Pieminot Franklinu Delano Rūzveltu (1882–1945)

Turpinājums no 1.lpp.

Bet Franklina Rūzvelta gubernatora darbības gadi attiecas tieši uz vissmagāko krīzes periodu. Tieši šajā laikā F.Rūzvelts ar radikāliem lēmumiem un enerģisku rīcību krīzes postošās iedarbības mazināšanai izpelnījās savu nākamo vēlētāju uzticību.

F.D.Rūzvelts bija tā sauktā "jaunā kursa" — plašas ekonomisko un sociālo reformu programmas — iniciators. Ārpolitikā F.D.Rūzvelts bija reālpolitiķis. Tieši viņa prezidentūras sākuma gadā ASV nodibināja diplomātiskas attiecības ar PSRS — valsti, kurā jau visai uzskatāmi zēla staļinisma jeb sarkanā fašisma terors un represijas. Taču Rūzvelts saprata, ka nebūtu loģiski arī turpmāk ignorēt PSRS — vienu no pasaules lielākajām valstīm. ASV bija izdevīga ekonomiskā sadarbība ar milzīgo Padomju Savienību, kas tieši trīsdesmitajos gados izvērsa līdz tam nepieredzētu rūpniecības uzņēmumu būvi un labprāt pirka amerikāņu tehnoloģiju, iekārtas, speciālistus, maksājot ar Sibīrijas plašumos iegūto, cara dārgumu glabātavās sagrābto zeltu. Kad trīsdesmito un četrdesmito gadu krustcelēs vācu un padomju fašistiskie režīmi līdz ar impērisko Japānu sāka cīņu par pasaules pārdalīšanu, Rūzvelts bija iniciators būtībā pretrunīgai savienībai — valstu antihitleriskajai koalīcijai, kurā ASV, Lielbritānijas un Francijas sabiedrotā kļuva nesenā Hitlera partnervalsts — PSRS. Par Rūzvelta dominējošo lomu šajā koalīcijā liecina arī šāda zīmīga epizode: kad Hitlers Berlīnē savā pazemes bunkurā saņēma ziņu par Rūzvelta nāvi, viņš to uztvēra kā antihitleriskās koalīcijas sabrukuma sākumu un pagriezienu kara gaitā. Taču politisko realitāšu mehānisms ritēja savu gaitu, un to nespēja būtiski grozīt pat tik spilgta politiķa "izstāšanās no spēles", kāds bija Franklins Delano Rūzvelts.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors