Valdības 11.aprīļa sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē tika akceptēti noteikumi par kārtību, kādā par ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības un humānās palīdzības sūtījumiem maksājams pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis. Noteikts, ka palīdzības sūtījumi valsts un pašvaldību institūcijām, budžeta organizācijām un reliģiskajām organizācijām var tikt atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa, ja par to piegādi palīdzības programmu ietvaros ir attiecīgi LR valdības noslēgti līgumi vai Tehniskās palīdzības komisijas akceptēti projekti. Noteikta arī kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis tiek atmaksāts no valsts budžeta par precēm, kas iegādātas Latvijā par palīdzības sūtījumu līdzekļiem.

Apstiprināti noteikumi par kārtību, kādā maksājams pievienotās vērtības nodoklis par ievedamajiem pamatlīdzekļiem. Persona, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kura Latvijā importē ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un izpirkuma normas operāciju veikšanai nepieciešamos pamatlīdzekļus, ir tiesīga pievienotās vērtības nodokli uz robežas nemaksāt, ja muitas iestādē tiek uzrādīta Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināta izziņa par to, ka importētājam nav pievienotās vērtības parāda un ka aprēķinātā nodokļa summa ir ņemta uzskaitē. Valdība akceptēja arī noteikumus par kārtību, kādā maksājams pievienotās vērtības nodoklis par eksportam paredzēto preču piegādēm starpniekam.

Valdība akceptēja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. To mērķis ir sakārtot kodeksa normas atbilstoši likumam "Par valsts proves uzraudzību", nosakot atbildību par pēdējā normu neievērošanu. Saskaņā ar grozījumiem par dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu glabāšanu to izgatavošanas vai tirdzniecības vietās bez proves un valsts garantijas zīmēm vai proves zīmoga viltošanu paredzēts uzlikt naudas sodu līdz 200 latiem, bet par to izstrādājumu realizāciju, kas nav nodrošināti ar kvalitātes apliecībām, — naudas sodu līdz 250 latiem. Minēto administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts proves uzraudzības inspekcija.

MK akceptēja grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevām". Grozījumu mērķis ir noteikt stingrākas prasības pret izložu un azartspēļu organizētājiem, lai aizstāvētu valsts un iedzīvotāju intereses. Paaugstināta maksa par atļaujām izložu un loteriju organizēšanai. Piemēram, lai saņemtu licenci valsts mēroga loterijas sarīkošanai, būs jāmaksā valsts nodeva 10 tūkst.latu apmērā.

Valdība akceptēja vairākus starpvalstu līgumus. Parakstīšanai akceptēts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgums par savstarpējo bezvīzu iebraukšanas kārtību. Līgums paredz triju valstu pilsoņiem, kuriem ir derīgi ceļošanas dokumenti, tiesības brīvi iebraukt un uzturēties citas Baltijas valsts teritorijā vai arī šķērsot to tranzītā. Akceptēts arī līguma protokola projekts par Igaunijā, Latvijā un Lietuvā dzīvojošo ārvalstnieku savstarpējo pārvietošanās kārtību. Saskaņā ar to Igaunijā, Latvijā un Lietuvā dzīvojošiem ārvalstniekiem būs atļauts brīvi iebraukt citas Baltijas valsts teritorijā un uzturēties tajā līdz 30 dienām vienā iebraukšanas reizē, bet ne vairāk kā 90 dienas gadā.

Ratifikācijai Saeimā akceptēts pagājušā gada 30.augustā Palangā parakstītais Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, kas paredz plašu triju valstu sadarbību robežu šķērsojošo personu, preču un transporta līdzekļu uzraudzībā, nepieciešamo dokumentu piegādē un informācijas apmaiņā. Palīdzība tiks sniegta, ja to pieprasa viena no līgumslēdzējām pusēm.

Ministri akceptēja parakstīšanai arī vairākus Latvijas un Baltkrievijas līgumus par sadarbību komunikāciju jomā: par gaisa satiksmi, par sadarbību sakaru jomā un par dzelzceļa transporta darbību. Parakstīšanai tika akceptēts arī LR un Portugāles valdību līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību.

Ministri pieņēma zināšanai informāciju, ka ir pilnībā pabeigta Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas līguma saskaņošana ar ES komisiju un pilnvaroja Latvijas vēstnieku Briselē Juri Kanelu minēto līgumu parafēt.

Tika akceptēti noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā. Tie nosaka medicīnas palīdzības veidus, kuru atmaksa katram iedzīvotājam tiek garantēta no pašvaldību budžetiem caur slimokasēm, kā arī tos medicīnas pakalpojumu veidus, kuru atmaksa no slimokasēm nav paredzēta. Precizēts arī to ārstniecības pakalpojumu saraksts, kuri kā valsts pasūtījums tiek apmaksāti no centrālā valsts budžeta, kā arī apstiprināts valsts pasūtījumu izpildošo medicīnisko iestāžu saraksts. Valdība apstiprināja arī Labklājības ministrijas nolikumu.

Sēdē izskatīja jautājumu par valsts a/s "Latvenergo" parādu Latvijas kuģniecībai, kas šobrīd ir 38 milj.latu. Nolemts izveidot komisiju, kurai līdz šā gada 28.aprīlim jāizvērtē minētā parāda izcelsme un piederība. Par jautājuma izskatīšanas rezultātiem nolemts informēt Saimniecisko tiesu un Prokuratūru.

Vēl sēdē tika akceptēti noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku virsnieku, virsdienesta karavīru un zemessargu, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierindas un komandējošā sastāva darbinieku daļēju valsts apgādi.

Valdības preses dienests