Naturalizācijas pirmais posms — veiksmīgs

Jānis Kokins, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Gandrīz pirms gada Saeima pieņēma Pilsonības likumu, un pagājušā gada nogalē tika izveidota Pilsonības likuma izpildes komisija. Sākumā to vadīja deputāts Imants Kalniņš, bet ar šī gada 28.februāri priekšsēdētāja pienākumi uzticēti deputātam Jānim Kokinam.

Šajā sakarībā lūdzu Jāni Kokinu atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

— Mūsu lasītājiem būtu svarīgi uzzināt kaut ko vairāk par šīs komisijas uzdevumiem un funkcijām...

— Mēs sekojam, kā tiek īstenots Pilsonības likums, un galvenais šajā darbā ir naturalizācijas procesa norises nodrošināšana valstī. Izveidojām Naturalizācijas pārvaldi, ko enerģiski vada Eiženija Aldermane. Kopumā ir radīti apstākļi, lai valstī varētu normāli veikt naturalizāciju. Patlaban noris naturalizācijas pirmā kārta, kuru nesen paplašināja Saeimas pieņemtie labojumi, proti: ja cilvēks ir beidzis latviešu vidusskolu vai skolas latviešu plūsmu, tad viņš ir tiesīgs saņemt pilsonību un ar saviem dokumentiem griežas tieši Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentā. Šis labojums skar apmēram 70 000 cilvēku.

Lai iegūtu pilsonību, daļa pilsonības pretendentu ir sākuši kārtot arī eksāmenus. Īpaši no pilsonības ziņā jauktajām ģimenēm, kur viens no laulātajiem ir pilsonis, bet otrs nav.

Ir neliela iedzīvotāju kategorija, kurai pilsonība tiek piešķirta par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā. Šobrīd mūsu komisija izskatījusi trīs iesniegumus un ir devusi savu novērtējumu, ierosinot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par pilsonības piešķiršanu ārstam un politiskajam darbiniekam Romualdam Ražukam, rakstniekam Roaldam Dobrovenskim un ērģelniecei Jevgeņijai Ļisicinai.

Pievēršoties izstrādātajām eksāmenu programmām, jāsaka tas, ka mūsu komisijai bija būtiski iebildumi pret vēstures eksāmena programmu. Taču, ņemot vērā, ka pretendenti ir rūpīgi gatavojušies, līdz Lieldienām atstājam iespēju kārtot eksāmenu pēc līdzšinējām programmām.

Līdztekus darbībai Saeimā un naturalizācijas procesa kontrolei mūsu komisija sadarbojas arī ar Pilsonības un imigrācijas departamentu. Pirms nedēļas šī departamenta darbinieki vēl nevienam Latvijas pilsonības pretendentam, kas bija beidzis latviešu vidusskolu vai latviešu plūsmu skolās ar krievu mācībvalodu, pilsoņa pasi vēl nebija izsnieguši, jo nav izstrādātas instrukcijas, kā noskaidrot, vai pretendents ir beidzis latviešu skolu — izglītības dokuments šo faktu viennozīmīgi neatklāj. Cerams, ka šis jautājums ir jau nokārtots. Gribētu uzsvērt, ka pēdējā laikā mums ar Naturalizācijas pārvaldi un Pilsonības un imigrācijas departamentu (PID) ir izveidojusies laba sadarbība.

— Kādi ir jūsu personiskie vērojumi un secinājumi par naturalizācijas gaitu Latvijā?

— Naturalizācijas procesu pavada nepieļaujama birokrātija. Īpaši tas sakāms par PID aparātu. Savā laikā bija pat gadījumi, kad atsevišķas amatpersonas iedzīvotājus reģistrēja pilsonībā negodīgi. Dažus es zinu, protams, šiem darbiniekiem vajadzēja aiziet no darba.

Problēmu ir daudz, it īpaši tās, kas saistās ar ģimeņu apvienošanu, pilsoņa laulībām ar nepilsoni un citas, piemērām, par dubultpilsonību. Es personiski esmu pret: tāpat kā Dzimtene arī pilsonība cilvēkam var būt tikai viena. Taču tas ir juridiski ļoti sarežģīts un daudziem sapīgs jautājums. Pagaidām Saeimas frakciju viedokļi ir ļoti atšķirīgi nekustāmā īpašuma mantošanas jautājumā, kad no pilsonības ziņā jauktas ģimenes aizsaulē dodas pilsonis. Bieži vien laulātais draugs, kā saka, paliek uz ielas.

Esmu bijis Naturalizācijas pārvaldes Ludzas un Rēzeknes reģionālajās nodaļās, sazinājies ar Daugavpils nodaļu. Izrādās, ka valsts pierobežas rajonos iedzīvotāji nesteidzas naturalizēties, jo robežas šķērsošana ar veco, resp. bijušo PSRS, pilsoņa pasi pagaidām vēl ir atļauta.

Apkopojot līdzšinējo informāciju, varu teikt, ka līdz šim būtisku sūdzību par naturalizācijas gaitu mūsu valstī nav.

Ar deputātu tikās

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs,"LV"