Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 11.aprīlī

Sveicināti, godājamie klausītāji!

Aizvadītās nedēļas sākumā piedalījos Hannoveres Rūpniecības izstādē, kur personīgi atklāju Latvijas uzņēmumu kopstendu. Atklāti sakot, biju cerējis, ka mūsu rūpnieki izstādē būs pārstāvēti plašāk. Diemžēl Latvijas stendā nemanīju daudzas no lielajām Latvijas rūpnīcām, kuras tik bieži sūdzas par grūtībām. Bet kas gan pašu uzņēmumu vietā cīnīsies par tirgiem? Valsts var tikai palīdzēt, veicināt, bet tā nevar pati sameklēt pircējus mūsu ražojumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības zālē notika manas partijas — savienības "Latvijas ceļš" otrais kongress. Ar šo kongresu tiek ievadīts posms, kurā mēs dodam vēlētājam pārskatu par savu līdzšinējo darbību, par saviem panākumiem un savām neveiksmēm.

Pirmās "Latvijas ceļa" vadītās valdības, kuras priekšgalā atradās Valdis Birkavs, galvenais uzdevums bija lauzt vecās, padomiskās struktūras un iedibināt jaunās, demokrātiskās valsts struktūras. Bet otrās "Latvijas ceļa" vadītās valdības, kuras vadība ir uzticēta man, galvenais uzdevums ir pastāvīgi veicināt valsts struktūru darbības uzlabošanu.

Mēs labi apzināmies, ka šī pāreja no vienas ekonomiskas sistēmas uz otru daudziem cilvēkiem ir ļoti, ļoti grūta. Par to mēs saņemam daudz kritikas, par to es saņemu arī vēstules no jums, cienījamie klausītāji. Mēs pieņemam šo kritiku kā pelnītu.

Tomēr esmu pārliecināts, ka pamazām mūsu valsts sāk funkcionēt labāk. Tā arvien ātrāk uzņem apgriezienus, arvien kvalificētāk un precīzāk darbojoties jaunajos, demokrātiskai valstij atbilstošajos ietvaros.

Partijas kongresā ir pieņemti vairāki svarīgi lēmumi. Pamatvilcienos tika apstiprināts jaunās programmas projekts. Manuprāt, tajā ir daudz jaunu domu, ir arī jūtami padziļinājusies izpratne par stāvokli mūsu valstī. Tomēr mēs apzināmies, ka vislabākās programmas ir nieka vērtas, ja nav drosmes un gribas tās iedzīvināt.

Kongress apstiprināja arī "Latvijas ceļa" kandidātus svarīgākajiem valsts amatiem. Par "Latvijas ceļa" kandidātu Saeimas priekšsēdētāja amatam kongress apstiprināja Anatoliju Gorbunovu, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu — mani. Un visbeidzot kongress noteica, ka "Latvijas ceļa" frakcijai nākamajā Saeimā ir jāatbalsta Gunta Ulmaņa atkārtota ievēlēšana par Valsts prezidentu.

Arī šajā Saeimā prezidents izšķiroši ir ievēlēts tieši ar "Latvijas ceļa" balsīm. No savas puses varu teikt, ka valdības un Valsts prezidenta sadarbība vienmēr bijusi laba un korekta. Valsts prezidents, ievērojot Satversmi, ir pildījis savas Satversmē paredzētās funkcijas un tādējādi devis savu ieguldījumu mūsu atjaunotās parlamentārās demokrātijas principu nostiprināšanā. Esmu cieši pārliecināts, ka valdības un Valsts prezidenta attiecības arī turpmāk attīstīsies pozitīvi.

Kārtējā valdības sēdē tika izskatīti noteikumi par kārtību, kādā par ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības un humānās palīdzības sūtījumiem maksājams pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis. Paredzams, ka palīdzības sūtījumi valsts un pašvaldību institūcijām, budžeta organizācijām un reliģiskajām organizācijām var tikt atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa, ja par to piegādi palīdzības programmu ietvaros ir attiecīgi Latvijas valdības noslēgti līgumi vai Tehniskās palīdzības komisijas akceptēti projekti. Noteikta arī kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis tiek atmaksāts no valsts budžeta par precēm, kas Latvijā iegādātas par palīdzības sūtījumu līdzekļiem.

Godājamie klausītāji!

Klāt ir gaišie un priecīgie Kristus augšāmcelšanās svētki — Lieldienas. Laikam gan visiem cilvēkiem Latvijā tieši Lieldienas saistās arī ar pavasari, ar dabas atmodu jaunai dzīvei.

Manuprāt, tādai atmodai jābūt tai Lieldienu vēstij, kas sasniedz katru no mums. Svarīgi, lai līdz ar dabas atmodu ikviens no mums svinētu savas personiskās Lieldienas un atrastu sevī iekšēju spēku mosties jaunai dzīvei.

Novēlu jums gaišas un priecīgas Lieldienas!