ATSAUCĒ IETVERT:
"Maza tauta - lielas jūtas" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.1995., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34653
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Maza tauta — lielas jūtas"
Par Latvijas Nacionālās operas gaitām Somijā
"Mirdzošs soprāns,
spožs augsts tenors"
Turpinājums no 1.lpp.
Pie vakara iekarotājiem pieskaitāms arī Nikolajs Goršeņins, kas dziedāja Arigo Boito Mefistofeļa svilpojošo āriju, pilns dramatisku dusmu. Netrūka arī dēmoniska humora.
Viktors Svetovidovs drošā tehnikā labi izpildīja Pučīni "Turandotas" Kalafa āriju. Sergejam Martinovam ir gaišs basa baritons, kas Džuzepes Verdi Dona Karlosa Filipa monologam piešķīra īpatnēju aizturētu niansi. Olga Bolotova un Kristīne Zadovska ir raksturīgi koši melnzemes tipa mecosoprāni.
Latvijas Nacionālajai operai ir arī pašai savs īsts augsts koloratūrsoprāns — Sonora Kalniņa. Leo Deliba Lakmē ārijā viņa parādīja, ka nav vis vārga vidžinātāja, bet gan, ja vajadzīgs, — dramatiski spēcīgs, bezbailīgs talants.
Latvijas operas vīriešus papildināja koris "Gaudeamus". Nekad neesmu dzirdējis, ka kāds vīru koris uzstātos ar tādu spēku. Tenoru balsīs skan cauri tāds tērauds, ka neticu, ka kaut kur tādu vēl varētu atrast.
Hannu Ilari Lampila
P.s. Pateicos visiem un apsveicu! Šādas recenzijas Somijas lielākā laikraksta kultūras nodaļas slejās neparādās ne katru dienu, ne katru mēnesi, pat ne katru gadu. Arī mutiskas atsauksmes liecina, ka Latvijas Nacionālā opera ir apbūrusi somus.
Vēlreiz gribu citēt Somijas Valsts prezidenta Marti Ahtisāri vārdus pēc koncerta:
"Tauta, kurai ir tāds garīgais spēks, noteikti izdzīvos!"
Ar cieņu — Anna Žīgure,
Latvijas vēstniece Somijā
Vienlaikus atvainojos par iespējamām neprecizitātēm mūzikas terminoloģijā, arī par steigas izraisīto nevērīgo stilu.
(Tulkots no Somijas lielākā laikraksta "Helsingin Sanomat")