Stenogramma. 5.aprīlī

Nobeigums. Sākums "LV" nr.55.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

J.Lagzdiņš. Arī nākamo priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Graudiņš, ierosinot 43. pantā svītrot vienu vienīgu vārdu, un proti, "kontrolētu". Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo mēs uzskatām, ka politiskajai partijai likumos un statūtos paredzētās kompetences ietvaros ir tiesības pārraudzīt , kontrolēt, uzraudzīt un sekot, kā parlamenta deputāti pilda attiecīgās politiskās organizācijas programmu un pilda savus pienākumus. Tas, mūsuprāt, ir viens no politiskās partijas uzdevumiem, lai nodrošinātu mūsu parlamentāro demokrātiju. Komisija ir pret ierosinājumu, ka varētu tikt dotas tiesības politisko organizāciju lēmējinstitūcijām atsaukt vienpersoniski deputātus, bet kontrolei pār deputātu darbību ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Labdien, cienījamie kolēģi! Šeit varētu rasties pārpratumi, kas šķietami varētu likties nevainīgi vienam otram, bet pirms divām nedēļām Saeimā mēs pieņēmām vēlēšanu likumu otrajā lasījumā, kur ar lielu pārsvaru nobalsojām, ka frakcijām nedrīkst dot tiesības izslēgt, piedodiet, ka, frakcijām izslēdzot deputātus, nedrīkst viņus izslēgt no Saeimas. Šeit varbūt rodas zināma analoģiska situācija, kurai varētu būt paradoksālas sekas, proti, te mēs gribam dot politiskajām partijām iespējas kontrolēt deputātu parlamentāro darbību, īstenojot savu programmu. Nu, te visnotaļ var rasties situācija, kur nav skaidrs, ko nozīmē šis vārds "kontrolēt". Kaut vai deputāts Leiškalns, kurš interesējas par lingvistiskiem jautājumiem un valodu, pilnībā nesaprot, vai "kontrolēt" nozīmē tikai pārbaudīt, vai tas nozīmē kaut ko spēcīgāku. Kad deputāts Lagzdiņš minēja "kontrolēt", viņš jau savā ievadā minēja zināmas atkāpes no tā, viņš teica "kontrolēt, pārraudzīt, sekot". Nu ja mēs sakām "pārraudzīt un sekot", tad man nebūtu nekādu iebildumu pret šo vārdu, bet mums nav pavisam skaidrs, vai šo vārdu "kontrolēt" nevarētu iztulkot iespējami ļoti plašā interpretācijā. Mēs Saeimā līdz šim jau esam redzējuši, ka ir radušās situācijas, kur ir bijusi šķelšanās, domstarpības starp partijas valdi un Saeimas frakciju atsevišķos gadījumos. Un ko mēs šādā situācijā tad darītu, ja politiskā organizācija, partija drīkst kontrolēt deputātu darbību? Vai tas nozīmē, ka tā drīkst noteikt darba kārtību šai frakcijai, vai tas nozīmē, ka tā drīkst noteikt, kādā secībā zināmus jautājumus izskatīt, vai ko? Tas ir visnotaļ pārāk miglaini, man liekas, un, ja būtu atkāpe uz Lagzdiņa kunga teikto "pārraudzīt, sekot" vai kaut kā tamlīdzīgi, tad, man liekas, te nevarētu rasties bažas par to, ka politiskās partijas ārpusparlamentārās institūcijas tiešām varētu kontrolēt deputātu darbību spēcīgākā izpratnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par šo jautājumu, lūdzu, vai vēl ir kādi deputāti pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanīt! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Māra Graudiņa ierosinājumu 43. pantā svītrot vārdu "kontrolēt". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 35 - par, pret - 9, atturas - 19. Deputāta Māra Graudiņa priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Līdz šim spēkā esošais likums paredzēja, ka par politisko organizāciju biedriem var būt kā Latvijas Republikas pilsoņi, tā arī personas, kas ir reģistrējušās Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā vai saņēmušas Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar spēkā esošo konstitucionālo likumu dibināt politiskās organizācijas var tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Mēs esam pieņēmuši jau pirmajā lasījumā grozījumus, ka dibināt politiskās organizācijas var ne mazāk kā 200 Latvijas Republikas pilsoņu. Savukārt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti ierosina dot tiesības kļūt par politiskās partijas biedriem tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Komisija faktiski daļēji pieņēma šo priekšlikumu, nosakot, ka Latvijā var tikt reģistrētas un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas, kurās ne mazāk kā puse no visiem biedriem ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad var iestāties politiskā organziācijā arī nepilsoņi, tikai nepilsoņu skaits nedrīkst būt lielāks par pusi. Šādu lēmumu komisija pieņēma tādēļ, ka tika ņemts vērā, ka saskaņā ar topošo vēlēšanu likumu tiesības izvirzīt deputātu kandidātus, iesniegt sarakstus būs tikai politiskajām organizācijām. Tātad veidot šo politisko sistēmu varēs tikai politiskās partijas, un, ja politiskajās partijās dominē nepilsoņi, tad, mūsuprāt, tas nebūtu īsti pareizi, ja parlamenta veidošanā šādā pastiprinātā veidā piedalītos organizācijas, kurās būtu vairākums nepilsoņu. Tādēļ arī komisija pieņēma šādu lēmumu, noraidot "Tēvzemes un brīvības" frakcijas priekšlikumu un faktiski iesniedzot savu alternatīvo panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, deputāts Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai"!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Kāda ir galvenā motivācija iesniegt šādu labojumu, kas nosaka, ka Latvijas politiskās partijas var dibināt un Latvijas politiskajās partijās var būt par biedriem vai dalībniekiem Latvijas pilsoņi. Latvijas Satversme, kas ir pamats visu citu likumu pieņemšanai un darbībai, nosaka to, ka Latvijā vara pieder tautai, tātad vara pieder Latvijas pilsoņiem. Tikai Latvijas pilsoņiem ir vēlēšanu tiesības, un tikai Latvijas pilsoņiem ir tiesības tikt ievēlētiem. Savukārt politiskajām partijām tajā politiskajā sistēmā, ko mēs cenšamies veidot, proti, daudzpartiju politiskajā sistēmā, pati būtiskākā funkcija ir pastiprināt valsti gan valdības, gan parlamenta līmenī ar katru atsevišķu pilsoni. Tātad organizējot kandidātu atlasi un izvirzīšanu vēlēšanās, organizējot šo kandidātu kontroli tādā veidā, kā to katra partija veic— labāk vai sliktāk, vairāk vai mazāk stingri — par ievēlētajiem deputātiem no šīs partijas atbalstītā saraksta. Kontroli, kura caur politiskajām partijām un šo politisko partiju izveidotajām frakcijām savukārt tiek veikta pār valdību. Tā ka šī saikne ir acīm redzama un tie, kas nav Latvijas pilsoņi, var iekļauties politiskajās partijās tādā mērā, kādā mērā viņi kļūst arī par Latvijas pilsoņiem atbilstoši likumdošanai. Atbildīgā komisija šeit piedāvā zināmu kompromisa variantu, tātad Latvijā var tikt reģistrētas un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas, partijas, kurās ne mazāk kā puse no visiem biedriem ir Latvijas pilsoņi. Tātad loģiski, šeit tiek ietverta varbūtība, ka šie nepilsoņi vai ārpilsoņi ir politisko partiju biedri. Rodas uzreiz divi jautājumi. Pirmais ir tīri tehniskas dabas, un otrs ir tīri politiskas dabas.

Tehniskas un juridiskas dabas jautājums ir šāds. Kādā veidā tiek kontrolēts tas moments, kurā nepilsoņu skaits kādā politiskajā partijā kļūst lielāks par pilsoņu skaitu un kas tajā brīdī notiek? Vai ir pienākums attiecīgās politiskās partijas vadībai par to ziņot? Tātad viņa varētu darīt zināmu, ka, lūk, ir noticis tas un tas. Droši vien viņa to katrā gadījumā varbūt neziņos. Vai to ir pienākums kontrolēt Tieslietu ministrijas attiecīgajam reģistram? Taču, ja šis reģistrs nebūs savlaicīgi informēts, vai tad varēs teikt, ka viņi nav pievērsuši uzmanību? Un gadījumā, ja nu pēkšņi, teiksim, tiek konstatēts, ka šo biedru skaitā ir vairāk nepilsoņu nekā pilsoņu, kas ar šo politisko partiju tai brīdī notiek? Vai viņiem tiek uzdots īsā laikā uzņemt tik un tik pilsoņu, lai to būtu vairāk viņu partijā nekā nepilsoņu? Vai viņiem tiek uzdots izslēgt tik un tik nepilsoņu, lai to būtu mazāk nekā pilsoņu? Kas notiek ar šo politisko partiju, varbūt šīs politiskās partijas darbība ir jāpārtrauc vai tā ir jālikvidē? Bet, ja šī politiskā partija ir valdošā politiskā partija, kura uzņemas atbildību par Ministru kabinetu, vai šo politisko partiju var likvidēt? Vai tās darbību var pārtraukt? Šeit ir tāda vesela virkne tīri tehnisku jautājumu, kuri, ja gadījumā pieņem atbildīgās komisijas piedāvāto variantu, gribot negribot rodas. Jo pretējā gadījumā tā ir tāda vēlējuma izteiksme, kuru it kā būtu jāņem vērā attiecīgās partijas vadībai,— tātad neuzņemt vairāk ārpilsoņu vai nepilsoņu nekā pilsoņu šajā partijā. Tas ir papildu arguments, neņemot vērā to pašu būtiskāko, ka politiskā partija ir jāveido kā instruments, kā organizācija vai institūcija, kas pastarpina pilsoni jeb vēlētāju ar politisko varu valstī.

Un otrais jautājums, kas man vienkārši ienāca prātā šeit pat pirms nākšanas uz tribīnes, ir doma, ka gadījumā, ja politiskajā partijā lielākā daļa biedru ir pilsoņi, mazākā daļa — ārpilsoņi, tad tas visā visumā garantē politiskās partijas darbību Latvijas pilsoņu interesēs un šo interešu ievērošanu. Dabiski, atbilstoši programmai — vai šī programma ir centriska vai kreisa, vai labēja un tā tālāk. Tomēr arī šis formālais moments nepārliecina, jo katrs, kam ir bijusi prakse ar politisko partiju veidošanu vai darbošanos politiskajās partijās, zina, ka dažādu biedru vai dalībnieku ietekme partijas ietvaros, kad iet runa par programmu pieņemšanu vai programmu grozīšanu, kad iet runa par kandidātu izvirzīšanu partijas priekšsēdētāju amatiem vai arī par kandidātu izvirzīšanu vēlēšanās, vai par koalīcijas slēgšanu ar citām partijām, ka šī ietekme nav vienāda. Ja mēs nosacīti ņemam politisko partiju ar 300 biedriem, kurā ir 200 pilsoņu un 100 ārpilsoņu, tad nekur nav teikts, ka šie 100 ārpilsoņi pēc savas politiskās kvalifikācijas nav daudz veiklāki un nevada šo partiju daudz noteiktāk viņiem vēlamajā virzienā nekā šie pārējie 200 biedri. Jo jebkurš, kas ir politiskās partijas biedrs, var pateikt, ka arī organizācijā, kurā ir 1000 biedri, bieži vien 10 vai 50, vai 100 biedri izšķir daudz vairāk nekā 900 vai 950. Tā ir vistīrākā patiesība, kas izriet no tā, ka cilvēkiem nav vienādas politiskās pieredzes, politiskās kvalifikācijas, vienādu amatu un tā tālāk.

Tātad, ja ir šie ārpilsoņi, tad atkal ir jautājums, vai viņi var ieņemt politiskajā partijā vēlētus amatus, vai viņi var ieņemt politiskās partijas priekšsēdētāja amatu un tā tālāk. Tā ka šis ir tāds pusrisinājums, un vismaz mūsu frakcija apsvērusi visus šīs trīs argumentu grupas — pretrunu ar Satversmi, pretrunu ar to, kādā veidā kontrolēs, vai tiešām ir šis pārsvars pilsoņiem, un trešo, to, ka šis nepilsoņu vai ārpilsoņu mazākums negarantē, ka partija darbojas tieši pilsoņu interesēs, aicina tomēr noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt mūsu priekšlikumu, ja vien, dabiski, atbildīgā komisija neierosina kādu veselu virkni papildu labojumus vai skaidrojumu, kas vismaz varētu mīkstināt šo otro un trešo argumentu. Bet, dabiski, šie papildu uzlabojumi, teiksim, reģistrā vai citos jautājumos, neatrisina šo pirmo problēmu. Latvijas pilsoņiem pieder politiskā vara, un politiskā partija tomēr ir politisks instruments, nevis, teiksim, saimniecisks instruments vai kaut kas tamlīdzīgs. Kaut arī šī atšķirība bieži vien, kā zināms, netiek ievērota, jo, teiksim, ir saimnieciskā organizācija "Saimnieks", un tad pēkšņi ir politiska organizācija "Saimnieks". Vai, teiksim, ir valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš", un pēkšņi ir politiska organizācija "Latvijas dzelzceļs". Un ko tad saka "Latvijas ceļš"? Tādā gadījumā ir ļoti lielas pretrunas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl par šo jautājumu? Deputāts Lambergs — LNNK!

A.Lambergs (LNNK). Vēlos izteikt LNNK frakcijas viedokli. Pilnīgi atbalstām "Tēvzemes un brīvības" izteiktos argumentus. Ir nepieļaujamas šīs komisijas ieteiktās izmaiņas, un lūdzam atbalstīt otru priekšlikumu. Politiskajai varai ir jāpieder Latvijas pilsoņiem, un nevar mudžināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs šajā jautājumā? Deputāte Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Es gribētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu, jo es gribētu atgādināt cienījamiem deputātiem, ka ir daži likumi un ratificēti starptautiski līgumi, kas nepieļauj pilnīgu aizliegumu nepilsoņiem atrasties politiskajās partijās. Sāksim ar mūsu pašu konstitucionālo likumu — cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi, kas ir pieņemts 1991.gada 10.decembrī. Tas ir vēl spēkā esošs likums. 31.pantā teikts, ka visiem ir tiesības brīvi izveidot sabiedriskās organizācijas un piedalīties to darbā, ja šo organizāciju mērķi un praktiskā rīcība nav pretrunā ar likumu. Nākošais teikums, ko dažas simtprocentīgi no pilsoņiem sastāvošas grupas varētu atcerēties,—- aizliegts izveidot slepenas organizācijas un Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijām nepakļautas bruņotas vienības. 30.pantā šajā pašā likumā, noteikts, ka katram ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un idejas mutvārdos, rakstveidā vai jebkurā citā veidā. Šo tiesību īstenošanu nedrīkst ierobežot ar cenzūru. Šīs normas ir paņemtas no spēkā esošās, ratificētās Eiropas cilvēktiesību konvencijas, tas ir, no Eiropas Padomes organizācijas, un no starptautiskās konvencijas par civilajām un politiskajām tiesībām, ko Augstākā padome ratificēja 1990.gada 4.maijā. Tātad es atbalstu atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, pirms balsošanas vēlas!

J.Lagzdiņš. Četri momenti, godātie kolēģi, ir jāievēro. Kontrole pār situāciju, ja mēs neļausim politiskajās organizācijās iestāties nepilsoņiem, būs tikpat grūta kā tajā gadījumā, ja pieņems atbildīgas komisijas ierosinājumu, jo nav jau šīs kontroles mehānisms ne vienā, ne otrā gadījumā likumā paredzēts. Vienīgi Tieslietu ministrijas attiecīgās struktūras, likuma ietvaros veicot vispārēju uzraudzību, varētu vākt informāciju un kontrolēt, kā šī norma tiktu izpildīta gan vienā, gan otrā gadījumā. Tātad šeit nav atšķirības izpildes sarežģītības ziņā.

Otrais. Ja gadījumā tomēr tiek pārkāpta norma, kuru piedāvā atbildīgā komisija, un nepilsoņu skaits ir lielāks par pusi, tad saskaņā ar likuma 26.pantu Tieslietu ministrija, veicot pārraudzību, brīdina attiecīgās politiskās organizācijas vadību ievērot šo noteikumu un, ja netiek noteiktajā termiņā šī nelikumīgā darbība pārtraukta, tādā gadījumā likumā noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrija tiesā iesniedz iesniegumu par attiecīgās organizācijas darbības izbeigšanu. Tātad mehānisms likumā ir paredzēts. Es gribētu vēl atgādināt, ka pirms kara, tātad partiju laikā līdz 1934.gada 15.maijam, varēja būt Latvijas politiskajās organizācijās par biedriem arī citu valstu pilsoņi. Šāda norma bija. Tātad es aicinātu tomēr pieņemt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo šobrīd vispār nekādus ierobežojumus likums neparedz.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Lagzdiņam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu likumprojekta 45.pantā! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret—- 22, atturas — 19. Nav pieņemts. Paldies! Vai mums ir balsojams arī atbildīgās komisijas ierosinājums? Ir iebildumi pret to? Lagzdiņa kungs neiebilst. Paldies! Tātad akceptēts ir atbildīgās komisijas labojums 45.pantā. Paldies! Lagzdiņa kungs, lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Par 47.pantu ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums aizstāt vārdu "vismaz" ar vārdiem "ne mazāk kā". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais priekšlikums ir izteikt panta beigu daļu aiz vārda un uzvārda šādā redakcijā: personas kodu un katra dibinātāja parakstu. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka, reģistrējot politiskās organizācijas, jāiesniedz Tieslietu ministrijā ne mazāk kā 200 pilsoņu dibinātāju saraksts. Komisija ierosina, un "Tēvzemei un brīvībai" frakcija to arī ierosina, pretī katra sarakstā iekļautā politiskās organizācijas dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt arī viņa parakstam, lai nebūtu viltojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Akceptēts. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 47.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums". Šāds likums tiek gatavots otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Nav. Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 49.pantu šādā redakcijā: "Tiesneši, prokurori, izmeklētāji, kā arī personas, kuras dien iekšlietu, valsts drošības iestādēs vai aizsardzības spēkos, var piedalīties politisko organizāciju (partiju) darbībā, ja to pieļauj speciālie likumi." Spēkā esošā redakcija nosaka, ka šo institūciju darbinieki vai dienesta personas nevar būt politisko organizāciju biedri. Jāsaka, ka speciālajos likumos šie ierobežojumi ir noteikti dažādi. Ir noteikts, piemēram, atsevišķos likumos, ka šo institūciju darbinieki nevar būt augstākajās lēmējinstitūcijās. Un tādējādi, lai saskaņotu šo likumu ar speciālajiem likumiem, komisija ierosina tātad precizēt redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai par šo jautājumu nevēlas izteikties deputāti? Nē. Akceptēts. Paldies! Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 12.nodaļā — aizstāt jaunās nodaļas numerācijā skaitli 12 ar skaitli 11 un attiecīgi grozīt arī šīs nodaļas pantu numerāciju, sākot to ar 57. 1 pantu un tā tālāk. Tas ir tehniska rakstura precizējums.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, ja es saprotu, tad ar skaitli 11.1?

J.Lagzdiņš. Nekādā gadījumā ne. Skaitlis "12" tiek aizstāts ar skaitli "11".

Sēdes vadītājs. Manā eksemplārā vismaz ir skaitlis 11 romiešu rakstībā ar "prim" atzīmi.

J.Lagzdiņš. Tieši tā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad precizējam to. Ir iebildumi? Nav. Paldies! Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 12.nodaļas virsrakstā un tekstā aizstāt vārdus "profesionālo radošo savienību" ar vārdiem "profesionālo radošo organizāciju". Pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 57.1. pantā vārdus "vai "juridisks". Pēc analoģijas ar 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Paldies! Akceptēts. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 57.2.1. pantā uzskaitīto pantu numerāciju, ņemot vērā to, ka mēs jau izdarījām grozījumus iepriekšējā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu. Akceptets.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 57.3.1. pantu šādā redakcijā: "Profesionālo radošo organizāciju apvienība, kurā ir apvienojusies ne vairāk kā puse no likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām, likumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas valsts funkcijas". Šeit ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi, ņemot vērā Juridiskā biroja ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Es, godātie kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka labajā pusē 4.ailē ir tie redakcionālie grozījumi, kurus izdarījusi komisija. Tie ir izceltajā tekstā. Laika taupīšanas dēļ un ar priekšsēdētāja atļauju varbūt es nenolasīšu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi paši var izlasīt? Var. Paldies! Tādā gadījumā nenolasīsim.

J.Lagzdiņš. Arī 62.panta pirmā daļa ir izteikta precizētākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi godājamiem deputātiem? Nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir redakcionāls precizējums. Ņemot vērā to, ka mēs nepapildinām likumprojekta 12.pantu, bet gan 11.1. pantu, arī līdzšinējā 12.nodaļa tiek uzskatīta par 13.nodaļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir "Tēvzemei un brīvībai" frakcijas priekšlikums. Frakcija ierosina izteikt "Pārejas noteikumu" 1.punkta pirmā teikuma beigu daļu aiz vārda un uzvārda šādā redakcijā: "personas kodu un katra biedra parakstu". Pēc analoģijas, kā mēs pieņēmām, nupat balsojot par 47.pantu. Tātad arī pārreģistrējoties, godātie kolēģi, būs jāiesniedz ne mazāk kā 200 biedru saraksts ar katra biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un arī personīgo parakstu. Lai nebūtu krāpšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir kas sakāms? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Lai reģistrētās politiskās organizācijas varētu operatīvi izpildīt šo likumu, atbildīgā komisija ierosina papildināt "Pārejas noteikumus" ar 2.punktu šādā redakcijā: "Tieslietu ministrija divu nedēļu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās rakstveidā uzaicina visas Tieslietu ministrijā reģistrētās politiskās organizācijas (partijas) izpildīt šā likuma "Pārejas noteikumus".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Akceptēts. Paldies!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu godājamos kolēģus pieņemt likumprojektu pēdējā un trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem kolēģiem pirms pieņemšanas kopumā, nav iebildumu? Lūdzu zvanīt! Lūdzu, godājamos deputātus, kuri vēlas piedalīties balsošanā par šo likumprojektu, būt gataviem to darīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam kopumā trešajā lasījumā par likumu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Paldies! Lūdzu rezultātu! 58 - par, 4 - pret, 6 - atturas. Likums pieņemts kopumā. Paldies!

 

Nākamais darba kārtības jautājums, ņemot vērā mūsu izdarītās izmaiņas, ir jautājums nr. 39. Likumprojekts "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" otrajā lasījumā.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais priekšsēdētāja biedri! Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā, ka par likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" ir iesniegti un tajā izdarīti 38 grozījumi un šie grozījumi ir pamatā tehniska rakstura vai redakcionāla rakstura grozījumi, es gribu lūgt laika taupīšanas dēļ varbūt atļaut man nolasīt tikai priekšlikumus, īpaši neko nemotivējot, jo šeit tik tiešām ir juridiska rakstura priekšlikumi, kuri ir faktiski saskaņoti ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Liela daļa no tiem ir ietverti pēc Centrālās vēlēšanu komisijas iniciatīvas.

Tātad pirmais priekšlikums ir par likuma nosaukumu. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma nosaukumu šādi: "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām", mainot divus vārdus vietām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir iebildumi? Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 1.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus " un vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk iecirkņu komisijas), katra septiņu locekļu sastāvā". Šāds priekšlikums ir tādēļ ienācis, ka pants tiek papildināts ar jaunu otro daļu, kurā ir precizēta norma, kas nosaka, ka iecirkņu vēlēšanu komisijas izveidojamas septiņu locekļu sastāvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamiem deputātiem nav iebildumu? Turpinām!

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 1.pantu. 1.pants tiek papildināts ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai pilsētās un pagastos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk iecirkņu komisijas), katra septiņu locekļu sastāvā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem ir jābūt informācijai par to, kur ir vēlēšanu iecirkņi, komisija ierosina papildināt 1.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Šāds paziņojums atkārtoti izsludināms 10 dienas pirms vēlēšanām (balsošanas)." Runa ir par paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu komisiju atrašanās vietu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi? Nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Par 2.pantu atbildīgā komisija ierosina divus priekšlikumus. Vispirms 2.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "un iecirkņu komisijas". Godātie kolēģi, šāds priekšlikums būs par daudziem pantiem, jo mēs redakcionāli precizējam terminus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumus neredzu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 2.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Iecirkņu komisijas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos. Vēlēšanu komisijas darbojas pastāvīgi, iecirkņu komisijas — noteiktajos termiņos pirms vēlēšanām un dažas dienas pēc tām."

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Turpinām, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Par 3.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt šā panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārda "darbība" ar vārdiem "domes (padomes) vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā". Tas ir redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. 5.pantā ierosinām izslēgt vārdus "un iecirkņu komisijas".

Sēdes vadītājs. Godājamiem deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina papildināt 5.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Iecirkņa komisiju izveido attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. 6.pantā ir tikai redakcionāli grozījumi. 6.panta pirmajā daļā vārdi "Latvijas Republikas pilsoņi" aizstāti ar vārdiem "Latvijas pilsoņi", bet otrajā un trešajā daļā vārdi "nevar vēlēt" — ar vārdiem "nevar būt".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Savukārt 6.panta trešā daļa ir papildināta ar šādu tekstu: "bet Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijas locekļi var būt par iecirkņu komisijas locekļiem". Tas ir tādēļ, ka ir nelieli pagasti un nelielos pagastos vēlēšanu komisija reizē ir arī iecirkņa komisija kā vienīgā iecirkņa komisija. Tādēļ arī ir šāds precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. 7.panta pirmajā daļā mēs ierosinām izslēgt vārdus "un iecirkņa komisija". Motivāciju es iepriekš pateicu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Turpinām!

J.Lagzdiņš. Un papildināt aiz vārda "centrālajām" ar vārdiem "pastāvīgi funkcionējošām". Tas ir redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Ierosinu šajā pantā papildināt otro daļu aiz vārda "organizācija" ar vārdiem "partija vai politiskā organizācija(partija)" atbilstoši mūsu nupat pieņemtajam sabiedrisko organizāciju likumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Akceptēts. Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. 8.pantā atbildīgā komisija ierosina pirmajā daļā izslēgt vārdus " un iecirkņu komisijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpinām!

J.Lagzdiņš. 8.panta trešo daļu ierosinām izteikt šādā redakcijā: "Ja kandidātu izvirza politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, pieteikumam jāpievieno arī izraksts no tās centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma."

Godātie kolēģi, šeit ir runa nevis par deputātu kandidātiem, bet par attiecīgo vēlēšanu un iecirkņu komisiju kandidātiem. Tādēļ arī šāda norma ir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Turpinām!

J.Lagzdiņš. 9.pantā ierosinām izslēgt vārdus "un iecirkņu komisijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpinām!

J.Lagzdiņš. 10.pantā trešajā un piektajā daļā ierosinām izslēgt vārdus "vai iecirkņu komisijas" un vārdus "un iecirkņu komisijas".

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 11.pantā ierosinām pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā izslēgt vārdus "un iecirkņu komisijas", kā arī vārdus "vai iecirkņu komisijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpinām!

J.Lagzdiņš. Analogs grozījums ir izdarīts 12.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Bez iebildumiem. Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. 15.panta trešajā daļā tiek izslēgts teksts aiz vārdiem "vai tās pilnvarotām personām".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Šeit ir runa par to, kādā kārtībā komisiju sēdēs var būt klāt politisko organizāciju pilnvarotas personas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 17.panta pirmo daļu komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā."

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdus "deputāti uzrādīti" ar vārdiem "viņi ietverti". Tas ir filoloģiska rakstura grozījums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Minētie dokumenti nododami pašvaldības lietvedībā, kas tos sagatavo un nodod arhīvā pastāvīgā glabāšanā." Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām šādu redakciju: "Minētie dokumenti nododami arhīvā pastāvīgai glabāšanai." Nav skaidrs, kurā arhīvā tie ir nododami un kādā veidā. Tāpēc tāds precizējošs grozījums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. 20.panta otrās daļas sākumā komisija ierosina izslēgt vārdus "vai iecirkņa komisija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Tiek precizēta 20.panta trešā daļa. Komisija ierosina to izteikt šādā redakcijā: "Par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbību vēlēšanu komisijā vai iecirkņa komisijā, tās loceklis ir saucams pie atbildības saskaņā ar likumu." Šāds precizējums izdarīts tādēļ, ka pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā nebija īsti skaidrs, par kādiem īsti pārkāpumiem iecirkņa un vēlēšanu komisijas loceklis saucams pie atbildības. Vai par tiem pārkāpumiem, kas izdarīti ārpus savu tiešo komisijas locekļa pienākumu pildīšanas? Tādēļ arī mēs precizējām redakciju, nosakot konkrēti, par kādiem pārkāpumiem saucams pie atbildības.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Iebildumu nav. Mums ir uz mirkli jāpārtrauc apspriešana. Vai nu pārtraukumam vai cita lēmuma pieņemšanai. Paldies, Lagzdiņa kungs, lūdzu, uz mirkli apsēdieties!

Godājamie kolēģi! Ir saņemts 10 Saeimas deputātu iesniegums ar šādu tekstu: "Ierosinām 5.aprīļa plenārsēdi beigt pulksten 18.30, strādājot bez pārtraukuma pulksten 17.30. Laikam gramatiski būtu pareizi - strādājot bez pārtraukuma, kas ir paredzēts 17.30. Tā būtu saprotamāk. Šāds ierosinājums ir. Deputāti var brīvi noteikt plenārsēdes darba laiku. Protams, balsojot par to sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par šo 10 deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 20, atturas - 10. Ir pieņemts šo deputātu priekšlikums. Līdz ar to strādājam bez pārtraukuma līdz pulksten 18.30.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tribīnē! Vienu mirklīti, es atvainojos! Karnupa kungam ir kas sakāms? Karnupa kungs par procedūru. Lūdzu!

V.P.Karnups. Sakarā ar to, ka mums nebūs pārtraukuma, bet Kārtības rullis paredz, ka sēdes laikā katru dienu mēs trīsreiz reģistrējamies. Mēs esam vienreiz reģistrējušies, un tad mēs reģistrēsimies pusastoņos, kas notiek?

Sēdes vadītājs. Pulksten pusastoņos mēs nereģistrēsimies, Karnupa kungs, jo saskaņā ar tikko pieņemto lēmumu deputāti savā vairākumā būs atstājuši plenārsēžu zāli. Tātad mēs varēsim divreiz reģistrēties pirms plenārsēdes beigām. (Zālē troksnis.) Jo ierosinājums reģistrēties pašlaik, tieši pulksten 17.29, nav iesniegts. Vai kāds deputāts vēlas reģistrēties pašlaik? Nav tāds priekšlikums ienācis. Tātad, lūdzu, reģistrēsimies divas reizes plenārsēdes beigās.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Turpinām likuma apspriešanu!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina pārcelt piektās nodaļas 28.pantu par 22.pantu trešajā nodaļā, izslēdzot vārdu "iecirkņa" un aizstājot vārdus "domes (padomes)" ar vārdiem "vēlēšanu komisijas".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir priekšlikumi? Nav nekādu priekšlikumu. Paldies!

J.Lagzdiņš. 22.pantā atbildīgā komisija ierosina papildināt pirmās daļas beigas pirms vārda "sarīkošanu" ar vārdu "sagatavošanu".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi? Lagzdiņa kungs! Es ļoti atvainojos! Godājamie deputāti! Būtu liels lūgums ievērot kārtību. Es zinu, ka šajā teorētiski paredzētajā pārtraukumā bija paredzēti dažādi pasākumi. Tos, protams, var visus izdarīt, izejot ārā no plenārsēžu zāles un nekavējot šā jautājuma apspriešanu. Tā ka lūdzu ievērot kārtību. Tie deputāti, kas atstāj zāli, ir tiesīgi to atstāt, savukārt sēdes vadītājs ir tiesīgs jebkurā laikā pārbaudīt kvorumu, izdarot reģistrāciju.

Lūdzu, Lagzdiņa, kungs, varbūt turpināsim!

J.Lagzdiņš. 23.panta pirmo daļu komisija ierosina aiz vārda "sagatavošanu" papildināt ar vārdiem "un sarīkošanu".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 24.pantu papildināt ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā: "Nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas." Šajā pantā iet runa par vēlēšanu komisijas kompetenci.

Tālāk komisija ierosina līdzšinējo 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu uzskatīt attiecīgi par 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu tādēļ, ka ir mainījusies numerācija sakarā ar to, ka pants papildināts ar jaunu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina izteikt panta līdzšinējo 4.punktu šādā redakcijā: "Vēlēšanu dienā nodrošina papildu zīmju nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek." Tāpat komisija ierosina papildināt līdzšinējā 5.punkta sākumu pirms vārda "saņem" ar vārdiem "pēc vēlēšanu pabeigšanas".

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Akceptēts. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina 24.pantā izteikt līdzšinējo 7.punktu šādā redakcijā: "Nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai."

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 25.pantā atbildīgā komisija ierosina papildināt pirmo daļu ar vārdiem: "un nosūta tās Centrālajai vēlēšanu komisijai".

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 25.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā. Es gribētu, kolēģi, atgādināt, ka šajā pantā iet runa par tautas nobalsošanas organizēšanu. Komisija ierosina 6.punktu izteikt šādā redakcijā: "Pēc balsošanas pabeigšanas saņem no vēlēšanu iecirkņu komisijām protokolus par balsu skaitīšanas rezultātiem, pārbauda tos, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgi pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai."

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 26.panta 5.punktu izteikt šādā redakcijā: "Pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām protokolus par balsu skaitīšanas rezultātiem, pārbauda tos, aprēķina balsošanas rezultātus."

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 26.pantā komisija ierosina 6.punktu pirms vārda "protokolu" papildināt ar vārdiem "lēmumu kopā ar". Tas ir tehniska rakstura grozījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādi iebildumi? Turpinām!

J.Lagzdiņš. 27.pantā atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.punktu aiz vārda "vēlēšanu" ar vārdu iekavās "balsošanas" un 2.punktu aiz vārda "vēlētājiem" ar vārdu iekavās "balsotājiem". Tas ir tādēļ, ka šajā likumprojektā, godātie kolēģi, ir runa ne tik vien par vēlēšanu organizēšanu, bet arī par tautas nobalsošanas organizēšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. 27.pantā atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.punktu šādā redakcijā: "Nodrošina vēlēšanu vai balsošanas zīmju saglabāšanu līdz vēlēšanu (balsošanas) dienai."

Sēdes vadītājs. Vai ir, lūdzu, iebildumi? Nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Likumprojekta 28.pants ir pārcelts par 22.pantu trešajā nodaļā. Šo priekšlikumu jau mēs pieņēmām iepriekš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav problēmu.

J.Lagzdiņš. Priekšpēdējais priekšlikums ir par 32.pantu. Komisija ierosina papildināt pantu ar šādu teikumu: "Rajona (pilsētas) tiesas spriedums ir galīgs." Runa 32.pantā ir par kārtību un termiņiem, kādos tiek iesniegtas sūdzības par vēlēšanu komisijas lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai ir kādi iebildumi? Nav. Varam turpināt!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 34.pantā vārdus "netiek konstatēti septiņu dienu laikā" ar vārdiem "tiek konstatēti, nevis septiņu dienu laikā".

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi godājamiem deputātiem? Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, par termiņiem!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 15.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tiek ņemts vērā.

 

Nākamais saskaņā ar mūsu balsojumiem noteiktais dienas kārtības jautājums ir nr.38 - "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" . Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.227. Tas ir projekts, ko sagatavojusi un iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un kur ir priekšlikums papildināt Saeimas Kārtības rulli ar 26.pantu, kas reglamentētu Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Juridiskā komisija šo priekšlikumu izskatīja un akceptēja un aicina cienījamo Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā iesniegtajā redakcijā. Tas man būtu viss.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Tātad pirms debatēm mums ir jālemj jautājums par steidzamību, jo desmit Saeimas deputāti - Māris Grīnblats, Juris Sinka, Jānis Straume, Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Uldis Lakševics, Andris Grots, Gundars Bērziņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Jānis Kokins — ir ierosinājuši izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Par to mums ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Balsojam par šo likumprojektu kā par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts kā steidzams.

Lūdzu, varam atklāt debates šajā jautājumā. Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Nav pierakstījušies debatēs. Līdz ar to debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, atturas - 8, pret - nav. Nav kvoruma. 48 - liktenīgais nekvoruma skaitlis šajā zālē. Godājamie kolēģi, lūdzu būt uzmanīgākiem un visus, kas vēlas piedalīties balsošanā par šo jautājumu, to arī darīt. Lūdzu zvanīt vēlreiz pirms atkārtota balsojuma! Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Endziņa kungs, par otrā lasījuma termiņiem un pieņemšanu kopumā.

A.Endziņš. Ja cienījamiem deputātiem nav iebildumu, mēs varētu varbūt šeit izskatīt uzreiz arī otrajā lasījumā un nobalsot, jo, ja ir nobalsota steidzamība, tad tie grozījumi Kārtības rullī, ko mēs domājam izdarīt, nebūtu izskatāmi kā steidzami. Bet šo grozījumu mēs varētu izskatīt arī tagad, protams, ja deputāti tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts iebilst pret šādu kārtību? Neiebilst. Paldies, Endziņa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā! Paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 10. Likums pieņemts kopumā. Paldies.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums ir dienas kārtības sestās sadaļas 13.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr.320, kurā ir sagatavoti "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīšanai otrajā lasījumā. Un es lūgtu paņemt arī dokumentu nr.320a, kur ir precizējumi 18., 19. un 23.lapaspusē, proti, tātad dokumentā nr.320 būtu 18., 19. un 23.lapaspuse jāaizvieto ar lapaspusēm, kas ir dokumentā nr.320a.

Godātie deputāti, pirms es pāreju pie izskatīšanas pa pantiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu ļoti svarīgu momentu, proti, ka Finansu ministrija šā gada 3.janvārī Ministru kabineta uzdevumā iesniedza Saeimas Budžeta un finansu komisijai vēstuli, kurā lūdza atsaukt iepriekš iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā...", tātad šodien izskatāmajā likumprojektā atsevišķus pantus. Šajā situācijā mums bija būtībā divas iespējas — vai nu lūgt kabinetu, tas ir, lūgt Saeimu būtībā noraidīt likumprojektu, jau iesniegto likumprojektu un konceptuāli apstiprināt jauno, vai arī izskatīt likumprojektu un censties tajos pantos, kurus Ministru kabinets atsauc, noraidīt, protams, tikai ar pašu iesniedzēju piekrišanu, deputātu iesniegtos priekšlikumus. Jo, protams, deputāti ir iesnieguši priekšlikumus arī par pantiem, kurus Ministru kabinets ir atsaucis. Bet vēl es minēšu iemeslus, kādēļ kabinets ir atsaucis veselu virkni pantu. Tiesa, es pieņemu, ka deputātiem lielā mērā tas jau ir zināms, jo pēc mūsu komisijas finansu ministrs šo vēstuli jau bija adresējis visām Saeimas frakcijām un Budžeta komisijas locekļi solīja to arī iespēju robežās pārrunāt savās frakcijās. Un, proti, iemesli, ko min kabinets, ir sekojoši. Šī likumprojekta pieņemšana pirms taksācijas gada sākuma jau vairs nebija iespējama, jo nodokļu likumdošanas paketē iekļauto pārējo likumprojektu izskatīšanai bija nepieciešams vairāk laika, nekā sākotnēji kabinets tam bija plānojis. Turklāt arī gan šī likumprojekta, gan paša likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" papildināšanai un grozīšanai deputāti bija izteikuši daudz vairāk ierosinājumu, nekā kabinets, kā viņš raksta, bija gaidījis, un tāpēc kabinets ir pieņēmis lēmumu būtībā izteikt likumu "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" jaunā redakcijā. Un pēc kabineta domām šo jauno likumprojekta redakciju tas ir spējīgs sagatavot ne ātrāk kā līdz šī gada 1. jūnijam. Ne ātrāk kā līdz šī gada 1. jūnijam. Bet vienlaikus kabinets uzskata, ka vesela virkne pantu ir tiešām neatliekami un ka ir nepieciešams uz tiem koncentrēt uzmanību noteikti šajā laikā.

Tādējādi mēs nu praktiski bijām nostādīti šāda fakta priekšā, un Budžeta komisija izšķīrās tomēr pašlaik turpināt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīšanu ar acīmredzot tādu domu, ka tie varētu stāties spēkā, protams, ar pieņemšanas datumu, bet attieksies jau uz šo nodokļu maksāšanas gadu, jo likumā nav paredzēti nekādi paaugstinājumi. Bet vienlaikus kabinets – un tas atbilst arī deputātu priekšlikumiem – saziņā ar daudziem konsultantiem gatavo šo jauno iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakciju, kuru tātad mums ir solīts iesniegt izskatīšanai līdz šā gada... ne ātrāk diemžēl... kā šā gada 1. jūnijā. Tādēļ manis teiktais bija nepieciešams, jo tekstā līdz ar to noraidīti vairāki deputātu priekšlikumi, kuri paši par sevi jau tagad tiek ņemti vērā, strādājot pie šīs jaunās redakcijas, taču tajos pantos, kurus kabinets pašlaik ir atsaucis. Nu, mēs Budžeta komisijā divas reizes izskatījām šo lietu un, atkārtoju, palikām pie šādas izskatīšanas procedūras.

Tāpēc dokumentā jums, godātie deputāti, ir parādīti visi, protams, visi jūsu iesniegtie priekšlikumi, bet vispirms ir minēti priekšlikumi par tiem pantiem, kurus kabinets vienkārši pats ir atsaucis. Ērtības labad pēc katra panta, kurš ir būtiski izmainījies, minēta arī šī panta pilna redakcija.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Ja mēs sekmīgi, protams, uz to mēs, Budžeta komisija, ceram šodien un, ja būs nepieciešams, arī rīt, izskatītu šo likumprojektu otrajā lasījumā, tad Budžeta komisija vienas dienas laikā deputātiem sagatavotu otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un labojumus un priekšlikumus trešajam lasījumam būtu iespējams jau izteikt, balstoties uz šo tekstu.

Ja man būtu atļauts, es pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kehra kungs! Laikam deputāti ir gatavi izskatīšanai. Lūdzu, sāksim izskatīt pa pantiem otrajā lasījumā, mēģinot ievērot to procedūru, par ko ziņoja Kehra kungs. Lūdzu!

O.Kehris. Vispirms gribu informēt, ka komisija ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus par to, ka panti, kuros tiek izdarīti grozījumi, tiks izteikti jaunā redakcijā. Acīmredzot šeit viss ir diezgan skaidrs.

Tāpat ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums likuma tekstā, kur tie tiek minēti, aizstāt vārdus "Latvijas Republikas valdība" ar vārdkopu "Ministru kabinets".

Un tāpat ir atbalstīts kabineta priekšlikums visā likuma tekstā lietoto terminu "kalendārais gads" aizstāt ar vārdiem "taksācijas periods" un attiecīgi lietoto terminu "nodokļu gada karte" aizstāt ar vārdkopu "nodokļu karte". Tie ir labojumi, kas attiecas uz visu likuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir deputātiem kādi iebildumi? Nav. Akceptēts. Turpināsim!

O.Kehris. Tālāk 1. panta pirmajā sadaļā ir atbalstīts... Būtībā tātad šis pants ir izteikts komisijas variantā un līdz ar to ir ņemts vērā Ministru kabineta priekšlikums izslēgt 1. panta pirmo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav nekas piebilstams?

O.Kehris. Līdzīgi ir izslēgta 1. panta pirmā sadaļa un diemžēl nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums, bet tikai tādēļ, ka šo pantu kabinets ir izslēdzis un šis priekšlikums jau tiek ņemts vērā, strādājot pie jaunā likuma varianta.

Sēdes vadītājs. Vai Nacionālā bloka pārstāvjiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Turpināsim!

O.Kehris. Arī 1.4. pantu kabinets ir piedāvājis izslēgt, un tas ir ņemts vērā komisijas variantā. Tāpat komisijas variantā ir iestrādāts Nacionālā bloka priekšlikums, un tādējādi jūs arī redzat jauno panta redakciju, kurai būtībā nosaukums ir pirmajā lapaspusē, bet viss teksts ir otrās lapaspuses augšējā daļā. Ar jūsu atļauju es to nenolasītu laika taupīšanas dēļ. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir kas iebilstams? Nav nekas. Lūdzu, turpināsim!

O.Kehris. 2. pantā pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir izslēgta panta otrā un... panta sadaļa 2.4. un 2.5., ir iestrādāts komisijas variantā precizēts deputāta Piebalga priekšlikums, un tā rezultātā 3. lapaspuses vidū jūs redzat komisijas atbalstīto variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem, lūdzu, nav iebildumu? Turpināsim!

O.Kehris. 3. pants. Ir atbalstīts priekšlikums izslēgt šo pantu, un tikai šī iemesla pēc nav ņemts vērā Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Varam turpināt.

O.Kehris. Līdzīgi arī 4. pants ir izteikts jaunā komisijas variantā, kur pēc būtības iznāk, ka ir ņemts vērā Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Varam turpināt.

O.Kehris. 5. pantā ir līdzīgi. Kabinets ir piedāvājis izslēgt grozījumu 5.2. pantu, un šajā pantā bija Nacionālā bloka priekšlikums, kurš jau manis iepriekš minēto iemeslu dēļ nav atbalstīts. Toties ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums pārcelt... Tas ir izklāstīts 5. lapaspusē, tikai tas ir būtībā

O.Kehris. Atbalstīts, un tas būs redzams 17.panta septītajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi? Nav. Turpinām!

O.Kehris. Un līdz ar to šeit ir arī redzama 5.panta redakcija, kas ir pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav nekādu iebildumu. Lūdzu!

O.Kehris. 6.pants. Kabinets tātad ir atsaucis savus priekšlikumus, un tātad ir atbalstīts priekšlikums izslēgt grozījumu 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, turpināsim!

O.Kehris. 7.pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem arī nav.

O.Kehris. 8.pantā Nacionālā bloka priekšlikumi ir daļēji iestrādāti komisijas variantā un atsevišķi arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kas redzams 7.lappusē, ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Nav atbalstīts Tautas saskaņas partijas priekšlikums izslēgt grozījumu 5.pantu, un nav atbalstīts arī Nacionālā bloka priekšlikums šī panta 8.sadaļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ierosinājumu iesniedzēji vēlas kaut ko komentēt vai ne. Paldies! Varam turpināt!

O.Kehris. Un līdz ar to 8.lappusē ir redzama pieņemtā redakcija otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies!

O.Kehris. 9.pantā Nacionālā bloka priekšlikums ir iestrādāts komisijas redakcijā, proti, iestrādājot to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, deputātiem nav iebildumu?

O.Kehris. Pie 9.3. un 9.5. panta mēs saskaramies ar to, ka kabinets ir atsaucis, lūdzis izslēgt šīs lietas. Pēc būtības ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums papildināt grozījumus ar jaunu pantu 9.7.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kehra kungs, es atvainojos! Godājamie kolēģi, kas pašlaik zālē sarunājas. Trokšņu līmenis zālē nupat jau pārsniedz to tembru, kas ir runātājam no tribīnes. Es domāju, ka šajā gadījumā zāle ir vairāk vainīga, tā ka lūdzu mazliet klusināt šo sarunu, jo sēde iet uz beigām, ir palikušas 27 minūtes. Lūdzu, Kehra kungs, turpināsim!

O.Kehris. Un līdz ar to 11.lappusē ir redzama 9.panta redakcija, kāda ir šo labojumu rezultātā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu, turpināsim!

O.Kehris. 10.pantā atkal ir ņemts vērā kabineta priekšlikums izslēgt grozījumu 10.1. pantu, un ir arī ņemts vērā deputāta Piebalga priekšlikums izteikt šīs daļas 1.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

O.Kehris. Arī pārējās sadaļās nav ņemti vērā vienīgi Nacionālā bloka priekšlikumi, bet arī tikai tādēļ, ka kabinets ir jau izslēdzis šo pantu un tādējādi jums piedāvāta šī darba rezultātā ir redzama 10.panta jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav, mēs varam turpināt.

O.Kehris. 11.pantā arī ir sagatavota jauna redakcija, kura ir veidojusies no tā, ka gan Ministru kabineta, gan Nacionālā bloka priekšlikumi ir iestrādāti. Vienīgais kas nav ņemts vērā, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas attiecas uz 11.panta piekto sadaļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai komisija vai deputāti vēlās ko runāt? Nē. Paldies! Turpinām!

O.Kehris. Tādējādi es pāreju pie 12.panta, kur ir ņemts vērā deputāta Piebalga priekšlikums, un deputātiem arī jau ir piedāvāta tāda šī12.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Varam turpināt!

O.Kehris. Šeit es tikai vērstu deputātu uzmanību uz to, ka mēs pārejam uz 18.lappusi un šeit jums būtu jāpaņem dokuments. Proti, dokumenta nr.320a 18.lappuse, un tātad ir lūgums skatīt šo 18. lappusi un arī 19.lappusi, kur par pamattekstu mēs izmantotu šo dokumentu nr.320a. Un tas skar 12.pantu, kur ir deputāta Piebalga papildinājums un arī 12.panta jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai godājamie deputāti ir atraduši norādīto dokumentu? Paldies! Varam turpināt, Kehra kungs!

O.Kehris. 13.panta sākums tātad arī būtu 19.lappusē dokumenta nr.320, kur ņemts vērā finansu ministra deputāta Piebalga priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas redakcijā, kura pamatdokumentā nr.320 jau jums ir redzama 21. lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi? Nav. Varam turpināt!

O.Kehris. Par 14.pantu bija saņemts kabineta priekšlikums izslēgt 14.panta pirmo sadaļu, ko mēs neatbalstījām. Tiesa, ar kabineta locekļa un finansu ministra piekrišanu. Un tādēļ ir radusies iespēja daļēji šajā pantā ņemt vērā Nacionālā bloka priekšlikumus, kuri ir iestrādāti komisijas variantā. Komisijas variants ir redzams 22.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Varam turpināt!

O.Kehris. 15.pantā mēs atkal saskaramies ar Ministru kabineta priekšlikumiem izslēgt grozījumu 15.1., 15.2. un 15.3. pantu. Deputāta Kamaldiņa priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā līdzīgi kā deputāta Piebalga priekšlikums, un to mēs redzam šajā gadījumā 23.lappusē, kur tātad otrajā lasījumā mēs piedāvājam pieņemt šo redakciju. Mēs atbalstām deputāta Kamaldiņa priekšlikumu, ka gada (mēneša) apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm. Un 15.panta otrā sadaļa — 25 procentu apmērā jāmaksā no apliekamā gada (mēneša) ienākuma, bet algas nodokļa maksātājiem — no apliekamā mēneša ienākuma. Nekādu citu papildinājumu šajā 15.pantā nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Turpināsim!

O.Kehris. Tādējādi mēs varam atgriezties pie pamatteksta, un 17.pantā ir ņemti vērā Ministru kabineta un deputāta Kamaldiņa priekšlikumi, kas ir iestrādāti komisijas redakcijā, kuru jūs varat redzēt 17.pantā. Tiesa, man ir jāatzīmē, ka pie 16.2.pantā nav atbalstīts šajā brīdī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies, vai ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

O.Kehris. 18.pants — Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā. Ir saņemts deputāta Piebalga un Finansu ministrijas priekšlikums izteikt pantu būtībā citādā redakcijā, un katram gadījumam mēs vēl esam tādēļ jau šo pamatredakciju atkārtojuši. Tā ir 29. lappusē un pāriet 30.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu?

O.Kehris. 19.lappusē...

Sēdes vadītājs. Vai pantā...

O.Kehris. Jā, atvainojos! Par 19.pantu ir saņemti deputāta Piebalga, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kā arī Nacionālā bloka priekšlikumi. Tie daļēji ir iestrādāti un ņemti vērā komisijas variantā, vienīgi nav ņemts vērā, nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums svītrot 18.6.panta septīto sadaļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav. Varam turpināt!

O.Kehris. 20.pantā ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikums un atkal mēs saskaramies ar to, ka kabinets ir izslēdzis savu grozījumu 19.4.pantā. Līdz ar to mēs nevarējām atbalstīt Nacionālā bloka un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumus par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Varam turpināt!

O.Kehris. Un redakciju jūs jau arī varat redzēt 33. lappusē. 21. pantā ir ņemts vērā kabineta priekšlikums izslēgt grozījumu 20.pantu un līdz ar to nav varēts atbalstīt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Varam turpināt!

O.Kehris. 22.pantā ir būtībā iestrādāts jaunā redakcijā Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

O.Kehris. 23.pantā līdzīgi kā iepriekšējā ir ņemti vērā Nacionālā bloka priekšlikumi, un tie ir iestrādāti šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam turpināt!

O.Kehris. 25.pantā deputāta Piebalga priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu komisijas izteiktajā redakcijā, kura jums ir piedāvāta.

26.pantā arī saņemts tikai deputāta Piebalga priekšlikums, un tas ir pēc būtības atbalstīts, bet jau manis iepriekš minēto iemeslu dēļ ir arī nedaudz mainījusies redakcija, un tā ir redzama kā Budžeta un finansu(nodokļu) komisijas redakcija.

27. pantā ir pēc būtības ņemts vērā Nacionālā bloka priekšlikums, un 37.lappusē ir redzama šā panta redakcijā, kas ir atbalstīta.

28.pantā arī ir bijis tikai viens priekšlikums - Nacionālā bloka priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas izteiktajā redakcijā.

29.pantā ir daļēji ņemts vērā Nacionālā bloka priekšlikums, kurš jau bija iestrādāts ... Par to es minēju iepriekš, 17.6.pantā.

30. pantā ir ņemts vērā deputāta Piebalga priekšlikums. Ir redzama šā panta redakcija.

31.pants ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktajā redakcijā.

32.pants. Ir saņemti Ministru kabineta priekšlikumi izslēgt 26.panta pirmo un otro daļu. Par 26.panta trešo daļu Nacionālā bloka priekšlikums ir pēc būtības ņemts vērā un iestrādāts 32.panta redakcijā.

33.pantā ir pieņemti deputāta Piebalga priekšlikumi. Un līdz ar to mēs pārejam jau pie pēdējā - 34.panta, kas izteikts Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kā redzat, arī pret šo pēdējo pantu godājamiem kolēģiem deputātiem nav iebildumu. Pārejas noteikumi!

O.Kehris. Pārejas noteikumos ir paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot deklarāciju par 1994.gadā gūtajiem ienākumiem vai paziņojumu par deklarācijas neiesniegšanu, jāiesniedz sākuma deklarācija, kurā fiksēts maksātāja mantas stāvoklis uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, proti, 1994.gada 1.janvāri. Un 2.punkts – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāji, 1995.gada avansa maksājumi nav jāizdara, ja nodoklis par 1995.gada laikā gūto ienākumu jānomaksā likumā paredzētajā rezumējošās kārtības nomaksas termiņā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai par pārejas noteikumiem godājamiem deputātiem ir kas sakāms? Jā, ir sakāms Karnupa kungam. Lūdzu! Deputāts Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Man tā pārejas noteikumu pirmā daļa nav skaidra. Šeit ir rakstīts, ka, ja mēs iesniedzam 1994.gada deklarāciju vai paziņojumu par deklarācijas neiesniegšanu, kopā vajag iesniegt sākuma deklarāciju, kur fiksēts maksātāja mantas stāvoklis spēkā stāšanās brīdī - 1.janvārī. Es nezinu, cik daudz mūsu nodokļu maksātāju un to, kas iesniedz paziņojumu, ka viņi neiesniegs šo deklarāciju, ir piefiksējuši klāt sākuma deklarāciju. Es domāju, ka šeit kaut kas nav pareizi, un varbūt komisijas priekšnieks varēs to paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai pirms balsošanas vēl kādu komentāru kāds izmantos?

O.Kehris. Jā, es lūgtu, es tiešām gribētu vispirms pateikties visiem deputātiem par ļoti intensīvo darbu un par spēju sekot šim tekstam, proti, man nenolasot visu šo tekstu, kas, protams, rada zināmas grūtības, un it īpaši arī Karnupa kungam par šo precizējumu. Konsultējušies ar Ministru kabineta atbildīgajiem cilvēkiem, mēs varētu šeit minēt jau 1996.gada 1.janvāri. Ja būtu vēl kādi precizējumi, tad mēs tos varētu izdarīt trešajā lasījumā. Ja tas būtu iespējams, tad mēs labotu ...

Sēdes vadītājs. Paldies, to tagad nav iespējams darīt. Paldies Kehra kungam! Godājamie kolēģi, lūdzu zvanu, lai mēs varētu balsot par šī likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" akceptēšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Nepiederošas personas balsošanas laikā lūdzu zālē neatrasties deputātu vietās! Ir vēl iespēja nobalsot! Paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kehra kungs! Par termiņiem trešajam lasījumam.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Mēs šodien Budžeta komisijas sēdē apspriedām šo jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, un, nevienam no Budžeta komisijas locekļiem neiebilstot, mēs piedāvājam, ka tas būtu nedēļas laiks, tas būtu tātad līdz 12.datumam. Mēs vadījāmies no tā, ka tātad rīt tie, kas vēlētos, lai gan jau pašlaik praktiski ir redzams viss teksts, kāds ir pieņemts otrajā lasījumā sagatavotajā dokumentā, ka tie, kas vēlētos, varētu saņemt jau tieši tikai šī otrā lasījuma tekstu Budžeta komisijā. Un līdz ar to mēs gribējām vadīties no tā, ka, ja to izdarītu nedēļas laikā - līdz 12.datumam, tad dokumentu jau ļoti rūpīgai izskatīšanai trešajā lasījumā pa Saeimas brīvlaiku varētu sagatavot komisija, lai viņu pēc tam jau Saeimas plenārsēdē izskatītu pēc pārtraukuma. Tātad 12.datumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Saeimas sekretāra biedrei Folkmanes kundzei deputātu pieprasījumu nolasīšanai. Lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu paņemt jums izsniegto dokumentu nr.395. "Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu pieprasījums. Sākot ar 1992.gadu, valsts interešu aizstāvēšanai valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu gan Ministru kabinets, gan atsevišķas centrālās valdības izpildinstitūcijas (ministrijas, Valsts īpašuma fonds un tā tālāk) ir nozīmējis valsts pilnvarniekus. Valsts pilnvarnieki darbojas uzņēmumos visā Latvijas teritorijā. Taču ne valsts struktūras ne Rīgā, ne republikas nozīmes pilsētās un rajonos, ne pašvaldības, ne strādājošie, ne iedzīvotāji nezina cilvēkus, kuri veic valsts pilnvarnieka amatu. Līdz ar to valsts īpašuma sliktas apsaimniekošanas gadījumos, nemaz nerunājot par atsevišķiem klaji noziedzīgiem gadījumiem, nav ko informēt par valsts mantas izsaimniekošanu. Aicinām Ministru prezidentu dot rīkojumu mēneša laikā "Valdības Vēstnesī" publicēt visu valsts pilnvarnieku sarakstu valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu." Saeimas deputāti Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Andris Grots, Uldis Lakševics, Roberts Milbergs, Juris Sinka, Māris Grīnblats, Jānis Straume, Velta Puriņa un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kā pareizi norādīja mūsu Juridiskā biroja vadītājs, lai publicētu "Valdības Vēstnesī", šāds preses izdevums ir jāatjauno, jo tāds Latvijā neeksistē. Tas pārstāja iznākt 1940.gada jūnijā Krievijas okupācijas rezultātā. Es domāju, ka te ir tehniska kļūda un laikam ir domāts pašreizējais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Es domāju, ka mēs tehniski varētu labot to bez sevišķas procedūras. Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas šodienas sēdes lēmumu pārtraukums tiek izsludināts pulksten 18.30, un tieši pašlaik ir 18.30. Tā kā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 15.panta otro daļu Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā, bet mums sēde ir šodien un rīt, tad Prezidijs nolemj reģistrācijas pārējās divas reizes rīkot rīt. Paldies! Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00 rītā.