzības (it sevišķi ar narkotikām saistītās noziedzības) un personu neatļautas pārvietošanas pār robežām apkarošanā, kā arī terorisma novēršanā un apkarošanā,

ievērojot Apvienoto Nāciju ietvaros izstrādātās:

1961.gada 30.marta Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām ar grozījumiem saskaņā ar 1971.gada 25.marta Protokolu par izmaiņām 1961.gada Vienotās konvencijas tekstā,

1971.gada 21.februāra Konvenciju par psihotropām vielām,

1988.gada 20.decembra Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu,

ņemot vērā narkotisko vielu un psihotropo vielu ļaunprātīgas izmantošanas pieaugumu visā pasaulē un to neatļauto apgrozību,

ievērojot šajā nolīgumā ietverto normu apjomā arī:

1963.gada 14.septembra Nolīgumu par gaisa satiksmes līdzekļos veiktām sodāmām darbībām,

1970.gada 16.decembra Konvenciju par prettiesiskas lidaparātu iegūšanas apkarošanu,

1971.gada 23.septembra Konvenciju par tādu prettiesisku darbību apkarošanu, kuras veiktas pret civilās gaisa satiksmes drošību,

1973.gada 14.decembra Konvenciju par kriminālo darbību novēršanu, izmeklēšanu un sodīšanu, kuras vērstas pret starptautisko tiesību sargātām personām, ieskaitot diplomātus,

1979.gada 18.novembra Starptautisko konvenciju par ķīlnieku sagūstīšanu,

1988.gada 24.februāra Protokolu par prettiesisku vardarbīgu darbību apkarošanu lidostās, kuras tiek izmantotas civilai gaisa satiksmei,

1988.gada 10.marta Konvenciju par prettiesisku pret kuģu satiksmes drošību vērstu darbību apkarošanu,

1988.gada 10.marta Protokolu par tādu prettiesisku darbību apkarošanu, kuras vērstas pret kontinentālajā šelfā esošo cieto platformu drošību,

pārliecībā, ka cīņa pret personu neatļautu "iepludināšanu" (šis jēdziens ir plašāks par jēdzienu "personu neatļauta pārvadāšana") pa gaisa ceļu jāuzsāk izlidošanas lidostā un tranzītlidostās, jo tikai tādējādi gaisa satiksmes sabiedrības var efektīvi novērst personu neatļautu pārvadāšanu, kā arī

lai veiktu iedarbīgus pasākumus viltotu, falsificētu vai ļaunprātīgi izmantotu robežu šķērsošanas dokumentu lietošanas samazināšanai, noziedzīgo iepludinātājorganizāciju apkarošanai un kopīgi paužot gribu efektīvi apkarot terorismu,

vienojās:

1.pants

Līgumslēdzējas Puses sadarbojas nacionālo likumdošanas aktu ietvaros un saskaņā ar šī līguma 9.panta noteikumiem, lai apkarotu paaugstinātas bīstamības noziegumus, it īpaši organizēto noziedzību, ieskaitot noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.

2.pants

(1) Ja noziegumu veikšanā ir darbojošās organizētās struktūras, tad sadarbība notiek šādās pārkāpumu jomās:

narkotisko vielu un psihotropo vielu neatļauta audzēšana un izgatavošana, ieguve, ievešana, izvešana un tranzīts, kā arī tirdzniecība;

nelikumīgā ceļā iegūtas naudas vai citu vērtību iesaistīšana ekonomikā vai to cita veida legalizācija;

terorisms;

personu neatļauta "iepludināšana";

ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta tirdzniecība;

suteneru darbība un cilvēku tirdzniecība;

krāpšana spēles laikā, neatļautu azarta spēļu organizēšana un piedalīšanās tajās;

izspiešana;

viltotas naudas izgatavošana un izplatīšana;

ar īpašumu saistīti noziegumi, it īpaši ar automašīnas zādzībām saistītie noziegumi;

dokumentu, čeku un kredītkaršu viltošana;

noziegumi pret apkārtējo vidi;

neatļauta radioaktīvo un kodolmateriālu, stratēģiskas nozīmes preču un tehnoloģiju un citu ar bruņošanos saistītu preču tirdzniecība;

neatļauta tirdzniecība ar kultūras vērtībām.

(2) Tā kā organizētās grupas parasti darbojas vairāk nekā vienā atsevišķā noziegumu jomā, sadarbība var aptvert arī cita veida noziegumu jomas.

3.pants

Lai apkarotu narkotisko vielu un psihotropo vielu neatļautu audzēšanu, izgatavošanu, ieguvi, ievešanu, izvešanu un tranzītu, kā arī tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses nacionālo likumdošanas aktu ietvaros un saskaņā ar šī nolīguma 9.panta noteikumiem:

1. Abpusēji ziņo par personām, kuras piedalījušās narkotisko vielu izgatavošanā, kontrabandā vai tirdzniecībā, par šo personu darbības paņēmieniem, par izmantotajām slēptuvēm, transporta ceļiem un transportlīdzekļiem, par narkotisko vielu izcelsmes un nosūtīšanas vietām, par izmantotajām neatļautajām robežu šķērsošanas metodēm, kā arī par kāda izmeklēšanas gadījuma īpašām detaļām, ciktāl tas nepieciešams paaugstinātas bīstamības noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai vai katrā atsevišķā gadījumā sabiedriskajai drošībai pastāvošo briesmu novēršanai.

2. Nodod otras Līgumslēdzējas Puses rīcībā kā dabīgo, tā arī sintētiskas izcelsmes jaunu narkotisko vielu un citu ļaunprātīgi izmantotu bīstamu vielu paraugus.

3. Dalās pieredzē par narkotisko vielu un psihotropo vielu legālās aprites kontroli, kā arī par šo vielu nelegālai ražošanai nepieciešamajām izejvielām un starpproduktiem, ievērojot iespējamo novirzi nelegālajā apritē.

4. Veic kopīgus pasākumus, kas nepieciešami narkotisko vielu un psihotropo vielu legālās aprites kontrolei, lai novērstu šo vielu nokļūšanu nelegālā apritē, un kas pārsniedz Līgumslēdzēju Pušu pienākumus saskaņā ar spēkā esošo Konvenciju par narkotiskajām vielām.

5. Veic kopīgus pasākumus narkotisko vielu un psihotropo vielu neatļautas ražošanas apkarošanā.

4.pants.

Lai apkarotu terorismu, Līgumslēdzējas Puses nacionālo likumdošanas aktu ietvaros un saskaņā ar šī nolīguma 9.panta noteikumiem apmainās ar informāciju par plānotajiem un veiktajiem terorisma aktiem un teroristu darbības veidiem, kā arī par teroristu grupējumiem, kas vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā plāno vai veic, vai ir veikusi noziegumus pret otras Līgumslēdzējas Puses interesēm. Apmaiņa notiek, ciktāl tas ir nepieciešams terorisma apkarošanai vai katrā atsevišķā gadījumā sabiedriskajai drošībai pastāvošo briesmu novēršanai.

5.pants

Lai apkarotu personu neatļautu "iepludināšanu", Līgumslēdzējas Puses nacionālo likumdošanas aktu ietvaros un saskaņā ar šī līguma 9.panta noteikumiem:

1. Veido darba grupu kopīgai jautājumu analīzei par personu neatļautas "iepludināšanas" apkarošanu un izstrādā piemērotus pretdarbības pasākumus.

2. Nodod informāciju, kas otrai Līgumslēdzējai Pusei nepieciešama paaugstinātas bīstamības noziegumu novēršanai un izmeklēšanai.

6.pants

Lai īstenotu sadarbības mērķus, Līgumslēdzējas Puses:

1. Veido jauktu komisiju, kuras sastāvā ietilpst abu Līgumslēdzēju Pušu attiecīgo ministriju, galvenokārt Iekšlietu ministriju, vadošie ierēdņi, nepieciešamības gadījumā piedaloties abpusēji ieceltiem lietpratējiem.

2. Organizē speciālistu apmaiņu par īpašām noziedzības apkarošanas formām un metodēm kriminālistikas jomā.

3. Nacionālo likumdošanas aktu ietvaros abpusēji apmainās ar informāciju par organizētajā noziedzībā iesaistītajām personām, it īpaši par augstākā ranga organizatoriem un faktiskajiem rīkotājiem, ar informāciju par aizdomās turēto grupu un kriminālo organizāciju struktūrām, par tipisko aizdomās turēto personu un grupu uzturēšanos, par lietas apstākļiem, it sevišķi par noziegumu izdarīšanas laiku un vietu, izdarīšanas veidu, uzbrukuma objektiem, īpatnībām, kā arī par pārkāptajām tiesiskajām normām un veiktajiem pasākumiem, ciktāl tas nepieciešams organizētās noziedzības noskaidrošanai un izmeklēšanai vai katrā atsevišķā gadījumā sabiedriskajai drošībai pastāvošu nozīmīgu briesmu novēršanai.

4. Pēc lūguma veic saskaņā ar pieprasošās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem likumdošanas aktiem pieļautos pasākumus.

5. Ar savstarpēji saskaņotu policijas pasākumu palīdzību operatīvi sadarbojas izmeklēšanas jomā un atbalsta viena otru ar personālu, kā arī materiāli un organizatoriski.

6. Apmainās ar pieredzi un informāciju, it īpaši par robežšķērsojošās noziedzības lietotajām metodēm, kā arī par īpašiem jauniem noziegumu izdarīšanas veidiem.

7. Apmainās ar kriminālistikas un kriminoloģijas pētījumu rezultātiem.

8. Nodod viena otras rīcībā priekšmetu paraugus, kas iegūti noziegumu rezultātā vai izmantoti to izdarīšanā, vai kuri tiek ļaunprātīgi izmantoti.

9. Veic lietpratēju apmaiņu kopīgai vai otras Līgumslēdzējas Puses darbinieku kvalifikācijas celšanai un dod šiem darbiniekiem iespēju studēt, lai tie iegūtu organizētās noziedzības apkarošanai nepieciešamo kvalifikāciju.

10. Vajadzības gadījumā organizē darba tikšanās konkrētu izmeklēšanas gadījumu ietvaros, lai sagatavotu un veiktu kopīgus policijas pasākumus.

7.pants

Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka kāda lūguma izpilde vai vardarbības pasākumu veikšana varētu ierobežot tās suverēnās tiesības, apdraudēt tās drošību vai citas svarīgas intereses, vai pārkāpj tās nacionālos likumdošanas aktus, tad tā var pilnīgi vai daļēji atteikt palīdzību, t.i. konkrētu sadarbības pasākumu veikšanu, vai veikt tos ar noteiktiem nosacījumiem.

8.pants

Ja, pamatojoties uz šo nolīgumu un saskaņā ar nacionālajiem likumdošanas aktiem, tiek paziņoti dati par personām, tad, ievērojot katrā Līgumslēdzējā Pusē spēkā esošos likumdošanas aktus, ir spēkā šādi noteikumi:

1. Saņēmējs datus izmanto tikai norādītajam mērķim un tikai saskaņā ar datus sniedzošās Līgumslēdzējas Puses izvirzītajiem noteikumiem.

2. Saņēmējs datus sniedzošajai Līgumslēdzējai Pusei pēc pieprasījuma ziņo par sniegto datu izmantošanu un līdz ar to sasniegtajiem rezultātiem.

3. Datus par personām drīkst sniegt tikai policijai un tieslietu iestādēm, kā arī citām valsts institūcijām, kas nodarbojas ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu. Tālāka datu nodošana citām institūcijām ir iespējama tikai ar datus sniedzošās Līgumslēdzējas Puses iepriekšēju piekrišanu.

4. Datus sniedzošās Līgumslēdzējas Puses pienākums ir pievērst uzmanību sniegto datu pareizībai, kā arī nepieciešamībai un samērojamībai ar mērķi, kuru tiecas sasniegt ar datu paziņošanu. Turklāt jāievēro saskaņā ar nacionālajiem likumdošanas aktiem spēkā esošie ziņošanas aizliegumi. Personu dati netiek sniegti, ja ir pamats pieņēmumam, ka līdz ar to tiks aizskarts kāda nacionālā likumdošanas akta darbības mērķis vai ierobežotas attiecīgās personas aizsargājamās intereses. Ja izrādās, ka ir sniegti nepareizi dati vai dati, kurus nedrīkstēja sniegt, tad tas nekavējoties ir jāpaziņo saņēmējam. Saņēmēja pienākums ir sniegtos datus labot vai iznīcināt.

5. Pēc līguma jāiesniedz konkrētajai personai informācija, kas par to zināma, kā arī šīs informācijas plānotais izmantošanas mērķis. Informāciju var nesniegt, ja apsvērumi rāda, ka sabiedriskās intereses informāciju nesniegt ir svarīgākas par konkrētās personas interesēm šo informāciju saņemot. Informācijas saņēmēja tiesības citādi tiek nodrošinātas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem likumdošanas aktiem, kur suverēnajā teritorijā lūgums tiek iesniegts.

6. Informācijas sniedzošā iestāde paziņošanas laikā norāda datu iznīcināšanas termiņus saskaņā ar tās spēkā esošajiem nacionālajiem likumdošanas aktiem. Neatkarīgi no šiem termiņiem dati par personām ir jāiznīcina, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami tam mērķim, kuram tie tika sniegti.

7. Abas Līgumslēdzējas Puses dokumentos reģistrē ziņas par datu sniegšanu un saņemšanu.

8. Abas Līgumslēdzējas Puses efektīvi aizsargā datus par personām pret neatļautu piekļūšanu, neatļautu grozīšanu un izpaušanu.

9.pants

Nacionālie likumdošanas akti par tiesisko palīdzību krimināllietās, kā arī par pārvaldes un tiesisko palīdzību fiskālajās lietās netiek skarti.

10.pants

Lai īstenotu šo nolīgumu, visus kontaktus nepastarpināti uztur attiecīgās atbildīgās centrālās pārvaldes un to ieceltie lietpratēji.

Centrālās pārvaldes ir:

no Latvijas Republikas puses:

–Iekšlietu ministrija,

–Prokuratūra,

–Aizsardzības spēku Robežapsardzības spēki;

no Vācijas Federatīvās Republikas puses:

–Federālā Iekšlietu ministrija,

–Federālā Veselības aizsardzības ministrija,

–Robežapsardzes direkcija,

–Federālā kriminālpārvalde,

–Muitas kriminālpārvalde.

11.pants

Līgumslēdzējas Puses, atsevišķi vienojoties, var noteikt citas 1.—6.pantā minētās sadarbības detaļas.

12.pants

Šis nolīgums neskar Līgumslēdzēju Pušu divpusējās konvencijās ietvertās tiesības un pienākumus.

13.pants

Šis nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses notu apmaiņas ceļā ir paziņojušas, ka ir izpildītas visas nacionālajos likumdošanas aktos noteiktās prasības, lai līgums stātos spēkā. Par nolīguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta diena, kad tika saņemta pēdējā nota.

14.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz desmit gadiem. Pēc tam tā darbība pagarinās ik uz desmit turpmākajiem gadiem, ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm ar notu nepaziņo par savu nodomu pārtraukt nolīguma darbību. Uzteikums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā brīža, kad otra Līgumslēdzēja Puse to ir saņēmusi.

Parakstīts 1995.gada 30.martā

divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu un vācu valodā, turklāt abiem nolīguma tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Latvijas Republikas Vācijas Federatīvās Republikas

Valdības vārdā Valdības vārdā

Latvijas iekšlietu ministrs Vācijas Federatīvās Republikas

Jānis Ādamsons Iekšlietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

Eduards Lintners