Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 598
Rīgā 2023. gada 24. oktobrī (prot. Nr. 53 7. §)
Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
30. panta ceturto, septīto un astoto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību un apjomu, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes (turpmāk – budžeta iestādes) sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu;
1.2. termiņu, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības iesniedz Valsts kasei konsolidēto ceturkšņa pārskatu;
1.3. kārtību un apjomu, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei.
2. Noteikumus piemēro:
2.1. budžeta iestādes, kā arī Valsts kase attiecībā uz valsts budžeta finanšu uzskaiti;
2.2. ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā ir 20,001–100,00 % no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, un attiecībā uz šādas kapitālsabiedrības meitas sabiedrību, kura klasificēta vispārējās valdības sektorā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institucionālo sektoru klasifikāciju noteikto (turpmāk – kapitālsabiedrība).
3. Šie noteikumi neattiecas uz:
3.1. Valsts drošības iestāžu likumā minētajām valsts drošības iestādēm;
3.2. nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas prasībām un saistībām attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli;
3.3. Valsts ieņēmumu dienestu attiecībā uz šā dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti.
2. Ceturkšņa pārskata apjoms, iesniegšanas kārtība un termiņi
4. Ceturkšņa pārskatu (turpmāk – pārskats) veido:
4.1. informācija par budžeta iestādes finanšu aktīviem un saistībām;
4.2. kapitālsabiedrības finanšu informācija:
4.2.1. informācija par kapitālsabiedrības aktīviem un pasīviem;
4.2.2. anketa par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu.
5. Šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto informāciju sagatavo šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētie subjekti.
6. Šo noteikumu 4.2.1. apakšpunktā minēto informāciju apkopo un iesniedz šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie subjekti.
7. Šo noteikumu 4.2.2. apakšpunktā minēto informāciju apkopo un iesniedz ministrijas un centrālās valsts iestādes.
8. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, budžeta iestādes un kapitālsabiedrības pārskatu sagatavošanai, pārbaudei (datu savstarpējās atbilstības pārbaude atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības jomā), parakstīšanai un iesniegšanai izmanto Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati" (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu.
9. Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību pārskata vai konsolidētā pārskata iesniegšanas termiņi:
9.1. par I ceturksni – līdz pārskata gada 25. aprīlim;
9.2. par II ceturksni – līdz pārskata gada 25. jūlijam;
9.3. par III ceturksni – līdz pārskata gada 25. oktobrim;
9.4. par IV ceturksni – līdz nākamā pārskata gada 28. februārim.
10. Šo noteikumu 4.2.2. apakšpunktā minēto informāciju apkopo un iesniedz šo noteikumu 9.4. apakšpunktā minētajā termiņā.
11. Ārlietu ministrija pārskatā iekļauj datus par Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām:
11.1. pārskatā par I ceturksni dati pārskata perioda beigās atbilst datiem pārskata perioda sākumā;
11.2. pārskatā par II ceturksni iekļauj datus par laikposmu no 1. janvāra līdz 31. martam;
11.3. pārskatā par III ceturksni iekļauj datus par laikposmu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;
11.4. pārskatā par IV ceturksni iekļauj datus par laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim.
3. Konsolidētais pārskats
12. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes konsolidētajā pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto budžeta iestāžu, budžeta nefinansētu iestāžu un no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu sagatavotos pārskatus.
13. Pašvaldības konsolidētajā pārskatā ietver iesaistīto budžeta iestāžu un kopīgo iestāžu (likuma "Par pašvaldībām" izpratnē) sagatavotos pārskatus. Kopīgās iestādes pārskatu pašvaldības konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.
14. Konsolidācijā iekļauto iestāžu pārskatus sagatavo uz vienu un to pašu pārskata datumu.
15. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības nosaka un konsolidācijā iesaistītās budžeta iestādes ievēro vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību, kontu plānu un konsolidētā pārskata sagatavošanas kārtību.
16. Konsolidētā pārskata sagatavošanas kārtībā ietver:
16.1. kārtību, kādā veic pārskata konsolidāciju;
16.2. nosacījumus konsolidācijā iesaistītajām iestādēm attiecībā uz:
16.2.1. pārskata sagatavošanas kārtību un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos minētajām ziņām;
16.2.2. pārskata iesniegšanas termiņiem.
17. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu pārskata sagatavošanas kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem.
18. Konsolidācijā iekļauto budžeta iestāžu pārskatus apvieno šādā kārtībā:
18.1. pārskatu sagatavo, konsolidācijas procedūrā apvienojot augstākās iestādes pārskatā un konsolidācijā iesaistīto iestāžu pārskatos attiecīgajos finanšu pārskata posteņos norādīto naudas līdzekļu, vērtspapīru un ieguldījumu akcijās un citā pašu kapitālā prasību un saistību summas;
18.2. augstākā iestāde attiecīgi koriģē iestāžu pārskatus, kuros izmantotas atšķirīgas grāmatvedības metodes un atšķirīgi novērtēšanas noteikumi. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes attiecīgo grāmatvedības kontu aktīvu vai pasīvu posteņu vērtību;
18.3. pilnībā izslēdz konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus un savstarpējo norēķinu atlikumu summas.
19. Konsolidēto pārskatu pamato ar aprēķiniem un tabulām, kuras sagatavo, ievērojot normatīvajos aktos grāmatvedības jomā noteiktās prasības attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem.
20. Konsolidācija aptver visus pārskata posteņus.
4. Pārskata un konsolidētā pārskata sagatavošana
4.1. Pārskata sagatavošanas vispārīgie principi
21. Pārskatā norāda šādu vispārīgu informāciju:
21.1. iestādes nosaukums, kā arī citas ziņas un apzīmējumi, kas nepieciešami iestādes identificēšanai;
21.2. informācija par to, vai pārskats ir vienas atsevišķas iestādes vai vairāku iestāžu pārskatu kopsavilkums;
21.3. ja pārskatu sniedz konsolidācijā iesaistīta iestāde, – tās ministrijas vai pašvaldības nosaukums, kuras konsolidētajā pārskatā ir ietverta informācija par attiecīgo iestādi;
21.4. pārskata periods (ceturksnis);
21.5. skaitļa precizitātes pakāpe.
22. Pārskatā par vērtības mēru lieto euro.
23. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu.
24. Lai pārskata lietotājiem sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par pārskatā iekļauto informāciju, Finanšu ministrijai (Valsts kasei) ir tiesības pieprasīt:
24.1. papildu skaidrojumus par pārskatā sniegto informāciju;
24.2. prognozes aprēķinu par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu saskaņā ar struktūru, kas noteikta likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pielikumā. Finanšu ministrija katru gadu nosaka subjektus, kuri sniedz minēto informāciju, un iesniedzamās informācijas apjomu.
4.2. Pārskata sagatavošana
25. Informācija par budžeta iestādes finanšu aktīviem un saistībām ietver:
25.1. finanšu aktīvu (izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētos finanšu ieguldījumus) uzskaites bruto un neto vērtību, vērtības samazinājumu pārskata perioda sākumā un beigās un uzskaites bruto vērtības izmaiņas pārskata periodā, nodalot darījumus, citas izmaiņas un valūtas kursa svārstības, sadalījumā pa grāmatvedības kontiem un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;
25.3. katra finanšu ieguldījuma uzskaites vērtību pārskata perioda sākumā un beigās un izmaiņas (palielinājumu, samazinājumu, pārvietošanu, pārvērtēšanu, vērtības samazinājumu un valūtas kursu svārstības) pārskata periodā sadalījumā pa grāmatvedības kontiem un darījuma veidiem;
25.2. aizdevumu pamatsummas bruto un neto vērtību, vērtības samazinājumu pārskata perioda sākumā un beigās un uzskaites bruto vērtības izmaiņas pārskata periodā, nodalot darījumus, citas izmaiņas un valūtas kursa svārstības, sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Aizdevumus klasificē kā ilgtermiņa vai īstermiņa aizdevumus atbilstoši sākotnējam termiņam;
25.4. nākamo periodu izdevumu par apdrošināšanas maksājumiem bruto un neto vērtību, vērtības samazinājumu pārskata perioda sākumā un beigās un uzskaites bruto vērtības izmaiņas pārskata periodā sadalījumā pēc nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas līgumiem;
25.5. saistību uzskaites vērtību pārskata perioda sākumā un beigās un uzskaites vērtības izmaiņas pārskata periodā, nodalot darījumus, citas izmaiņas un valūtas kursa svārstības un kavētos maksājumus pārskata perioda beigās, sadalījumā pa grāmatvedības kontiem un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;
25.6. saistību pret starptautiskajām institūcijām uzskaites vērtību pārskata perioda sākumā un beigās, uzskaites vērtības izmaiņas pārskata periodā, nodalot darījumus, citas izmaiņas un valūtas kursa svārstības, sadalījumā pa grāmatvedības kontiem un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;
25.7. šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās informācijas dati I ceturksnī atbilst iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatā norādītajiem datiem pārskata perioda beigās.
26. Informācija par kapitālsabiedrības aktīviem un pasīviem ietver:
26.1. atbilstoši normatīvajos aktos oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas jomā noteiktajam sadalījumam:
26.1.1. aktīvu uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un pārskata perioda beigās;
26.1.2. pasīvu uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un pārskata perioda beigās, kavētos saistību maksājumus pārskata perioda beigās;
26.2. aizņēmumu pamatsummas nākotnes naudas plūsmu par nākamajiem trim gadiem, norādot plānoto pamatsummas atlikumu attiecīgā gada sākumā un beigās, aizņēmumu pamatsummas palielinājumu un samazinājumu;
26.3. neatmaksātā aizņēmuma pamatsummu pārskata gada sākumā un pārskata perioda beigās, aizņēmuma pamatsummas palielinājumu un samazinājumu no gada sākuma un pārskata periodā un aprēķinātos procentus pārskata gadā līdz pārskata perioda beigām.
27. Anketā par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu iekļauj:
27.1. vadības viedokli par vispārējiem riska rādītājiem un veiktajiem pasākumiem, lai samazinātu risku un novērtējumu;
27.2. vadības plānu izvērtējumu attiecībā uz pierādījumiem, kas novērš būtiskas šaubas, trešo personu garantijām un citiem finanšu restrukturizācijas līgumiem, nākotnes finanšu informāciju un vadības plānu vispārējo novērtējumu;
27.3. aprēķinus par detalizētu un vispārēju naudas plūsmas prognozi.
5. Kārtība, kādā apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju
28. Ministrija, cita centrālā valsts iestāde un pašvaldība:
28.1. nodrošina šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās informācijas apkopošanu un iesniegšanu par katru kapitālsabiedrību un kopsavilkuma (vienādu posteņu summēšana) sagatavošanu un iesniegšanu ePārskatos;
28.2. apkopo un kopā ar tās gada pārskatu iesniedz ePārskatos kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķināta budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās.
29. Kapitālsabiedrību finanšu pārskati ietver konsolidēto informāciju par pārskata gadu, un to struktūra un konsolidācijas noteikumi atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē Latvijā reģistrēto komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un kredītiestāžu grāmatvedības uzskaites un pārskatu sagatavošanas jomu.
30. Ja vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai pieder kapitāla daļas vienā kapitālsabiedrībā, tad šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minēto finanšu pārskatu iesniegšanu nodrošina tas kapitāla daļu turētājs, kura turējumā ir lielākais kapitāla daļu skaits attiecīgajā kapitālsabiedrībā vai kurš ir noteikts par atbildīgo, vienojoties kapitāla daļu turētājiem, ja kapitāla daļu skaits attiecīgajā kapitālsabiedrībā ir vienāds visiem kapitāla daļu turētājiem.
31. Ja kapitālsabiedrībai ir meitas sabiedrība, kura klasificēta vispārējās valdības sektorā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institucionālo sektoru klasifikāciju, tad attiecīgā ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldība iesniedz šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minēto kapitālsabiedrības konsolidēto finanšu pārskatu un šīs meitas sabiedrības atsevišķo finanšu pārskatu.
6. Noslēguma jautājumi
32. Pārskatu par 2023. gada IV ceturksni, kopsavilkuma ziņojumu par kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu izdevumiem par 2023. gadu un anketu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu par 2023. gadu sagatavo un iesniedz atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 51 "Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība" un Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumiem Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju".
33. Pārskatu par 2024. gada I ceturksni un turpmākos pārskatus sagatavo saskaņā ar šiem noteikumiem.
34. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
35. Atzīt par spēku zaudējušiem:
35.1. Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumus Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 154. nr.; 2013, 153. nr.);
35.2. Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumus Nr. 51 "Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 22. nr.).
Ministru prezidente E. Siliņa
Finanšu ministrs A. Ašeradens