Ministru kabineta noteikumi Nr. 579

Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 41. §)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda pasākumam "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā piešķir un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda darbības veidiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula 2021/1139);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);

1.3. Komisijas 2022. gada 29. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2022/2181, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu papildina attiecībā uz atbalsta pieteikumu nepieņemamības sākuma dienu un ilgumu (turpmāk – regula 2022/2181);

1.4. Komisijas 2022. gada 19. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/79, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1139 piemērošanas noteikumus attiecībā uz darbības līmeņa īstenošanas datu reģistrēšanu, nosūtīšanu un izklāstu (turpmāk – regula 2022/79).

2. Pasākumu īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai:

2.1. Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam pasākumā "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju (turpmāk – vietējās attīstības stratēģijas) īstenošanai noteiktajā teritorijā;

2.2. atbilstoši vietējo rīcības grupu sagatavotajām un vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komitejas apstiprinātajām vietējās attīstības stratēģijām.

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. inovācija ir jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā, pakalpojumā vai procesā, un tā atbilst vietējās attīstības stratēģijas nosacījumiem par inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai;

3.2. sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, kurš ir publiski pieejams un kurā gūtie ieņēmumi par sniegto pakalpojumu nav kvalificējami kā peļņa. Šo noteikumu izpratnē sabiedriskā labuma projekts saskaņā ar regulas 2021/1139 III pielikuma 13. punkta "i" apakšpunktu atbilst kritērijam "darbības tiek īstenotas kopīgās interesēs";

3.3. kopprojekts ir projekts, kurā investīcijas paredzēts izmantot kopīgi un kuru iesniedz atbalsta pretendents, kas šo noteikumu izpratnē ir kolektīvs atbalsta saņēmējs saskaņā ar regulas 2021/1139 III pielikuma 13. punkta "i" un "ii" apakšpunktu:

3.3.1. biedrība, kura vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kuras biedru (vismaz triju) komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

3.3.2. pašvaldība, lai nodrošinātu zivsaimniecības uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru vismaz divām juridiskām personām, kas veic saimniecisko darbību zvejniecībā, akvakultūrā vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā;

3.3.3. zvejas produktu ražotāju organizācija, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, darbības nosacījumiem un darbības kontroli (turpmāk – atzīta zvejas produktu ražotāju organizācija);

3.4. radīta darbvieta ir darbvieta, kas paredzēta darbiniekam, ar kuru noslēgts darba līgums, nosakot noteiktu normālu darba laiku, vai fiziskās personas saimnieciskās darbības uzsākšana, vai vairākas darbvietas sezonas rakstura darbu veikšanai, kurās kopā nostrādāto stundu skaits kalendāra gadā atbilst normālam darba laikam un kurās par to tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.5. interešu konflikts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta 3. punkta nosacījumiem.

4. Pasākuma mērķis saskaņā ar regulas 2021/1139 3. panta 3. punktu ir attīstīt ilgtspējīgu "zilo" ekonomiku un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību.

5. Atbalsta pretendenta (turpmāk – pretendents) pieteikšanās un atbalsta saņemšanas nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, lēmuma pieņemšanu, projekta īstenošanas nosacījumus, pārskatu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, publiskā finansējuma pieprasīšanas un maksājumu kārtību, projektu uzraudzību un sankcijas nosaka arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

6. Pasākumā atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai atbalstu sniedz šādām darbībām:

6.1. vietējās ekonomikas attīstības un transformācijas veicināšanai;

6.2. vides resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai;

6.3. zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšanai;

6.4. ostu infrastruktūras attīstības stiprināšanai.

7. Pretendents:

7.1. šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajā darbībā ir juridiska (izņemot biedrību, kuras darbības mērķis nav zivsaimniecība) vai fiziska persona. Pašvaldība var būt pretendents tikai šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētajā kopprojektā;

7.2. šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajā darbībā ir juridiska persona;

7.3. šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā darbībā ir šo noteikumu 3.3.1., 3.3.2. un 3.3.3. apakšpunktā minētais pretendents, kas īsteno šo noteikumu  3.3. apakšpunktā minēto kopprojektu, kā arī ostas pārvalde.

8. Publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi:

8.1. projekts atbilst vietējās attīstības stratēģijai;

8.2. projektu īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Ja projektā paredzēts iegādāties šo noteikumu 24.11. apakšpunktā minēto transportlīdzekli vai plānota šo noteikumu 18.4. apakšpunktā minēto digitālo risinājumu vai pakalpojumu izveide vai šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētie ar preces vai pakalpojuma publicitāti saistīti izdevumi, pretendenta juridiskā adrese vai struktūrvienības darbības vieta, vai deklarētā dzīvesvieta (ja pretendents ir fiziska persona, kas veic vai plāno uzsākt saimniecisko darbību kā pašnodarbināta persona) ir vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Iegādāto specifiski pielāgoto transportlīdzekli projekta uzraudzības laikā var izmantot arī ārpus vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijas;

8.3. pretendents, īstenojot projektu, sasniedz šo noteikumu 4. punktā minēto mērķi;

8.4. ja pretendents ir pašvaldība, projektā plānotās darbības atbilst vietējās pašvaldības attīstības programmai;

8.5. šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto darbību īsteno vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā ārpus valstspilsētas pašvaldības teritorijas, izņemot gadījumu, ja pretendenta komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana un tas darbību var īstenot arī valstspilsētas teritorijā;

8.6. nekustamais īpašums, kurā paredzēts īstenot projektu:

8.6.1. ir pretendenta īpašumā vai nomā, ja paredzēta jaunas būves būvniecība, būves ierīkošana, pārbūve, novietošana, atjaunošana vai stacionāru pamatlīdzekļu uzstādīšana, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai zemesgrāmatā reģistrēts ilgtermiņa nomas līgums, vai apbūves tiesības vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

8.6.2. ir pretendenta valdījumā, ja ostas pārvalde šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto darbību īsteno uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes ostas teritorijā;

8.7. ja uz atbalstu saimnieciskās darbības attīstībai pretendē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai fiziska persona, arī kopprojekta dalībnieki, izņemot pašvaldību un biedrību, dalībnieki ar projektam pievienoto finanšu plānu apliecina saimnieciskās darbības ekonomisko dzīvotspēju un spēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi. Finanšu plānā ir pozitīvs atlikums starp ieņēmumiem un izdevumiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas un gadā, kad plānots sasniegt saimnieciskās darbības rādītāju, bet juridiskai personai (izņemot biedrību un nodibinājumu), kura uzsāk saimniecisko darbību, vai fiziskai personai, kura uzsāk vai plāno veikt saimniecisko darbību, – arī projekta iesnieguma iesniegšanas gadā un visos projekta īstenošanas gados. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 50 000 euro, atbalsta pretendents nodrošina atbilstību vismaz diviem no šādiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:

8.7.1. kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir vismaz 0,20;

8.7.2. apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoriem ir vismaz 1,00, nerēķinot nākamo periodu ieņēmumu daļā ietverto īstermiņa valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu;

8.7.3. tīrās peļņas un nolietojuma (reizināta ar 50 procentiem) summa ir nulle vai lielāka;

8.8. uz atbalsta pretendentu vai uz kādu no kopprojekta dalībniekiem nedrīkst attiekties neviena no grūtībās nonākuša saimnieciskā darbības veicēja pazīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai. Ja uz atbalsta pretendentu vai uz kādu no kopprojekta dalībniekiem attiecas kāda no minētajām pazīmēm, atbalsta pretendents var iesniegt zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo (starpperiodu) pārskatu, kas pierāda, ka grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes ir novērstas;

8.9. pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz rezultāta rādītāju CR 06 – izveidotās darbvietas (personu skaits) – vai rezultāta rādītāju CR 08 – personas, kas gūst labumu (personu skaits). Ja rezultāta rādītājs CR 06 vai CR 08 pēc būtības neattiecas uz projektā plānotajām darbībām, pretendents projektā iekļauj un pēc projekta īstenošanas sasniedz citu rezultāta rādītāju saskaņā ar regulas 2021/1139 I pielikumu;

8.10. pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz rādītājus, kas noteikti saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju un atbilst projekta mērķim un projekta iesniegumā paredzētām darbībām, par kurām vietējā rīcības grupa ir piešķīrusi papildu punktus projektu vērtēšanas kritērijos.

9. Ja uz atbalstu pretendē fiziska persona, kas uzsāk saimniecisko darbību un iegūst individuālā komersanta vai pašnodarbinātas personas statusu, tā sasniedz šo noteikumu 8.9. apakšpunktā norādīto rezultāta rādītāju CR 06 – izveidotās darbvietas (personu skaits).

10. Šo noteikumu 8.9. apakšpunktā minēto rādītāju lielāko plānoto vērtību un šo noteikumu 8.10. apakšpunktā minētos rādītājus pretendents sasniedz ne vēlāk kā otrajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja projekta uzraudzības periods ir trīs gadi, vai ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja projekta uzraudzības periods ir pieci gadi, un tos nepazemina visā turpmākajā uzraudzības periodā.

11. Šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētās darbības īstenošanas vieta ir esošās ostas, ar ostām nedalāmi saistītā infrastruktūra vai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētās zvejas produktu izkraušanas vietas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā.

III. Publiskā finansējuma veids un apmērs

12. Atbalsta intensitāte ir 50 procentu no projekta attiecināmajām izmaksām, izņemot:

12.1. inovāciju, kuras atbalsta intensitāte ir 65 procenti;

12.2. projektu vai tā daļu, kas saistīta ar piekrastes zveju, zvejas produktu izkraušanu, uzglabāšanu, apstrādi un tirdzniecību saskaņā ar regulas 2021/1139 41. panta 2. punktu un III pielikumu, un tā atbalsta intensitāte ir 100 procentu;

12.3. sabiedriskā labuma projektu, kuru paredzēts īstenot šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajā darbībā un kura atbalsta intensitāte ir 90 procentu;

12.4. kopprojektu, kura atbalsta intensitāte ir 90 procentu;

12.5. projektu, kuru iecerējusi īstenot ostas pārvalde šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā darbībā un kura atbalsta intensitāte ir 90 procentu, izņemot šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto projektu vai tā daļu ar 100 procentu lielu atbalsta intensitāti;

13. Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto atbalsta intensitāti piemēro tikai zvejas kuģa īpašniekam, kuram:

13.1. ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos un zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai un kura veiktās zvejas darbības atbilst regulas 2021/1139  2. panta 2. punkta 14. apakšpunkta "a" apakšpunkta prasībām;

13.2. zvejas tiesību nomas līgumā norādītais nomas termiņš, skaitot no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, nav īsāks par piekrastes zvejas attīstības plāna (turpmāk – attīstības plāns) īstenošanas termiņu, kam pieskaitīts piecu gadu uzraudzības periods pēc projekta īstenošanas beigām;

13.3. iepriekšējā kalendāra gadā nozveja Baltijas jūrā, tostarp Rīgas līcī, aiz piekrastes ūdeņiem nepārsniedz 10 procentu no atbalsta pretendenta zvejas kuģu kopējās nozvejas;

13.4. gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nepārsniedz 200 000 euro.

14. Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto atbalsta intensitāti samazina līdz 80 procentu robežai un piemēro tikai zvejas kuģa īpašniekam, kas atbilst šo noteikumu 13.1. un 14.2. apakšpunktā minētajām prasībām, bet pārsniedz šo noteikumu 13.3. un 13.4. apakšpunktā noteiktos robežlielumus.

15. Pasākumā nepiešķir atbalstu saistībā ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi pretendentam, kas nav mikrouzņēmums, mazais vai vidējais saimnieciskās darbības veicējs.

16. Pasākumā viena atbalstāmā projekta maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir:

16.1. līdz 650 000 euro sabiedriskā labuma projektiem, ja pretendents ir pašvaldība;

16.2. šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā darbībā – maksimālā attiecināmo izmaksu summa, ko noteikusi vietējā rīcības grupa, kuras vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā tiek īstenota darbība, ņemot vērā, ka projektam, kas nav saistīts ar zivsaimniecības nozari, jāatbilst šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajam sabiedriskā labuma projektam;

16.3. līdz 200 000 euro pārējiem projektiem.

17. Vietējā rīcības grupa var ierobežot atbalstāmās jomas un darbības, atbalsta saņēmēju loku, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, nosakot tās vietējās attīstības stratēģijā vai izsludinot projektu pieņemšanas kārtu, kā arī samazināt atbalsta intensitāti.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

18. Pasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

18.1. jaunu pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, kā arī muzeja eksponātu atjaunošana;

18.2. jaunas būvniecības, pārbūves, ierīkošanas, novietošanas un atjaunošanas izmaksas, kas pamatotas uz līgumiem ar trešajām personām, kuras ir atbildīgas par darbu izpildi;

18.3. jaunu būvmateriālu iegādes izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minētajām būvēm, pamatojoties uz būvprojektu, kura būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi (ja būvvalde pretendentam izsniegusi paskaidrojuma rakstu), un būvspeciālista sagatavotu tāmi un skici;

18.4. digitālo risinājumu un digitālo pakalpojumu izveide;

18.5. ar preces vai pakalpojuma publicitāti saistīti izdevumi;

18.6. atjaunojamās vai atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai atbalsta saņēmēja pašpatēriņam paredzētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma izmaksas, ja elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz pretendenta elektroenerģijas pašpatēriņu iepriekšējā kalendāra gadā vai ja atbalsta saņēmējs var pamatot plānoto elektroenerģijas patēriņa palielinājumu, un mērķis nav vērsts uz enerģijas tirdzniecību;

18.7. investīcijas selektīvos zvejas rīkos, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam ir pēc izmēra labāka selektivitāte vai mazāka ietekme uz ekosistēmu un sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, kuru atļauts lietot saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem zvejniecības jomā;

18.8. projekta iesnieguma sagatavošanas attiecināmās izmaksas un ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu tieši saistītās attiecināmās izmaksas.

18.9. izmaksas darbinieka apmācībai vai darba braucienam vai komandējumam, ja tās ir investīciju projekta daļa, tās ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai un nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Komandējumu (darba braucienu) izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

19. Zemkopības ministrija nosaka vienotās likmes apmēru par šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minētajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un 3. punkta "a" apakšpunktam. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

20. Ar būves atjaunošanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja būve tiek tehniski vai funkcionāli uzlabota energoefektivitātes palielināšanai, telpu pārveidošanai vai pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).

21. Attiecināmas ir tikai tādu pamatlīdzekļu iegādes un tās būvprojekta tāmes pozīciju un būvmateriālu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā projekta mērķa sasniegšanu.

22. Šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajā darbībā par attiecināmām uzskata šādas tieši ar ražošanu nesaistītas izmaksas, ja to summa nepārsniedz 10 procentus no pārējo projektā iekļauto attiecināmo izmaksu pozīciju kopsummas:

22.1. administratīvo telpu būvniecības, pārbūves, ierīkošanas, novietošanas un atjaunošanas izmaksas;

22.2. palīgtelpu ierīkošanas izmaksas, ja projekta iesniegumā ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana;

22.3. personāla atpūtas telpu un citu telpu ierīkošanas izmaksas.

23. Ja pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību.

24. Pasākumā ir šādas neattiecināmās izmaksas:

24.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

24.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

24.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

24.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav organizēta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

24.5. esošo būvju, iegādāto pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma uzturēšanas izmaksas;

24.6. lietotu būvmateriālu iegādes izmaksas;

24.7. īpašuma vai kapitāldaļu iegādes izmaksas;

24.8. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

24.9. atlīdzība personālam;

24.10. nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu;

24.11. transportlīdzekļu iegāde, izņemot:

24.11.1. iegādi šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētajai darbībai; 

24.11.2. izdevumus par transportlīdzekļiem, kuri pielāgoti specifiskiem darbiem un kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju izpildei paredzētās iekārtas, un kuri ir mobila pakalpojuma sniegšanas vieta vai paredzēti zvejas un akvakultūras produkcijas tirdzniecībai vai pārvadāšanai;

24.11.3. izdevumus par traktortehniku ar nominālo jaudu līdz 100 zirgspēkiem, ja pretendents ir pašvaldība vai zvejas kuģa īpašnieks, kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem nosacījumiem;

24.11.4. amfībiju, mopēdu, motociklu, ūdens motociklu, sniega motociklu, triciklu un kvadriciklu iegādi, ja:

24.11.4.1. atbalsta pretendents ir esošs tūrisma pakalpojumu sniedzējs, kas tūrisma pakalpojumus sniedz vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ar minētajiem pamatlīdzekļiem rada jaunu tūrisma pakalpojumu;

24.11.4.2. atbalsta pretendentam ir spēkā esoša zvejniecības komercdarbības licence un spēkā esošs rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, kas noslēgts vismaz pirms 24 mēnešiem, vai arī pirms spēkā esošā līguma arī iepriekš ir bijis noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums, kura termiņš līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim kopā ar spēkā esošā līguma termiņu summāri veido vismaz 24 mēnešu periodu, un ar minētajiem pamatlīdzekļiem pēc projekta īstenošanas paredz sniegt tūrisma pakalpojumu;

24.11.5. izdevumus par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā 16 pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, un kuru garums nepārsniedz astoņus metrus – strādājošo pārvadāšanai, ja komersants nodarbina attiecīgu skaitu strādājošo;

24.12. jebkuru darbību īstenošana ārvalstīs;

24.13. izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

24.14. pašvaldības ceļu vai ielu būvniecības un pārbūves izmaksas, ja vien šie ceļi vai ielas nav paredzētas:

24.14.1. piekļuvei pie nekustamā īpašuma, ko izmanto juridiska persona, kuras komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

24.14.2. piekļuvei pie piekrastes objektiem;

24.15. tādu zemes darbu (rakšanas un zemes līdzināšanas) izmaksas, kuri ir saistīti ar jaunu dīķu būvniecību vai esošo dīķu pārbūvi;

24.16. dzīvu dzīvnieku iegādes izmaksas;

24.17. investīcijas zivju proteīna un zivju eļļas ražošanai;

24.18. izmaksas saskaņā ar regulas 2021/1139 17., 18. un 19. pantu;

24.19. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulas 2021/1139 13. pantu.

25. Izmaksas, kas pēc Lauku atbalsta dienesta novērtējuma pārsniedz vidējās izmaksas, kā arī darbību īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafika noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksas uzskata par neattiecināmajām izmaksām.

26. Pasākumā atbalstu uz konkrētu laikposmu nepiešķir pretendentam, kam ir pārkāpumi saskaņā ar regulas 2021/1139 11. pantu un regulu 2022/2181.

V. Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti

27. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek kārtās un ilgst vismaz 30 kalendāra dienas pēc iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas.

28. Vietējā rīcības grupa ne vēlāk kā mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākuma ar Lauku atbalsta dienestu saskaņo šādu informāciju, ko Lauku atbalsta dienests ievieto savā tīmekļvietnē:

28.1. projektu iesniegumu pieņemšanas termiņu un projektu īstenošanas termiņu;

28.2. attiecīgajai kārtai un vietējās attīstības stratēģijas mērķim un attiecīgajai rīcības plānā iekļautajai rīcībai piešķirto atbalsta apmēru, viena atbalstāmā projekta maksimālo attiecināmo izmaksu summu, atbalsta intensitāti, rīcības aprakstu un atbilstošo šo noteikumu 6. punktā minētās darbības nosaukumu, kā arī papildu nosacījumus atbalstāmajiem projektiem attiecīgajā kārtā;

28.3. projektu vērtēšanas kritērijus un projektu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, kas jāsniedz projekta iesnieguma sadaļā "Papildu informācija, kas sniedzama saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju", un minimālo punktu skaitu, kas iegūstams, lai par projektu sniegtu pozitīvu atzinumu, – par katru vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļauto rīcību, kurā notiek projektu iesniegumu pieņemšana;

28.4. vietējās rīcības grupas nosaukumu un adresi, kurā var iepazīties ar vietējās attīstības stratēģiju, kā arī kontaktinformāciju – kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi.

29. Vietējā rīcības grupa pēc saskaņošanas ar Lauku atbalsta dienestu savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projektu iesniegumu pieņemšanu atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai, norādot informācijas ievietošanas datumu, šo noteikumu 28. punktā prasīto informāciju, kā arī atsauci uz Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietni un norādi uz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmu.

30. Ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām no dienas, kad iesniegto projektu īstenošanai pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 80 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests un vietējā rīcības grupa savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu un turpina pieņemt projektu iesniegumus vēl vismaz 30 kalendāra dienas. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām vietējā rīcības grupa projektu iesniegumus apkopo un sarindo atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā konkrētajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

31. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:

31.1. projekta iesniegumu, kurā norāda:

31.1.1. informāciju par pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā:

31.1.1.1. darbības aprakstu;

31.1.1.2. raksturojošos rādītājus;

31.1.1.3. ziņas par ražošanas ēkām, būvēm, tehniku un iekārtām;

31.1.2. informāciju par projektu:

31.1.2.1. projekta mērķi;

31.1.2.2. projekta veidu;

31.1.2.3. projekta aprakstu;

31.1.2.4. projekta īstenošanas vietu;

31.1.2.5. sasniedzamos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 8.9. un 8.10. apakšpunktu un, ja nepieciešams, papildu informāciju par rādītāju izpildes noteikšanu;

31.1.2.6. projekta laikā plānotos iegādājamos pamatlīdzekļus;

31.1.2.7. projekta kopējās un attiecināmās izmaksas;

31.1.2.8. projekta neattiecināmās izmaksas;

31.1.2.9. projekta finansējumu;

31.1.2.10. aprakstu par projekta ietekmi uz apkārtējo vidi;

31.1.2.11. aprakstu par projekta informācijas un publicitātes pasākumiem;

31.1.2.12. papildu informāciju, kas sniedzama saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju;

31.1.3. finanšu informāciju;

31.1.4. iesniegtos dokumentus;

31.1.5. informāciju saskaņā ar regulu 2022/79;

31.2. nomas līguma kopiju (nomas līgums noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas) – ja atbalsta pretendents nomā nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu un uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus;

31.3. kopā ar projekta iesniegumu vai pirms projekta īstenošanas uzsākšanas – ilgtermiņa nomas līgumu, kurš reģistrēts zemesgrāmatā un kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, ja paredzēta jauna būvniecība, būves pārbūve, būves ierīkošana, būves novietošana vai būves atjaunošana un atbalsta pretendents nomā nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu;

31.4. kopiju patapinājuma līgumam, kas noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, – ja nekustamais īpašums, kurā īsteno projektu, ir valsts vai pašvaldības īpašumā vai valdījumā (ja attiecināms);

31.5. nomas līguma vietā – saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku par atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāro reklāmas vai informācijas stendu uzstādīšanu vai pamatlīdzekļu novietošanu vai uzglabāšanu vismaz septiņu gadu periodā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, ja paredzēta atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāro reklāmas vai informācijas stendu uzstādīšana vai tādu pamatlīdzekļu iegāde, kuri nav stacionāri novietojami, ja vien projektā plānotās darbības neīsteno noteiktā telpā;

31.6. informāciju par atbalsta pretendenta elektroenerģijas patēriņu iepriekšējā kalendāra gadā, ja projekts paredz atjaunojamās enerģijas ražošanu pašpatēriņam. Ja atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pārsniedz iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģijas apjomu, atbalsta pretendents papildus iesniedz pamatojumu elektroenerģijas jaudas palielināšanai un tehnisko dokumentāciju, kas apliecina sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu;

31.7. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;

31.8. šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minēto prasību apliecinošos dokumentus – valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" apliecinājumu par to, ka zvejas rīkam vai citam aprīkojumam ir pēc izmēra labāka selektivitāte vai mazāka ietekme uz ekosistēmu un sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, kuru atļauts lietot saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem zvejniecības jomā;

31.9. deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, – ja uz atbalstu pretendē zemnieku vai zvejnieku saimniecība, komersants vai fiziska persona;

31.10. ja pretendents ir biedrība:

31.10.1. biedrības valdes apstiprinātu lēmumu par piedalīšanos projektā un visām no tā izrietošajām saistībām, norādot projekta kopējās izmaksas un finansēšanas avotus;

31.10.2. biedrības biedru sarakstu, norādot to darbības jomu;

31.11. ja pretendents ir ostas pārvalde – ostas pārvaldes lēmumu par piedalīšanos projektā un visu ar projektu īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos, norādot projekta kopējās izmaksas, priekšfinansēšanas avotus, kā arī aizņēmuma izņemšanas laika grafiku, ja tā līdzekļus aizņemas;

31.12. ja pretendents ir pašvaldība – pašvaldības lēmumu par piedalīšanos projektā un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru;

31.13. ja tiek īstenots kopprojekts šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – kopprojekta dalībnieku līgumu, kas:

31.13.1. apliecina pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu;

31.13.2. noteic, ka kopprojekta dalībnieki piecus gadus pēc pēdējā maksājuma atbalsta saņēmējam ievēros normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības, kā arī saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā;

31.14. pretendenta pašnovērtējumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem, norādot katram kritērijam atbilstošo punktu skaitu un pamatojumu par punktu skaita atbilstību;

31.15. kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu – kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts, vai dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ja projekta īstenošanā atbalsta pretendents plāno ieguldīt privātos (izņemot kredītu) naudas līdzekļus, – par projektiem, kuru kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 100 000 euro. Ja projektā paredzēti būvniecības darbi, kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu vai dokumentu, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ieguldot privātos līdzekļus, iesniedz deviņu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

31.16. apliecinājumu par šo noteikumu 32. punktā noteikto prasību izpildi, ja attiecināms.

32. Ja paredzēta zvejas kuģa pārbūve darbībām, kas nav saistītas ar zveju, to veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību, un atbalsta pretendents:

32.1. iesniedz iesniegumu par zvejas atļaujas (licences) anulēšanu zvejas kuģim, ar kuru zvejots Baltijas jūrā (arī Rīgas līcī):

32.1.1. Zemkopības ministrijā – ja zvejots aiz piekrastes joslas;

32.1.2. attiecīgajā pašvaldībā – ja zvejots piekrastes ūdeņos;

32.2. lai pārbūvētu pēdējo savā īpašumā esošo zvejas kuģi, iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā anulēšanu, kā arī ar Zemkopības ministriju vai attiecīgo pašvaldību noslēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma izbeigšanu, ja vien zvejas kuģa īpašnieks neturpina zvejot ar nomātu zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu sarakstā un ir bijis atbalsta pretendenta nomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas par atbalstam pieteiktā kuģa pārbūvi;

32.3. atbilstoši paredzētajam kuģa ekspluatācijas mērķim reģistrē kuģi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

33. Lai pieteiktos atbalstam, pretendents ir izpildījis šādus nosacījumus un par izpildi informējis Lauku atbalsta dienestu:

33.1. par jaunas būvniecības, būves atjaunošanas, būves restaurācijas, būves ierīkošanas, būves novietošanas vai pārbūves projektiem un būvmateriālu iegādi atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama informācija par sagatavoto tehnisko dokumentāciju par būvniecības procesu;

33.2. par projektā paredzēto būvniecību, kuras izstrādei nav vajadzīga būvniecības ieceres dokumentācija, Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama attiecīga būvvaldes atzīme;

33.3. ir saņēmis A vai B kategorijas atļauju vai reģistrējis C kategorijas piesārņojošu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības, ja attiecas.

34. Ja pretendents nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu, saskaņā ar šo noteikumu 32.2. apakšpunktu nenomā vai nepatapina, vai par to neiesniedz saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tad nekustamais īpašums ir pretendenta īpašumā, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā, vai par nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir ierakstītas apbūves tiesības.

35. Ja pretendents ir pašvaldība un tā saskaņā ar šo noteikumu 32.2. apakšpunktu nenomā vai nepatapina nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot projektu, vai par to neiesniedz saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tad ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

35.1. nekustamais īpašums ir pašvaldības īpašumā, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā;

35.2. nekustamais īpašums ir pašvaldības valdījumā;

35.3. nekustamais īpašums ir pašvaldības lietošanā uz termiņu, kas nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

36. Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai, būves atjaunošanai, būves ierīkošanai, būves novietošanai un būves pārbūvei, būvmateriālu vai stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādei atbilstoši būvniecības iecerei, pretendents, iesniedzot projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, informē Lauku atbalsta dienestu par Būvniecības informācijas sistēmā uzsāktās būvniecības lietas numuru un sagatavoto tehnisko dokumentāciju par būvniecības procesu. Iepirkuma dokumenti, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, ir sagatavoti  kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas. Informāciju par papildinātu būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

37. Ja pretendents ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās iestāde, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, tā iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar preces iegādi vai pakalpojumu (izņemot būvdarbus), iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai projekta iesniegumam pievieno tirgus cenu izpēti un iepirkuma dokumentus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā Lauku atbalsta dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

38. Ja pretendents, tostarp šo noteikumu 13. punktā minētais zvejas kuģa īpašnieks, atbalsta saņemšanai izmanto rēķinu priekšapmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, tas šo noteikumu 33.1. apakšpunktā prasīto informāciju, kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, Lauku atbalsta dienestā iesniedz kopā ar rēķinu priekšapmaksas pieprasījumu.

VI. Projektu vērtēšana un lēmuma pieņemšana

39. Vietējā rīcības grupa mēneša laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, mēneša laikā pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļautajai rīcībai šādā kārtībā:

39.1. projektu, kas neatbilst vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai, tālāk nevērtē, un vietējā rīcības grupa pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu un paziņo to atbalsta pretendentam;

39.2. projektam, kas atbilst vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai, piešķir punktus atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem;

39.3. šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minētie vietējās attīstības stratēģijā noteiktie projektu kritēriji nodrošina prioritāti projektiem, kas tiek īstenoti zivsaimniecības nozarē, un šo noteikumu 13. punktā minētajam zvejas kuģa īpašniekam;

39.4. katrai vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai atsevišķi izveido projektu sarakstu, sarindojot projektus pēc iegūto punktu skaita. Projektu sarakstā norāda katrai rīcībai izsludināto publisko finansējumu (euro) un no citām rīcībām pārcelto publisko finansējumu (euro), ja attiecināms, atbalsta pretendentu, projekta nosaukumu, projekta īstenošanas vietu (mazāko teritoriālo vienību), projekta iesnieguma publisko finansējumu, projekta iesniegumam piešķirto punktu skaitu un lēmumu, norādot, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs. Ja vairāki projekti ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšroka ir projektam, kas saņēmis vairāk punktu par vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem īpašajiem kritērijiem;

39.5. ja projekts saņēmis vismaz minimālo punktu skaitu un tā īstenošanai attiecīgajā kārtā ir pietiekams publiskais finansējums, pieņem lēmumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai un paziņo to atbalsta pretendentam. Ja projekts neiegūst minimālo punktu skaitu atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijiem un tam piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams, vietējā rīcības grupa divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu un paziņo to atbalsta pretendentam.

40. Vietējā rīcības grupa 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 39. punktā minētā vērtēšanas termiņa beigām iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā šādus dokumentus:

40.1. šo noteikumu 39.4. apakšpunktā minēto projektu sarakstu. Lauku atbalsta dienests informāciju par vietējās rīcības grupas vērtēšanas rezultātiem ievieto savā tīmekļvietnē;

40.2. lēmumus par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai. Par projektiem, kuriem piemērota šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktā atbalsta intensitāte, lēmumā par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai iekļauj pamatojumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai attiecībā uz inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai;

40.3. lēmējinstitūcijas sēdes protokolus. Lēmējinstitūcijas sēdes protokolā norāda projekta iesniegumā paredzēto darbību, par kuru ir iegūti projektu vērtēšanas kritēriju punkti, bet kuru īstenos projekta īstenošanas laikā vai pēc tam, personas, kas piedalījušās lēmuma pieņemšanā, to pārstāvēto iestādi, informāciju par balsu sadalījumu starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī personas, kas nav piedalījušās lēmumu pieņemšanā par tādiem projektu iesniegumiem, kuri rada interešu konfliktu;

40.4. lēmējinstitūcijas pārstāvju un paraksttiesīgās personas interešu konflikta deklarāciju, uzsākot pildīt valsts amatpersonas pienākumus. Interešu konflikta deklarāciju iesniedz arī persona, kura protokolē lēmējinstitūcijas sēdes;

40.5. projektu vērtētāju individuālo vērtējumu par katru projektu un projektu vērtētāju interešu konflikta deklarāciju, ja vien projektu vērtētājs nav šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētā persona.

41. Projektu iesniegumi, par kuriem vietējā rīcības grupa ir pieņēmusi lēmumu, ka projekts neatbilst vietējās attīstības stratēģijai, uzskatāmi par neatbilstošiem publiskā finansējuma saņemšanai, un Lauku atbalsta dienests nepārbauda to atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lauku atbalsta dienests nevērtē arī projektu iesniegumus, kurus vietējā rīcības grupa ir noraidījusi publiskā finansējuma nepietiekamības dēļ, ja vien Lauku atbalsta dienests nav pieņēmis lēmumu par kāda projekta iesnieguma noraidīšanu un, ievērojot atbrīvoto publisko finansējumu, vietējā rīcības grupa nav atcēlusi lēmumu par projekta noraidīšanu citam projekta iesniegumam, kurš konkrētajā rīcībā ieguvis lielāko punktu skaitu.

42. Lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību vietējās attīstības stratēģijai un par publiskā finansējuma pietiekamību paraksta vietējās rīcības grupas paraksttiesīga persona. Vietējās rīcības grupas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, iesniedzot iesniegumu vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas vadītājam. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

43. Ja projekta iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai vietējā rīcības grupa varētu izvērtēt projekta atbilstību šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām, tā rakstiski var pieprasīt papildu informāciju no atbalsta pretendenta. Pieprasīto informāciju atbalsta pretendents iesniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija noteiktajā termiņā netiek iesniegta, vietējā rīcības grupa projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām, pamatojoties uz projekta iesniegumā norādīto informāciju, un piešķir zemāko vērtējumu atbilstoši attiecīgajam projektu vērtēšanas kritērijam. Vietējā rīcības grupa saraksti ar atbalsta pretendentu pievieno projekta iesniegumam un iesniedz Lauku atbalsta dienestā šo noteikumu 40. punktā minētajā kārtībā un termiņā.

44. Vietējā rīcības grupa piecu darbdienu laikā iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā informāciju par vietējās rīcības grupas pārstāvjiem, kas iegūst valsts amatpersonas statusu vai beidz pildīt valsts amatpersonas pienākumus, vai valsts amatpersonas pienākumus pilda uz laiku (aizvieto). Lauku atbalsta dienests iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vietējās rīcības grupas valsts amatpersonu sarakstu vai tā grozījumus.

VII. Projekta īstenošanas nosacījumi

45. Projekta uzraudzības periods projekta īstenošanas laikā iegādātajiem pamatlīdzekļiem un īstenotajiem būvniecības darbiem ir pieci gadi, un visā uzraudzības periodā tiek nodrošināta to uzturēšana un lietošana atbilstoši projekta mērķim. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 50 000 euro, pēc atbalsta saņēmēja izvēles var noteikt, ka projekta uzraudzības periods ir trīs gadi.

46. Atbalsta saņēmējs nodrošina regulas 2021/1060 50. pantā  minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību izpildi.

47. Ja tiek īstenots šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētais sabiedriskā labuma projekts un tas ir saistīts ar pakalpojuma vai produkta piedāvājumu, atbalsta saņēmējs visā projekta uzraudzības periodā informē vietējo rīcības grupu par piedāvājuma aktualitātēm, kas saistītas ar projektu.

48. Atbalsta saņēmējs, kas, īstenojot projektu, izveido jaunu tūrisma pakalpojumu, līdz pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu kā tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir iekļauts ar tūrisma jomas popularizēšanu saistītas institūcijas tīmekļvietnē.

49. Sākot ar trešo gadu pēc projekta īstenošanas un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā atbalsta saņēmējs pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā mēneša laikā pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā, tostarp par izveidoto darbavietu skaitu, kā arī par šo noteikumu 8.9. un 8.10. apakšpunktā minēto izvēlēto rādītāju sasniegtajām vērtībām.

50. Uzraudzības periodā pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs ievēro lietderības principu, kas saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu projekta mērķu sasniegšanā.

51. Ja atbalsta pretendents ir fiziska persona, tas pirms projekta īstenošanas uzsākšanas iegūst komersanta, zemnieku saimniecības vai pašnodarbinātās personas statusu, un, ja atbalsta pretendents kļūst par kapitāldaļu turētāju komercsabiedrībā, kas īsteno projektu, tam attiecīgajā komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme un pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu, kā arī Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas paraksta tiesības.

52. Ja projektā ir izmaksas, kas saistītas ar pārtikas produktu ražošanu, atbalsta saņēmējs līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā reģistrējas vai tiek atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā.

53. Ja projekta uzraudzības laikā sasniedzamo rādītāju vērtība netiek sasniegta, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā pieņem lēmumu par piešķirtā atbalsta atmaksu proporcionāli nesasniegtajam apmēram.

54. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 53. punktā minēto atmaksu nepieprasa, ja atbalsta saņēmējs ir zvejas kuģa īpašnieks vai ir investējis zvejas produktu apstrādē un tas uzraudzības laikā nesasniedz sasniedzamo rādītāju vērtību būtiska zvejas iespēju samazinājuma dēļ.

55. Atbalsta saņēmējs izvērsti pamato šo noteikumu 54. punktā minētā gadījuma apstākļus un, iesniedzot Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā šo noteikumu 49. punktā minēto pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā, pārskatam pievieno minēto pamatojumu.

56. Pretendents projektu sāk īstenot sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja atbalsta pretendents ir publiska persona, tad projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

57. Šo noteikumu 56. punktā minēto prasību uzskata par izpildītu, ja pretendents ir izpildījis vienu no šādiem nosacījumiem:

57.1. ir informējis Lauku atbalsta dienestu par uzsāktās būvniecības lietas numuru Būvniecības informācijas sistēmā un tajā ievietota noformēta papildināta būvatļauja ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

57.2. ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība ir vismaz 10 procenti no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;

57.3. atbalsta saņēmējs ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas, neietverot būvniecības izmaksas.

58. Ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona ar pašnodarbinātās personas statusu un projekta uzraudzības laikā tas kļūst par kapitāldaļu turētāju komercsabiedrībā, kura pārņem projekta saistības, tam attiecīgajā komercsabiedrībā visu projekta uzraudzības laiku ir izšķiroša ietekme un pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu, kā arī Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas paraksta tiesības.

59. Atbalsta saņēmējs pēdējo maksājumu saņem pēc atbilstošas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma iegūšanas, ja projektā īstenota darbība, par kuru Lauku atbalsta dienestā iesniegta informācija atbilstoši šo noteikumu 33.3. apakšpunktam.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Zemkopības ministrs A. Krauze