Latvijai ar Igauniju paliek domstarpības par jūras robežu

Aizvakar, 11.aprīlī, Rīgā tikās Latvijas un Igaunijas valstu delegācijas, lai apspriestu jūras robežas jautājumu. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts ministrs Jānis Ritenis, Igaunijas — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Indreks Tarands.

Latvijas puse piedāvāja turpināt apspriest Latvijas priekšlikumu, kas tika iesniegts Igaunijas pusei tikšanās reizē Tallinā šogad 27.martā un paredz pasludināt Rīgas jūras līci par abu valstu kopējo vēsturisko daļēji slēgto līci, kā arī vienoties par tā kopīgu apsaimniekošanu saskaņā ar ANO 1982.gada Jūras tiesību konvenciju.

Sākotnēji sarunas risinājās savstarpējās saprašanās gaisotnē līdz plkst. 18.30, kad jau bija sagatavots vienošanās protokols, balstīts uz Latvijas delegācijas priekšlikumiem. Pirms tā parakstīšanas Igaunijas delegācija devās uz savu vēstniecību, lai vēlreiz konsultētos protokola parakstīšanas jautājumā.

Sarunām atsākoties plkst. 19.30, Igaunijas puse piedāvāja jaunu protokola variantu, no kura bija izņemta Latvijas priekšlikumu būtiskākā daļa. Latvijas pusei atsakoties no šāda nepilnīga protokola parakstīšanas, Igaunijas puse turpināja izteikt jaunus priekšlikumus, kas pakāpeniski aizvien vairāk nonāca pretrunā ar jau iepriekš panākto vienošanos un Latvijas interesēm.

Šajos apstākļos plkst. 23.30 Latvijas delegācija ierosināja sarunu pārtraukšanu līdz laikam, ka Igaunija varēs pārskatīt savu pozīciju, kas, pēc Latvijas puses domām, neveicināja konstruktīvu jautājuma risinājumu. Pirms sarunu pārtraukšanas Latvijas puse lūdza Igauniju atturēties no vardarbīgas rīcības, aizturot Latvijas zvejas kuģus Rīgas jūras līča ūdeņos. Šajā kontekstā Latvijas puse uzsvēra, ka Igaunijas vienpusīgi deklarētā jūras robeža nav veidota saskaņā ar Igaunijas un Latvijas 1992.gada līgumu par valsts robežas atjaunošanu un ANO 1982.gada Jūras tiesību konvenciju. Tādēļ nevar to starptautiski atzīt un ir radušās pašreizējās domstarpības abu citādi draudzīgo kaimiņvalstu starpā.

ĀM preses centrs