Pēc trijām dienām viens otram teiksim :

Kristus ir augšāmcēlies. Priecīgas Lieldienas!

Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

Kristus ir augšāmcēlies! Tā cilvēki mēdz sveicināt cits citu Lieldienu rītā. Nevis "labrīt" vai "sveiks", bet "Kristus ir augšāmcēlies!" Šī sveicināšanās tradīcija sevī glabā izjūtu, ka Kristus augšāmcelšanās notikums ir tik svarīgs, ka visi parastie vārdi paiet malā.

Cik ļoti šī izjūta atšķiras no ikdienišķajiem priekšstatiem par ticību, par Baznīcu, par Kristu. Nereti, runājot par kristīgo ticību, cilvēku domas saistās vienīgi pie filozofiskiem un tikumiskiem jēdzieniem. Par baznīcu runā kā par sociālu problēmu. Arī Kristus augšāmcelšanos var apcerēt līdzīgi kā jautājumu par dzīvības iespējamību uz citām planētām. Apustulis Pāvils par Augšāmcelšanos runā pavisam citādi. Viņš saka: "Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība" . Šeit varētu turpināt — veltīga ir jūsu cerība, rosīšanās, veltīga ir visa jūsu eksistence. Tieši to Pāvils domā sacīdams: "Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jūs vēl esat savos grēkos." Jo grēkā alga ir nāve, bet nāve visu padara veltīgu — tā ir visu cerību, visas rosības, visas dzīvības beigas. Un kas mēs esam bez ticības, bez cerības, bez rosīgas dzīvības? Nekas.

Grūti iedomāties baismīgāku vārdu kā "veltīgi", ja tas ir sacīts par mūsu dzīvi. Mēs varam iedomāties uzrakstu uz kapa akmens — mūsu vārds un uzvārds, dzīvojis no tāda līdz tādam gadam — veltīgi. Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad tā tas arī ir, tad pasaulē valda nāve, arī pār katru no mums. Tik ļoti personīgs un mums nozīmīgs ir viss, kas saistās ar Kristus augšāmcelšanos. Par to domājot, vienīgais ko Lieldienu rītā patiešām vajag sev un otram cilvēkam pasacīt, ir vissvarīgākie vārdi: "Kristus ir augšāmcēlies".

Un ne tikai Lieldienu rītā — mums to vajadzētu atkārtot un atgādināt sev dienu no dienas. Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Nāve, kur ir tava uzvara? Elle, kur ir tavs dzelonis? Tie ir aprīti uzvarā — Kristus uzvarā par grēku un nāvi. Šie vārdi nāk kā rīta gaisma pēc nakts tumsas un murgiem, kā atskārta — es esmu dzīvs, es dzīvoju! — brīdī, kad nāve pagājusi garām sprīža attālumā un esam sajutuši tās auksto dvašu pieskaramies savām krūtīm.

Kristus augšāmcelšanās ir mums, mirstīgajiem cilvēkiem, neiedomājamā uzvara pār nāvi, kuru Kristus izcīnīja, lai savas uzvaras dāvinātu mums. Lai Dievs mums katram palīdz atskārst, cik ļoti nozīmīgi un personīgi tas mums ir. Un, kā saka apustulis Pāvils, "Tad nu, mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienmēr, zinādami, ka Jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs."

Sirsnīgi sveicinu Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas locekļus — garīdzniekus, baznīcas darbiniekus, Dieva lūdzējus un visus, kas savu cerību liek uz Kungu Jēzu Kristu viņa augšāmcelšanās dienā. Lai viņa žēlastība Jūs vienmēr pavada.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas

arhibīskaps metropolīts Jānis Pujāts:

Ar Klusās nedēļas pēdējām dienām sākas arī Lieldienu svētki. Sveicinām visus tuvus un tālus kristiešus šajās svētku dienās. Mums ir prieks, ka esam Kristus sekotāji. Pasaulē ir bijis daudz lielu vīru, bet visi viņi — tikai cilvēki. Turpretī Kristus ir Dievs. Tā ir brīnišķīga kristīgās ticības patiesība, ka Dievs ir pieņēmis cilvēka miesu, ir dzīvojis un strādājis virs zemes kā mūsu brālis. Un beigās "Viņš mūsu grēkus aiznesa savā miesā pie krusta" (I Pet.2, 24). Kristīgā ticība mums māca, ka caur Jēzu Kristu mums nāk grēku piedošana un cerība uz mūžīgu dzīvi, uz augšāmcelšanos.

Kad trešajā dienā pēc savas nāves Jēzus, augšāmcēlies no kapa, atkal atnāca pie savējiem, mēs varam iedomāties, kāda brīnišķīga tikšanās tā bija. Viņš tad nāca jau no Dieva pasaules. Viņa mācekļiem tad patiesība par dvēseles nemirstību, par miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi bija gandrīz vai taustāma. Šīs patiesības Baznīca atgādina arī mums; tas ir ticīgo lielais mantojums, viņu "gaišā nākotne", kuras dēļ tie cīnās ar ļaunu, pilda Dieva gribu un dara svētu savu dzīvi.

Augšāmcelšanās brīdī Kristus nesapulcināja ļaudis. Nē, Dievs nav lēti atrodams. Skaļums, reklāma bieži pievelk tikai ziņkārīgos. Dievs mīl īstus patiesības meklētājus, kas gatavi Viņu mīlēt. Tos neatbaida krusts. Tie atrod Kungu arī Golgātas ceļā. Pašaizliedzība ir raksturīga kristīgai dzīvei, jo ticīgie nevar pieņemt kā normālu šīs pasaules izlaidīgo dzīves veidu. Mēs novēlam viņiem izturību un jo bagātīgu Dieva svētību.

Latvijas Baptistu draudžu savienības

bīskaps Jānis Eisāns:

Pavasara gaišākie svētki ir Lieldienas. Cilvēkiem vispār patīk svinēt svētkus, bet šie ir īpaša gaiša optimisma caurstrāvoti, jo daba strauji mostas no dziļa ziemas miega jaunai aktīvai dzīvībai. Un dabas atmoda reizē aicina arī cilvēku ļauties saules dzīvinošajiem stariem un no jauna saņemties, savus pienākumus veicot. Jā, Lieldienas liecina, ka Saule ir uzvarējusi ziemas tumsu un stindzinošo salu dabā. Zinām, ka drīz vien viss atdzīvosies, zaļos, ziedēs, smaržos, nesīs augļus. To visu apsola šie skaistie pavasara svētki. Un tādēļ mēs visi par tiem tā priecājamies.

Bet kā ir ar atmodu mūsu tautā? Kas to vedīs ārā no egoisma, iekāres, patmīlības, melu, intrigu, cietsirdības un skaudības tumsas? Kas modinās mūsos godīgumu, līdzjūtību, labestību, humānu cilvēkmīlestību, spēju saredzēt svešniekā savu tuvāko līdzcilvēku? Kas atjaunos katrā no mums šo brīnišķīgo dvēseles instrumentu, ko sauc par sirdsapziņu, bez kuras nav ne pilnvērtīgas personības, ne sabiedrības? Uz šiem jautājumiem ir tikai viena pozitīva atbilde, kas ir spīdoši izturējusi gadu tūkstošu pārbaudi — Jēzus Kristus un Viņa Evaņģēlijs piedāvā cilvēkam visas tās morālās īpašības, kas dara viņu par ētiski harmonisku, patiesi humānu, pievilcīgu personību, reizē palīdzot atbrīvoties no visa nevēlamā.

Latvijas vēsturē ir pienācis kritiski atbildīgs laiks. Ir atbrīvota grūti kontrolējama iniciatīva — mantkārība. Tās vārdā tauta vairāk nekā jebkad agrāk tiek slīcināta alkoholā, kropļota seksuālajā biznesā, vilināta azarta spēlēs. Nabadzības dēļ saīsinās vidējais mūža ilgums, bērni pamet skolas, tādēļ paredzams analfabētisma pieaugums. Nav jāpaskaidro, kas notiks ar mūsu tautu un valsti, ja šie procesi netiks izprasti un apturēti. Nemeklējot nekādus "grēkāžus", gribu no sirds vēlēt, kaut tautā un valdībā atrastos pietiekami daudz morāli skaidru, garīgi stipru, pieteikami tālredzīgu, pašaizliedzīgu cilvēku, kam savas valsts un tautas intereses ir augstākas par visu. Šos morālos spēkus cilvēkā atraisa Jēzus Kristus Gaisma un Patiesība, ko atrodam Evaņģēlijā.

Lai Dieva žēlastība un Kristus Gaisma svētī ikvienu šajos Kristus augšāmcelšanās svētkos, palīdz garīgi atdzimt un nostāties tautas morālo un kristīgi ētisko pamatu sardzē!