Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 21

Cēsīs 2023. gada 12. oktobrī

Par Priekuļu apvienības teritorijas plānojuma 2017.–2029. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu

Apstiprināti ar Cēsu novada domes
12.10.2023. lēmumu Nr. 553

Izdoti saskaņā ar "Teritorijas attīstības plānošanas likuma"
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 21 tiek apstiprināta Priekuļu apvienības teritorijas plānojuma 4.1. redakcija (turpmāk – Teritorijas plānojums), kas sastāv  no teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskās daļas, kā arī Teritorijas plānojumam izstrādātais Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats.

2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa ir šo noteikumu saistošā daļa (publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28386).

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Egliņš-Eglītis

 

1. pielikums
Cēsu novada domes 2023. gada 12. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. 21

Cēsu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000031048
Raunas ielu 4, Cēsis, Cēsu nov., LV-4100
dome@cesunovads.lv   http://www.cesis.lv

Priekuļu apvienības teritorijas plānojums 2017.–2029. gadam

Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai

7.2. Aizsargjoslas

Pielikumi

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Noteikumi) ir daļa no Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums), kas ir spēkā visā Priekuļu apvienības pārvaldes administratīvajā teritorijā (Priekuļu, Veselavas, Liepas un Mārsnēnu pagastā) un nosaka prasības teritorijas apbūvei, saimnieciskajai darbībai un cita veida teritorijas izmantošanai, atbilstoši saistošo noteikumu grafiskās daļas kartei "Teritorijas funkcionālais zonējums" un kartei "Aizsargjoslas un apgrūtinājumi".

2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot teritoriju plānošanu, nekustamo īpašumu izmantošanu un apbūvi, jaunu zemes vienību veidošanu, zemes vienību robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju būvniecību.

3. Kartē "Aizsargjoslas un apgrūtinājumi" noteiktajās un attēlotajās aizsargjoslu un apgrūtinājumu teritorijās ir piemērojamas šo Noteikumu prasības un prasības, ko nosaka augstāki normatīvie akti. Aizsargjoslu (aizsardzības zonu) un apgrūtinājumu izmaiņas nav Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijas plānojuma grozījumi.

4. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu likumīgi uzbūvētu būvi iepriekšējā apjomā un izskatā arī tad, ja šī būve neatbilst Noteikumiem.

5. TIAN nedublē tās teritorijas izmantošanas un būvniecības normas, kuras ir noteiktas citos normatīvajos aktos.

6. Skaidrojumus par TIAN un citām teritorijas izmantošanas un būvniecības normām sniedz pašvaldības struktūrvienība, kas realizē būvvaldes un teritorijas plānošanas funkcijas.

1.2. Definīcijas

7. Brīvā zaļā teritorija – zemes vienības neapbūvētā platība, ko nosaka procentos kā brīvās zaļās teritorijas attiecību pret zemesgabala platību. Brīvajā zaļajā teritorijā ieskaita gājēju ceļus, taču neieskaita piebraucamos ceļus un automašīnu stāvvietas.

8. Iedibinātā būvlaide – ielas frontāla līnija, ko veido esošā apbūve, ja attiecīgajā ielā vismaz 50 % ēku atrodas uz šīs līnijas. Ja nav konstatējama konkrēta iedibinātā būvlaide, bet ir aptuvena frontālā līnija, būvlaide tiek izvērtēta individuāli.

9. Pagalms – ēkai vai ēku grupai piegulošā teritorija ar dažādiem labiekārtojuma un apstādījumu elementiem.

10. Palīgēka – ēka, inženierbūve vai tās daļa, kas paredzēta funkcionālajā zonā atļautās galvenās ēkas izmantošanas funkciju nodrošināšanai un ir ar to funkcionāli saistīta, piemēram, atsevišķa transportlīdzekļu novietne (garāža), saimniecības ēka, klēts, nojume, darbnīca, pirts, siltumnīca, dārza inventāra noliktava, malkas šķūnis, pagrabs u.tml. Palīgēka var tikt būvēta pirms galvenās ēkas vai arī kā vienīgā zemes vienības izmantošana.

11. Universālais dizains – ēku un citu būvju projektēšana, mēbeļu, vides labiekārtojuma elementu un citu funkcionālu priekšmetu un iekārtu izgatavošana, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības, lai šos izstrādājumus un būves nevajadzētu pielāgot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

12. Vides un publiskās infrastruktūras plānošanā, arhitektūras projektu izstrādē un ieviešanā izmanto universālā dizaina risinājumus, lai nodrošinātu pieejamu vidi ar vienlīdzīgām līdzdarbības iespējām visiem sabiedrības locekļiem.

13. Visā Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, ir atļauta:

13.1. esošo ielu un ceļu remonts un pārbūve, AIV, AV un AVI kategorijas ceļu un C, D un E kategorijas ielu un māju un komersantu ceļu izbūve, pārbūve un remonts;

13.2. objektam nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietas;

13.3. apstādījumi un teritorijas labiekārtojums;

13.4. publiskās ārtelpas (bez labiekārtojuma) izveide;

13.5. inženiertīklu un objektu būvniecība;

13.6. erozijas risku ierobežošanas, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu būvniecība;

13.7. mākslīgu ūdensobjektu līdz 0,1 ha platībā būvniecība;

13.8. zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana robežās līdz 0,5 m, kā arī, zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana par 0,5 m un vairāk, izstrādājot būvprojektu būvniecības normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

13.9. zemju lauksaimnieciska izmantošana (bez apbūves) un mežsaimnieciska izmantošana (bez apbūves), ja tas nav pretrunā ar funkcionālajā zonā definēto teritorijas izmantošanas veidu;

13.10. zemju transformācija citos izmantošanas veidos, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošu normatīvo aktu;

13.11. mājražošana un amatniecība, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošu normatīvo aktu.

14. Plānojot teritoriju un veidojot vidi, ievēro līdzvērtīgu iespēju principu, kas paredz iespēju visiem sabiedrības locekļiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, nodrošinot līdzvērtīgu pieejamību transporta infrastruktūrai, ārtelpai, mājokļiem, mācību un ārstniecības iestādēm, darba vietām, kultūras, sporta, atpūtas un citiem objektiem, kā arī informācijas, sakaru, elektroniskajiem un citiem pakalpojumiem. 

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

15. Visā Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijā aizliegta tāda zemju un būvju izmantošana, kas pārkāpj normatīvajos aktos definētās robežvērtības un rada apdraudējumu lietotājam vai apkārtējiem īpašumiem – izraisa būtisku vides piesārņojumu, apdraud sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

16. Ciemu teritorijās aizliegts veikt derīgo izrakteņu ieguvi.

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

17. Prasības par zemes vienību minimālo platību neattiecas:

17.1. uz zemes vienībām, kas izveidotas pirms šo Noteikumu stāšanās spēkā;

17.2. ja zemes ierīcību veic inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai;

17.3. ja apvieno vairākas mazākas zemes vienības;

17.4. ja piesaista zemi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašumam;

17.5. ja izstrādā konsolidācijas projektu;

17.6. uz apbūvētu zemes vienību sadali reālajās daļās, nodalot atsevišķās zemes vienībās uzbūvētas ēkas, ja tiek nodrošināta piekļūšana pie katras zemes vienības. Saskaņā ar šajā punktā minētajiem nosacījumiem izveidotās zemes vienības tālākā izmantošana veicama atbilstoši teritorijas plānojumam.

18. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja jaunveidojamai zemes vienībai ir atrisināta piekļūšana, atbilstoši paredzētajam teritorijas izmantošanas veidam un vismaz šādi minimālie zemes vienības konfigurācijas parametri:

18.1. zemes vienības frontes platums ir 20 m;

18.2. zemes vienības robežas attālums no esošas ēkas kaimiņa zemes vienībā ir 4 m. Šo attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku notariāli apstiprinātu vienošanos, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas.

19. Ciemos zemes vienības dalīšana piecās un vairāk daļās atļauta, izstrādājot detālplānojumu un tikai teritorijās, kurām ir nodrošināta piekļūšana pie valsts vai pašvaldības ceļiem vai ielām.

20. Veicot zemes ierīcību, pašvaldība ir tiesīga izvirzīt prasības un uzdot nekustamā īpašuma īpašniekam par labu pieguļošo zemesgabalu īpašniekiem vai sabiedrībai kopumā:

20.1. pieprasīt nodrošināt vismaz vienu publisku pieeju pie ūdeņiem, ja zemes ierīcība tiek veikta vienībās, kas robežojas ar virszemes ūdeņiem.

20.2. piekļūšanu katrai zemes vienībai pēc iespējas jāatrisina ar ceļu (ielu), kas izdalīts atsevišķā zemes vienībā, izņēmuma gadījumos nosakot servitūtus, bet ne vairāk kā uz vienu nekustamo īpašumu.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Piekļūšanas noteikumi

21. Šo Noteikumu 18. punktā noteiktā piekļūšana ir atrisināta, ja zemes vienībai ir esošs pieslēgums vai ir iespējams izbūvēt pieslēgumu ceļam vai ielai.

22. Piekļūšana pa ceļa servitūtu ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā un vienīgi pie jau esošiem īpašumiem. Jaunām zemes vienībām ievēro 20.2. apakšpunkta nosacījumus.

23. Zemes vienībās ir jānodrošina operatīvo un apkalpes dienestu autotransporta piekļūšana ēkām un citām būvēm tās zemes vienības robežās, kurā atrodas būve.

24. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie valsts un pašvaldības ceļiem pieļaujams ne tuvāk kā 50 m attālumā no esoša krustojuma. Pieslēgumus pie ceļiem saskaņo ar autoceļa īpašnieku.

3.1.2. Vides pieejamības noteikumi

25. Detālplānojumos un būvprojektos izstrādā tādus risinājumus, kas nodrošina iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši ārtelpas, būves vai telpas funkcijai.

26. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem.

27. Esošās publiskās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt ērtu iekļūšanu un pārvietošanos personām ar īpašām vajadzībām, izmanto alternatīvus risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai.

3.1.3. Ceļu un ielu klasifikācija

28. Esošos ceļus un ielas iedala kategorijās atbilstoši to piederībai – valsts autoceļi, pašvaldības autoceļi, komersantu un māju autoceļi – un atbilstoši iedalījumam ievēro minimālo jaunas apbūves attālumu līdz ceļam. Valsts un pašvaldību ceļu un ielu sarakstu, kas pievienots šo Noteikumu 1. pielikumā TIAN_1_piel_Celu_saraksts.pdf.

29. Jaunu ceļu un ielu plānošanā un projektēšanā ievēro ceļu un ielu funkciju un nozīmi atbilstoši 31., 32. un 33. punktiem, kuru pielieto veidojot pieslēgumus pie esošā transporta tīkla. 

30. Vispārīgā gadījumā apbūves teritoriju sasaista ar valsts autoceļu tīklu, ievērojot šādus principus:

30.1. Tiešu pieslēgumu paredz pie pašvaldības vai valsts vietējā autoceļa.

30.2. Nepieļauj jaunu tiešu pieslēgumu pie valsts galvenā autoceļa.

30.3. Nepieļauj jaunu tiešu pieslēgumu pie valsts reģionālajiem autoceļiem, izņemot ja tas ir saistīts ar esošā transporta tīkla pārplānošanu plašākā apkārtnē.

30.4. Jauna pieslēguma ierīkošanu saskaņo ar autoceļa īpašnieku un saņem tehniskos noteikumus.

31. A kategorijā ir ceļi lauku teritorijā:

31.1. AI kategorijas ceļš – galvenais autoceļš satiksmei ar ārvalstīm: valsts galvenais autoceļš A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (E77);

31.2. AII kategorijas ceļš – starpreģionālais autoceļš satiksmei vairāku reģionu teritorijās starp galvenajiem autoceļiem, savieno galvenos centrus ar vidējiem centriem:

31.2.1. valsts reģionālais autoceļš P20 Valmiera–Cēsis–Drabeši;

31.2.2. valsts reģionālais autoceļš P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona.

31.3. AIII kategorijas ceļš – reģionālais autoceļš satiksmei starp vidējiem centriem, savieno vidējos centrus ar mazajiem centriem:

31.3.1. valsts reģionālais autoceļš P28 Priekuļi – Rauna;

31.3.2. valsts vietējais autoceļš V187 Valmiera–Rauna;

31.3.3. valsts vietējais autoceļš V323 Liepa–Smiltene.

31.4. AIV kategorijas ceļš – lauku ceļš, savieno mazos centrus, teritorijas:

31.4.1. valsts vietējais autoceļš V183 Rauna–Mārsnēni–Ķerves no Mārsnēniem ziemeļu virzienā;

31.4.2. valsts vietējais autoceļš V330 Dukuri–Rāmnieki;

31.4.3. valsts vietējais autoceļš V321 Priekuļi–Jāņmuiža;

31.4.4. valsts vietējais autoceļš V296 Lodes stacija–Jaunrauna–Veselava;

31.4.5. valsts vietējais autoceļš V320 Pievedceļš Cēsīm;

31.4.6. pašvaldības ceļš a6 Jāņmuiža–Rāmnieki Priekuļu pagastā.

31.5. AV kategorijas ceļš – lauku ceļš vietējai satiksmei lauku apvidos, savieno teritorijas ar augstākas kategorijas ceļiem:

31.5.1. valsts vietējais autoceļš V292 Cēsis–Pieškalni;

31.5.2. valsts vietējais autoceļš V183 Rauna–Mārsnēni–Ķerves no Mārsnēniem dienvidu virzienā;

31.5.3. valsts vietējais autoceļš V332 Ķērpji–Jullas;

31.5.4. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā a2;

31.5.5. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā a6;

31.5.6. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā b9;

31.5.7. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā b10;

31.5.8. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā b19;

31.5.9. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā b20;

31.5.10. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā b32;

31.5.11. pašvaldības ceļš Veselavas pagastā b3;

31.5.12. pašvaldības ceļš Veselavas pagastā b6;

31.5.13. pašvaldības ceļš Veselavas pagastā b7;

31.5.14. pašvaldības ceļš Priekuļu pagastā a7;

31.5.15. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā a1;

31.5.16. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā a10;

31.5.17. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā a17;

31.5.18. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā b4;

31.5.19. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā b5;

31.5.20. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā b27;

31.5.21. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā b28;

31.5.22. pašvaldības ceļš Mārsnēnu pagastā b29;

31.5.23. pašvaldības ceļš Liepas pagastā a1;

31.5.24. pašvaldības ceļš Liepas pagastā b7;

31.5.25. pašvaldības ceļš Liepas pagastā b10;

31.5.26. pašvaldības ceļš Liepas pagastā b11.

31.6. AVI kategorijas ceļš – lauku ceļš lauku un mežu apsaimniekošanai, piebraukšanai ražošanas objektiem, zemnieku vai individuālajām saimniecībām, iestādēm un mājām. Kā AVI kategorijas ceļi tiek noteikti visi pārējie pašvaldības ceļi, kā arī komersantu un māju ceļi.

32. Ja nākotnē tiek izbūvēts Priekuļu apvedceļš, tā kategorija ir AII.

33. B, C un D kategorijās pēc ceļa funkcijas un nozīmes ir noteiktas ielas ciemu teritorijās:

33.1. B kategorijas ielas ir paredzētas tranzītsatiksmei neapbūvētā ciemu teritorijā;

33.2. C kategorijas ielas ir paredzētas, lai savienotu ciema iekšējos centrus;

33.3. D kategorijas ielas ir paredzētas, lai apbūves teritorijas savienotu ar augstākas kategorijas ielām;

33.4. E kategorijas ielas ir paredzētas, lai nodrošinātu piekļūšanu nekustamajiem īpašumiem. E6 kategorija ir noteikta gājēju ceļiem.

34. Jaunas ielas un ceļa šķērsprofilu nosaka būvprojektā, ņemot vērā Latvijas valsts standartu, atbilstoši plānotajai ielas vai ceļa funkcijai, ņemot vērā inženiertīklu izvietošanai nepieciešamo teritoriju un projektēšanas prasības.

35. Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai vienu kategoriju augstākas ielas. 

36. Dzīvojamās zonas ielās ievērot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonās paredzēt ielas ar atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h (dzīvojamā zona). 

37. Ja spēkā esošie normatīvie dokumenti nenosaka citādi, tad jāievēro sekojošas prasības ielu sarkano līniju projektēšanai, sarkano līniju platums jāsaskaņo pašvaldībā:

37.1. maģistrālajām ielām:

37.1.1. minimālais platums sarkanajās līnijās – no 15 m līdz 22 m;

37.1.2. minimālais brauktuves platums – 5 m;

37.2. vietējas nozīmes ielām, izņemot piebrauktuves:

37.2.1. minimālais platums sarkanajās līnijās – no 8,5 m līdz 15 m;

37.2.2. brauktuves minimālais platums – 4,5 m.

38. ciemu teritorijās gar ielām un autoceļiem aizsargjosla tiek noteikta kā sarkanā līnija un būvlaide, savukārt valsts autoceļiem ciemos sarkanās līnijas sakrīt ar valsts autoceļu zemes nodalījumu joslām. 

3.1.4. Veloceļu noteikumi

39. Veloceļi var būt ar vienvirziena un divvirzienu kustību, paredzot drošības joslas abās pusēs ceļam.

40. Veloceļus vienā klātnē atļauts ierīkot gar ceļiem un ielām, kurās ir noteikti braukšanas ātruma ierobežojumi autotransportam. Uz A un B kategorijas autoceļiem veloceļus nodala atsevišķā joslā.

41. Veloinfrastruktūru projektē ievērojot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". 

3.1.5. Noteikumi autostāvvietām un velosipēdu novietnēm

42. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits noteikts 2. pielikumā TIAN_2_piel_Stavvietam.pdf. Ja Latvijas valsts standartu vai normatīvo aktu prasības nosaka lielāku nepieciešamo autostāvvietu skaitu, ievērojamas stingrākās prasības.

43. Ēka ar autostāvvietām un velosipēdu novietnēm jānodrošina pirms nodošanas ekspluatācijā.

44. Pašvaldība var ļaut samazināt autostāvvietu minimālo skaitu ne vairāk par 30 % no 2. pielikumā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu un objekta paredzēto izmantošanu.

45. Esošām būvēm un teritorijām autostāvvietu un velo stāvvietu skaita normatīvu pārskata gadījumos, ja:

45.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;

45.2. tiek palielināta būves platība;

45.3. tiek paplašināta objekta darbības apjomi.

46. Autostāvvietas izvieto tajā pašā zemes vienībā (vai būvē), uz kuras atrodas objekts.

47. Transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā, ja noslēdz ilgtermiņa nomas līgumu.

48. Autostāvvietu platību nosaka:

48.1. vienai vieglās automašīnas stāvvietai virszemes atklātā autostāvvietā – 25 m²;

48.2. vienai autobusa stāvvietai virszemes autostāvvietā – 75 m²;

48.3. vienai kravas automašīnas stāvvietai virszemes atklātā stāvvietā – atkarībā no transportlīdzekļa tipa, bet ne mazāk kā 35 m²;

48.4. vienai velosipēda stāvvietai virszemes stāvvietā – 0,5 m²;

48.5. vienai vieglās automašīnas stāvvietai virszemes slēgtā autostāvvietā – 30 m².

49. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību virs 10 transportlīdzekļiem nodrošina 6 m platu priekšlaukumu.

50. Atklātām autostāvvietām nodrošina lietusūdens savākšanu un novadīšanu lietusūdens kanalizācijas sistēmā. Autostāvvietām ar ietilpību virs 20 autotransporta līdzekļiem paredz lietusūdens notekūdeņu attīrīšanu naftas produktu un cieto daļiņu uztveršanai.

51. Nepieciešamo velosipēdu stāvvietu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objektafunkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā. 

52. Attālumam starp divām paralēli esošām velosipēdu novietnēm jābūt ne mazākam par 1 metru. Ja tiek veidotas slīpā tipa velosipēdu novietnes (velosipēdi tajās tiek novietoti 45 grādu leņķī pret sienu vai ietvi), tad attālumam jābūt ne mazākam par 1,5 metru. Ieteicamais velosipēdu novietnes augstums ir 80 cm (+/- 10 cm), platums ir 60–80 cm. 

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

53. Visās funkcionālajās zonās atļauta inženiertīklu izvietošana. To būvniecību veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

54. Jaunus inženiertīklus ciemos izvieto galvenokārt joslā starp ielu sarkanajām līnijām, inženiertīklu koridoros vai joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz to izvietojumu. Jaunus inženiertīklus ārpus ciemiem izvieto ceļu nodalījuma joslā vai aizsargjoslā, saskaņojot ar zemes īpašnieku.

55. Noteikumos noteiktie visu veidu augstuma ierobežojumi neattiecas uz inženiertīklu objektiem.

56. Inženiertīklu būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa, ielas un ietves seguma atjaunošana.

57. Pēc inženiertīklu pārbūves, ekspluatācijā nelietojamās inženiertīklu sistēmas daļas nojauc un aizvāc no teritorijas.

58. Ēkas nodrošina ar ūdensapgādi un sadzīves kanalizāciju. Jaunu ēku būvniecības gadījumā ciemos paredz pieslēgumu centralizētās ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem, ja tie ir izbūvēti līdz zemesgabalam.

59. Ja nav iespējama pieslēgšanās centralizētai siltumapgādei, pieļaujama lokālu katlu māju izbūve.

60. Atkarībā no objektiem projektējamās elektriskās slodzes lieluma, rakstura un režīma, būvprojektā paredz iespēju apbūves teritorijā izvietot transformatoru apakšstaciju. To izvieto pēc iespējas tuvāk slodžu centriem un ielai, ceļam vai piebraucamam ceļam.

61. Jaunās apbūves teritorijās paredz vietu inženiertīklu koridoriem ēku un inženierbūvju pieslēgšanai pie esošajiem vai jaunizveidojamiem elektriskajiem tīkliem. Elektrisko tīklu un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

62. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:

62.1. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;

62.2. ne tuvāk par 20 m no bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;

62.3. ne tuvāk par 3 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;

62.4. ne tuvāk par 10 m un ne tālāk par 100 m no galvenās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.

63. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, vienai tvertnei paredz vismaz 2 m² un ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm.

64.  Vietās, kur lietusūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietusūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu. 

65. Lokālās rūpnieciski ražotās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un rūpnieciski ražotus krājrezervuārus atļauts izbūvēt tikai vietās, kur pieguļošās ielās nav sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli. Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem. 

66. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, tad inženiertīklu izbūvi paredz atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei visos ielai pieguļošajos zemes gabalos. 

67. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas, tad lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības jānodrošina ūdensvada sacilpošana atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdens tilpne atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes inženierbūvēm. 

68. Ja nav izbūvētas maģistrālās komunikācijas, tad no jauna izbūvējamie inženiertīkli jāizbūvē atbilstoši ielu parametriem ielu sarkano līniju robežās, paredzot atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei un ugunsdzēsības vajadzību nodrošināšanai visos ielai pieguļošajos zemes gabalos.

69. Ja ciematā pieejama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ēku pārbūves gadījumā jāparedz pieslēgšanās centralizētajiem tīkliem.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Neatbilstoša izmantošana, uzsākta projektēšana un uzsākta būvniecība

70. Neatbilstoša izmantojuma statusa nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība un esošo būvju pārbūve jāveic atbilstoši Noteikumu prasībām.

71. Ja zemesgabala vai ēkas īpašniekam ir līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir akceptēts (saskaņots) būvprojekts vai izsniegta būvatļauja un to derīguma termiņi nav beigušies, tad īpašnieks ir tiesīgs pabeigt būvniecību.

3.3.2. Būvlaide

72. Jaunās apbūves teritorijās ciemos būvlaides minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas ir 6 m, no piebrauktuves vai gājēju ceļa nodalījuma joslas – ne mazāk kā 3 m. Izņēmums – jaunai dzīvojamai apbūvei ciemos pie valsts galvenajiem un valsts reģionālajiem autoceļiem būvlaide sakrīt, bet nav mazāka par ceļa aizsargjoslu.

73. Ciemos, kur eksistē iedibināta būvlaide, galveno ēku izvieto tā, lai tās pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi. Izņēmumu gadījumus saskaņo ar Būvvaldi.

74. Lauku teritorijās būvlaidi nosaka kā attālumu no autoceļa aizsargjoslas. Būvlaide var sakrist ar ceļa aizsargjoslu, bet nevar būt mazāka par to, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams transporta infrastruktūras un transporta apkalpes objektu būvniecībai, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai, saskaņojot ar autoceļa īpašnieku.

3.3.3. Apbūves līnija

75. Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz jebkurai ēkai blakus zemes vienībā nedrīkst būt mazāks par 6 metriem. Jebkuras būves, izņemot inženierbūves, žogu un labiekārtojuma elementus, nav atļauts izvietot tuvāk par 3 metriem no kaimiņa zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts kaimiņa zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums.

76. Minimālā apbūves līnija no upēm, ezeriem, mākslīgiem ūdensobjektiem un valsts nozīmes meliorācijas grāvjiem ir ne mazāk kā 10 m no krasta augšējās krants vai ārpus applūstošās teritorijas. Minimālais attālums no koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas grāvjiem – 5 m no grāvja krants.

77. Attālums no ēkām, no inženierbūvēm un no inženiertīkliem līdz kokiem un krūmiem:

77.1. Ēkas nav atļauts celt tuvāk kā vainaga attālumā no zemes vienībā vai tam blakus augošiem kokiem, bet ne vairāk kā 12 m no koka stumbra, ja koks nav atzīts par aizsargājamu koku;

77.2. Ēkas nav atļauts celt tuvāk kā 10 m no aizsargājama koka vainaga.

78. Minimālā apbūves līnija no dzelzceļa infrastruktūras nosakāma ārpus aizsargjoslām.

3.3.4. Būvju izvietojums zemes vienībā

79. Galveno ēku ciemu teritorijās izvieto pie būvlaides, pārējās ēkas – pagalma dziļumā.

80. Plānojot būvju izvietojumu zemes vienībā, ievēro 3.3.2. apakšnodaļā noteikto būvlaidi, 3.3.3. apakšnodaļā noteikto apbūves līniju un apbūves ierobežojumus aizsargjoslās un citās apgrūtinātajās teritorijās.

81. Minimāli attālumi no jaunas ēkas līdz trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu namiem ir:

81.1. līdz ēkas garākajai fasādei jāpieņem ne mazāks par 15 m;

81.2. līdz ēkas gala fasādei jāpieņem ne mazāks par 10 m;

81.3. ja tiek ievērotas insolācijas prasības, minimālos attālumus var samazināt, bet ne vairāk kā par diviem metriem.

3.3.5. Žogi

82. Ja zemes vienību iežogo, žogu izvieto uz zemes vienības robežas, ievērojot, ka žogu novieto:

82.1. gar ielu – pa sarkano līniju, gar ceļu – pa ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;

82.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības trīsstūriem;

82.3. gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm – par tauvas joslas robežu;

82.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

83. Starp kaimiņu zemes vienībām žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties.

84. Žogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.

85. Žogiem, kas pārsniedz 1 metru augstumu, nodrošina caurredzamību. Izņēmums – tehniskas un rūpnieciskas apbūves teritorijas, kurām atļauts veidot necaurredzamus žogus.

86. Aizliegta dzeloņstiepļu un surogātmateriālu (piemēram, metāllūžņu vai plastmasas atgriezumu) izmantošana žogu būvniecībā.

87. Aizliegts nožogot esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas, publiskās teritorijas (P), izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, vai teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts dekoratīvs žodziņš ne augstāks par 1 metru.

88. Žogu būvniecība gar valsts autoceļiem (arī ciemu teritorijās) pieļaujama tikai pēc nosacījumu saņemšanas no Latvijas Valsts ceļu Vidzemes reģionālās nodaļas.

3.3.6. Būves dzīvniekiem

89. Jaunu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju izveidei ievēro šādus minimālos attālumus no esošās dzīvojamās un publiskās apbūves:

89.1. 50 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu līdz 20 dzīvnieku vienībām;

89.2. 100 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 21 līdz 50 dzīvnieku vienību;

89.3. 300 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 51 līdz 500 dzīvnieku vienību;

89.4. 500 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu vairāk par 501 dzīvnieku vienību.

90. Šo noteikumu 89. punktā minētie attālumi jāievēro arī gadījumos, ja esošo lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve.

91. Šo noteikumu 89. punktā minētie nosacījumi nav attiecināmi gadījumos, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve pieder vienam īpašniekam, atrodas vienā zemes vienībā vai ir panākta savstarpēja vienošanās.

92. Plānojot cūku novietņu izvietojumu, ievēro nosacījumu, lai apkārtējā teritorijā 3 km rādiusā cūku blīvums nepārsniegtu 1500 dzīvnieku vienības. Šī prasība neattiecas uz cūku novietnēm, kurās tiek turētas piecas vai mazāk dzīvnieku vienības.

93. Ciemu teritorijā jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, kurās ir vairāk par 5 dzīvnieku vienībām, aizliegts izvietot, izņemot Lauksaimniecības teritorijas (L1) ciematos, kuru nosacījumi iekļauti 4.11.2. apakšnodaļā, ja ievēro 89. punktā minētos minimālos attālumus un nodrošina pasākumus aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem. Pasākumus nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, neradot apgrūtinājumus blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

94. Ja jaunu dzīvnieku turēšanai paredzētā būve paredzēta tuvāk par 89. punktā noteiktajiem attālumiem no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves, jāsaņem blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums.

3.3.7. Fasādes, jumti un reklāmas

95. Katra nekustamā īpašnieka īpašnieks uztur kārtībā sava īpašuma ēkas fasādes, ūdens notekcaurules, renes un jumtu.

96. Jumtus un notekcaurules izbūvē tā, lai ūdens netecētu uz kaimiņu nekustamo īpašumu.

97. Nav atļauta patvaļīga satelītantenu novietošana uz jumtiem un balkoniem, virs erkeriem vai to piestiprināšana pie ēku fasādēm.

98. Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana.

3.3.8. Apgaismes ķermeņi un ārtelpas elementi

99. Ārtelpas apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katras ielas vai publiskās teritorijas robežās.

100. Apgaismes ķermeņus ciemos pēc iespējas pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.

101. Ar apgaismojumu nodrošina daudzdzīvokļu namu, sabiedrisko un darījumu iestāžu ieejas un publiskās ārtelpas teritorijas.

102. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskajā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

103. Uzstādot apgaismojumu lidlauka satiksmes zonā 5 km rādiusā ap lidlauku, Būvvalde izvērtē, vai nepieciešami tehniskie noteikumi no Civilās aviācijas aģentūras.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Apstādījumi

104. Īpašnieka pienākums ir nepieļaut, ka esošie koki, krūmi, tostarp dzīvžogi un citi stādījumi:

104.1. izplešas ārpus zemes vienības robežas;

104.2. traucē ēku insolācijai;

104.3. traucē gājēju, velosipēdistu un transporta kustībai;

104.4. bojā esošās ēkas un inženierbūves.

105. Zemes īpašniekiem ir pienākums par saviem līdzekļiem savā teritorijā nodrošināt koku un krūmu minimālo attālumu līdz kaimiņa zemes vienību robežām. Koki, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 1,8 m, stādāmi vismaz 5 m attālumā no blakus esošas zemes vienības robežas, ābeles – 3 m, plūmes un ķirši – 2 m, ogu krūmi – 1 m attālumā. Izņēmums pieļaujams, ja starp kaimiņiem ir panākta rakstiska vienošanās.

106. Stādījumu zari virs ietvēm jāapgriež vismaz 2,5 m augstumā, bet virs braucamās daļas – 4,5 m augstumā.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem

107. Dzīvojamo un publisko apbūvi, kā arī jauktu apbūvi izvieto ārpus valsts autoceļu aizsargjoslas, izņemot servisa objektus, kuru izvietojumu ir saskaņojis autoceļa īpašnieks.

108. Jaunu dzīvojamo un publisko apbūvi, kā arī jauktu apbūvi ir atļauts izvietot teritorijās, kurās ir pārsniegti trokšņu normatīvi, ja:

108.1. būvprojektā ir ņemti vērā būvakustikas būvnormatīvi;

108.2. tiek veikti teritorijas attīstības plānošanas dokumentā paredzētie prettrokšņu pasākumi attiecībā pret trokšņa avotu tā, lai netiktu pārsniegti trokšņa robežlielumi telpās un teritorijās.

3.5.2. Applūstošās teritorijas

109. Applūstošajās teritorijās nav atļauta jauna apbūve, izņemot apbūvi, kas nodrošina esošās apbūves aizsardzību, būvējot krasta nostiprinājumus un veicot esošās apbūves aizsardzības pasākumus.

110. Esošā apbūve aprīkojama ar tādiem inženiertehniskās apgādes risinājumiem, kas nodrošina apbūvi pret applūšanas risku.

111. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic, kompleksi izvērtējot ietekmi uz apkārtējām zemes vienībām.

112. Zemes vienībās, kuras ir noteiktas kā applūstošas, atļauts uzsākt būvniecību, ja lokālplānojumā vai detālplānojumā ir precizēta applūstošās teritorijas robeža un būve tiek plānota ārpus applūstošās teritorijas.

3.5.3. Grāvji, ūdensnotekas un mākslīgās ūdenskrātuves

113. Būvdarbi vai cita saimnieciskā darbība nedrīkst izjaukt esošo meliorācijas sistēmu darbību un bojāt valsts un koplietošanas meliorācijas būves un ierīces.

114. Ja ūdens novadīšanas risinājuma prasības zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai būvprojektā nav saskaņotas citādi, saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, iekļaujot grāvjus vienotā noteces sistēmā.

3.5.4. Prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai

115. Teritorijās, kurās ir atļauta apbūve, pirms būvdarbiem veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu.

116. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana var ietvert atsevišķus pasākumus vai pasākumu kompleksu:

116.1. teritorijas drenāžu;

116.2. teritorijas uzbēršanu;

116.3. krasta nostiprinājumu dambju būvniecību un sūkņu staciju izbūvi, ja jāaizsargā esoša apbūve;

116.4. piesārņotas grunts sanāciju vai nomaiņu;

116.5. inženiertīklu izbūvi;

116.6. piebraucamo ceļu izbūvi.

117. Teritorijas uzbēršanai aizliegts izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus.

118. Veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m, ievēro Vispārīgo apbūves noteikumu reljefa un augsnes virskārtas aizsardzības prasības.

119. Pirms būvniecības izvērtē esošo meliorācijas sistēmu stāvokli. Teritorijās ar augstu gruntsūdeņu līmeni veic hidroģeoloģisko izpēti un izvērtē būvniecības ietekmi uz gruntsūdeņiem. Ja nepieciešams, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā izstrādā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas risinājumu.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

120. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

121. Savrupmāju apbūve (11001).

122. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

123. Dārza māju apbūve (11003).

124. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

125. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

126. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

127. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

128. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

129. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

130. Labiekārtota ārtelpa (24001).

131. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
132.	1200 m2 2	30 1		līdz 12

4.1.1.5. Citi noteikumi

133. Jaunās apbūves teritorijās ēku būvniecību atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inženiertīklu izbūves.

134. Maksimālais galveno, papildizmantošanas un palīgēku skaits vienā zemes vienībā netiek noteikts, ievērojot šādas prasības:

134.1. tiek ievēroti apbūves rādītāji;

134.2. pie katras galvenās un papildizmantošanas ēkas tiek nodrošināta teritorija 1000 m² platībā.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

135. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

136. Savrupmāju apbūve (11001).

137. Rindu māju apbūve (11005).

138. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

139. Biroju ēku apbūve (12001).

140. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

141. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

142. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

143. Sporta būvju apbūve (12005).

144. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

145. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

146. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

147. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

148. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

149. Labiekārtota ārtelpa (24001).

150. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
151.	1200 m2	40		līdz 16		30

4.2.1.5. Citi noteikumi

152. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku vai daudzdzīvokļu nama sekciju, vai dvīņu mājas daļu un saimniecības ēkas.

153. Zemes vienībā nodrošina minimālo vietu skaitu vieglo automašīnu novietošanai: atbilstoši 3.1.punkta prasībām.

154. Veidojot jaunas mazstāvu apbūves teritorijas (10 un vairāk māju grupai vai 12 un vairāk dzīvokļu namam), jāparedz neapbūvētas teritorijas (labiekārtotu ārtelpu) – apstādījumus u.c., kas neietilpst apbūvēto zemes gabalu teritorijās un ir brīvi pieejami sabiedrībai. Šajās teritorijās neietilpst ūdenstilpnes un ūdensteces ar aizsargjoslām, kā arī ielu un ceļu braucamās daļas.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

155. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem līdz pieciem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

156. Rindu māju apbūve (11005).

157. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

158. Biroju ēku apbūve (12001).

159. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

160. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

161. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

162. Sporta būvju apbūve (12005).

163. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

164. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

165. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

166. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

167. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

168. Labiekārtota ārtelpa (24001).

169. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
170.	1200 m2	40		līdz 20		30

4.3.1.5. Citi noteikumi

171. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku vai daudzdzīvokļu nama sekciju, vai rindu mājas sekciju un saimniecības ēkas.

172. Koplietošanas pagalmos nodrošina bērnu rotaļu laukumus, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskos laukumus (t.sk. atkritumu konteineru izvietošanai), kā arī autostāvvietas iedzīvotājiem.

173. Zemes vienībā jānodrošina minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

174. Veidojot jaunas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (12 un vairāk dzīvokļu namam), jāparedz neapbūvētas teritorijas (labiekārtotu ārtelpu) – apstādījumus u.c., kas neietilpst apbūvēto zemes gabalu teritorijās un ir brīvi pieejami sabiedrībai. Šajās teritorijās neietilpst ūdenstilpnes un ūdensteces ar aizsargjoslām, kā arī ielu un ceļu braucamās daļas.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

175. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

176. Biroju ēku apbūve (12001).

177. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

178. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

179. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

180. Sporta būvju apbūve (12005).

181. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

182. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

183. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

184. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

185. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

186. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

187. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

188. Rindu māju apbūve (11005).

189. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
190.	1200 m2 3	40		līdz 16		30

4.4.1.5. Citi noteikumi

191. Publiskajās apbūves teritorijās jaunu dzīvojamo apbūvi funkcionāli (ar labiekārtojuma, satiksmes organizāciju) nodala no publiskās apbūves.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

192. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka publiska rakstura objektu teritorijai – valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa "Zemnieku sētas "Kalāči" (valsts aizsardzības Nr. 8949), Liepas pagastā, "Kalāčos", kas vienlaikus ir arī vēstures piemineklis "Dzejnieka E. Veidenbauma dzīves vieta" (valsts aizsardzības Nr. 14) teritorijai.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

193. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

194. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

195. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

197. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.4.2.5. Citi noteikumi

198. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājama kultūras pieminekļa apkārtnei raksturīgā vēsturiskā plānojuma struktūra.

199. Kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kas iznīcina vai būtiski pārveido kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājamās vērtības.

200. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā saglabājama apkārtnes raksturīgā ainava un kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

201. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

202. Savrupmāju apbūve (11001).

203. Rindu māju apbūve (11005).

204. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

205. Biroju ēku apbūve (12001).

206. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

207. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

208. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

209. Sporta būvju apbūve (12005).

210. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

211. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

212. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

213. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

214. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

215. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

216. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

217. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

218. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
219.	1200 m2	50		līdz 20		30

4.5.1.5. Citi noteikumi

220. Jāņmuižas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) (kadastra apzīmējums 4272 002 0063) sanitārajā aizsargjoslā daļēji plānota Jaukta centra  (JC) apbūves teritorija, taču šajā teritorijā nav atļauta jaunu ēku būvniecība, ja vien tās nav saistītas ar NAI darbību.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

221. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs un kur atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – "Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr. 6258) un "Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni" (valsts aizsardzības Nr. 8938).

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

222. Savrupmāju apbūve (11001).

223. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

224. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

225. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

226. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

227. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

228. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

229. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.5.2.5. Citi noteikumi

230. Jāņmuižas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) (kadastra apzīmējums 4272 002 0063) sanitārajā aizsargjoslā daļēji plānota Jaukta centra (JC1) apbūves teritorija, taču šajā teritorijā nav atļauta jaunu ēku būvniecība, ja vien tās nav saistītas ar NAI darbību.

231. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā saglabājama apkārtnes raksturīgā ainava un kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem.

232. Kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kas iznīcina vai būtiski pārveido kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājamās vērtības.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

233. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

234. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

235. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

236. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

237. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

238. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

239. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

240. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

241. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

242. Noliktavu apbūve (14004).

243. Lidostu un ostu apbūve (14005).

244. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

245. Biroju ēku apbūve (12001).

246. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

247. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
248.		70		līdz 20 4

4.6.1.5. Citi noteikumi

249. Būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml. Robežojoties ar citu funkcionālo zonu, izņemot Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), gar zemes vienības robežu ierīko buferzonu, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. 

250. Pirms jauna ražošanas rakstura objekta būvniecības būvvalde var noteikt prasību veikt esošo un prognozēto trokšņu līmeņu modelēšanu, iekļaujot trokšņu mērījumus, un nosakot esošās un prognozētās trokšņa līmeņu pārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas, ietekmēto cilvēku skaitu. Atbilstoši modelēšanas rezultātiem, būvprojektā jāparedz trokšņu slāpēšanas pasākumi. 

251. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus aizliegts izvietot zemes gabalos, kuri robežojas ar visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijām un visu veidu dabas un apstādījumu teritorijām.

252. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus. 

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

253. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

254. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

255. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

256. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

257. Biroju ēku apbūve (12001).

258. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

259. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

260. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
261.				līdz 12 5

4.7.1.5. Citi noteikumi

262. Papildizmantošanas veidu apbūve ir atļauta, tikai saskaņojot ar transporta infrastruktūras īpašnieku.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

263. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

264. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

265. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

266. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

267. Noliktavu apbūve (14004).

268. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

269. Biroju ēku apbūve (12001).

270. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

271. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
272.		70		līdz 16 6		10

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

273. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

274. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

275. Labiekārtota ārtelpa (24001).

276. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

277. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

278. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

279. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

280. Sporta būvju apbūve (12005).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
281.	1200 m2 8	20		līdz 9 7

4.9.1.5. Citi noteikumi

282. Dabas un apstādījumu teritorijām pirms jaunu ēku būvniecības būvprojekta sastāvā izstrādā labiekārtojuma projektu. Sezonas ēku izvietošanu saskaņo pašvaldības būvvaldē, savukārt GNP teritorijā – ar Dabas aizsardzības pārvaldi atbilstoši Gaujas Nacionālā parka likumam un Ministru kabineta noteikumos Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" paredzētajos gadījumos, kad nav nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai nav nepieciešami tehniskie noteikumi.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija. Kapsēta (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

283. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

284. Labiekārtota ārtelpa (24001).

285. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

286. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
287.	1200 m2

4.9.2.5. Citi noteikumi

288. Par papildizmantošanas būvju nepieciešamību lemj pašvaldība. Papildizmantošanai apbūves parametrus nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un būvniecības iecerei.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

289. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa teritorijā Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu – kulta vieta (valsts aizsardzības Nr. 484).

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

290. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu, tūrisma un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

291. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

292. Kultūras pieminekļa tiešā tuvumā nav pieļaujams palielināt transporta slodzi, kas negatīvi ietekmē kultūras pieminekļa saglabāšanu.

293. Kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kas iznīcina vai būtiski pārveido kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājamās vērtības.

294. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā saglabājama apkārtnes raksturīgā ainava un kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

295. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

296. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

297. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

298. Labiekārtota ārtelpa (24001).

299. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

300. Viensētu apbūve (11004).

301. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

302. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

303. Sporta būvju apbūve (12005).

304. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
305.	2 ha 10	15		līdz 14 9

4.10.1.5. Citi noteikumi

306. Mežu teritorijās pirms būvniecības ir jāveic sugu un biotopu izpēte un saņemams sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums, kā arī un būvniecība  īstenojama tikai ārpus īpaši aizsargājamo sugu atradnēm vai biotopiem. 

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

307. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībi purva teritorijās – purva saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanu.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

308. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

309. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

310. Labiekārtota ārtelpa (24001).

311. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

312. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
313.	20000 ha

4.10.2.5. Citi noteikumi

314. Veicot saimniecisko darbību, jebkuras izmaiņas purvu hidroloģiskajā režīmā saskaņo ar Valsts meža dienestu un valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

315. Ja plāno vairāk par vienu derīgo izrakteņu ieguves vietu, kas nepārsniedz 5 ha platību, vai vairāk par vienu kūdras ieguves vietu, kas nepārsniedz 25 hektāru platību, un attālums starp ieguves vietām ir mazāks par 1 km, otrajai ieguves vietai izstrādā lokālplānojumu, kurā:

315.1. precizē teritoriju, kurā teritorijas izmantošanas veids ir derīgo izrakteņu ieguve (13004);

315.2. izstrādā transporta kustības organizāciju atradnes izstrādes laikam;

315.3. izstrādā risinājumus ietekmes uz meža ekosistēmu un apdzīvotajām vietām mazināšanai.

316. Pēc karjeru izstrādes veicama derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izvēloties racionālāko Mežu teritorijā M2 atļauto teritorijas izmantošanas veidu.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

317. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

318. Viensētu apbūve (11004).

319. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

320. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

321. Labiekārtota ārtelpa (24001).

322. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

323. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

324. Vasarnīcu apbūve (11002).

325. Dārza māju apbūve (11003).

326. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

327. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

328. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

329. Sporta būvju apbūve (12005).

330. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

331. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

332. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

333. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

334. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

335. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

336. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

337. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

338. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

339. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

340. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

341. Noliktavu apbūve (14004).

342. Lidostu un ostu apbūve (14005).

343. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

344. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
345.	2 ha 12	30		līdz 16 11

4.11.1.5. Citi noteikumi

346. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem: 

346.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 31 balle un augstāka, izņemot kūdrājus;

346.2. darbojas meliorācijas drenāžas sistēmas (atbilstoši VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" datiem);

346.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek izmantotas lauksaimniecībā (atbilstoši Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānam un Lauku bloku kartēs attēlotai informācijai);

346.4. bioloģiski vērtīgi zālāji (atbilstoši Lauku bloku kartēs attēlotai informācijai).

347. Lauksamniecības zemju apmežošana ir atļauta gadījumos, ja visapkārt lauksaimniecības teritorijai atrodas meža zeme un tā ir grūti pieejama, nav piebraucamā ceļa, izņemot, ja izpildās kaut viens no Apbūves noteikumu 441. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem un saņemti VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" tehniskie noteikumi.  

348. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs atļauts veidot saules paneļu parkus (izņemot teritorijās, kur ir īpaši vērtīgas LIZ, bioloģiski vērtīgi zālāji vai konstatēti īpaši aizsargājami biotopi). Cēsu novada pašvaldības būvvalde var izvirzīt prasību veikt teritorijai ainavu izvērtējumu saules paneļu parkiem, kas pārsniedz 10 ha platību. 

349. Lauksaimniecībā izmantojamas zemes apbūve ir aizliegta, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 31 balle un augstāka kā arī, ja tajā ir bioloģiski vērtīgi zālāji (atbilstoši Lauku bloku kartēs attēlotai informācijai).

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija ciemā (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

350. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

351. Viensētu apbūve (11004).

352. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

353. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

354. Labiekārtota ārtelpa (24001).

355. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

356. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

357. Vasarnīcu apbūve (11002).

358. Dārza māju apbūve (11003).

359. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

360. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

361. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

362. Sporta būvju apbūve (12005).

363. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

364. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

365. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

366. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

367. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

368. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

369. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

370. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

371. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

372. Noliktavu apbūve (14004).

373. Lidostu un ostu apbūve (14005).

374. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

375. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
376.	1200 m2	30		līdz 12 13

4.11.2.5. Citi noteikumi

377. Maksimālais galveno, papildizmantošanas un palīgēku skaits vienā zemes vienībā netiek noteikts, ja:

377.1. tiek ievēroti apbūves rādītāji,

377.2. pie katras galvenās un papildizmantošanas ēkas tiek nodrošināta teritorija 1000 m² platībā.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

378. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

379. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

380. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

381. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

382. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

383. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

384. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

385. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

386. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
387.				līdz 8 14

4.12.1.5. Citi noteikumi

388. Pirms papildizmantošanas veidu uzsākšanas izvērtē tās ietekmi uz virszemes ūdensobjektu.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Lidlauka "Cēsis" 2 km manevrēšanas zona (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

389. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 11) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 41. panta nosacījumiem.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

390. Lidlauka satiksmes zonā gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektu būvniecību saskaņo ar VA "Civilās aviācijas aģentūra".

391. Lidlauka manevrēšanas divu kilometru zonā saskaņo jebkura augstuma objekta būvniecību, kā arī koku stādīšanu.

5.1.2. Lidlauka "Cēsis" 5 km manevrēšanas zona (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

392. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 12) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

393. Lidlauka manevrēšanas piecu kilometru zonā saskaņo jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai. 

394. Lidlauka satiksmes piecu kilometru zonā saskaņo 30 m un augstāku būvju būvniecību. 

5.1.3. Lidlauka "Cēsis" 15 km manevrēšanas zona (TIN13)

5.1.3.1. Pamatinformācija

395. Lidlauka satiksmes 15 kilometru zonā saskaņo būves, kuras var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.1.4. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN14)

5.1.4.1. Pamatinformācija

396. Noteiktas apbūves teritorijas Priekuļu apvienības pārvaldēs teritorijā, kurās ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

397. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir obligāta šādos gadījumos un saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem: 

397.1. ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas Teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14);

397.2. izbūvējot jaunas un pārbūvējot esošās būves teritorijā, kas Teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14);

397.3. ja nekustamais īpašums atrodas ārpus TIN14, bet gar īpašumu ir izbūvēti vai to šķērso ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkli.

398. Pārējā Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijā, ārpus noteiktās teritorijas ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14), atļauts ierīkot jaunus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus vai nodrošināt esošo urbumu ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus.

399. Ja pieslēgumu centralizētajai kanalizācijai nav iespējams izveidot, decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Priekuļu apvedceļa teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

400. Priekuļu apvedceļa teritorija (TIN 72) ir noteikta informatīvi, lai īpašniekiem rekomendētu atstāt brīvu no apbūves koridoru P30 autoceļa iespējamai būvniecībai ilgtermiņā.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

401. Noteikumus detalizē, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas funkcionālā zonējuma izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai

7.1.1. Vispārīgās prasības

402. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai attiecas uz valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu teritorijām un to aizsargjoslām, kas ir noteiktas Teritorijas plānojuma kartē "Aizsargjoslas un apgrūtinājumi", un pašvaldības noteiktajām kultūrvēsturiski nozīmīgajām ēkām, kas ir noteiktas 3. pielikumā TIAN_3_piel_Kultur.pdf.

403. Kultūras pieminekļu teritoriju un to aizsargjoslu izmaiņas nav uzskatāmas par Teritorijas plānojuma grozījumiem.

404. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu uzskaitei, aizsardzībai un izmantošanai nosaka kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti.

405. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot (atjaunot, pārbūvēt, restaurēt) tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

406. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.). Saimnieciskā darbība īstenojama, nodrošinot piemineklim atbilstošās vides, ainavas, apzaļumošanas un labiekārtošanas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

407. Arhitektūras pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, derīgo izrakteņu ieguves vietu, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi. Jebkuriem zemes darbiem, kas skar arhitektūras pieminekļu teritorijas un to aizsardzības zonas, nepieciešams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums un arheoloģiskās izpētes vai uzraudzības nodrošinājums.

408. Kultūras pieminekļu pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt objektu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās objekta kultūrvēsturiskā vērtība.

409. Arhitektūras un vēstures pieminekļus saglabā, savlaicīgi veicot atjaunošanas, restaurācijas vai konservācijas darbus.

410. Jauna būvniecība kultūras pieminekļu aizsargjoslās nedrīkst ietekmēt vēsturisko teritoriju raksturu, ainavisko vidi, dabas elementus:

410.1.  ēku fasāžu arhitektūrā un apdarē aizliegts lietot vēsturiskajam periodam neraksturīgus materiālus, piemēram plastikāta apšuvumu un dabīgo materiālu imitācijas. Vienā zemes vienībā izvietotas ēkas būvējamas savstarpēji saskanīgā arhitektūrā, materiālos un apdarē;

410.2. ēku jumtu iesegumiem izmantojami apkārtnē raksturīgi jumta ieseguma materiāli vai iesegums, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumta segumiem;

410.3. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas elementus) jāpielieto atbilstoši vides raksturam, vēsturiskiem analogiem, reģionam tradicionālajos materiālos.

7.1.2. Prasības kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai

411. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas:

411.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, logu apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, un citu elementu) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;

411.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskā izskatā, materiālos un tehniskajā risinājumā;

411.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Nav pieļaujama ēku koka fasāžu apšūšana ar citiem materiāliem. Vēsturisku ēku ārsienu siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses;

411.4. uz ēku fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus reklāmas objektus, satelītantenas un citas iekārtas, kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā;

411.5. jumtu stāvu izbūve atļauta, ja tā nedisharmonē ar ēkas ārējo izskatu. Jumta logu izvietojums un veids pieskaņojams ēkas arhitektūrai. Arhitektūras pieminekļos nav pieļaujama jumta logu iebūve galvenās fasādes jumta plaknē;

411.6. nav pieļaujama māla un betona dakstiņus imitējoša materiāla lietošana jumtu segumiem.

7.2. Aizsargjoslas

412. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums un tam pakārtotie normatīvie akti.

413. Grafiskās daļas kartē "Aizsargjoslas un apgrūtinājumi", atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai, ir attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un lielāks.

414. Esošo objektu, kuru aizsargjoslu platums ir mazāks par 10 m, attēlo plānos, kurus izstrādā augstākā detalizācijā.

415. Pēc Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijas plānojuma stāšanās spēkā jāizstrādā detalizētus transporta attīstības plānus pārvaldes teritorijai un teritorijā esošajiem ciemiem.

Pielikumi

 1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums