PROJEKTI, KONCEPCIJAS

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.403)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas

1995.gada 7.aprīlī iesniegts 2.lasījumam

Būvniecības likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju un inženiertīklu, kā arī labiekārtošanas pasākumu kopums;

2) būvatļauja — Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus;

3) būve — arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas;

4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai būvdarbu izpilde, būvizstrādājums, būviekārta, būvprojekta dokumentācija, kā arī būvuzrauga vai būvinspektora atzinums atbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

5) būveksperts — sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

6) būvdarbi — darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā (zemes gabalā) būvniecības procesā;

7) būvētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saviem spēkiem vai būvuzņēmēja spēkiem veic būvniecību un ir juridiski atbildīga par to;

8) būviekārta — ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā;

9) būvinspekcija — valsts institūcija, kas veic būvniecības valsts kontroli;

10) būvinspektors — amatpersona, kas pārstāv valsts intereses būvniecībā un kontrolē likumu un būvnormatīvu ievērošanu būvniecības procesā;

11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai kontsrukcija, kura pastāvīgi vai uz ilgu laiku tiek iestrādāta būvē vai kuru paredzēts izmantot būvniecībā;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana, kā arī būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas;

13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvuzraudzību;

14) būvnormatīvi — būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošu un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums;

15) būvprakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci noteiktās būvniecības jomās un atļauj tai veikt būvniecības kontroli un pārraudzību;

16) būvprojekts — dokuments, kas nosaka būves arhitektonisko risinājumu un inženierrisinājumu, kā arī tās būvniecību;

17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas uz līguma pamata veic būvniecību;

18) būvuzraugs — būvniecības dalībnieks, kas būves īpašnieka, pasūtītāja vai finansētāja interesēs parrauga būvniecības gaitu un tās atbilstību līgumam, būvprojektam, būvnormatīviem un likumiem;

19) inženierkomunikācija — ierīce, aprīkojums vai to kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

20) licence — dokuments, kas apliecina juridiskās personas profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktās būvniecības jomās;

21) pasūtītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras uzdevumā uz līguma pamata tiek veikti nepieciešamie darbi;

22) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam;

23) standarts — normatīvs akts, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem un izstrādāts, vienojoties ieinteresētajām pusēm, lai panāktu optimālu sakārtotību;

24) Vispārīgie būvnoteikumi — Latvijas būvnormatīvu sadaļa, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl to nenosaka šis likums.

2.pants. (1) Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī tiesības, pienākumus un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgo institūciju kompetenci būvniecībā.

(2) Šis likums attiecas uz visu veidu būvēm.

(3) Būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un tiesību akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas Latvijai ir saistoši.

(4) Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus un citus tiesību aktus.

3.pants. (1) Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un saistošiem apbūves noteikumiem un līguma veidā ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka citi likumi un pilsētas vai pagasta ģenerālplāns.

(3) Būve projektējama un būvējama saskaņā ar vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām.

(4) Būvniecības dalībnieku pienākums ir taupīt būves ekspluatācijai nepieciešamos energoresursus.

 

II nodaļa. Būvniecības pārraudzība

4.pants. (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:

1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;

2) izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai būvniecībā;

3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;

4) pārbauda pašvaldību apstiprināto vietējo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

5) izskata būvniecības dalībnieku sūdzības par amatpersonu, kā arī pašvaldību un valsts iestāžu rīcību būvniecības jautājumos;

6) likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz un reģistrē būvniecības uzņēmējdarbības veikšanai izsniegtās licences;

7) nodrošina valsts būvekspertīzi un kontroli būvniecībā.

(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

5.pants. (1) Ministru kabinets izveido Latvijas Būvniecības padomi un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latvijas Būvniecības padomes nolikumu.

(2) Latvijas būvniecības padomes galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt priekšlikumus par būvniecības attīstības koncepciju un stratēģiju;

2) izvērtēt būvniecības ilglaicīgas attīstības programmu, kā arī likumdošanas aktu saskaņotību un atbilstību būvniecības attīstības koncepcijai;

3) izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai būvniecībā;

4) izstrādāt priekšlikumus par nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu (arhitektu, plānotāju, inženieru, tehniķu un strādnieku) profesionālās sagatavošanas stratēģiju;

5) izskatīt priekšlikumus par valstiski svarīgām būvēm un iesniegt atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

6.pants. Ministrijas, kuru pārraudzībā saskaņā ar likumu ir specializētā būvniecība (transporta būves, hidrotehniskās, meliorācijas un citas būves):

1) izskata būvprojektus, veic to ekspertīzi un pieņem lēmumus par tiem;

2) pārrauga būvniecību, kas tiek veikta par valsts līdzekļiem;

3) izsniedz būvatļaujas šādiem objektiem.

7.pants. (1) Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas apstiprināt savas administratīvās teritorijas ģenerālplānu (attīstības plānu) un detālplānojumus, kā arī kontrolēt un nodrošināt to ievērošanu;

2) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas izdot saistošus apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt to izpildi;

3) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

4) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas;

5) pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem;

6) veikt ar pilnvarotas un sertificētas amatpersonas starpniecību visu objektu pārraudzību savā teroitorijā.

(2) Būvniecības lietas pilsētas un pagasta pašvaldībā pārzina amatpersona, kas šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses sertifikātu. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus dienestus vai kopīgi uzdot šajā pantā minēto pienākumu veikšanu personai, kurai ir būvprakses sertifikāts.

 

III nodaļa. Sertifikātu un licenču izsniegšana

būvniecības dalībniekiem

8.pants (1) Fiziskajām parsonām ir tiesības patstāvīgi veikt būvniecību un speciālus uzdevumus, kas saistīti ar būvniecību (autoruzraudzību, būvuzraudzību, būvekspertīzi, būvniecības kontroli, būvju novērtēšanu un diagnostiku, to pārbaudi ar slodzēšanu), ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātus šajā likumā un likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā.

(2) Būvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Būvprakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(4) Būvprakses sertifikāti reģistrējami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

9.pants. Būvprakses sertifikāti nav nepieciešami personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazākas ēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

10.pants. (1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(3) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Licencē norādāmi atļauto darbu veidi.

(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci, ja šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektu un būvdarbu vadītājiem ir piešķirts būvprakses sertifikāts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

 

IV nodaļa. Būvniecības pamatnoteikumi

11.pants. (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu un detālplānojumu. Ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nav izstrādāts ģenerālplāns un detālplānojums, zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja par to Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Minētajā lēmumā jānorāda spēkā esošie konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

(3) Pašvaldības var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritoriālplānošanas un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12.pants. (1) Pašvaldībām, pirms tās pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

1) tiek celta sabiedriski svarīga būve;

2) būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

3) būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamo īpašumu vērtību.

(2) Kārtību, kādā nodrošināma būvniecības publiskā apspriešana, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. (1) Būvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) pirms būvdarbu uzsākšanas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā jāsaņem būvatļauja.

(2) Ja mainās būves vei zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē.

(3) Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.

(4) Būvatļauju var anulēt, ja būves īpašnieks neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsākt būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu.

(5) Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.

14.pants. (1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.

(2) Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas tiem radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.

(3) Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanās noteikumus (arī par pieslēgšanās maksu) nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka likums "Par meliorāciju".

15.pants. Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī to veikšanas tiesības un atbildību nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

16.pants. (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

(2) Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

(3) Ja būvprojektā ir paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību būvniecības uzraudzības iestādēm un institūcijām, kuras izdevušas minētās normas un noteikumus.

17.pants. (1) Būvi atbilstoši projektētajām funkcijām drīkst izmantot tikai pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.

(2) Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas būvnormatīvi.

18.pants. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būves īpašniekam vai pasūtītājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.

19.pants. Būvniecību par valsts un pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību, kā arī Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 36.nr.).

20.pants. (1) Būvprojekta valsts ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.

(2) Nolikumu par būvprojekta valsts ekspertīzi apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

21.pants. Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinumu sniegšanai citos ar būvniecību saistītos jautājumos.

 

V nodala. Būvnormatīvi, standarti

un būvizstrādājumu sertifikācija

22.pants. Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvi apstiprināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

23.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālie standarti, ciktāl to prasību izpilde noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs (turpmāk — Standartizācijas centrs).

(3) Latvijas nacionālo standartu prasības būvniecības jomā nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas standartizācijas komitejas un Eiropas elektrotehnisko standartu komitejas standartu prasībām.

24.pants. (1) Būvmateriālu ražotājiem ir tiesības noteikt saviem izstrādājumiem uzņēmuma standartus. Tie nosaka izejvielu minimālās kvalitātes prasības un to pieļaujamās svārstības, kā arī būvizstrādājumu izgatavošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un iebūvēšanas tehniskos noteikumus un tiem atbilstošas ražotāja garantijas.

(2) Būvmateriālu ražotājs izstrādā uzņēmuma standartus un reģistrē tos Standartizācijas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā.

(3) Uzņēmuma standarti nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas nacionālajiem standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.

25.pants. (1) Būvizstrādājumu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabineta izdoti normatīvie akti.

(2) Būvizstrādājumu ražotāja (piegādātāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot sertifikātu, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un pārdošanas (piegādes) datums un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības.

(3) Par būvizstrādājumu realizāciju bez sertifikāta vai ar nederīgu sertifikātu būvizstrādājumu ražotājs (piegādātājs) saucams pie administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

VI nodaļa. Būvuzraudzība

26.pants. (1) Būves īpašniekam vai pasūtītājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos — pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai — veikt autoruzraudzību.

(2) Būves īpašnieka vai pasūtītāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visus grozījumus būvprojektā.

(3) Būvprojekta autora (autoru) pienākums ir pieņemt uzaicinājumu veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai. Būvprojekta autors (autori) rakstveidā apliecina būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam vai arī piekrišanu grozījumiem būvprojektā.

(4) Noteikumus par būvniecības autoruzraudzību apstiprina Ministru kabinets.

27.pants. (1) Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam pasūtītājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(2) Citiem būves īpašniekiem un būvuzņēmējiem ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos — pienākums pieaicināt būvuzraugu būvniecības izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(3) Būvuzraugam nav tiesību izdarīt grozījumus būvprojektā. Būvuzraudzību var veikt arī būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības izdarīt grozījumus un precizējumus būvprojektā, ja tie nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

(4) Būvuzraudzību, ja to paredz būvniecības dalībnieku savstarpējais līgums, var veikt kreditējošās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kas saņēmis būvprakses sertifikātu.

(5) Noteikumus par būvuzraudzību apstiprina Ministru kabinets.

28.pants. Speciālās būves, kuras sakaņā ar attiecīgajiem likumiem ir pakļautas speciālai tehniskajai uzraudzībai, projektējamas, būvējamas, ekspluatējamas, kontrolējamas un pārbaudāmas atbilstoši šo likumu prasībām.

VII nodaļa. Būvniecības kontrole

29.pants. (1) Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.

(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā būvniecības dalībnieki — valsts vai pašvaldību institūcijas — ievēro šā likuma un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības būvizstrādājumu kvalitātes un būvniecības jautājumos.

30.pants. (1) Būvinspektoriem ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būves īpašnieka rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai pārbaudītu uzbūvēto konstrukciju, ja ir konstatētas nedrošības pazīmes.

(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.

(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi ir izpildīti.

(4) Ja būvniecība notiek bez noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas, būvinspektora pienākums ir uzdot nekavējoties pārtraukt darbus, līdz attiecīgā pašvaldība vai tiesa pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu vai iespēju turpināt būvniecību.

(5) Ja pašvaldība vai tiesa pieņēmusi lēmumu par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet būves īpašnieks vai pasūtītājs līdz noteiktajam laikam nav to izpildījis, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks vai pasūtītājs.

 

VIII nodaļa. Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu

sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana

31.pants. (1) Būves, kuras pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai ir tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu, to īpašniekiem saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tās ir jāsaved kārtībā vai jānojauc, ievērojot Civillikuma 1084.panta noteikumus.

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

(3) Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks vai pasūtītājs.

(4) Lēmums par būves nojaukšanu jāsaskaņo ar Reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras piminekļu aizsardzības inspekciju.

32.pants. Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

 

IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33.pants. (1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošinātu to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvniecības vai būves ekspluatācijas laikā. Pasūtītāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma, lai saņemtu to zaudējumu atlīdzību, kuri rastos, ja būvniecību nebūtu iespējams pabeigt līdzekļu trūkuma dēļ.

(2) Pašvaldībām nav tiesību izsniegt būvatļauju, kamēr būves pasūtītājs nav veicis obligāto apdrošināšanu.

(3) Vispārīgie būvnoteikumi nosaka to veidu būves, attiecībā uz kurām šī panta noteikumi nav piemērojami.

34.pants. Ja pasūtītājs ir noslēdzis būvniecības līgumu ar būvniecības dalībnieku, kas nav veicis savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pasūtītājs ir atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

35.pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt pasūtītājam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Ja kāds no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar citu būvniecības dalībnieku, kuram nav licences (būvprakses sertifikāta), un pēdējā vainas dēļ ir radušies zaudējumi, tad pirmais uzņemas atbildību par šo zaudējumu atlīdzināšanu, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar nolikumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

36.pants. Būvniecības dalībnieka atbildība neiestājas, ja zaudējumi radušies nepārvaramas varas rezultātā.

 

X nodaļa. Starptautiskie līgumi

37.pants. Ja Latvijai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktas citādas būvniecības prasības nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, spēkā ir starptautiskā līguma prasības, izņemot gadījumus, kad stingrākas prasības nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūves saskaņojamas ar tām pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos "Teritoriālplānošanas noteikumos", un to uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.

2. Šā likuma 10.un 33.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu.

3. Licences, kuras Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu, pielīdzināmas šā likuma 8.pantā minētajam būvprakses sertifikātam, paliekot spēkā licencēs norādītajam derīguma termiņam.

4. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami līdzšinējie būvnormatīvi.

5. Ministru kabinets izstrādā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", paredzot 10 būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.

6. Izņēmuma gadījumos (pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju) būvniecības lietu pārzināšanu var uzdot lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta.

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).