Ministru kabineta noteikumi Nr. 576

Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 37. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākuma "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda
vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.7. pasākumu "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.

5. Pasākuma īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

6. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

7. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Pasākuma mērķis

8. Pasākuma mērķis ir uzlabot un attīstīt nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju (turpmāk – kultūras infrastruktūra), uzlabojot publiskās vides kvalitāti, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi un tādējādi paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.

9. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi, kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji.

10. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

10.1. līdz 2024. gada 31. decembrim iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti;

10.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

10.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 2;

10.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji – 63 000.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

11. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 17 400 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 744 420 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14 790 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 332 757 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 1 860 000 euro) – 2 610 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 411 663 euro).

12. Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 14 655 580 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 12 457 243 euro apmērā un nacionālo finansējumu 2 198 337 euro apmērā.

13. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 11. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

15. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 33., 35.​​​​​​​ un 36. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

16. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var saņemt publisko finansējumu šādā apmērā:

16.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

16.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 15. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

17. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

17.1. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām līdzfinansēto projektu īstenošanai Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

17.2. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Finansējuma saņēmējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

18. Pasākuma ietvaros kultūras infrastruktūras objektiem, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pieejams šāds Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums:

18.1. Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs – ne vairāk kā 8 207 243 euro;

18.2. Valmieras drāmas teātra attīstībai – ne vairāk kā 4 250 000 euro.

19. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un finansējuma saņēmēja rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

20. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

21. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādi, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību.

22. Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas. Ja projekta ietvaros paredzēta jauna infrastruktūras objekta būvniecība, tad zeme, uz kuras plānota kultūras infrastruktūras būvniecība, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā un līgums vai nodomu protokols apliecina izveidojamās infrastruktūras nākotnes īpašuma, turējuma, ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesību bezatlīdzības lietošanas vai valdījuma kārtību.

23. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

24. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots sadarbības partnera vai projekta iesniedzēja pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). 

25. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja:

25.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minēto definīciju;

25.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.

V. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

26. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā.

27. Finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

28. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā apstiprināta šo noteikumu 18. punktā minēto objektu darbības stratēģija, kas pamato nepieciešamību attīstīt kultūras infrastruktūru nacionāli nozīmīgu pakalpojumu īstenošanai:

28.1. objekta darbības stratēģija pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus, tai skaitā paredzot darbavietu nodrošināšanu reģionā, un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā;

28.2. objekta darbības stratēģija pamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

28.2.1. tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;

28.2.2. tiks iesaistītas vietējās iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;

28.2.3. tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskajai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.

29. Pasākums tiek īstenots, ievērojot Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, kā arī dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.

30. Finansējuma saņēmējs:

30.1. nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

30.2. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu;

30.3. nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

31. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

31.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;

31.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 10.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;

31.3. ievēro principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

31.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

31.4.1. klimatdrošināšana;

31.4.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

31.4.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

31.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 31.3. un 31.4. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;

31.6. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus;

31.7. projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums;

31.8. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina interešu konflikta neesību.

VI. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

32. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 10. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

32.1. kultūras infrastruktūras attīstīšana;

32.2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;

32.3. esošo pakalpojumu pilnveide vai jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;

32.4. projekta vadības nodrošināšana;

32.5. komunikācijas par projekta īstenošanu un vizuālās identitātes prasību izpildes nodrošināšanas pasākumi.

33. Izdevumi ir attiecināmi no 2022. gada 2. novembra.

34. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, izņemot pakalpojuma līguma izmaksas.

35. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 32. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

35.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām;

35.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:

35.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām, tai skaitā metu konkursa organizēšana, žūrijas komisijas darbība un atlīdzība, kā arī godalgu izmaksas;

35.2.2. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums šo noteikumu 35.2.1. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādei;

35.2.3. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

35.2.4. ar kultūras infrastruktūru saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;

35.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

35.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

35.3. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, tai skaitā autoruzraudzības, būvuzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

35.4. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

35.4.1. ēku, būvju un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, konservācija, atjaunošana vai restaurācija;

35.4.2. pasākuma ietvaros uzbūvēto, atjaunoto, konservēto, pārbūvēto vai restaurēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas, klimata kontroles un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;

35.4.3. ielu, satiksmes pārvadu, stāvlaukumu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūve vai pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);

35.4.4. būves sasniedzamību un piekļūstamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums) izbūve, pārbūve, atjaunošana, konservācija vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

35.5. teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai;

35.6. telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;

35.7. ar kultūras infrastruktūru saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas izmaksas un kultūras pakalpojuma izveides izmaksas;

35.8. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana;

35.9. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

35.10. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildes nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam, normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, publicitātes izmaksas var būt attiecināmas projekta ietvaros, taču publiskā finansējuma piešķiršana tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un publicitātes izmaksas nevar segt saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu;

35.11. izmaksas horizontālā principa "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 32.1. un 32.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai šo noteikumu 32.3. un 32.5. apakšpunktā minēto darbību ietvaros;

35.12. šo noteikumu 35.2. un 35.3. apakšpunktā minētās izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

36. Plānojot projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības personāls un projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.

37. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

38. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

39. Šo noteikumu 35., 37. un 38. punktā minētās izmaksas atbilst regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punktam un ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību vai pašas par sevi veido pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 35.10. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

40. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, kas nav valsts budžeta iestāde, sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

VII. Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi

41. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

42. Projektam netiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:

42.1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;

42.2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

42.2.1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;

42.2.2. īstenotie kultūras pasākumi pārsvarā notiek latviešu valodā;

42.2.3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.

43. Projekta pārskata periodā finansējuma saņēmējs atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai komercdarbības atbalsta piemērošanas metodikai kultūras nozares projektiem specifiskā atbalsta ietvaros reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz sadarbības iestādē informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts atbilst šo noteikumu 42. punktā  minētajiem nosacījumiem.

44. Komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ir ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

44.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;

44.2. attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

44.2.1. atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

44.2.2. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentus no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim;

44.2.3. šo noteikumu ​44.2.2. apakšpunktā minētais nosacījums neattiecas uz kultūras mantojuma izmaksām, kas noteiktas regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punkta "c" apakšpunktā;

44.3. komercdarbības atbalsts netiek sniegts finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumiem;

44.4. ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;

44.5. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu par atbilstību regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem.

45. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.

46. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

47. Atbalstītajā objektā šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

48. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 15. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

49. Sadarbības iestāde nodrošina:

49.1. regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

49.2. regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi;

49.3. projekta uzraudzību visā projekta pārskata periodā.

50. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu, sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.

51. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu un attiecīgajā projektā projekta pārskata periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda beigās veic šo noteikumu 27. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības. Šo noteikumu ietvaros pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.

52. Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, tiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 54. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.

53. Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā konstatē komercdarbības atbalstu, tā par to informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu, vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

54. Ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā neatbilst šo noteikumu 42. punktā minētajiem gadījumiem un tam nav iespējams piemērot regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Kultūras ministre A. Logina