Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 14

2023. gada 5. oktobrī (prot. Nr. 79, 1. p., lēmums Nr. 989)

Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

2.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības teritorijā;

2.2. personai bez noteiktas dzīvesvietas, kurai nepieciešams naktspatversmes vai patversmes pakalpojums;

2.3. personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja šai pašvaldībai nav iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir noslēgusi līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldi "Sociālais dienests" (turpmāk – Pārvalde) par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un veic samaksu par personai sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

3. Pašvaldībā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu Pārvalde.

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pakalpojuma nodrošināšanai.

6. Personai, kura saņem sociālos pakalpojumus, kā arī tās apgādniekiem, ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos, tajā skaitā šajos saistošajos noteikumos, noteiktajā kārtībā un apmērā.

7. Maksa par sociālajiem pakalpojumiem tiek noteikta saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk – Dome) apstiprinātu Pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

8. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

8.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

8.2. aprūpes pakalpojums bērniem;

8.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

8.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

8.5. dienas centra pakalpojums;

8.6. dienas aprūpes centra pakalpojums;

8.7. naktspatversmes pakalpojums;

8.8. patversmes pakalpojums;

8.9. sociālā darba pakalpojums;

8.10. krīzes centra pakalpojums;

8.11. bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojums;

8.12. ģimenes asistenta pakalpojums;

8.13. psihologa pakalpojums;

8.14. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

8.15. transporta pakalpojums;

8.16. tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums;

8.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.18. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

III. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

9. Aprūpes mājās pakalpojumu pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) – sociālās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā – sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Aprūpes mājās birojs.

10. Tiesības saņemt pakalpojumu dienas laikā ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas darbus pamatvajadzību apmierināšanai un veikt savu personisko aprūpi.

11. Pakalpojums ietver personisko aprūpi un/vai ikdienas mājas darbu veikšanu.

12. Lai nodrošinātu personas individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, tiek izdalīti četri aprūpes līmeņi:

12.1. pirmā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī;

12.2. otrā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī;

12.3. trešā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī;

12.4. ceturtā līmeņa aprūpe ir līdz 5 reizēm nedēļā, nepārsniedzot 60 stundas mēnesī.

13. Mājsaimniecībā, kurā aprūpējamas 2 personas, vienai personai pienākošo stundu skaitu piešķir uz abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim.

14. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Aprūpes mājās birojā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

14.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

14.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

15. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

16. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

17. Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 14. un 15. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā un izvērtē personas vajadzības pēc pakalpojuma un Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, kā arī personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

18. Pakalpojumu nepiešķir, ja personai nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz pakalpojuma apjomu.

19. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Aprūpes mājās birojs. Lēmumu pieņem Pārvalde.

20. Aprūpes mājās birojs, izvērtējot klienta un viņa apgādnieku ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu par pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

21. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

21.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

21.2. ir beidzies lēmumā noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

21.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju,

21.4. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes iestādē;

21.5. nepilda vai pārkāpj pakalpojuma līguma saistības;

21.6. apdraud citu personu dzīvību un veselību;

21.7. iestājusies nāve.

22. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

IV. Aprūpes pakalpojums bērniem

23. Aprūpes pakalpojumu bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

24. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – valsts komisija) ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē.

25. Personai nav tiesību vienlaikus ar šo pakalpojumu saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politikas instrumentu projektu ietvaros.

26. Pakalpojums ietver personisko aprūpi (palīdzība personiskās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana, palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana un medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīga pavadīšanu laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Pārvalde ir konstatējusi šāda pakalpojuma nepieciešamību.

27. Pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 80 stundām mēnesī, to piešķir uz laiku līdz 1 gadam un pakalpojumu sniedz laikā, kad bērna vecāki ir nodarbināti vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

28. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

28.1. iesniegumu, kurā norāda:

28.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt pakalpojumu;

28.1.2. likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pastu;

28.1.3. pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un/vai mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms);

28.1.4. vai likumiskais pārstāvis, audžuģimene, nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā;

28.1.5. vēlamā pakalpojuma sniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju, ja zināms; juridiskai personai – rekvizītus;

28.2. darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodarbinātību vai citus dokumentus, kas apliecina apstākļus, ka persona nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā;

28.3. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji ir pašnodarbinātas personas vai individuālie komersanti, vai pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji ir amatpersonas, kas veic kapitālsabiedrības vai biedrības valdes vai padomes locekļa pienākumus;

28.4. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk arī – NVA) apliecinājumu par piedalīšanos NVA organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji ir reģistrēti NVA kā darba meklētāji vai bezdarbnieki;

28.5. vēlamā pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu par piekrišanu sniegt pakalpojumu, norādot pakalpojuma sniedzēja personas datus, kontaktinformāciju un norēķinu rekvizītus;

28.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

29. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos, pēc 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas, izvērtē:

29.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

29.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

29.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā);

29.4. skolas dienas pārklājumu (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

29.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

29.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus).

30. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes izvēlēta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, ja izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).

31. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa. Lēmumu pieņem Pārvalde.

32. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa sagatavo līguma projektu ar bērna likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju.

33. Pakalpojuma sniedzējs par pakalpojuma sniegšanu reizi mēnesī iesniedz Pārvaldē atskaiti par iepriekšējā mēnesī sniegto pakalpojumu, un Pārvalde kontrolē līguma saistību izpildi. Atskaitē norāda dienas, kad tika sniegts pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu sadalījumā pa darbībām, kurām attiecīgajās dienās pakalpojums ticis izmantots atbilstoši noteiktajiem mērķiem, kā arī pušu apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

34. Pakalpojuma nodrošināšanai nepamatoti izlietotos finanšu līdzekļus Pārvaldei atmaksā:

34.1. bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vairs neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai mainījies piešķirtā pakalpojuma apjoms (atmaksā finansējuma starpību par piešķirtā pakalpojuma apjomu un konkrētā bērna izmantotā pakalpojuma apjomu);

34.2. pakalpojuma sniedzējs, ja sniegta nepatiesa informācija par sniegto pakalpojumu vai Pārvalde konstatēja citus pārkāpumus saistībā ar aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu.

35. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja:

35.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Pārvaldē iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

35.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

35.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts pakalpojumus, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

35.4. Pārvalde konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

35.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

35.6. Pārvalde konstatē, ka pakalpojums faktiski netiek izmantots.

36. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta, sedzot pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteiktajā minimālajā apmērā.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

37. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – PSPC).

38. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

39. Pakalpojums ietver pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, veselības aprūpe), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju (sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu).

40. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

40.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

40.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

40.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

40.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

40.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

41. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

42. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

43. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 40. un 41. punktā minēto dokumentu saņemšanas, novērtē personas individuālās vajadzības pēc pakalpojuma, izvērtē Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

44. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa, par pakalpojuma pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu – PSPC.

45. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem Pārvalde.

46. Pārvades Sociālo pakalpojumu nodaļa, izvērtējot klienta un viņa apgādnieka ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu starp apgādnieku, klientu, PSPC un Pārvaldi, par sniegtā pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

47. Pakalpojumu aptur, ja klients atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā 2 mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.

48. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

48.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

48.2. rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešams pakalpojums un to var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

48.3. pārkāpj PSPC iekšējās kārtības noteikumus, apdraud citu klientu vai darbinieku veselību un dzīvību (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme, rakstisks rājiens);

48.4. iestājusies nāve.

49. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

50. Ja personai pakalpojums tiek piešķirts uz noteiktu laiku, personas papildu dzīvesvietas adrese ne vēlāk kā mēneša laikā tiek deklarēta PSPC, bet kā pamata deklarētā dzīvesvieta tiek saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta.

VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem

51. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pārvalde noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

52. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

53. Pakalpojums ietver pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe, obligātā izglītība), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem.

54. Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Samaksu pieprasa Pārvalde.

VII. Dienas centra pakalpojums

55. Dienas centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

56. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

57. Pakalpojums ietver sociālā darbinieka individuālās konsultācijas un atbalstu, sociālo prasmju attīstīšanas iespējas, izglītošanas, brīvā laika pavadīšanas, mākslas vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

58. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

58.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

58.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

59. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 58. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

60. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

60.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

60.2. ilgāk par 12 mēnešiem nesaņem pakalpojumu;

60.3. iestājusies nāve.

VIII. Dienas aprūpes centra pakalpojums

61. Dienas aprūpes centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – Centrs).

62. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti.

63. Pakalpojuma mērķis ir personām ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas un veicināt iekļaušanos sabiedrībā, mazināt invaliditātes izraisītās negatīvās sekas.

64. Pakalpojums ietver:

64.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

64.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

64.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

64.4. nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas nodarbības;

64.5. brīvā laika, mākslinieciskās pašdarbības un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

64.6. sociālā darba un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

64.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

64.8. fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā;

64.9. ēdināšanu.

65. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Centrā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

65.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

65.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

65.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

65.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

66. Centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 65. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

67. Par pakalpojuma sniegšanu starp klientu vai likumisko pārstāvi un Centru tiek noslēgts līgums.

68. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (am):

68.1. vai viņa likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

68.2. beidzies invaliditāti apliecinošā dokumenta derīguma termiņš;

68.3. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

68.4. bez attaisnojoša iemesla neapmeklē Centru 30 dienas;

68.5. pārkāpj Centra iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme vai rājiens);

68.6. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

68.7. iestājusies nāve.

IX. Naktspatversmes pakalpojums

69. Naktspatversmes pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Patversme.

70. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai nav noteiktas dzīvesvietas vai kura nonākusi krīzes situācijā, 30 dienas kalendārā gada laikā.

71. Pakalpojums ietver naktsmītni, vakariņas, personiskās higiēnas iespējas.

72. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Patversmē un izsaka savu problēmu un tās vēlamo risinājumu.

73. Patversme nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

74. Pakalpojumu izbeidz, ja klients (am):

74.1. pakalpojums vairs nav nepieciešams;

74.2. pārkāpj Patversmes iekšējās kārtības noteikumus klientiem;

74.3. iestājusies nāve.

75. Ārkārtas apstākļu gadījumā, Pārvaldes vadītājs, izdodot rīkojumu, var atvērt Patversmē pagaidu uzturēšanās vietas.

X. Patversmes pakalpojums

76. Patversmes pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Patversme.

77. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai nav noteiktas dzīvesvietas vai kura nonākusi krīzes situācijā.

78. Pakalpojums ietver naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālā darba speciālistu pakalpojumus, pašaprūpes un izglītojošas nodarbības.

79. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Patversmē un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

79.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

79.2. plaušu rentgenogrāfijas izmeklējumu aprakstu, dermatovenerologa atzinumu ar atzīmi par medicīnisko kontrindikāciju neesamību.

80. Pēc 79. punktā saņemto dokumentu izvērtēšanas, Patversme septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

81. Patversme noslēdz līgumu ar klientu par pakalpojuma sniegšanu.

82. Pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts pārtraukuma laika periods un pamatojums.

83. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Patversmes lēmumu, ja klients (-am):

83.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

83.2. nepilda vai pārkāpj līguma noteikumus par pakalpojuma saņemšanu, pārkāpj Patversmes iekšējās kārtības noteikumus klientiem;

83.3. mēnesi nav veicis maksu par pakalpojumu, mēnesi nav izmantojis pakalpojumu, nav paziņojis neierašanās iemeslu;

83.4. iestājusies nāve.

84. Klientam, kurš saņem pakalpojumu, ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu Patversmē.

85. Ja klients īslaicīgi nesaņēma pakalpojumu, jo atradās ārstniecības iestādē, ieslodzījuma vietā, vai pastāvēja citi neparedzēti apstākļi, un ir iesniedzis Patversmē iesniegumu par prombūtni un to pamatojošus dokumentus, maksa par klienta prombūtnes periodu netiek aprēķināta.

XI. Sociālā darba pakalpojums

86. Sociālā darba pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvalde.

87. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

87.1. pilngadīgām personām, ģimenēm ar bērniem no sociālā riska grupām;

87.2. bērna vecākiem sniedzot nepieciešamo palīdzību bērna ārpusģimenes aprūpes laikā, lai radītu apstākļus ģimenes atkalapvienošanai;

87.3. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, sasniedzot pilngadību un beidzoties ārpusģimenes aprūpei, līdz 24 gadu vecumam.

88. Pakalpojums ietver:

88.1. personas sociālo problēmu identificēšanu un to risināšanas gaitas vadīšanu, piesaistot nepieciešamos resursus un koordinējot dažādu jomu speciālistu palīdzību;

88.2. personas individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu izvērtēšanu, veicot personas apsekošanu dzīvesvietā;

88.3. personas atbalsta plāna izstrādāšanu, vienojoties ar personu par viņa līdzdarbību plāna īstenošanā;

88.4. starpprofesionāļu un starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanu, lai risinātu personas sociālo situāciju;

88.5. atbalsta, izglītojošu un citu preventīvo pasākumu organizēšanu un vadīšanu.

89. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldē un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

89.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

89.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

90. Pakalpojumu var izbeigt pēc klienta iesnieguma, kurā norādīts pamatojums un nepastāv riski, kas varētu apdraudēt citu ģimenes locekļu drošību un veselību.

XII. Krīzes centra pakalpojums

91. Krīzes centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina Atbalsta nodaļa un/vai pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pārvalde noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu.

92. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem un bērniem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, sasniedzot pilngadību pēc ārpusģimenes aprūpes beigām, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

93. Pakalpojums ietver mājokli, ēdināšanas pakalpojumus, sociālā darba un psihologa pakalpojumus, lai atjaunotu vai uzlabotu klientu sociālās funkcionēšanas spējas.

94. Pakalpojums tiek nodrošināts uz laika periodu līdz 6 mēnešiem.

95. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

95.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

95.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

95.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

96. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 95. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, veic krīzes situācijā nonākušās ģimenes (personas) dzīvesvietas apsekošanu, izvērtē ģimenes (personas) vajadzību pēc pakalpojuma un sagatavo lēmuma projektu.

97. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pārtraukšanu un izbeigšanu pieņem Pārvalde.

98. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

98.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

98.2. neievēro iekšējās kārtības noteikumus;

98.3. vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;

98.4. iestājusies nāve.

99. Pārvaldes Atbalsta nodaļa ne retāk kā reizi mēnesī novērtē pakalpojuma saņēmušo personu sociālās situācijas progresu.

XIII. Bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojums

100. Bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

101. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam un jaunietim vecumā no 7 līdz 25 gadiem.

102. Pakalpojums ietver:

102.1. dažādu pasākumu organizēšanu, kas veicina bērna fiziskās, intelektuālās un psiholoģiskās spējas, savstarpējās saskarsmes iemaņu attīstību, sociālās un fiziskās funkcionēšanas spēju apgūšanu, atjaunošanu un uzlabošanu;

102.2. brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, pieredzes apmaiņas braucienus;

102.3. sociālā rehabilitētāja un sociālā audzinātāja individuālās konsultācijas;

102.4. iespēju pildīt mājas darbus;

102.5. bērna pašaprūpes iemaņu apgūšanu ar speciālu nodarbību palīdzību (piemēram, ēst gatavošanas nodarbības, radošās nodarbības u.c.);

102.6. darba audzināšanu, tematisko pasākumu organizēšanu;

102.7. nometņu organizēšanu;

102.8. individuālā atbalsta plāna realizāciju;

102.9. sociālās korekcijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem īstenošanu;

102.10. pašpalīdzības, izglītojošo, atbalsta u.c. grupu organizēšanu.

103. Pakalpojumu nodrošina saskaņā ar sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem izstrādātu individuālu atbalsta plānu vai uzvedības sociālās korekcijas programmu.

104. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem veiktā sociālā gadījuma izvērtējumu.

XIV. Ģimenes asistenta pakalpojums

105. Ģimenes asistenta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

106. Tiesības saņemt pakalpojumu līdz 14 stundām nedēļā ir:

106.1. ģimenei, kurai konstatēts 108. punktā minēto sociālo prasmju trūkums;

106.2. personai pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma beigām līdz 24 gadu vecumam, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu pastāvīgās dzīves uzsākšanai.

107. Pakalpojumu nodrošina saskaņā ar sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem izstrādātu individuālu atbalsta plānu.

108. Pakalpojuma mērķis ir sniegt ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, patstāvīgās dzīves uzsākšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu atbalsta plānu.

109. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz iesniegumu, kurā pamato pakalpojuma nepieciešamību.

110. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 109. punktā minētā dokumenta saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

111. Par pakalpojuma sniegšanu starp klientu un Pārvaldi tiek noslēgts līgums uz laiku līdz vienam gadam.

112. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja ģimene (-ei) (persona (-ai)):

112.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

112.2. pakalpojums nav nepieciešams, ko apliecina sociālā darbinieka atzinums;

112.3. mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību;

112.4. nepilda vai pārkāpj līguma noteikumus;

112.5. vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības.

XV. Psihologa pakalpojums

113. Psihologa pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

114. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām, ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā (piemēram, attiecību krīzes, šķiršanās gadījumā, tuva cilvēka nāves vai slimības gadījumā, pēcdzemdību krīzes gadījumā u.c.), kurām ir atkarības problēmas, psihiski traucējumi (piemēram, pēc traumas stresa sindroma, depresijas, dažādu neirožu gadījumā, psiholoģiska diskomforta gadījumā u.c.), bērnu uzvedības problēmu gadījumos.

115. Pakalpojums ietver individuālās psihologa konsultācijas, preventīvo pasākumu, semināru, atbalsta pasākumu organizēšanu un vadīšanu.

116. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz iesniegumu, kurā norāda problēmu.

117. Personu vai ģimeni pie psihologa uz konsultācijām var nosūtīt institūcijas, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses, Pārvaldes nodaļas un struktūrvienības, Pārvaldes Atbalsta nodaļā iesniedzot rakstisku pieprasījumu vai nosūtījumu pakalpojuma piešķiršanai.

118. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 116. punktā un/vai 117. punktā minētā dokumenta saņemšanas, izvērtē un nosaka, vai pakalpojums ir bezmaksas vai maksas pakalpojums.

119. Psihologa sniegtais atbalsts tiek atspoguļots darba pārskatā.

120. Pārvaldes Atbalsta nodaļas psihologs, pēc nosūtošās institūcijas rakstiska pieprasījuma, sniedz rakstisku atzinumu par klienta psiholoģiskās izpētes rezultātiem vai pārskatu par darba rezultātiem.

121. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta, ja klients nesadarbojas vai atsakās no pakalpojuma.

122. Pakalpojums tiek sniegts bez maksas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu:

122.1. trūcīgām personām (ģimenēm ar bērniem);

122.2. daudzbērnu ģimenēm;

122.3. personai ar invaliditāti un to ģimenes locekļiem;

122.4. personām vai ģimenei ar bērniem krīzes situācijā;

122.5. bērniem un viņu ģimenes locekļiem;

122.6. personām vai ģimenēm ar bērniem, kurām pakalpojums tiek sniegts pamatojoties uz 117. punktā minēto institūciju rakstisku pieprasījumu vai nosūtījumu;

122.7. grūtniecēm, uzrādot ārstniecības personas izziņu par grūtniecību.

XVI. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem

123. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir ilgstošā laika periodā veicams mērķtiecīgs pasākumu kopums, kuru mērķis ir mazināt vai novērst nepilngadīgo likumpārkāpēju antisociālu uzvedību, stiprināt likumisko pārstāvju spēju labot pieļautās kļūdas un novirzes individuāli un grupā, kā arī veicināt likumpārkāpumu profilakses darbu. Uzvedības sociālās korekcijas programmu izstrādā Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

124. Pakalpojumu nodrošina personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz institūciju, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses, nosūtījumu.

125. Pakalpojums ietver sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja un psihologa individuālās konsultācijas un atbalstu, sociālo prasmju attīstīšanas iespējas, izglītojošas un brīvā laika pavadīšanas nodarbības.

126. Pakalpojuma saņemšanai likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz iesniegumu un pārrunā bērnam plānoto uzvedības sociālās korekcijas programmu.

127. Pārvaldes Atbalsta nodaļa, izvērtējot 124. un 126. punktā saņemto dokumentu, un pamatojoties uz ģimenes risku novērtējumu, sagatavo bērnam uzvedības sociālās korekcijas programmu.

128. Pakalpojumu izbeidz, ja:

128.1. pakalpojums nav nepieciešams, ko apliecina sociālā darbinieka atzinums;

128.2. bērns ir mainījis dzīvesvietu uz citu pašvaldību.

XVII. Transporta pakalpojums

129. Transporta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs.

130. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai:

130.1. kura saņem aprūpes mājās pakalpojumu, nokļūšanai uz ārstniecības iestādi vai pirti, kas atrodas Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

130.2. personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, nokļūšanai uz ārstniecības iestādi, kas atrodas Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

131. Lai saņemtu pakalpojumu, 130.1. punktā noteiktā persona vēršas Aprūpes mājās birojā, 130.2. punktā noteiktā persona vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz iesniegumu par transporta pakalpojuma nepieciešamību.

132. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa vai Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 131. punktā minētā iesnieguma saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

133. Transporta pakalpojumi tiek nodrošināti Pārvaldes transporta brīvajā laikā.

XVIII. Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums

134. Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa un Aprūpes mājās birojs.

135. Tiesības saņemt tehnisko palīglīdzekli Aprūpes mājas birojā ir personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumu.

136. Tiesības saņemt tehnisko palīglīdzekli Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā ir:

136.1. personai ar I vai II grupas invaliditāti;

136.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir izsniegts valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

137. Tiesības saņemt mobilo pacēlāju ir personai, kura pārvietojas riteņkrēslā un tās deklarētā un faktiskā dzīvesvieta nav aprīkota ar speciāli pielāgotu uzbrauktuvi un/vai pacēlāju.

138. Pakalpojums ir pasākumu kopums kas nodrošina personas funkcionālo novērtēšanu un Pašvaldības īpašumā esoša tehniskā palīglīdzekļa nodošanu personai.

139. Lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā vai Aprūpes mājās birojā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

139.1. iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;

139.2. ārstējošā ārsta atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību;

139.3. ja personai nepieciešams mobilais pacēlājs, apliecinājumu par to, ka ir nodrošināta tehniskā palīglīdzekļa uzturēšanas vieta un persona, kura sniegs palīdzību tehniskā palīglīdzekļa izmantošanā;

139.4. ja personai nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa bilances vērtība pārsniedz 300,00 euro, apliecinājumu, ka ir persona, kura garantēs tā atgriešanu, vajadzībai izbeidzoties.

140. Tehnisko palīglīdzekļu saraksts ir pieejams Pārvaldē un ir pieejams publiski Pārvaldes tīmekļvietnē.

141. Tehnisko palīglīdzekli piešķir rindas kārtībā. Rindu veido, ņemot vērā tehniskā palīglīdzekļa veidu un šajos saistošajos noteikumos noteikto pakalpojuma saņemšanas kārtību.

142. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa vai Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 139. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic personas funkcionēšanas spēju novērtējumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pēc funkcionēšanas spēju novērtējuma, Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa vai Aprūpes mājās birojs sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

143. Ja no personas uzņemšanas rindā ir pagājis viens gads un tehniskais palīglīdzeklis nav izsniegts, pienākot personas rindai, persona atkārtoti iesniedz 139.2. punktā noteikto atzinumu.

144. Tehnisko palīglīdzekli nodot bezatlīdzības lietošanā personai noslēdzot patapinājuma līgumu. Līgumā norāda tehniskā palīglīdzekļa veidu, modeli, bilances vērtību, termiņu un tehniskā palīglīdzekļa lietošanas nosacījumus.

145. Tehnisko palīglīdzekli nodot patapinājumā uz laiku līdz 1 (vienam) gadam.

XIX. Specializētās darbnīcas pakalpojums

146. Specializētās darbnīcas pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – Centrs).

147. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, ar invaliditāti.

148. Pakalpojums ir darbnīca ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar mērķi attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

149. Pakalpojums ietver:

149.1. klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu – atbilstoši vajadzībai;

149.2. darba iemaņu apguvi;

149.3. individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā;

149.4. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas;

149.5. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

149.6. brīvā laika pasākumus;

149.7. ēdināšanu.

150. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Centrā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

150.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

150.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

150.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

150.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

151. Centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 150. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

152. Par pakalpojuma sniegšanu starp klientu vai likumisko pārstāvi un Centru tiek noslēgts līgums.

153. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (am):

153.1. vai viņa likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

153.2. bez attaisnojoša iemesla neapmeklē Centru 30 dienas;

153.3. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

153.4. pārkāpj Centra iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme vai rājiens);

153.5. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

153.6. iestājusies nāve.

XX. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

154. Dienas aprūpes centra pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

155. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no 3 līdz 18 gadiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

156. Pakalpojums ietver:

156.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

156.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

156.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

156.4. nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas nodarbības;

156.5. brīvā laika, mākslinieciskās pašdarbības un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

156.6. sociālā darba un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

156.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

156.8. fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā;

156.9. ēdināšanu.

157. Lai saņemtu pakalpojumu, likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

157.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

157.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

157.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

158. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 157. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

159. Par pakalpojumu sniegšanu starp likumisko pārstāvi un Pārvaldi tiek noslēgts līgums.

160. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

160.1. likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

160.2. atkārtoti nav piešķirta invaliditātes grupa;

160.3. pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

160.4. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

160.5. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

160.6. iestājusies nāve.

XXI. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

161. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

162. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

163. Pakalpojums ietver speciālistu konsultācijas, rehabilitācijas un terapeitiskus pakalpojumus, atbalsta grupas un grupu nodarbības un citas aktivitātes, lai nodrošinātu klienta/am:

163.1. sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanu un attīstību;

163.2. psihosociālo palīdzību;

163.3. sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu un nostiprināšanu;

163.4. brīvā laika pavadīšanas iespējas;

163.5. intelektuālās (mentālās) un relaksācijas darbības veicināšanu;

163.6. uztveres motivācijas un intereses veicināšanu.

164. Lai saņemtu pakalpojumu, likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

164.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

164.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

164.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

165. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 164. punktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

166. Par pakalpojumu sniegšanu starp likumisko pārstāvi un Pārvaldi tiek noslēgts līgums.

167. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

167.1. likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

167.2. atkārtoti nav piešķirta invaliditātes grupa;

167.3. pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

167.4. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

167.5. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

167.6. iestājusies nāve.

XXII. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

168. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – Centrs).

169. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – GRT), kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

170. Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti ar GRT nodrošināt ģimeniskai videi pietuvinātu mājokli un individuālo atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

171. Pakalpojums personai ar vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem ietver:

171.1. diennakts uzraudzību, kuru veic vismaz viens darbinieks;

171.2. sadzīves iemaņu uzturēšanu vai korekciju;

171.3. atbalstu pašaprūpē;

171.4. sociālo prasmju pilnveidi;

171.5. atbalstu darba meklēšanā un izpratnes par darba attiecībām veidošanu;

171.6. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu;

171.7. atbalstu fiziski aktīva dzīvesveida veicināšanai;

171.8. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas.

172. Pakalpojums personai ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un klientiem ar ierobežotu rīcībspēju ietver:

172.1. diennakts uzraudzību, kuru veic vismaz viens darbinieks;

172.2. palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi;

172.3. sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu;

172.4. sociālo prasmju pilnveidi;

172.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu;

172.6. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas.

173. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Centrā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

173.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

173.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

173.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

173.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

174. Centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 173. punktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

175. Par pakalpojuma sniegšanu starp klientu vai likumisko pārstāvi un Centru tiek noslēgts līgums.

176. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

176.1. vai viņa likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt sociālo pakalpojumu;

176.2. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

176.3. klients neievēro noslēgtā līguma nosacījumus un Grupu māju (dzīvokļa) iekšējās kārtības noteikumus.

176.4. iestājusies nāve.

XXIII. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

177. Pārvaldes lēmumu un/vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Domē.

178. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XXIV. Noslēguma jautājumi

179. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2011. gada 23. decembra saistošie noteikumi Nr. 28 "Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, Nr. 22; 2013, Nr. 112; 2014, Nr. 63; 2014, Nr. 108; 2014, Nr. 255; 2015, Nr. 242; 2018, Nr. 71; 2018, Nr. 252; 2020, Nr. 238; 2021, Nr. 98; 2021, Nr. 239; 2022, Nr. 66).

180. Līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām uzņemtie klienti, kuriem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un/vai noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis, ir tiesīgi turpināt saistošo noteikumu V nodaļā minētā pakalpojuma saņemšanu līdz piemērotāka pakalpojuma piešķiršanai.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks A. Stecs

Paskaidrojuma raksts
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 05.10.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 14 "Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā"

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks A. Stecs