Ministru kabineta rīkojums Nr. 657

Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 8. §)

Par atteikumu nodot atsavināšanai valsts nekustamo īpašumu "Bulduri 1117"  Jūrmalā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" (reģistrācijas Nr. 40003490368,  adrese – "Torņi", Saldus pagasts, Saldus novads,  LV-3862) (turpmāk – Jūrmalas sporta un atpūtas centrs) atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts atsavināšanas ierosinājumu reģistrā 2006. gada 27. jūlijā ar Nr. 105/iz un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" lietvedībā ar Nr. 6136).

2. Jūrmalas sporta un atpūtas centrs ierosina atsavināt apbūvētu valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 007 1117) "Bulduri 1117" Jūrmalā (turpmāk – zemesgabals "Bulduri 1117").

3. Pēc apbūvēta valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. zemesgabals "Bulduri 1117" sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 003 0706) 1,5784 ha platībā;

3.2. īpašuma tiesības uz zemesgabalu "Bulduri 1117" nostiprinātas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000079524 (2012. gada 5. maija lēmums);

3.3. zemesgabalu "Bulduri 1117" pārvalda valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Saskaņā ar Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" 2020. gada 18. martā noslēgto nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu (reģistrēts Finanšu ministrijā ar Nr. 13.7-17/12/38) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda Finanšu ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, tai skaitā nodrošina lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem;

3.4. saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) datiem zemesgabalam "Bulduri 1117" ir noteikti:

3.4.1. apgrūtinājumi: zemesgabals atrodas "dabas pamatnes" teritorijā – 1,5784 ha, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija – 1,5784 ha, ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,0932 ha;

3.4.2. lietošanas mērķi: 0501 – dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādītā lietošanas mērķa, – 1,4851 ha, 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,0933 ha;

3.5. atbilstoši kadastra informācijas sistēmas datiem par zemes vienības platības sadalījumu pa lietošanas veidiem zemes vienības 1,3984 ha platībā noteiktais lietošanas veids ir mežs, zeme zem ēkām ir 0,0868 ha un zeme zem ceļiem 0,0932 ha;

3.6. saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;

3.7. Jūrmalas pilsētas dome ar 2020. gada 19. februāra vēstuli Nr. 1.1-19/20N-1066 un atkārtoti ar 2021. gada 20. oktobra vēstuli Nr. 1.1-37/21N-5808 ir informējusi, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada 1. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu" apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – detālplānojums) paredzēta zemes vienības "Bulduri 1117" Jūrmalā 15784 m² platībā (kadastra apzīmējums 1300 007 1117) sadale, izveidojot divas zemes vienības  – 9456 m² un 5646 m² platībā – un atsevišķi izdalot teritoriju ielu sarkanajās līnijās – 682 m² platībā. Zemes vienības "Bulduri 1117" daļa 9456 m² platībā, uz kuras atrodas apbūve, turpmāka sadalīšana detālplānojumā nav paredzēta. Tā saskaņā ar detālplānojumu atrodas piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves (detālplānojuma grafiskajā daļā atzīmēta kā PK-2 teritorija: parks kā dabiska un cilvēku veidota teritorija, kuru veido dabas elementu un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana). Detālplānojumā noteiktajās un apbūves izvietojumam (teritorijas apbūves izvietojumam) attēlotajās vietās atļauta apbūve, tai skaitā pie 1. līnijas austrumu pusē – tirdzniecības/pakalpojumu objekts (kafejnīca, noma, dušas, publiskās tualetes). Jūrmalas pilsētas dome 2021. gada 20. oktobra vēstulē Nr. 1.1-37/21N-5808 informē, ka atbilstoši detālplānojuma risinājumiem zemes vienība "Bulduri 1117" primāri nav paredzēta apbūvei, bet kā parka teritorija. Parka teritorijā apbūve paredzēta pakalpojumu funkciju nodrošināšanai parka apmeklētājiem, līdz ar to nav nosakāma funkcionāli nepieciešamā zemes vienības daļa esošās ēkas uzturēšanai un attīstībai. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (grozījumi izdarīti ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"), zemesgabals "Bulduri 1117" atrodas dabas un apstādījumu teritorijā (DA3) un daļēji transporta infrastruktūras teritorijā (TR1). Saskaņā ar minēto saistošo noteikumu Nr. 8  20.4. apakšpunktu zemes vienību "Bulduri 1117" aizliegts sadalīt, jo tā atrodas dabas teritorijā, tai skaitā DA3 teritorijā. Jūrmalas pilsētas dome 2020. gada 19. februāra vēstulē Nr. 1.1-19/20N-1066 norāda, ka, ievērojot Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada 1. decembra saistošo noteikumu Nr. 22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu"" un 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" nosacījumus, zemesgabala "Bulduri 1117" apbūvēto daļu iespējams atdalīt 9456 m² platībā;

3.8. uz zemesgabala "Bulduri 1117" atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) – tirdzniecības/pakalpojumu objekts – kafejnīcas, nomas, dušas un publiskās tualetes ēka 1012,2 m² platībā –, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 507 1107) "Bulduri 1117 k–1" Jūrmalā sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu nostiprinātas Jūrmalas sporta un atpūtas centram Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000427952 (2008. gada 11. marta lēmums, pamats – Jūrmalas pilsētas domes 2008. gada 14. februāra lēmums Nr. 130, Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. novembra Būvvaldes izziņa Nr. 14-12/5693);

3.9. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma  Nr. 100000079524 III daļas 2. iedaļas 1.1. apakšpunktu uz zemesgabalu 1,5784 ha platībā nostiprinātas nomas tiesības līdz 2031. gada 14. septembrim (pamats  – 2000. gada 15. septembrī noslēgtā nomas līguma Nr. 11/400Z (reģ. Nr. 2064-Z) 2006. gada 18. janvāra pārjaunojums daļā par atdalīto zemesgabalu "Bulduri 1117" Jūrmalā 1,5784 ha platībā):

3.9.1. valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"  2000. gada 15. septembrī noslēdza ar Jūrmalas sporta un atpūtas centru zemesgabala "Bulduri 1001" Jūrmalā nomas līgumu Nr. 11/400z (reģ. Nr. 2064z, zemes kadastra Nr. 1300 007 1001). Minētā zemesgabala iznomātās daļas platība ir 1,4492 ha, un līgums noslēgts uz 10 gadiem. Minētā nomas līguma 5.9. apakšpunkts nosaka, ka Jūrmalas sporta un atpūtas centrs var veikt jaunus būvniecības darbus ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi"  rakstisku piekrišanu pēc to saskaņošanas ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem;

3.9.2. 2001. gada 20. jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās Nr. 457, precizējot līguma priekšmetu. Saskaņā ar minēto vienošanos iznomāta valstij piederošā zemesgabala daļa "Bulduri 1001" Jūrmalā no 1. līnijas līdz 2. līnijai sporta laukumu ierīkošanai, apsaimniekošanai un labiekārtošanai 0,2000 ha platībā, teritorijas sakopšanai un izmantošanai pēc Jūrmalas pilsētas attīstības plānā noteiktās funkcijas – mežaparks 1,5848 ha platībā. Zemesgabala iznomātās daļas platība ir 1,7848 ha;

3.9.3. 2002. gada 19. decembrī tika noslēgta vienošanās Nr. 1483, precizējot līguma priekšmetu. Saskaņā ar minēto vienošanos iznomāts valsts zemesgabals "Bulduri 1117" un daļa no zemesgabala "Bulduri 1115" Jūrmalā. Iznomātā zemesgabala kopējā platība ir 1,7848 ha, tai skaitā "Bulduri 1117" platība ir 1,5784 ha un "Bulduri 1115" daļas platība ir 0,2064 ha. Nomas līguma vienošanās 5.9. apakšpunkts tika papildināts, nosakot, ka Jūrmalas sporta un atpūtas centrs ir tiesīgs veikt būvniecības darbus detālplānā paredzētajās vietās un par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus;

3.9.4. 2006. gada 18. janvārī tika noslēgts 2000. gada 15. septembrī noslēgtā nomas līguma Nr. 11/400Z (reģ. Nr. 2064-z) pārjaunojums Nr. 2791 daļā par atdalītā zemesgabala "Bulduri 1117" nomu (reģ. Nr. J-1958-z/9). Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" zemesgabalu "Bulduri 1117" 1,5784 ha platībā iznomājusi Jūrmalas sporta un atpūtas centram līdz 2031. gada 14. septembrim, lai nomnieks saskaņā ar Jūrmalas pilsētas detālplāna prasībām to izmantotu parka iekārtošanai un sporta laukumu ierīkošanai. Pārjaunojuma līguma 5.9. apakšpunkts nosaka, ka Jūrmalas sporta un atpūtas centrs detālplānā paredzētajās vietās par saviem līdzekļiem var veikt jaunus būvniecības darbus ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" rakstisku piekrišanu un saskaņojot ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem. Par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas Jūrmalas sporta un atpūtas centrs ir tiesīgs reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus;

3.10. Jūrmalas sporta un atpūtas centrs saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 3. punktu ir persona, kas var ierosināt valsts zemesgabala atsavināšanu. Minētā likuma norma nosaka, ka līdz 2006. gada 31. augustam nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005. gada 16. jūnijam) un kura nomas termiņš ir vismaz 10 gadi, nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā, nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Pārejas noteikumu 3. punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja līdz 2008. gada 31. decembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala. Konkrētajā gadījumā var secināt, ka ir izpildīti Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 3.un 4. punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar minēto likumu;

3.11. starp valsti un zemesgabala "Bulduri 1117" nomnieku – Jūrmalas sporta un atpūtas centru – pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības:

3.11.1. kaut arī Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā nodalījumā Nr. 100000317194 nav  atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, Jūrmalas sporta un atpūtas centra īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar nomas līguma termiņu – līdz 2031. gada 14. septembrim, jo tas izriet no likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmās daļas 5. punkta (Civillikuma lietu tiesību daļas trešā A nodaļa "Apbūves tiesība" un šā likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkta izslēgšana stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī) un minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības;

3.11.2. piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu īstenots Civillikumā nostiprinātais ēkas un zemes vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam  ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi);

3.11.3. brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu, proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots;

3.12. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai;

3.13. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumā  lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019 ir konstatēts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta plašākais mērķis ir aizsargāt un saglabāt piekrastes aizsargjoslā esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka visa sabiedrība tās ilgtermiņā var baudīt. Tādēļ vienlaikus normas mērķis ir arī nodrošināt, ka zeme piekrastes aizsargjoslā tiek saglabāta valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādējādi, nosakot ierobežojumu šajā teritorijā atsavināt valsts vai pašvaldības zemi, tiek nodrošināts, ka šī teritorija tiek saglabāta valsts un pašvaldības īpašumā un līdz ar to pilnīgā pārziņā. Likumdevējs ir atzinis, ka tādā veidā visefektīvāk ir nodrošināma aizsargājamo vērtību saglabāšana un pieejamība sabiedrībai ilgtermiņā. Analizējot vēsturiskos apstākļus, kādēļ Aizsargjoslu likuma 36. pantā tika paredzētas izņēmuma tiesības atsavināt zemi būvju īpašniekiem, minētajā spriedumā tiek secināts, ka, veidojot attiecīgi izņēmumu, privātpersonām varēja piederēt ēkas, kuras tās ieguvušas (uzbūvējušas vai citādi ieguvušas) jau pirms īpašuma reformas, kā arī tieši reformas laikā privatizācijas vai citā kārtībā, aktuāls palika jautājums tieši par zemes zem ēkām privatizāciju vai atsavināšanu. Attiecīgi izņēmums no atsavināšanas aizlieguma ir tulkojams šauri, pakārtojot to normas galvenajam mērķim – aizsargāt piekrastes teritoriju. Tādējādi no sprieduma ir secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta normas mērķis ir izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, lai nodrošinātu Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu. Savukārt brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā zemes un ēkas vienotības princips tiek nodrošināts pats par sevi, jo pēc nomas līguma termiņa notecējuma ēkas (būves) kļūst par zemesgabala būtisku daļu, ja nav atrunāts savādāk. Tādējādi uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likumā minētais liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi;

3.14. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 13. punktu un 2. panta pirmo daļu Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998. gada 28. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (prot. Nr. 22 44. §) valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu interesēm;

3.15. Meža likuma 44. panta trešā daļa aizliedz valsts meža zemi atsavināt vai privatizēt, un tikai konkrētos un šauri interpretējamos gadījumos to var atsavināt privātpersonām kā būvju īpašniekiem. Minētos atsavināšanas izņēmumus paredz Meža likuma 44. panta ceturtā daļa. Tomēr minētie izņēmumi ir šauri interpretējami, ņemot vērā panta būtību un mērķi. Minētais attiecas arī uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunktu. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 13. februāra spriedumā lietā Nr. A420257615, SKA-154/2019  Senāts ir atzinis, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šis izņēmums no vispārējā aizlieguma atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (tā saucamo dalīto īpašumu). Turklāt nepietiek, ka valsts meža zeme ir ēkas (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā, jo konkrētajai valsts meža zemei ir jābūt tieši saistītai ar apbūvi, lai pastāvētu tiesības tās atsavināšanai. Likumdevējs apzināti ir uzsvēris, ka konkrētais izņēmums attiecas uz tādu meža zemi, kas ēkas īpašnieka lietošanā ir tieši saistībā ar apbūvi, līdz ar to likumdevēja mērķis nav nodot atsavināšanai pilsētās jebkuru zemesgabalā esošo valsts meža zemi, attiecībā uz kuru izpildās platības kritērijs (līdz 0,12 ha), bet kas nav tieši saistīta ar apbūvi (Senāta 2016. gada 24. februāra sprieduma Nr. SKA-508/2016 (A420393413) 9. punkts un 2017. gada 30. jūnija sprieduma Nr. SKA-576/2017 (A420393413) 6. punkts).  Minētās normas mērķis ir novērst piespiedu dalīto īpašumu, un, ņemot vērā normas būtību un mērķi, tā nav attiecināma uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu nomas līguma spēkā esības laikā.  Lai nerastos pārpratumi, ar Meža likuma piemērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā tiesību normas redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 19. maija, ņemot vērā anotācijā norādīto un brīvprātīgi dalītā īpašuma būtību un izbeigšanās tiesiskās sekas, secināms, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkts nav piemērojams minētajā gadījumā. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktā paredzētie grozījumi nav attiecināmi uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums;

3.16. tā kā ierobežojumi attiecībā uz valsts zemes atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā noteikti speciālo tiesību normā, proti, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā, tad Aizsargjoslu likums ir speciālais likums attiecībā arī pret Meža likumu, līdz ar to tiesiski nav iespējama arī  zemesgabala "Bulduri 1117" sastāvā esošās meža zemes krasta kāpu aizsargjoslā nodalīšana un atsavināšana apbūves īpašniekam.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 19. panta pirmo daļu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" pieņem lēmumu par apbūvēta zemesgabala atsavināšanu.  Ņemot vērā, ka zemesgabals "Bulduri 1117" atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, un  ievērojot Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumā lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019 secināto, ka, lemjot par nekustamā īpašuma atsavināšanu krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, publiska persona rīkojas publisko tiesību jomā, nevis kā jebkurš īpašnieks privāttiesiskajās attiecībās, konkrētajā gadījumā lēmuma pieņemšana par atteikumu nodot zemesgabalu "Bulduri 1117" atsavināšanai ir Ministru kabineta kompetencē.

5. Ņemot vērā šā rīkojuma 3. punktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot atsavināšanai zemesgabalu "Bulduri 1117", tai skaitā valsts meža zemi, ir lietderīgs, jo iestādei šajā gadījumā nav piešķirta rīcības brīvība, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurā atsavināšana aizliegta ar likumu (Senāta 2011. gada 17. marta sprieduma lietā Nr. SKA-119/2011 (A42663409) 12. punkts).

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3. punktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktu atsavināšanas ierosinātāja viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, jo uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts par liegumu atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, tai skaitā meža zemi, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantu, 9. pantu, 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot atsavināšanai zemesgabalu "Bulduri 1117" Jūrmalā.

8. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu šo rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Finanšu ministra pienākumu izpildītāja ‒
izglītības un zinātnes ministre A. Čakša