5. un 6. aprīļa sēde

Stenogramma. 6.aprīlī

Nobeigums. Sākums "LV" nr.56., 57.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs jau pēc LNNK priekšlikuma pieņēmām lēmumu svinēt un nobalsojām par to, ka 8.maijs ir Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Man nav skaidrs, kāpēc visu laiku kāds cenšas uzlabot kaut ko šajā likumā. Un sevišķi šos uzlabojumus cenšas ieviest cilvēki, kuriem ir zināmas problēmas ar atmiņu vai, pareizāk sakot, strādā tikai puse no atmiņas. Es gribētu atgādināt godājamam Krasohina kungam, ka Otro pasaules karu izraisīja Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas līgums. Es domāju, ka Krasohina kungs to ļoti labi zina. Tas ir viens, ko es gribēju pateikt.

Otrs. Paldies Dievam, ka vairs mēs nesakām "Lielais Tēvijas karš". Nu jau arī starp sociālistiskajām, komunistiskajām frakcijām tik tiešām tiek runāts par Otro pasaules karu. Paldies par to jums! Tomēr es gribētu šajā gadījumā ieteikt tiem projekta autoriem, kas nepārtraukti ierosina nomainīt šo Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu ar pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara piemiņas dienu vai nacisma sagrāves dienu, tādā gadījumā izvērtēt abas puses. Tātad arī PSRS lomu Otrā pasaules kara uzsākšanā. Diemžēl Nirnbergā tā netika izvērtēta. Otrs. Acīmredzot tādā gadījumā mums ir nopietni jāizvērtē, ko tad mēs ieguvām. Ja jau nacisms tika sagrauts, kā saka Krasohina kungs, kur palika Baltijas valstis? Es saprotu, ka Krasohina kungs ir ļoti bēdīgs pašreiz, ka šīs Baltijas valstis ir atkal uzradušās. Bet ir jautājums, kur tad viņas bija visus šos gadus. Latvijas pilsoņiem joprojām ir svarīgi dzirdēt, kas ir atbildīgs par Baltijas valstu neatkarības zaudēšanu. 8.maijs nav tikai Vācijas, bet arī tās sabiedroto sagrāves diena. Es nezinu, kāpēc Krasohina kungs aizmirst atkal šīs tīri vēsturiskās un ģeogrāfiskās nianses. Otrajā pasaules karā, Krasohina kungs, nepiedalījās tikai Vācija, piedalījās Vācijas sabiedrotie, tajā skaitā gan Japāna, gan Spānija, gan Itālija, gan Somija zināmā laika periodā, gan arī citas valstis. Tātad "ass valstis" un viņu sabiedrotie. Kāpēc mēs gribam izdalīt tieši vienu valsti? Ja mums ir skaidri uzrakstīts: 8.maijs — Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tātad mēs ņemsim vērā tikai vienas valsts kaut kādu, teiksim, lomu? Noklusēsim Padomju Savienības lomu šajā karā? Starp citu, Padomju Savienība bija vienīgā, kas pievienoja sev teritorijas no visām kaimiņu valstīm pēc Otrā pasaules kara. Bet tas ir atsevišķs jautājums. Ja mēs sakām, ka ir sagrauts šis nacisms, tad tomēr vajadzētu pateikt, kas ir nacisms. Ja tas ir fašisms, tad es gribētu citēt Krievijas prezidenta Jeļcina teikto, ka vislielākās briesmas Krievijai pašreiz ir tieši no fašisma Krievijā. Vai Krasohina kungs var izskaidrot, ar ko fašisms atšķirās no nacisma, un, ja Krasohina kungs ir sagrāvis nacismu, kurš tad būs tas, kas sagraus šo fašismu, kas apdraud šīs citas valstis un kas nolīdzina pilsētas un ciemus, tai skaitā pareizticīgo baznīcas un sinagogas Groznijā? Kas tie ir — nacisti vai fašisti? Kas tie ir?

Nākošais jautājums. Ja mēs runājam par 8.maiju, tad, lūdzu, izvērtēsim, kas tad notika Latvijā pēc 8.maija? Es gribu Krasohina kungam atgādināt. 8.maijs Latvijas pilsoņiem, pareizāk sakot, 9.maijs, kā agrāk teica... 8.maijs tātad tiek atzīmēts visā Eiropā, un mēs to arī atzīmēsim. 9.maijs asociējas ar šiem padomju svētkiem — Lielā Tēvijas kara uzvaras dienu. Tātad visiem Latvijas pilsoņiem tas asociējas ar neredzētu teroru, kurš sākās pēc 9.maija ar masveidīgām laupīšanām un izvarošanām Kurzemē. Varbūt Krasohina kungs to nezina? Tad vajag palasīt tagadējo vēsturnieku darbus. Ar Baltijas valstu otrreizējo okupāciju 9.maijs sākās. Ar neredzētu emigrācijas vilni uz Rietumu valstīm. Latvija zaudēja 38 procentus savu iedzīvotāju. Ja tie visi bija bagāti cilvēki, kā saka Krasohina kungs, paldies tādai valstij, kurā ir 38 procenti bagātnieku! Ne komunisti, ne tagadējā valdība nevar radīt tādu situāciju, kur 38 procenti būtu lielburžuāzija, kas būtu spiesta bēgt no komunistiskajām ekspropriācijām un nacionalizācijām. Sākās neredzēta kolektivizācija un sistemātiska Latvijas lauksaimniecības sagraušana, Krasohina kungs! Un atbildīga par to ir Padomju Savienība un lielvalstis, kas to pieļāva tajā brīdī.

Un pēdējais. Mūsu deputāti, it sevišķi tā saucamā kreisā puse, slimo nevis vienkārši ar atmiņas vājumu, bet ar pataloģisku atmiņas vājumu, jo kas ir 6. un kas ir 7.aprīlis? 6. un 7. aprīlis ir datumi, kad Krievijas armijas bombardēšanas rezultātā barbariski tika noslaucīta no zemes virsas Rēzeknes pilsēta. Mēs visi zinām par Drēzdeni, mēs visi zinām par aizlūgumiem baznīcās, un neviens šo situāciju neapšauba, kāpēc bija jānoposta, teiksim, un jānoslauka no zemes virsas Rēzekne ar visu Pedagoģisko institūtu, kurā aizgāja bojā sievietes un bērni. Kāpēc Latvijas valdība neorganizē piemiņas dievkalpojumus šodien? Jā, LNNK pārstāvji, mūsu pārstāvji šodien ir Rēzeknē. Mēs godināsim tos, kas tika pilnīgi bezjēdzīgā bombardēšanā nogalināti.

To pašu mēs redzam tagad Groznijā, to pašu mēs redzam Čečenijā. Atkal šie cilvēki, kuriem ir, piedodiet, ziniet, tikai šī kreisās puslodes domāšana, nāk un nekautrējas šeit iesniegt kaut ko, lai Latvijas pilsoņi, lai latviešu tauta, ziniet, svinētu vai nu Lielā Tēvijas kara piemiņas dienu vai nacisma sagrāves dienu, vai vēl kaut ko. Nu, tad svinam komunisma uzvaru, sākot ar šo 9.maiju, un Baltijas valstu izpostīšanas dienu. Tā var arī teikt. Vai arī lai paliek tā, kā ir, kā mēs esam pateikuši. Mēs, LNNK frakcija, nedalām ne labajos karotājos, ne sliktajos karotājos. Vēsture ir vēsture. Mēs aicinām kopt visus kapus, kas ir, un godināt visus cīnītājus, jo visi ir bijuši tikai upuri. Bet dažiem tas joprojām nav skaidrs. Tāpēc es aicinu tomēr tos, kam vēl ir kaut kāda saprāta palieka, šajā 6. un 7.datumā, atceroties Rēzekni, nejaukt, nepīt šeit iekšā politiku, bet vienkārši godināt visus bojā gājušos un atstāt 8.maiju vienkārši kā piemiņas dienu. Un nedalīt atsevišķas valstis ārā un atsevišķus politiskos virzienus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Panteļējevs, "Latvijas ceļš"! Un gatavojas Andris Ameriks.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētaj! Cienījamie klātesošie! Es uzreiz gribu pateikt, ka es atbalstu deputātes Marjašas priekšlikumu. Protams, mums jāpieturas pie 8.maija kā pie Eiropas svētkiem, un tajā pašā laikā es tomēr uzskatu, ka mums vajadzētu arī speciāli atzīmēt. Es nezinu, vai to uzskatīt par svētkiem vai nesvētkiem, acīmredzot Kiršteina kungs tajā dienā ļoti bēdāsies, tomēr vajadzētu atzīmēt nacisma sagrāves dienu. (No zāles: "Kopā!")

Ja runā par pataloģiskiem atmiņas zudumiem, saprāta driskām un tādām lietām, tad rodas iespaids, ka Kiršteina kungam sāk trūkt argumentu, ja viņš vairāk lieto dažādus zooloģiskus terminus un tādas lietas.

Bet, kas attiecas uz atmiņas zudumu, es tomēr gribu atgādināt, ka komunistiskais režims tika te nodibināts un okupācija notika 1940.gadā. 1945. gada 9.maijā tas tika atjaunots. Tātad tās nelaimes sākās ar 1940.gadu, un es domāju, ka mums vajadzētu... Protams, absolūti neviens šeit, man liekas, no klātesošajiem, varbūt daži, bet es domāju, ka neviens no klātesošajiem neapstrīd tos noziegumus, kurus ir izdarījis komunistiskais režīms Latvijā un kurus ir komunistiskais režīms izdarījis pasaulē. Un kurus attiecīgie varbūt atvasinātie režīmi vēl pašlaik turpina izdarīt. Bet tikai viens "bet" ir. Es nesaprotu — vai tad komunisma režīma izdarītie noziegumi attaisno nacisma izdarītos noziegumus? Es nesaprotu šo loģiku. Bet tieši iznāk no Kiršteina kunga, ka faktiski ar komunisma noziegumu uzskaitījumu var kaut kādā veidā glorificēt nacismu un parādīt to kā kaut ko, kas ir attaisnojams caur komunistiskā režīma noziegumiem. Es domāju, ka... Jā, tā protams ir Kiršteina kungam diezgan apsveicama versija, ar ko es iesaku viņam uzstāties starptautiskajās konferencēs, ka viņš uzskata, ka Otro pasaules karu uzsāka tikai komunisti. Jā, es domāju, ka uzsāka abi divi. Un par abiem diviem mums, protams, jāanalizē un jādomā. Jā, Kiršteina kungs, es domāju, ka mēs nevaram pieņemt, kas attiecas... Mēs šoreiz apspriežam vienu datumu — 8.maiju. Būtu diezgan komiski, ja mēs 8.maijā atzīmētu arī komunisma sagrāves dienu. Priekš tā es iesaku jums, Kiršteina kungs, ierosināt... Jūs esat tāds pats Saeimas deputāts, jūs esat Ārlietu komisijas vadītājs, un jūs varētu ierosināt priekšlikumu, ka mēs varētu apspriest jautājumu par komunisma sagrāvi. Bet tomēr. Es gribu pateikt tagad, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas pilsoņiem. Noteikti ir jāsaglabā šeit, ka mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus. Jo es uzskatu, ka latviešu kareivji, kas cīnījās vācu leģionā, necīnījās par nacismu... Par nacismu? Ā, tātad ir skaidrs, acīmredzot Žīgura kungs...

Sēdes vadītājs. Man jāaizrāda Panteļējeva kungam par diskusijām ar zālē sēdošajiem deputātiem.

A.Panteļējevs. Tā kā es izdzirdēju, ka Žīgura kungs ir cīnījies par nacismu, nu tad acīmredzot ir tādi izņēmumi. Tomēr pamatā es domāju, ka Latvijas leģionāri necīnījās par nacismu, necīnījās par šo ideoloģiju un par šo režīmu. Viņi cīnījās vācu armijā ar cerībām, ar maldīgām vai nemaldīgām, es domāju, pamatā ar maldīgām cerībām aizstāvēt Latviju pret komunistisko režīmu un komunistisko teroru.

Tāpat es uzskatu, ka tomēr lielākā daļa to, kas cīnījās padomju armijā, tai skaitā arī, man liekas, šeit klātneesošais Berklava kungs... Es nezinu, vai viņš tieši cīnījās par komunistisko ideoloģiju, tajā laikā cīnīdamies šajās vienībās. Un šajā gadījumā, protams, mums ir jābūt ar pietāti pret visiem, jo latviešu tauta nav radījusi ne nacismu... Un es atšķirībā no Žīgura kunga negribētu teikt, ka latvieši ir līdzatbildīgi nacismā. Un tāpat latviešu tauta nav radījusi komunismu. Kaut gan šogad no Krievijas mēs saņemam arī apgalvojumus, ka latvieši it kā ir piedalījušies komunistiskā režīma veidošanā, par cik viņi bija latviešu sarkanajos strēlniekos.

Tātad šajā gadījumā ir vienlīdzība, kas attiecas uz upuriem. Mēs pieminam visus. Bet kas attiecas uz ideoloģijām, tad es nevaru būt indeferents pret nacistisko ideoloģiju. Es personīgi neesmu vienaldzīgs pret nacistisko ideoloģiju. Es esmu viņas pretinieks. Tāpat kā es esmu pretinieks komunistiskajai ideoloģijai. Un, ja man ir iespēja atzīmēt un būs tuvākajā laikā iespēja atzīmēt komunisma sagrāvi, es to darīšu ar vislielāko prieku, tāpat kā es tomēr gribētu atzīmēt nacisma sagrāvi. Es domāju, ja mēs to darām 8.maijā, kad viens no ļaunumiem, es piekrītu, viens no ļaunumiem, un es nevērtēju, kurš ir lielāks vai mazāks, bet viens no ļaunumiem, kā valstiska parādība cieta sagrāvi, un, ja pasaules valstu lielākā daļa tieši tā atzīmē šos svētkus šajā nacisma ideoloģijas kontekstā, tad ir pilnīgi normāli, ka mēs to atzīmējam un ka mēs atzīmēsim tad, kad būs nepieciešams vai kad mēs to nolemsim, arī komunisma sagrāvi. Ar vienu domu — lai nekad nekas līdzīgs neatkārtotos! Ne nacisms, par kuru pietiekami daudzi latvieši ir nolikuši galvas un par kura upuriem arī ir kļuvuši pietiekami daudz latviešu, ne komunisms, par kuru vēl vairāk latviešu tāpat ir iznīcināti un nolikuši galvas. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, tas ir normāli, un beigu beigās ļaus arī mums pašiem pietiekami saprātīgi un objektīvi paskatīties uz mūsu vēsturi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija! Gatavojas Pēteris Tabūns, LNNK.

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šobrīd principā, runājot par jebkuru likumprojektu, arī par svinamām un svētku dienām, ir ļoti apsveicami, ka deputāti izanalizē visus "par" un "pret". Un tiek tik tiešām izdarītas tālas hrestomātiskas atkāpes gan par komunismu, gan arī par nacismu. Bet jebkurā gadījumā pamatjautājums ir viens: šai dienai, šis 8.maijam, es arī atbalstu šo datumu, šim 8.maijam tomēr ir divas būtiskas nesošas funkcijas. Viena — tā tik tiešām ir piemiņas diena tiem, kas ir krituši karā no abām pusēm.

Un otra lieta — tā tomēr ir uzvara. Un es pilnībā savu personisko viedokli varu izteikt. Tā ir uzvara pār vienu no ideoloģijām, kas nevienam no mums, es domāju, šajā zālē nav pieņemama. Kaut gan šeit izskanēja starpsaucieni, ka varbūt kādam ir pieņemama, manā izpratnē, es ļoti ceru, ka šī ideoloģija — nacisma ideoloģija nevienam no mums nav pieņemama.

Un varbūt nebūtu būtiski tas, vai šobrīd mūsu Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs piedalīsies šajās svinībās, šajās 8.maija svinībās Anglijā, Francijā, Krievijā vai Vācijā. Būtiski ir tas, lai mēs šeit, savā zemē, savā valstī tomēr pieliktu un uzliktu šos punktus uz "i", par kuriem mēs runājām, lai mēs, parlaments, augstākais likumdevējs, tomēr apzinātu šo dienu. Un šī diena pirmām kārtām tomēr ir šī uzvara pār nacismu, pār šo valdošo ideoloģiju, kas nevienam no mums nav pieņemama. Un šobrīd runāt par komunisma briesmām, kā runāja šeit Kiršteina kungs, vai arī vienas puses jeb puslodes domāšanu... Es domāju, ka arī tiem, kas tādā veidā runā, pašiem ir šāda vienas puslodes domāšana. Jo jebkurā gadījumā tas abpusēji ir ļoti būtisks jautājums, un šodien Latvijā visi cilvēki apzinās to, ka nevienam no mums nebūtu pieņemama ne viena, ne otra uzpiesta ideoloģija. Ne komunistiska, ne nacistiska. Tad, kad svinēs šo uzvaru pār komunistisko ideoloģiju, tik tiešām mēs varam to apspriest, bet pašreiz tik tiešām šis 8.maijs — ir uzvara pār konkrētu ideoloģiju, pār nacisma ideoloģiju, un es nezinu, es pašreiz nevaru arī iedomāties, kāds es būtu bijis, kādi būtu bijuši mani vecāki, ja šeit būtu uzvarējusi šī nacistiskā ideoloģija. Kāda būtu šī Latvijas valsts? Kāda būtu tās uzbūve un kā mēs šeit sēdētu? Par to es arī aicinu padomāt, jo tādā veidā šobrīd tik tiešām mēs varam runāt — kas būtu, ja būtu... Bet es stipri šobrīd apšaubu, ka mēs varētu sēdēt šādā parlamenta ēkā arī tad, ja būtu šī nacisma ideoloģija uzvarējusi. Es ļoti apšaubu šo lietu. Līdz ar to es arī aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli par to, ka blakus tam, ka mēs šobrīd pieminēsim šos kritušos Otrajā pasaules karā, šos upurus, tos cilvēkus, kas ir cietuši, pieminēsim arī uzvaru pār nacismu, pieminēsim to ar svētku brīdi vai ar nožēlas brīdi, lai kā tas būtu. Bet tas mums ir valstiski oficiāli jāpaziņo, ka šī diena ir diena, kad mēs atzīmējam uzvaru pār nacismu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Pēteris Tabūns, LNNK. Gatavojas — Alfrēds Žīgurs.

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani visvairāk uztrauc lūk, kas. Ka pat no Saeimas tribīnes aizvien skaļāk balsi paceļ krasohini. (Smiekli zālē.) Un ne tikai. Protams, vēl citur. Paldies Dievam, ka šeit viņu nav tik daudz! Bet jau paceļ. Daugavpilī jau prasa otru valsts valodu - krievu valodu. Un tas ir simptomātiski. Saeimā ir cilvēki un frakcijas, kas prasa labot likumus veselām paketēm, un tas nav par labu neatkarīgajai Latvijai. Mēģina Krasohina kungs šodien mums te ieskaidrot, ka okupācija nav bijusi. Vai tikai tāpēc, ka Krievija to neatzīst? Ka viņiem nav pat drosmes atvainoties par šo okupāciju? Atcerieties, Igaunija prasa tikai to,lai aizbrauktu arī uz šīm svinībām, ja brauktu tur prezidents. Tikai atvainoties! Viņi pat tik daudz nespēj. Vai tāpēc, ka mēs, deputāti, esam tik neizlēmīgi šeit, Saeimā un iepriekšējā Augstākajā padomē, ka nevaram atzīt, ka Latvija ir okupēta. Sen vajadzēja pieņemt šādu lēmumu šeit, Saeimā. Un tas ir jāizdara! Savādāk šai 5.Saeimas darbībai, ja mēs šādu lēmumu nepieņemsim, būs maz attaisnojuma. Krasohina kungs, jūs varat droši svinēt 9.maiju un vēl kādu dienu. Pagaidām ir Pārdaugavā arī šis piemineklis. Ejiet ar saviem piekritējiem tur, kamēr šis piemineklis vēl ir. Atradīsiet arī citas vietas, sviniet, skandiniet glāzes mājās vai kaut kur citur, bet neprasiet atzīmēt to ar milzīgu pompu Latvijā. Un Krasohina kungs, protams, nav tik naivs, ka viņš būtu aizmirsis visu to. Tikai viņam un viņa piekritējiem ir cita politika. Tas taču visiem ir skaidrs. Šiem cilvēkiem nav vajadzīga neatkarīga Latvija. Un, ja viņiem ir vajadzīga neatkarīga Latvija, tad lai šeit šie sabraukušie okupanti un kolonizatori dzīvotu, cepuri kuldami, šeit, Latvijā. Runāsim skaidru un gaišu valodu! Un vai jūs, Panteļējeva kungs, pievienojaties Krasohina domām? Es saprotu, ka pievienojaties, ja jūs tik ļoti aizstāvat šo nostāju. Redziet, pēc Panteļējeva nostājas iznāk, ka Latvija 1940.gadā netika okupēta. 1945. gadā otrreiz netika okupēta. 1995. gadā Krievija netīko paturēt Latviju un Baltiju savā ietekmes zonā? Un vēl drusciņ tālāk kaut ko. Netīko? Vai to visu var aizmirst? Un vajag aizmirst? Mani uztrauc, lūk, šī tendence aizmirst visu un nerunāt par būtiskāko. Nekāda nelaime nebūtu, ak tu, Dievs, vai 8. vai 9. maiju atzīst par atceres dienu vai neatzīst, bet šī tendence, kas vērojama Saeimā, it īpaši pēdējā laikā!

Es gribu pajautāt vēl ko. Kā bija ar nacisma sagrāvi Somijā? Kā bija ar nacisma sagrāvi Japānā? Uz to jūs varat atbildēt? Vai negribat atbildēt? Lūk, jautājumi, kurus es gribēju vienkārši atgādināt no šīs Saeimas tribīnes, runājot par šīm lietām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs, LNNK! Gatavojas deputāte Ruta Marjaša.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie kolēgas! Mēs esam dažādas versijas tagad noklausījušies, bet es gribētu pieķerties... Mums Pirmais pasaules karš sākās divu ķeizaru strīdā - Vācijas un Krievijas ķeizaru strīdā. Šinī karā piedalījās mūsu strēlnieki, kurus mēs vēl šodien augstu cienām, un no tiem viens ir Alberts Ameriks, kas Cēsu kaujās ieguva Lāčplēša kara ordeni. Viņš nesa krievu drēbes, karoja no paša sākuma, saprotams, zem krievu karoga. Toreiz fašisms vēl nebija izgudrots, vai tad mēs teiksim, ka šis Lāčplēsis karoja krievu interesēs? Negāja par brīvu Latviju, necīnījās par brīvu Latviju? Saprotams, ka viņš cīnījās, un par to latviešu tauta viņam pateicās, un viņš ir vienīgais varbūt visā pasaulē, kas ir brīvs. Jo igauņi arī saņēma, nevaru apgalvot par igauņiem lāčplēšiem... Tad sākās Otrais pasaules karš. Šīs pašas valstis - Vācijas diktators un Krievijas diktators - noslēdza līgumu, lai mūs iznīcinātu. Un to "Līdztiesības" biedri apšauba, sacīdami, ka tas tā nav bijis, bet latviešu tauta, redz, ar puķītēm gaidījusi viņus. Un atkal ir tas, ka negrib atzīt, ka ir bijis tāds Staļina un Molotova līgums...

Tagad atkal pieslēdzos tālāk. Panteļējeva kungs man tur vairākas reizes atgādināja, ka, redz. Otrajā pasaules karā viņi necīnījās par Latvijas brīvību, viņi cīnījās zem vācu karoga, aizmirstot, ka tas pats Alberts Ameriks bija vācu armijas majors un cīnījās tāpat kā Pirmajā pasaules karā un vēl varonīgāk. Un ka vācieši būtu mūs iznīcinājuši... Tas ir galīgs bleķis! Palasiet mūsu vēsturnieka Henrika Stroda grāmatas, kur viņš ir ieguvis ziņas no vācu arhīviem Āhenē, piedošanu, Koblencā, un tur ir paredzēti, vai ne, mūsu statūti apmēram līdzīgi kā krievi uztaisīja Ungārijai un Polijai. Un tā... apmēram tādi statūti.... nu, saprotams, zem vācu... Bet tomēr es nesu uz rokas Latvijas karogu, es gribu redzēt, Amerika kungs, kā tad viņi nesa, vai viņi ar sarkaniem staigāja? Viņi staigāja ar sarkaniem, bet vai viņi dziedāja vienu latviešu dziesmu? Nē, viņi dziedāja krievu dziemas visas toreiz. Un mēs varējām cīnīties par Latviju, un mēs to darījām un darīsim vēl tālāk un nekad neuzdosim šitiem cilvēkiem, kas aizstāv sarkanās ideoloģijas, kas vēlas te atgriezt atpakaļ... Staļina laikus jeb kādus. Nekad tas nenotiks šeit! Un jūs varēsiet pateikties tikai mums, nacionālajiem latviešiem! Tie aizstāvēs jūs arī šeit, Saeimā. Un jūs tik daudzi sēžat, Saeimas locekļi, kas jau izbaudījuši šo Staļina saulīti. Jūs esat par ko? Nevis tāpēc, ka jūs domājat... Kā jūs domājat, ko jūs darījāt... Bet Staļins bija izplānojis jūs aizsūtīt uz Sibīriju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš"! Gatavojas Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka šeit virmo tāds briesmīgs naids un ka tik daudzi šeit jūtas aizskarti ar to priekšlikumu atzīmēt. Pat ne svinēt, bet vienkārši atzīmēt to, ka 1945. gada maijā tika sagrauts nacisms. Nu briesmīgi kādam tas šodien kož kaulā. Pie tam es negribu teikt, ka tas kož tikai Kiršteina kungam kaulā, bet viens otrs te, īpaši pirmais, kas uzstājās, man liekas, tieši tādu reakciju arī bija sagaidījis un tādu reakciju tīšuprāt ir izraisījis.

Neatkarīgi no tā, vai Saeima šodien pieņems šo Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, 9. un 8. maijs tiks atzīmēti visā pasaulē un, protams, arī Latvijā. Katram savs. (No zāles: "Visā pasaulē vai Krievijā?") Krasohinam - savs, Marjašai - savs, un Tabūnam - arī savs šodien, jo mana atmiņa tomēr vēl ir dzīva un es atceros 9. maiju Komjaunatnes krastmalā ar Tabūna kunga balsi... akomponementu.

Tātad, cienījamie kolēģi, es kā deputāte vadījos tikai no viena, man bija viens vienīgais motīvs, kad es iesniedzu šo priekšlikumu Cilvēktiesību komisijai, uzturēt Latvijas prestižu pasaulē. To, par ko absolūti neinteresējas mūsu Latvijas delegāts Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kuram ir dubultā grāmatvedība. Es ļoti, ļoti šaubos, vai šo runu šis mūsu pārstāvis, šis mūsu delegāts Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā tādā veidā izteiktu. Jā, Latvija ir unikāla, Latvijā ir unikāli cilvēki ar unikāliem likteņiem, bet mēs neesam nenormāli. Un šodien normāli civilizētajā pasaulē ir negatīvi vērtēt nacismu un pozitīvi vērtēt nacisma sakāvi un sagrāvi. Bet mūs te aicina izrādīt nenormālu attieksmi pret šo pasaulē pieņemto normālo attieksmi. Es nevaru par to klusēt. Un es ļoti lūdzu jūs tomēr apdomāties, par ko pašlaik tiek aicināts balsot Latvijas parlaments. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par Rēzeknes bombardēšanu vajag runāt, Matjašas kundze!")

Sēdes vadītājs. Starpsaucieni ir atļauti, nav atļauts dialogs.

R.Marjaša. Par Kiršteina biogrāfijas saistību ar Rēzekni es esmu lasījusi radikālajās avīzēs, tajā skaitā "Pavalstniekā", viņam tur gan ir cits uzvārds - Sļivkins, bet, nu, grūti pateikt...

Cienījamie kolēģi, paldies par uzmanību! Es izteicu visu, ko es vēlējos teikt.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Gatavojas Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš", otro reizi.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, godājamie deputāti un deputātes! Arī es esmu Cilvēktiesību komisijas loceklis, es biju vienīgais, kurš balsoja par 8. maiju un pret Marjašas kundzes iesniegumu. Es gribu šeit dalīties ar jums manā pārliecībā. Un kāpēc es atbalstīšu 8. maiju bez ierosinājuma tur pielikt klāt uzvaru pār nacismu. Uzskatu, ka 8. maijam ir jābūt tikai Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai.

Arī mana atmiņa ir dzīva, Marjaša kundze, tāpat kā jūsu. Kad biju vēl mazs puisītis, man bija jāmūk vai jāizvairās no krievu bumbām, amerikāņu bumbām, vācu bumbām un angļu bumbām. Mans tētis slēpa ebrejus, būdams policists, bet arī mums atbrauca pakaļ ar mašīnu un gribēja vest mūs projām lopu vagonos. Manā skatījumā un kā es argumentēju komisijā, Otrā pasaules kara beigas visa pasaule jau automātiski uzskata par uzvaru pār nacismu. Par to nav jādebatē. Bet arī es uzskatu, ka mums ir unikāla situācija un nebūt nevajadzētu lieki un nevajadzīgi vēl kaut kādas brūces atvērt, kuras varbūt daudziem ir jau aizvērušās.

Un jums, Krasohina kungs, un daudziem citiem es gribu pateikt, ka, Latviju uzņemot Eiropas Padomē, Tarša kungs, Eiropas Padomes asamblejas sekretārs, pateica visai pasaulei un Latvijai, ka Latvija 50 gadus ir bijusi okupēta. Okupēta! Un, manuprāt, atceroties Otrā pasaules kara upurus, vienalga, kādas pārliecības, vienalga, kuras tautas, jāņem vērā, katrā karā viens uzvar un viens zaudē. Un tām mātēm un tiem cilvēkiem, un tām tautām, kur ir aizgājuši vai nu dēli vai meitas, vai tautas daļas, pēc tam visi tie kapi būtu jākopj. Un es aicinu pretēji Panteļējeva kunga teiktajam, pretēji manas komisijas ieteikumam, saskaņā ar manu saprātu un pretēji citu cilvēku saprātam balsot par 8. maiju kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Visu upuru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Panteļējevs, "Latvijas ceļš"! Otru reizi. Un gatavojas deputāts Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība.

A.Panteļējevs (LC). Es burtiski pāris piezīmes. Es varētu piekrist Tupeša kungam, bet diemžēl realitāte runā pretī tam. Jau Žīgura kunga uzstāšanās un citu kungu uzstāšanās pārliecina par to, ka mums ir svarīgi uzsvērt nacisma sagrāvi. Jo diemžēl daži Latvijas iedzīvotāji, es domāju, dažu Latvijas iedzīvotāju galvās šeit valda noteikts sajukums. Jo ar nacismu saistīt Latvijas brīvības idejas, es domāju, tas ir kaut kas pilnīgi ačgārns. Un es Žīgura kungam varu ieteikt vienkārši palasīt kaut vai Haralda Biezā sagatavoto dokumentu krājumu, tā paša Dankera, piemēram, vēstules, kur viņš noliedz savu latvietību un pasaka, ka viņš ir vienmēr bijis vācietis un tikai vācietis. Starp citu, to viņš pirms kara nedarīja. Bet tad vispār nemaz nedomāja iepīkstēties par to, ka viņš ir latvietis. Es nedomāju, ka mēs varam runāt, ka šādu ideoloģiju, kas uzspieda viņam melot, kas uzspieda viņam aizmirst savu tautību, uzspieda viņam paziņot, ka viņš ir vienmēr bijis vācietis un būs tikai vācietis, ka šādu ideoloģiju mēs varam pieņemt un saistīt ar Latvijas brīvības cīņām. Tieši tāpēc diemžēl mums, Tupeša kungs, jāpieņem šis lēmums, jo cilvēkiem nav skaidrības par to, kā izrādās. Varbūt jums tas ir skaidrs, citiem tas nav skaidrs. Es, protams, ņēmu vārdu vairāk, lai vienkārši paskaidrotu Tabūna kungam, ka, neskatoties uz zināmu ārējo līdzību vai nezin kādu līdzību starp mani un Krasohina kungu, ir vēl atšķirība. Viņam ir sirmi mati un brilles. Man nav briļļu. Un tas, ko viņš teica, ir viņa atbildība. Tas ko, es teicu, ir mana atbildība, un nevienu brīdi es neesmu apšaubījis to, ka Latvija tika okupēta 1940.gadā un tad sākās viņas kolonizācija. Nevienu brīdi es neapšaubu, ka 1945.gadā vienu okupācijas režīmu nomainīja otrs okupācijas režīms. Bet ko es gribu pateikt? Es gribu pateikt, ka ar 1940.gadu sākās tiešām Latvijas nelaimes, ka nacistiskais režīms un nacionālsociālistiskā ideoloģija neatbrīvoja Latviju no komunisma. Tieši otrādi, nacionālsociālistiskā ideoloģija atļāva Hitleram atdot Latviju komunistiem, atdot Latviju PSRS, tātad tā ir līdzdalīga tajā noziegumā, nevis kaut kāda atbrīvotāja. Un es domāju, ka tomēr, vēlreiz atkārtoju, šeit ir runa un strīdi par interesēm vai neinteresēm. Es zinu jau iepriekš, ko Kiršteina kungs teiks, nākot otro reizi, — ka vajag skatīties uz valstu imperiālistiskajām idejām un interesēm. Un tas ir pareizi. Bet mēs runājam tomēr arī par ideoloģiju. Nacisma ideoloģija bija tā, kas faktiski Vāciju iegrūda karā. Un tas, man liekas, ir neapšaubāmi, un diez vai kāds to tagad apstrīdēs. Un karš sākās ne jau tad, kad ministri savā starpā sāka karot, bet tad, kad tika veidotas ideoloģijas, kas pamato karu. Un nacisms ir viena no tām ideoloģijām. Un es domāju, ka mēs šinī brīdī atzīmējam to, ka nacisma ideoloģija ir sagrauta un ka tai nekad nevajadzētu atdzimt, lai latviešu zēniem nebūtu jāmirst par citu idejām, par fāterlandi, lai latviešiem nebūtu jāmelo, ka viņi ir vācieši, tā kā viņi to bija spiesti darīt, un nevajadzētu vairīties mežos, lai nebūtu jāiet dienēt tajos pašos leģionos. Mums tomēr vajadzētu atzīmēt un atcerēties to dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Un gatavojas Larisa Laviņa, "Līdztiesība".

G.Resnais (LZS). Priekšsēdētāj! Kolēģi! Mēs esam iekarsuši. Un katram, kas šeit runāja, ir sava daļa taisnības. Bet kopējo patiesību - pagātni - mēs nespējam izmainīt. Un pagātne ir tāda, kādu lēma šīs divas lielās varas, kas savā starpā dalīja iespaidu sfēras. Un latviešu iedzīvotājiem, latviešu tautai, Latvijas valstij gar to nebija nekādas daļas. Nedz vēlmes, nedz nevēlmes. Un nebūtu, manuprāt, pareizi, akcentēt vienu varu, ja nav iespējams akcentēt arī otru. Proti, latviešu jaunieši, lielākā daļa no viņiem uzvilka vācu armijas formu ne tāpēc, lai aizstāvētu Vācijas ideoloģiju. Tā bija vienīgā iespēja kaut kā pretstāvēt tam neizprotamajam, necilvēcīgajam, kas notika četrdesmitajos gados. Vienīgā iespēja izmantot šo armiju, lai varbūt atriebtu, ja var lietot šo vārdu. Tomēr tas bija primārais, ka sāka mūs deportēt, šaut bez tiesas, apcietināt. 1940.gads, komunisms. Un varbūt varēja latviešu tautā un zemniecībā būt arī tādi, kuri nesaprata, kas ir fašisms. Es atkārtoju, tā bija vienīgā iespēja atdarīt, aizstāvēt, lai tas neturpinātos. Un bieži vien vēsturiski neizprotot, kas ir šīs Vācijas armijas ideoloģija.

Kāpēc es tā atļaujos runāt? Jūs paši, latviešu tauta, arī politiski represētie, kuru masa ir cietusi no komunistiem, — mēs esam pieņēmuši šo domu, ka represēta esam ne tikai no komunistiem, bet arī no nacistiem. Un esam kopēja Latvijas tautas daļa, kas ir represēti no abām pusēm. Tad kāpēc šodien mēs piedāvājam un gribam atbalstīt, izceļot vienu pusi? Cienījamie kolēģi! Man jau ir ne sirmi mati, viņi ir nogājuši. Es dikti gribētu sagaidīt to brīdi šajā saulē, kad komunisms atvainosies pats savai tautai papriekšu un tad varbūt mūsu mazajām satelītvalstiņām par saviem nodarījumiem. Bet es jums godīgi saku, es neticu tam un neceru uz to. Un, ja mēs līdz šim brīdim neesam to panākuši, tad kāpēc mēs gribam izcelt to vienu pusi, ka tā ir fašisma sagrāves diena? Es domāju, ka mums ir jādistancējas. Šodien mūsu likumdevējai, jaunajai, atjaunotajai Latvijas neatkarībai ir jādistancējas no šīm abām neģēlībām, kas ir bijušas. Un, manuprāt, iepriekšējais formulējums ir ļoti skaists. Tas skan: "Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena". Un tik tiešām, kā šeit iepriekš runājušie teica, katrs, vienalga, svinēs tā, kā viņš to uztver. Nu, tad ļausim arī likumīgi katram svinēt, kā viņš to uztver, un likums ir lakonisks. Ir beidzies karš. Karš kā primārais. Un tad šī ideoloģiskā cīņa. Un tā ir Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Un mēs nomainām tikai to datumu, kā tas ir civilizētajā pasaulē no Rietumu puses, no 9. uz 8.maiju un atstājam iepriekšējo formulējumu, un liekam arī tam fašismam mieru. Ja mēs nespējam, un šodien mēs nespējam šajā pašā likumā, šajā pašā datumā pieminēt to komunismu, tad nevajag nevienu. Ne vienu, ne otru pieminēt. Un paturam pasaules kara upurus. Tā ir mana nostāja. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Larisa Laviņa, "Līdztiesība"! Un gatavojas deputāts Kiršteins, LNNK, otro reizi.

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! To, ko es jums tagad gribu pateikt, es biju nolēmusi nekad neteikt skaļi. Un vismazāk jau no šīs Saeimas tribīnes. Bet manas dzimtas vēsturē ir tāds fakts, ka 1945.gada 16.maijā Latgalē manu vectēvu, Latvijas Republikas pilsoni, mežsargu, politiski apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties, kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu un pameta mežā nacionālie partizāni tikai par to, ka mans tēvs, lūk, dienēja nepareizā, šodienas skatījumā, armijā - padomju armijā, latviešu strēlnieku divīzijā. Tēvs atgriezās no kara ievainots, bet dzīvs. Un es nekad nevarēšu piekrist, un es nekad nevarēšu pateikt, ka viņš dienēja okupācijas armijā. Viņš cīnījās pret fašismu. Un cīnījās frontē, nevis mežā. Cīnījās ar pretinieku karā, ne jau viņa izraisītā karā. Un tad es bieži domāju, kā lai šo mezglu pārcērt. Un, skatoties uz to, ka Eiropā šodien, 50 gadus pēc Otrā pasaules kara, te vienā, te otrā vietā uzvirmo kara ugunsgrēks, es, nebūdama reliģisks cilvēks, pie sevis lūdzu Dievu un saku, lai maniem bērniem šinī zemē tas nekad nebūtu jāredz. Un es jums pilnīgi atklāti saku — es negribu zināt, kas ir šie mana vecātēva slepkavas. Viņiem arī šodien ir bērni manas meitas vecumā. Un es pat pieļauju, ka Latvijā šie likteņi ir tik samezglojušies, ka varētu būt tā, ka... varētu būt tā, es negribu varbūt, lai tā būtu, bet varētu būt tā, ka vienu dienu mana meita teiks, ka viņa precas ar leģionāra mazdēlu. Un es teikšu: jā. Un teikšu tāpēc, lai nekad vairs šāda kara manā valstī nebūtu un lai mani tautas brāļi neietu karot viens pret otru.

Un pēdējais, ko gribu pateikt, - ja valsts un tauta aizmirst iepriekšējā kara mācību, pastāv ļoti nopietna iespēja izcelties jaunam karam. Es esmu pret karu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Kiršteins, LNNK, otro reizi! Un gatavojas deputāts Juris Sinka.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es te vispirms gribu atbildēt tieši vispirms Marjašas kundzei. Es neesmu bijis nacists, neesmu bijis arī Rēzeknē un ar citādu uzvārdu, un tā tālāk. Bet es, protams, neesmu te atnācis, lai nosodītu Marjašas kundzi, kas vakar citēja "Pravdu", šodien citē "Pavalstnieku" un rīt citēs arī "Mein Kampf", ja tas būs izdevīgi. Jo komunistiem tas ir raksturīgi, sevišķi tiem, kas savu karjeru sāka Iekšlietu ministrijas sistēmā Staļina laikā.

Bet otrs. Es par Eiropas Padomi pateikšu. Latvijas ziņotājs jeb ziņotājs Latvijas jautājumos Espersona kungs pateica: jā, Latviju uzņemt 9.maijā būtu cinisms, jo Latvija netika atbrīvota. Lūdzu, jums atbilde, kāda ir Eiropas Padomes attieksme pret Latvijas uzņemšanu 9.maijā. Tāpēc Latviju, kā jūs atceraties, uzņēma februārī.

Es gribu šeit teikt un es vēlreiz uzsveru, nevajag aģitēt par ideoloģiju. Pasaules karu neizraisa ideoloģiju pretrunas, bet gan valstu intereses izraisa, godājamie deputāti! Jūs taču to ļoti labi zināt. Valstu intereses un pretrunas. Latviešu ģenerālis Cīrulis amerikāņu armijā karoja pret japāņiem Klusajā okeānā. Viņš nekaroja pret nacismu Vācijā. Viņš karoja pret Japānu. Japānai bija intereses visā Āzijā, Krievijai bija intereses Eiropā. Somija bija viena interese — atgūt nolaupītās teritorijas atpakaļ Otrajā pasaules karā. Un Latvijai bija interese izdzīvot un pasargāt sevi no šīm lielajām imperiālistiskajām valstīm. To taču jūs ļoti labi zināt. Un nekur šeit nav nekāda sakara ar nacismu. Ir runa tikai par valstu imperiālismu un viņu agresīvajām interesēm. Manu vārdu patiesīgumu pierāda tas, ka no sākuma PSRS pilnībā apmierināja hitleriskās Vācijas ideoloģija un sociālistu, pareizāk sakot, nacionālsociālistu cīņa pret plutokrātiju. Pēc tam PSRS absolūti netraucēja ideoloģiskās pretrunas, kā Krasohina kungs saka, ar Amerikas buržujiem, kuri palīdzēja sasist šos iepriekšējos PSRS sabiedrotos — nacionālsociālistus Vācijā. Kāda šeit ir ideoloģija? Te ir tikai kailas imperiālistisko valstu intereses. Un tāpēc mēs aicinām vispirms deputātus atcerēties, ka pirmajā vietā mums ir mūsu mazās Latvijas intereses, nevis citu valstu intereses. Otrkārt, iepinot šeit nacisma ideoloģiju, mēs taču nesakām ar to, ka mēs atbalstām nacismu kā tādu. Mēs aicinām nepārlikt akcentus no imperiālistisko valstu atbildības uz atsevišķu ideoloģiju. Un tāpēc šeit es aicinu atstāt šo 8.maiju kā Otrā pasaules karā bojā gājušo piemiņas dienu. Un nerunāt šeit par ideoloģiskām pretrunām. Tas taču šeit ir pilnīgi lieki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"! Gatavojas deputāts Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Kolēģi! Dažu labu patiesu vārdu teica Resnā kungs un nupat nule Kiršteina kungs. 8. un 9.maijs, tā ir mītu diena. Mīts ir kaut kas, kam it kā grib ticēt un kas iznāk nepatiesība, labākajā gadījumā — leģenda vai pasaka. Mīts latviešu tautai ir tā saucamais Lielais Tēvijas karš. Mums, latviešu tautai, Lielais Tēvijas karš, ja ne turpinājās, tad vismaz sākās tieši tad, kad sākās šis, tā saucamais Lielais Tēvijas karš, kurā tādus lielus laurus plūca maršals Žukovs un maršals Staļins, ģeneralisimuss. Tam nebija nekādas daļas gar latviešu tautu. Un ja Laviņas kundzes vecāki, tēvs, vectēvs cīnījās pret fašismu (No zāles deputāte L.Laviņa: "Tieši tā!"), kā viņa teica, tad es gribēju piemetināt — bet ne par brīvu, neatkarīgu Latviju.

Un tas, kas notika 1939.gadā, bija divu diktatūru pakta noslēgšana. Visu laiku līdz pat pēdējam elpas vilcienam Padomju Savienība sauca šo Vācijas, nacionālsociālistiskās Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai par nodevīgu. Par tādu uzbrukumu, kas lauza līgumu. Man nepatīk lietot krievu vārdus, bet tas ir tas, ko viņi atkārtoja, — "verolomnoje napaģeņije". Tātad ko tas nozīmē? Pirms tam viņi bija sabiedrotie. Staļins, burtiski visa Padomju Savienība, smējās par to, cik slikti gāja angļiem kara pirmajos mēnešos. Cik slikti gāja francūžiem, kā vācieši tik skaisti apgāja Mažino līniju. Par to smējās Maskava un okupēja mūs. Un tur tā naciķu paradīze bija viņas lielā sabiedrotā toreiz, lielā sabiedrotā, kurai viņa piegādāja karam svarīgas izejvielas līdz 1941.gada 22.jūnija pusnaktij, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai. Tad vēl pēdējie vilcieni ar svarīgām kara izejvielām šķērsoja Vācijas robežu — tik ļoti rūpējās Padomju Savienība par savu lielo sabiedroto. Un visu šo mūsu latviešu tautas ciešanu skatījumā sarkanarmijas uzvarošā gājienā Pārdaugavas piemineklis ir mums par piedauzību. Absolūti par piedauzību. Un mums nekādā ziņā nav jāatšķir nacisms. Kas tad ir nacisms, ko ļoti ērti sauc par fašismu? "Fašisti" cēlās Itālijā. Nacionālsociālisti jeb nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, kas bija, — tas bija sociālisms, sociālisma vārdā mūsu tauta jau cieta un tika okupēta. Un sociālisma vārdā arī notika viss tas, kas notika Vācijā, un Vācijas ekspansija. Tas viss bija sociālisma vārdā. Tādas ir tās lietas ar to, kas bija fašisms un nacionālsociālisms. Tas ir intraverts sociālisms, vairāk nekas. Ne tik daudz runā par pasaules revolūciju, kā to darīja komunisms, bet par vienas nācijas sociālismu.

Tātad ko mums, latviešu tautai, deva sociālisms? Visām šīm frāzēm nav nekāda sakara ar mūsu tautu, un tādā veidā arī 8.maijs, vēl vairāk 9.maijs, mums neko nenozīmē. Tā ir pat tās bēdīgi slavenās Jaltas konferences atceres diena. Un, ja mēs uz vienu brīdi aizmirstam nabaga Latviju, tad atcerēsimies nabaga Poliju, kuras dēļ iesākās Otrais pasaules karš un kuras dēli un meitas krita tajā pašā karā, cīnoties par Angliju, cīnoties par Franciju, cīnoties pie Montekazino, tiešām noasiņojot līdz beigām. Un kas notika pēc tā slavenā 8.vai 9. maija? Ienāca sarkanie poļu spēki, un Polijas nacionālajai valdībai netika atļauts palikt savā tēvu zemē. Un tik daudzi poļi palika trimdinieki. Tātad kur tā taisnība Polijai bija ar šī tā saucamā pasaules kara beigām vai nacisma sagrāves beigām? Tas viss bija tik ļoti vienpusīgi. Nirnbergas prāvā taču vajadzēja blakus Gēringam un visiem tiem nacistiem sēdēt arī visai tai skaistajai dekorācijai ar "tētiņu", ar Staļinu priekšgalā, bet mūsu tautai tur vietas nebija, nu, absolūti ne. Un mūsu tauta vēl cīnījās, un mūsu tauta turpināja asiņot, bet tikai tik daudz var teikt, ka mūsu leģionāru likteni, starp citu, izšķīra gadu, apmēram gadu pēc kara beigām, un par to runāja, sprieda trīs Rietumu sabiedrotie — Anglija, Amerika un Francija. Tas tika analizēts, un Latvijas un Igaunijas leģioni tika pasludināti par to, kas viņi bija. Un pēc tam šiem leģionāriem iedeva bēgļu apliecības, un Anglija bija pirmā, kas viņus uzņēma darbā. Bet šie leģionāri cerēja, ka tie divi lielie diktatūras kolosi viens otru novājinās, un mums vēl vismaz bija kaut kādi spēki, jā, ar sarkanbaltsarkano karodziņu, vairodziņu, un dziedāja latviešu dziesmas, jā, "Dievs, svētī Latviju", ko sarkanarmiešiem, vai tie bija "Sarkanajā bultā" vai šajā korpusā, nebija atļauts dziedāt. Un tur ir tā starpība. Tie cīnījās par slaveno Padomju Savienību un komunistu diktatūru, par pasaules revolūciju, kas mūsu tautai nozīmēja nāvi. Tur ir tā starpība. Šajā dienā mums nav nekas tik vienpusīgi jāpiemin. Mūsu liktenis vēl tikai tad sākās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Un gatavojas deputāts Māris Zvaigzne.

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par to, kad svinēt Otrā pasaules kara beigas, kā tās svinēt, vai tās svinēt 8. vai 9.maijā. Varbūt mēs arī drīz debatēsim par to, kad svinēt 6.aprīļa kara beigas, kara, kurš tiek izkarots šajā brīdī Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu zālē. Kolēģi, runājot par pagātnes karu, neiesāksim jaunu karu šodien savā starpā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Zvaigzne, "Latvijas ceļš".

M.Zvaigzne (LC). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es ilgi jūsu laiku neaizkavēšu, tikai atsevišķas tēzes, jo savā laikā es mazliet nodarbojos ar kara vēstures problēmām. Tātad, bez šaubām, 8.maijs ir pamatota diena tāpēc, ka 1945.gadā 8.maijā pulksten 23.00 pēc Viduseiropas laika un 23.00 pēc Latvijas laika, faktiski Viduseiropas laika, beidzās Otrais pasaules karš un karadarbība. Nākamais jautājums — par izraisīto diskusiju, kāpēc mums ir jāsvin vai nav jāsvin šie svētki. Šeit es saredzu vienu tādu sindromu varbūt, kas mums būtu jāpēta atsevišķi. Tas ir 1939. un 1940.gada sindroms. Atcerēsimies, ka gan 1939.gadā, gan 1940.gadā Latvijas valsts kā tāda nepretojās okupācijai. Un līdz ar to es saprotu... Nepretojās, nav tādu faktu ne 1939.gadā, ne 1940.gadā, ka kāds grupējums būtu pretojies PSRS okupācijai. Tāpēc es saprotu, kāpēc mums bija kaut vai pašiem sev jāpierāda, ka mēs varējām cīnīties pēc tam, lai gan mēs tagad saprotam, ka ir diskusija par to, vai mēs to darījām pareizi vai nepareizi. Bet varbūt atstāsim dažus jautājumus arī vēsturniekiem, un es negribētu, lai šī diskusija vai arī turpmākās diskusijas, kas būs pēc gada atkal, iespaidotu vēsturniekus, jo vēsturniekiem šādā atmosfērā ir strādāt diezgan grūti.

Nākamais — par latviešiem. Vai mums ir iemesls kaut daļēji, vai latviešiem vispār ir iemesls svinēt šo dienu? Es domāju, ka iemesls ir tiem un iemesls ir mums visiem pieminēt tos latviešus, Latvijas pilsoņus, kas cīnījās pret nacismu, un tādu bija daudz. Tādu bija daudz, un vēsturnieki vēl tikai ķeras pie šīs vēstures puses pētniecības. 1941. un 1942. gadā studentu un skolnieku grupas nelegāli valsts svētkos kāra karogus. Toreiz tas bija aizliegts. Bez tam atcerēsimies, ka pēc tam, kad bija skaidrs, ka nacistiskā Vācija nekādā veidā neakceptēs Latvijas valstiskuma atjaunošanu, daļa no tiem, kas cerēja uz to, atšķēlās no, teiksim, Dankera un Bangerska grupas nosacīti, un starp tiem bija mūsu brīvvalsts laika finansu ministrs Valdmanis, kas tika faktiski deportēts uz Vāciju piespiedu kārtā. Starp tiem bija zemsaviešu līderi, starp tiem bija tāda odioza figūra kā Gustavs Celmiņš, pērkoņkrustietis, kas kara pēdējās dienas sagaidīja Štuthofā. Un mēs šo sarakstu varētu turpināt. Bez tam atcerēsimies Latvijas centrālo padomi un viņas organizētās slavenās laivu akcijas. Vai tad tās mēs nepieminēsim? Mēs svinēsim kaut kā savādāk? Pieminēsim kaut kā savādāk šos Otrā pasaules kara varbūt pat latviešu tautas varoņus? Bez tam kurelieši — arī viena neizpētīta, līdz galam neizpētīta vēstures lappuse. Rubeņa bataljons, Upelnieks. Upelnieks un viņa biedri, kurus nošāva Liepājas kāpās 1944.gada rudenī. Varbūt tos mēs nepieminēsim? Tāpēc es domāju, ka mums ir jāpieiet ar visu atbildību un jāpieņem vēsture tāda, kāda tā ir, un jālasa labas grāmatas, jāpēta avoti un pamazām jāattīrās no tiem uzslāņojumiem, kas mums ir nākuši līdzi šajos 50 gados. Un vēlreiz es gribētu, lai mūsu diskusija šeit, parlamentā, nevis bremzētu vēsturnieku darbu, bet veicinātu vēsturnieku darbu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Viesturs Pauls Karnups, LNNK!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Man ir vairāk, nu, juridiskas dabas jautājumi, kas ir tieši saistīti ar likumprojektu. Mums šeit, Saeimā, ir bijusi tāda tradīcija, kā Gorbunova kungs mēdza sacīt, ka, ja mēs skatāmies likumprojektu steidzamības kārtībā, tad otrais lasījums ir pielīdzināms trešajam lasījumam normālā kārtībā. Un no tā, protams, izriet tas, ka pirmais lasījums steidzamības kārtībā pieņemamā likumprojektā ir salīdzināms ar otro lasījumu normālā kārtībā. Es piegriežu jūsu uzmanību mūsu Kārtības ruļļa 107.pantam, kur ir minēts, ka priekšlikumus, kas tika noraidīti otrajā lasījumā, atbildīgā komisija neizskata, ja tos otro reizi iesniedz. Tātad atbildīgā komisija neizskata un nepievieno projektam, virzot to izskatīšanai trešajā lasījumā. Es atgādināšu deputātiem, ka pagājušo reizi mēs noraidījām divus projektus un pieņēmām vienu. Vienu, kas bija LNNK projekts, kas izmainīja 9.maija datumu ar 8.maiju un atstāja tekstā, ka 8.maijs ir Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. To tekstu, ko mēs noraidījām, es jums atgādināšu. Pirmais bija deputātu iesniegums, kas gribēja papildināt pēc vārdiem "9.maijs" ar vārdiem "uzvaras pār nacismu un Otrā pasaules kara piemiņas". To mēs noraidījām pagājušo reizi. Mēs noraidījām arī komisijas iesniegto variantu, kas skanēja šādi: 8.maijs — pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Bet ko komisija mums liek priekšā šodien? Par ko mēs esam iztērējuši tik daudz laika? Un, es domāju, mēs savstarpējo draudzību mazliet esam sadragājuši. Viņi liek priekšā divus iesniegumus — deputātes Marjašas iesniegumu un deputātu frakcijas "Līdztiesība" iesniegumu. Ja jūs atceraties, to, ko es iepriekš izlasīju un ko mēs esam jau noraidījuši. "Līdztiesības" iesniegums: aizstāt vārdus "8.maiju — Otrā pasaules..." ar vārdiem "9.maiju — pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu". Principā un gandrīz vārds pa vārdam identisks teksts tam, kuru mēs noraidījām pagājušoreiz. Komisijai nevajadzēja vispār šo iesniegumu izskatīt. Ne tikai ielikt projektā ar piezīmi, ka viņa nepieņēma. Viņai nebija tiesību vispār izskatīt pēc Kārtības ruļļa 107.panta.

Tagad pie Marjašas kundzes priekšlikuma. Ar visu cieņu pret Marjašas kundzi, diemžēl viņas iesniegtais priekšlikums principā ir tas pats, kas tika noraidīts pagājušoreiz. Es nezinu, kāda ir starpība starp "pār nacismu gūtās uzvaras atceres dienu" un "nacisma sagrāves dienu". Principā abi teksti ir tādi paši. Šeit arī ir tas pats - 107.panta noteikumi. Komisijai vajadzēja tos ievērot un teikt, ka dažu vārdu izmaiņa vai sinonīmu lietošana jau noraidītajā tekstā nenozīmē jaunus priekšlikumus. Un vajadzēja abus šos priekšlikumus noraidīt, un, ja nebija citu priekšlikumu, tad likt priekšā to, ko mēs pieņēmām pirmoreiz. Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus un atstāt tā, kā tas bija, kad mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai godājamā deputāte Inese Birzniece no "Latvijas ceļa" būtu ar mieru runāt septiņas minūtes, vai viņa runās...(No zāles deputāte I.Birzniece: "Es tik ilgi nerunāšu!")

Vārds deputātei Inesei Birzniecei, "Latvijas ceļš"!

I.Birzniece (L C). Mēģināšu, cienījamie kolēģi, mierīgos toņos runāt par ļoti sāpīgu jautājumu. Likuma nosaukums ir "Par svētku un atceres dienām". Tas nebūt nenozīmē, ka katra diena, kas minēta šajā sarakstā, skaitās kā svētki. Mēs runājam par vienu bēdīgu dienu, kas ir atceres, piemiņas diena. Es gribu noraidīt nupat deputāta Karnupa teikto, es nebūt neuzskatu, ka pār nacisma gūtā uzvara ir sinonīms ar nacisma sagrāvi. Man liekas, ka tur ir galīgi pavisam citi akcenti, pavisam cita izpratne šajās frāzēs. Un tātad es pavisam noliedzu, ko Karnupa kungs runāja šajā sakarā.

Vai Latvijas Saeima tiešām šodien ar savu balsojumu šajā jautājumā grib noliegt, ka Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā notika nacisma terors? Un notika viena daļa no briesmīgā holokosta? Jā, bija komunistu ēra un komunisma holokosts arī. Vai deputāts Kiršteins grib runāt kopā ar tiem, kuri saka, ka tāds holokosts nemaz nenotika? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Es neesmu par to runājis!") Un varbūt nacisms nemaz nav tik slikts? Mums ir jāatzīst, ka Latvijā bija Padomju Savienības, komunisma režīma okupācija un ka bija Vācijas nacisma režīma okupācija. Abi divi ir slikti. Es ceru, ka mums būs veselais saprāts, un es aicinu izšķirt šo jautājumu, balsojot par komisijas piedāvāto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ir pieteikušies vēl debatēs. Vai godājamais deputāts Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija - būtu ar mieru runāt piecas minūtes vai pēc pārtraukuma? Ir ar mieru piecas minūtes.

Lūdzu, deputāts Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija!

J.Urbanovičs (TSP). Cienītie kolēģi! Tie, kas domā, ka es tagad emocionāli aģitēšu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas ierosināto variantu, kļūdās, es to darīšu pavisam mierīgi. Es aicinu to darīt, balsot par komisijas piedāvāto redakciju. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs neatbalstām šo variantu, tad būtībā mēs izšķiramies... Mēs esam pašreiz nolikti izvēles priekšā. Tas ir otrs. Vai nu mēs, Saeimas locekļi, uzņemamies uz sevi atbildību par to, ka mēs uzskatām, ka nacisms katrā ziņā 1945.gadā netika sagrauts, viņš dzīvo, un mēs to ar savu balsojumu demonstrēsim. Jautājums ir tikai par to, jo šie vārdi atšķiras no iepriekšējās redakcijas un komisijas piedāvātās redakcijas. Ja mēs balsojam pret komisijas piedāvāto variantu, tad mēs būtībā sakām ko citu, proti, ka 1945.gadā nacisms netika sagrauts, viņš dzīvo un joprojām uzvar. Paldies! (No zāles: "Čečenijā tam uzbrūk!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Līdz ar to debates par šo jautājumu ir slēgtas. Vai Seiksta kungs izmantos referātam... Lūdzu! Seiksta kungam ir tādas tiesības runāt. (Zālē kņada. Starpsaucieni: "Balsojam!")

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Divi teikumi. Karnupa kungs, formāli vecajā rullī tā bija, jums bija taisnība, bet jaunais rullis diemžēl ir tāds, ka var arī trešajā iesniegt konceptuālus priekšlikumus. Es ļoti negribētu, ka jūs apvainojat komisiju, kura neesot ievērojusi rulli.

Otrkārt. Tiešām, Marjašas kundzes iesniegtais priekšlikums ne tikai gramatiski, bet arī formāli atšķiras, tāpēc nevainojiet, lūdzu, komisiju!

Godātie kolēģi! Pirms balsojuma, par cik Marjašas kundzes priekšlikums ir priekšlikuma veidā bez pabeigtas redakcijas, es skaidrības labad gribu nolasīt, kā tas skan: "8.maiju - nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu". Tā skan pilnā tekstā šis priekšlikums. Man ir viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, ķersimies pie balsošanas! Es gribu paskaidrot, ka balsojumam mums uztur divas redakcijas. Ir deputātu frakcijas "Līdztiesība" ierosinājums un Cilvēktiesību komisijas ierosinātā otrā lasījuma redakcija. Diemžēl deputāta Viestura Paula Karnupa iebildumi ir pilnīgi pareizi no formālās loģikas vai no paražu viedokļa, bet neatbilst Kārtības rullim, tāpēc mums diemžēl ir jāpiemēro Kārtības ruļļa prasības. Un ir balsojami abi divi šie priekšlikumi.

Tātad kā pirmais, kas visvairāk atšķiras, ir balsojams deputātu frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums. Otrais ir balsojams Cilvēktiesību komisijas ierosinātā otrā lasījuma redakcija. Paldies! Vai esam gatavi balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu, sagatavoties tātad balsošanai!

Pirmo balsojam deputātu frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam! Lūdzu rezultātu! 7 — par, 48 — pret, 13 — atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paldies! Lūdzu dzēst!

Nākamo balsojam Cilvēktiesību komisijas ierosināto otrā lasījuma redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 15, atturas — 17. Šī redakcija ir pieņemta. Lūdzu dzēst!

Pēdējais balsojums kopumā par grozījumu likumprojekta otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 11. Likumprojekts pieņemts kopumā. Paldies! Starpbrīdis līdz pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas! Mums ir jāatsāk darbs plenārsēdē! Plenārsēdes pēdējā daļa. Pulksten piecos mēs beidzam šo plenārsēdi, tā ka lūdzu vēl koncentrēties darbam. Lūdzu ieņemt vietas!

Godājamie kolēģi, man, pirms atsākam darbu plenārsēdē, jums ir jānodod sveicieni no Saeimas priekšsēža Gorbunova kunga, kurš radiotranslācijā seko mūsu darbam.

Sākam darbu! Dienas kārtības 14. jautājums — likumprojekts "Reliģisko organizāciju likums" , otrais lasījums. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Visi, kurus jautājums interesē, lūdzu, dabūjiet 256. dokumentu, kurus jautājums neinteresē, — avīzes vai grāmatas, un sāksim darbu.

Pirms mēs pārejam pie konkrētajiem priekšlikumiem un labojumiem otrajam lasījumam, es ļoti īsi gribētu ziņot par to sagatavošanas darbu, kādu komisija veica pirms otrā lasījuma. Jūs ļoti labi atceraties, ka otrais lasījums jau bija faktiski sagatavots, kad sekoja četru Latvijas lielāko baznīcu lūgums atlikt vai pagarināt otrā lasījuma sagatavošanu sakarā ar to, ka, viņuprāt, šeit, šajā likumprojektā bija pārāk liberāla attieksme pret jaunajām reliģiskajām organizācijām, pret jaunpienācējiem no Rietumiem un no Austrumiem, kuriem projekts it kā paredzēja pārāk lielas privilēģijas. Baznīcu vēstule uzkurināja otra spārna, ja tā varētu teikt,— jaunpienācēju reliģisko organizāciju pārstāvjus. Diskusija izvērtās ārkārtīgi dzīva, mums nācās sasaukt lielu tikšanos ar visu priekšlikumu autoriem, Cilvēktiesību komisijas paplašinātā sēdē piedalījās vairāk nekā 30 cilvēku — priekšlikumu autori un interesenti, un es gribētu teikt un cerēt, ka tā redakcija, kādu mēs liekam priekšā otrajam lasījumam, ir, manuprāt un komisijasprāt, pieņemams kompromiss, lai gan, protams, līdz trešajam lasījumam, pat ja viņu godātā Saeima akceptēs, vēl daudz kas tur ir jāpiestrādā.

Es ļoti atvainojos kolēģiem par zināmām neērtībām projekta izkārtojumā, jo pēc Juridiskā biroja ieteikuma likuma struktūras uzlabošanas labad mēs bijām spiesti mainīt pantu numerāciju un tāpēc pantu numerācija, sākot ar septīto pantu, vietām var nesakrist. Taču mēs ievērojām problemātiku, tāpēc katrs iesnieguma autors redzēs sava priekšlikuma būtību un atbilstību projekta pirmajam lasījumam. Bet, lūdzu, piedodiet to, ka šeit pantu numerācija var nesakrist. Pārejam, godātie kolēģi, pie projekta!

Pēc Juridiskā biroja ieteikuma Cilvēktiesību komisija... Jā, es atvainojos, jautājums bija par nosaukumu. Bija priekšlikums likumu nosaukt "Reliģisko organizāciju likums". Priekšlikumu pieteica Juridiskais birojs, Cilvēktiesību komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums, ko Cilvēktiesību komisija pieņēma, bija to terminu skaidrojumus, kas raksturīgi tikai šim likumprojektam, izņemt no pantiem ārā un dot kā 1. pantu ar nosaukumu "Likumā lietotie termini". Gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā visas šis konceptuālās nostādnes jau bija, vienkārši viņas tagad sakopotas vienkopus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamajiem kolēģiem nav iebildumu? Turpinām!

A.Seiksts. Tagad tāpēc, lūdzu, ņemiet otrajā lapaspusē pēc vecās redakcijas 1. pantu, pēc jaunās — 2. pantu — "Likuma mērķis". Bija viens priekšlikums, deputātes Rugātes priekšlikums — izņemt vārdus "kā arī starptautiskos paktus un nolīgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā". Cilvēktiesību komisija šo priekšlikumu... Viņai, vārdu sakot, bija priekšlikums attiecināt tikai uz Latvijas Republikas likumdošanu, Satversmi un konstitucionālo likumu un izņemt starptautiskās normas cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību komisija vadījās no tā apsvēruma, ka šī likuma adresāts, šajā gadījumā reliģiskās organizācijas, varbūt nav tā auditorija, kas ļoti dziļi pārzina gan iekšējo likumdošanu citos jautājumos, gan it īpaši starptautiskās vienošanās un konvencijas, tāpēc mēs uzskatījām par pieņemamu akcentēt arī šeit, ka ievērojami ir gan Latvijas Republikas Satversme, konstitucionālais likums un citi likumi, gan arī starptautiskās vienošanās un konvencijas cilvēktiesību jomā.

Sēdes vadītājs. Paldies, vai kolēģiem ir kādas citas domas? Nav. Paldies!

A.Seiksts. 2. pantā, pēc pirmā lasījuma 2. pantā, bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums izteikt to šādā redakcijā: "Reliģiskā darbība ir dievkalpojumi, reliģiskās ceremonijas, rituāli, meditācija un misionārisms, evaņģelizācija." Komisija šo priekšlikumu pieņēma, jo tas skaidri un gaiši deklarē, kas ir reliģiskā darbība, un norobežo vai ierobežo iespēju aiz reliģiskās organizācijas nosaukuma izvērst cita rakstura darbību. Komisija vienprātīgi pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies, turpinām!

A.Seiksts. Pie 3. panta — "Reliģiskās organizācijas jēdziens" ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Es varbūt, ja kolēģi seko līdzi, visus nenolasīšu, bet deputāta Lagzdiņa priekšlikumi ir pieņemti, vienīgi daļa no viņiem ir iekārtoti citos pantos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādi iebildumi deputātam Lagzdiņam pret šo redakciju? Vai citiem deputātiem? Nav. Varam turpināt.

A.Seiksts. Bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums izslēgt no panta jēdzienu "reliģiskās apvienības", jo tās ir reliģisko organizāciju dibinātas iestādes. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu?

A.Seiksts. 4. pants — "Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju". Bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurš skan: "Par šo noteikumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā." Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies!

A.Seiksts. Otro daļu Cilvēktiesību komisija redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Paldies!

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums otro daļu atstāt pirmā lasījuma redakcijā nav pieņemts. Īsi komentēju. Pirmā lasījuma redakcija: "Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus, izņemot gadījumus, kas speciāli paredzēti likumā." Cilvēktiesību komisija neuzskatīja par vajadzīgu dublēties, jo tās valsts funkcijas, kas citos likumos ir deleģētas baznīcai, tās jau arī norādītas likumā, un tāpēc ir jāievēro tikai likums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāte Rugāte neiebilst? Arī pārējie deputāti neiebilst?

A.Seiksts. Deputāts Lagzdiņš lika priekšā aizstāt vārdus "valsts institūcijas, iestādes un organizācijas" ar vārdiem "valsts un pašvaldību iestādes un sabiedriskās organizācijas". Priekšlikums komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Turpinām!

A.Seiksts. 5. pants. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums aizstāt vārdus "civillikumā un likumā par civilstāvokļa aktiem" ar vārdu "likumos". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija ierosināja otrajā daļā svītrot vārdu "šajā". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Seiksts. Deputāte Rugāte irosināja 5. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "valsts atzīst vecāku, adoptētāju un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību." Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Ceturtajā daļā Rugātes kundzes priekšlikums, deputātes Rugātes priekšlikums arī pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpinām!

A.Seiksts. Piektajā daļā precizēta panta redakcija. Priekšlikumu iesniedza Ministru kabinets. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Turpinām!

A.Seiksts. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums: "Reliģisko organizāciju darbības pārraudzību noteiktās kompetences ietvaros veic Tieslietu ministrija un citas valsts pārvaldes iestādes. Tieslietu ministrijai ir tiesības pārbaudīt reliģisko organziāciju darbības atbilstību likumam "Par reliģiskajām organizācijām"." Priekšlikums nedaudz grozītā redakcijā ir pieņemts. Starp citu, viņš arī parādās tajos pantos, kur būs konkrēta runa, kādā veidā Tieslietu ministrija veic šo pārraudzību.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Turpināsim!

A.Seiksts. Demokrātiskās partijas deputātu frakcija lika priekšā bez konkrētas redakcijas priekšlikumu, ka vajadzētu uzrādīt, ka jebkuras reliģiskās organizācijas pienākums ir ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Priekšlikums bija pieņemts jau nolasītajā redakcijā 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātam Endziņam? Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Šajā pantā ir parādījusies jauna ceturtā daļa, kuras teksts ir "no aktīvā valsts dienesta atbrīvo, ieskaitot rezervē, ordinētus garīdzniekus." Šāda teksta nebija pirmajā lasījumā, nav arī šādas norādes priekšlikumos, kas ir izteikti. Tātad tas ir katrā gadījumā balsojams.

Bet ko es gribētu teikt. Mums ir likums "Par valsts obligāto dienestu". Un tātad visi izņēmumi — kas tiek atbrīvoti un kādā veidā, ir jāparedz šajā likumā "Par valsts obligāto dienestu", jo, ja šādas normas nebūs šajā likumā, tad te būs kolīzijas starp diviem likumiem. Speciālais likums ir par valsts obligāto dienestu, un tad sāksies mums skaidrošana, kurš tad ir juridiski spēkā, kurš ir jāņem vērā un kurš nav jāņem vērā. Es tāpēc ieteiktu šo ceturto daļu no šī likuma svītrot. Cik es zinu, tad tiek gatavota jauna redakcija likumam par valsts obligāto dienestu, un acīmredzot šāda norma tad būtu jāparedz šajā likumā, nevis likumā"Par reliģiskajām organizācijām". Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Seiksta kungs, jūsu komentārs!

A.Seiksts. Paldies, Endziņa kungs! Mēs vadījāmies no tā, vēl nepieņemtā likuma normām. Jums ir taisnība. Te vajadzēja norādīt. Vienīgais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka šis jautājums ir jāregulē vai nu šajā vai tajā, vai abos likumos, jo šobrīd diemžēl ir daudz spekulāciju ar to, ka kāds sevi ordinē, piedodiet, par garīdznieku vienpersoniski, vai pasludina sevi par bīskapu. Pat tādi gadījumi Latvijas valsts teritorijā notiek un ar to mēģina apiet citus likumus. Bet es jums piekrītu, Endziņa kungs, ka, ja tā šeit nav, tad jūs palīdzēsiet mums iesniegt šo labojumu likumā "Par obligāto valsts dienestu". Bet es nevaru iebilst pret jūsu priekšlikumu likt to uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par šo 4.punktu 5.pantā ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par 5.panta 4.punkta redakciju komisijas variantā! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 18. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! 6.pantā bija vesela rinda priekšlikumu. Deputāta Grīnblata, Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas un deputātes Rugātes priekšlikumi. Atļausiet man, kolēģi, neanalizēt šo priekšlikumu būtību, jo komisija vienprātīgi nāca pie slēdziena, ka pants ir svītrojams. Ļoti īsi komentēšu, kāpēc. Tad, kad 1990.gadā mēs sākām nodarboties ar šīm problēmām, toreizējā Augstākā padome uzskatīja par neiespējamu valsts un baznīcas attiecību regulāciju uzņemties tikai likumdevējam un pieaicināja konsultācijai baznīcu pārstāvjus, izveidojot konsultatīvo padomi. Un jāsaka, es arī tagad gribu teikt, ka šīs konsultatīvās padomes darbība ļoti lielā mērā palīdzēja korekti pieņemt tos likumus, kuri mums šajā sfērā pastāv. Taču šobrīd ir drusciņ cita situācija, un pats galvenais ir tas, ka pēc dažu deputātu priekšlikumiem un pēc ļoti daudzu reliģisko organizāciju, īpaši jauno un mazskaitlīgāko reliģisko organizāciju, priekšlikumiem sarežģījies šādas konsultatīvās padomes veidošanas mehānisms. Aizgāja pat tik tālu, ka, piemēram, Vasaras svētku draudzes vai vēl dažu citu draudžu pārstāvji lika priekšā, lai konsultatīvajā padomē būtu pārstāvētas visas Latvijas valstī reģistrētās draudzes. Tādas ir 852, liekas. Šādā situācijā, pie šāda mehānisma konsultatīvā padome zaudēja jebkuru darbības iespēju. Un, tā kā arī lielāko vai, pareizāk, līdzšinējā konsultatīvajā padomē pārstāvēto baznīcu vadītāji piekrita, ka šāda konsultatīvā padome šobrīd vairs nav varbūt obligāta, Cilvēktiesību komisija šo pantu svītroja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir citas domas? Nav. Ir. Lūdzu, deputāts Grots! Lūdzu, no tribīnes!

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj! Es tikai gribēju prasīt, vai tad šā panta svītrošanu jūs liksiet uz balsošanu vai ne.

Sēdes vadītājs. Ja jūs pieprasāt, tad mēs balsosim. Paldies! Birznieces kundze, lūdzu! Deputāte Birzniece, "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC). Tikai gribu atgādināt, ka Seiksta kungs jau ievadā minēja, ka, tiekoties ar lielāko konfesiju pārstāvjiem, kā arī ar citu reliģisko organizāciju pārstāvjiem, mēs nedzirdējām nevienu, kas prasītu paturēt vai uzturēt šo padomi. Tātad viņi piekrīt šī panta svītrojumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par šo pantu ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par komisijas ierosinājumu - svītrot 6.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 6. Pants svītrots.

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi! Mēs nākam pie 7. jeb jaunajā redakcijā 6.panta, kurš likumprojekta otrā lasījuma sagatavošanas gaitā izraisīja visvairāk diskusiju. Bet jau pašā sākumā gribētu teikt, ka šī redakcija, kāda jums tiek likta priekšā otrajā lasījumā, varbūt ne pilnīgi, bet lielā mērā apmierina lielāko daļu priekšlikumu iesniedzēju, kā arī, es gribētu teikt, Izglītības ministriju. Bet priekšlikumi ir jāanalizē, un tāpēc iesim pēc kārtas.

Tautas saskaņas partija lika priekšā pirmo daļu izteikt redakcijā, ka katram ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, pašmācības ceļā, gan kristīgajās un konfesionālajās mācību iestādēs. Priekšlikums faktiski ir pieņemts, nedaudz, ļoti nelielā mērā grozot pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par šo pantu tieši debatēs ir pieteikušies divi deputāti. Par šo punktu nav? Paldies! Ir. Par labojumu. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas labojumu. Vai par šo punktu? Par procedūru? Lūdzu! Deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Kreituse (DP). Es gribu protestēt, ka šo pantu izskata pa punktiem 1., 2., 3. Viņi savstarpēji ir cieši saistīti, jo pants kopumā nosaka izglītības sistēmas darbību. Tāpēc nevar izskatīt atsevišķi vienu priekšlikumu, jo viņi ir savstarpēji saistīti. Pirmais izslēdz otro un otrais izslēdz pirmo šinī pantā. Viņi ir izskatāmi, pants ir izdebatējams kopumā, nevis pa atsevišķiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet balsojam mēs par atsevišķiem priekšlikumiem. Tādējādi arī debates, lai tas arī nebūtu no pirmā mirkļa lietderīgi, ir pieļaujamas par atsevišķiem priekšlikumiem. Jābalso katrs priekšlikums atsevišķi. Paldies!

A.Seiksts. Es tikai varu, godātie kolēģi, atkārtot, ka Tautas saskaņas partijas priekšlikums ir ietverts pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu deputātus darīt zināmu, par kuru no priekšlikumiem tieši vēlas runāt, vai arī kopumā par visu pantu, kas arī ir pieļaujams. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs pat varam dalīt priekšlikumus un pat priekšlikumus mēs varam balsot pa daļām. Lūdzu, par šo ir debatētāji?

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātais Krastiņa kungs! Ja jūs atļautu man vienā teikumā, tad deputātes Gravas priekšlikumā ir zināma loģika. Varētu būt debates par visu pantu, bet balsošana, protams, par priekšlikumiem. Piedodiet, ka es uzņēmos tiesības komentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Jums kā autoram redzamāk. Tātad mēs varam atklāt debates par visu pantu. Lūdzu, pirmā ir pieteikusies debatēs deputāte Irēna Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Un gatavojas deputāts Dzintars Ābiķis "Latvijas ceļš".

I.Folkmane (TPA). Cienījamie kolēģi! Es šobrīd gribu runāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Nav saprotams, kādā veidā ir pazudis mūsu priekšlikums, kurš 9.martā tika iesniegts un lūgts šajā mūsu priekšlikumā arī Saeimā izplatīt šādu komisijas sagatavoto priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam. Un šī redakcija skan tā: "Svītrot likuma 6.panta otro, trešo un ceturto daļu, papildinot pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums"". Un mēs, komisija, gribam uzturēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds deputātam Ābiķim, "Latvijas ceļš"! Un gatavojas deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šinī pantā ir divas problēmas. Proti, varētu varbūt piekrist tiešām tam, ka Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā atļauj šo ticības mācību pasniegt, jo, starp citu, tā bija arī vecajā likumā "Par reliģiskajām organizācijām", ka skolai ir jādod telpas, lai pēc brīvprātības principa varētu mācīt, un tas nav nekāds jaunums. Jo šobrīd šāds likuma pants ir spēkā un tas tā notiek pēc brīvprātības principa. Bet es domāju, ka, ja ne tagad, tad noteikti uz trešo lasījumu, ir jāsvītro panta sadaļa, kas skan sekojoši: ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības mācību var pasniegt arī citu reliģisko organizāciju pārstāvji. Es gribu atgādināt pavisam nepārprotami, ka mācību saturs ir Izglītības ministrijas kompetence, un tas ir mācību saturs, valstī, kur ir vienota izglītības politika un šo politiku nosaka Izglītības ministrija. Un nevar būt tāda situācija, ka pagasta vecākais noteiks, ko mācīt skolā un ko nemācīt. Tā ir Izglītības ministrijas kompetence un nepārprotami šis teikums būtu no likumprojekta jāsvītro šobrīd vai trešajā lasījumā. Ja mēs pieļaujam iespēju, ka varētu arī, teiksim, musulmaņi vai kādas citas ticības pārstāvji iet skolās un kaut ko mācīt, tad tam ir jābūt nepārprotami ar Izglītības ministrijas atļauju. Bet nevis ar pagasta vecākā atļauju.

Un nākamais — trešā panta sadaļa. Manuprāt, nav korekti, ka skolēni, kuri apgūst ticības mācību, tiek atbrīvoti no ētikas kā mācību priekšmeta apgūšanas, jo es domāju, ka ticības mācība un ētika ir diezgan dažādas lietas un mums nevajadzētu liegt skolēnam, kurš mācās ticības mācību, apgūt arī ētiku. Tā ka tam formulējumam ir jābūt citādam, kas atļautu skolēnam mācīties arī ētiku, lai nebūtu viņam liegta šī iespēja. Es domāju, ka vajadzētu šo pantu uz trešo lasījumu vēl nedaudz sakārtot. Un varbūt, ja balsotu, tad šobrīd vajadzētu balsot par svītrošanu, vārdus "ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju" vajadzētu svītrot, jo tie ir pretrunā, kā jau es teicu, ar izglītības politiku, ko nosaka viennozīmīgi valsts, nevis pagasts.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Kreitusei, Demokrātiskās partijas frakcija! Un gatavojas deputāte Larisa Laviņa, frakcija "Līdztiesība".

I.Kreituse (DP). Es gribētu vēlreiz atgriezties pie jau kādreiz izvirzītā Demokrātiskās partijas priekšlikuma. Mēs šinī likumprojektā gribam kaut ko pieņemt un no kaut kā atteikties. Mēs uzskatām, ka demokrātiskā valstī nedrīkst vienu priekšmetu aizstāt ar otru, un šinī gadījumā ētika nav aizstājama ar ticības mācību. Ētikai ir jābūt kā obligātam priekšmetam skolā jebkurā gadījumā — vai bērns mācās ticības mācību vai nemācās. Tā ir viņa brīva izvēle. Jo, ja mēs paskatīsimies, tad arī dažādās konfesijās ētikas jautājumi tiek diezgan dažādi traktēti. Ja kāds sāks pasniegt musulmanismu, kas ir pieļaujams šā likumprojekta otrajā pantā, tad viņa ētikas kritēriji diezgan pamatīgi atšķirsies no luterāņiem un katoļiem. Tāpēc mēs vispirms uzskatām, ka ētika ir obligāts priekšmets neatkarīgi no tā, vai kāds apgūst vai neapgūst ticības mācību.

Otra lieta. Mani mazliet pārsteidz tas, ka man it kā cenšas pierādīt, ka tas ir viegli realizējams. Ir uzskaitītas visas konfesijas, kas drīkst skolā pasniegt ticības mācību, bet 1.pantā ir ierakstīts, ka bērns ticības mācību apgūst vai nu individuāli vai pie atbilstošām konfesijām esošajās mācību iestādēs. Eksistē svētdienas skolas, eksistē vēl visāda veida garīgā izglītība. Jā, tā ka vajadzētu uz to pārvirzīt. Jo es, piemēram, šodien praktiski iedomājos tādu situāciju. Rīgas centra ģimnāzijā vienā klasē mācās piecu konfesiju pārstāvji. Tātad piecas grupas vienlaicīgi apgūst ticības mācību. Nu, lai Dievs stāv klāt tam skolas direktoram, kuram ir jāatrod piecas telpas, kur šo klasi sadalīt. Vai mēs esam līdz galam izdomājuši? Ja to var atrast, tad nevar būt iebildumu. Bet nevar uzlikt direktoram par pienākumu, lai viņš atrod šīm piecām klasēm telpas.

Vēl viena lieta. Šodien jau ir izveidojusies tāda situācija, ja mēs runājam par Latvijas armiju. Es klausos, no vienas puses, ir luterāņu mācītājs. Tagad ir jautājums - kāpēc luterāņu? Kā to visu saskaņot kopā? Un tāpēc es vēlreiz lūgtu, pārdomājot šo likumprojektu, ticības mācību atstāt ārpus skolas izglītības kursa, atstāt to uz brīvprātības principiem un skolas mācību kursā kā obligātu priekšmetu ieviest ētiku un tikai ētiku. Fakultatīvi, ja direktoram ir iespējas, ja skola tā uzskata un ja var arī garantēt apmaksu šim mācību kursam, lūdzu, ticības mācība var būt arī kā priekšmets, bet tikai tajā gadījumā, ja ir šie noteikumi, jo ir vēl arī atklāts palicis jautājums, kas apmaksās šo mācību kursu, ja mēs šodien jau zinām, ka skolotāju algas ir tik zemas. Vai no šī paša budžeta, kas ir paredzēts skolotāju algām, aizies nauda arī jaunajiem pieaicinātajiem pasniedzējiem? Jo otra lieta — ja ticības mācību pasniedz cilvēks, kas nav ieguvis garīgo izglītību, tas arī nav pieļaujams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es lūdzu deputāti Laviņu mazliet uzkavēties, pirms viņa nāk runāt. Mums ir jāizlemj viens procedūras jautājums tagad, lai būtu skaidrība, kādā veidā iekārtot tālāko darbu sēdē. 10 Saeimas deputāti ir mūsu darba otrajā dienā ierosinājuši strādāt līdz pulksten 7.00 vakarā, un es aicinātu nobalsot par šo priekšlikumu. 10 "Latvijas ceļa" deputāti — Panteļējevs, Bērziņš, Bunkšs, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Marjaša, Kamaldiņš, Birzniece un Lagzdiņš. Lūdzu zvanu, un nobalsosim, lai mēs varam iekārtot vienkārši darbu sēdē, jo mums debatēs ir pieteikušies daudz dalībnieku. Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par šo 10 deputātu ierosinājumu par sēdes pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 20. Sēde beigsies pulksten 5.00 vakarā, bet pirms beigām mums vēl būs divi procedūras jautājumi. Paldies, es ļoti atvainojos Laviņas kundzei un citiem deputātiem. Lūdzu, Laviņas kundze, jums vārds debatēs! Un gatavojas deputāts Panteļējevs.

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Arī es izsaku neizpratni, kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas bija iesniegts rakstiski, nav ietverts šajā mums izdotajā dokumentā. Es uzskatu, ka tā ir ļoti principiāla un būtiska lieta. Vai nu mēs maksājam no valsts budžeta līdzekļiem reliģijai, vai maksājam to, kas pienākas, izglītībai. Un, manuprāt, tās ir šķiramas lietas. Jau Gravas kundze, Gravas—Kreituses kundze, es atvainojos, uzsvēra , ka mums ir ļoti saspringta situācija ar izglītībai atvēlēto budžetu. Ir nemitīgi konfliktsituācijas starp valsti un Izglītības darbinieku arodbiedrību. Un šodien, kad izglītības ministrs mums komisijā uzstājīgi runā par iekšējo rezervju meklēšanu, par naudas ekonomiju, kā vienu no avotiem atklājot fakultatīvo priekšmetu apmaksas ierobežošanu, mēs šodien Saeimā ar dažu, es gribu teikt, reliģijas lobistu atbalstu intensīvi meklējam budžeta līdzekļu izlietojumu tieši reliģijas mācības ieviešanai. Arī skolotāju kongresa rezolūcijas nepārprotami liecina par to, ka valsts skolās nav vienlīdz pozitīva un atbalstoša attieksme pret ticības mācības kā obligāta priekšmeta ieviešanu valsts skolās. Un tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka mani nepatīkami pārsteidza tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas oficiāli iesniegtais priekšlikums šeit pat nav piedāvāts balsošanai. Es domāju, ka pareizi runāja iepriekšējie kolēģi, uzsverot, ka mums ir speciālais izglītības likums, kas arī šīs attiecības starp valsti un baznīcu regulē izglītības jomā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds deputātam Panteļējevam, "Latvijas ceļš"! Un gatavojas Olafs Brūvers, Kristīgo demokrātu savienība.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Vispirms varbūt nedaudz attiecībā uz konceptuālo strīdu par to, vai ticības mācībai vajadzētu būt skolā vai ne. Es domāju, neko jau tik lielu mēs te šai reliģijai neiedodam no valsts puses, vienīgais, faktiski, ko mēs iedodam ar šo likumu, tas ir, daļēji jau faktiski legalizējam, kas praktiski notiek ļoti daudzās skolās, tātad atļaujam ticības mācības pasniegšanai izmantot skolas telpas. Skolas telpas un tās tīri organizatoriskās iespējas, kas saistītas ar to, ka tie skolēni ir. Un tas tiek teikts, ka viss notiek Izglītības ministrijas noteiktajā kārtībā. Protams, runa ir, ka tikai brīvprātīgi, taču brīvprātība ir šeit noteikta caur vecāku piekrišanu. Jo, godīgi sakot, runāt par brīvprātību ļoti stingrā nozīmē attiecībā uz skolēniem ir vienmēr problemātiski. Šī brīvprātība šoreiz izpaužas vecāku izvēlē. Tas nozīmē, ka skolotājiem, skolas direktoram ir jābūt vecāku rakstiskam iesniegumam par to, ka viņi grib, lai viņu bērns attiecīgo ticības mācību apgūst, un, ja šāda dokumentāri apliecināta vecāku vēlēšanās ir, tad skolotājs var organizēt šo ticības mācību, noteikto konfesiju ticības mācību skolā. Un šeit tā brīvprātība tātad izpaužas caur vecākiem.

Tālāk, kas attiecas uz tām tehniskajām problēmām, ko Kreitusa kundze minēja. Ticības mācībā jau nav tā, ka katra atsevišķa klase pa mazām grupām tiek sadalīta. Arī Latvijas Republikas pieredze šajā ziņā ir pietiekami plaša. Pirmskara periodā ticības mācību ļoti bieži organizēja vairāku klašu grupās kopā. Un tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs runājam par šeit uzskaitītajām konfesijām, maksimums, ir runa par sešām konfesijām, tātad runa ir par sešām nodarbībām, kas varētu būt vienu reizi nedēļā, piemēram, katrai attiecīgajai grupai. Katrai no attiecīgajām grupām. Es domāju, nevienai Rīgas skolai nav objektīvu problēmu atrast iespējas, piemēram, šādām sešām nodarbībām skolā vienas nedēļas laikā, protams, attiecīgajos laikos, kad nenotiek citas stundas.

Tālāk tomēr es gribētu ņemt faktisko stāvokli. Mēs varam filozofēt par ētiku, mēs varam filozofēt par starpkonfesionālo reliģijas mācību, bet tā problēma ir, pie kāda secinājuma nokļuva mūsu komisija, apskatot šo jautājumu. Šobrīd nav mums šīs ētikas kultūras, un šobrīd mums nav starpkonfesionālās reliģijas mācības, nav viņas. Viņas nav Izglītības ministrijā. Un varbūt kaut kādā nākotnē tas ir ļoti gaišs, protams, mērķis, un ir Zviedrijas pieredze, kur it kā kaut kas līdzīgs ir izveidots. Bet uz šo brīdi viņas nav, ir dažādi mēģinājumi izveidot. Līdz ar to ko mēs izdarām šeit? Šo zināmo vakuumu, kas pastāv, mēs ļaujam aizpildīt ar tām stundām vai tām mācībām, par kuru vērtībām, es tomēr domāju, lielākā daļa no mums nešaubās. Diez vai pat kāds cilvēks, kurš nav ticīgais vai kurš ir ateists, uzskata, ka ticības mācības pasniegšana skolēniem, kuru vecāki ir, piemēram, katoļi vai pareizticīgie, ka pareizticīgo ticības mācīšana šiem skolēniem varētu viņiem kaut kādā veidā ētiski kaitēt. Tieši otrādi, es domāju, ka tā var viņus ētiski nostiprināt un varbūt aizpildīt tos robus, kas pašlaik eksistē reāli mūsu izglītībā. Protams, tiem vecākiem un tiem bērniem, kas uzskata sevi par ateistiem vai pie šīm konfesijām nepiederošiem, nekādā veidā netiek uzspiesta ticības mācība, viņiem ir iespējas šajā gadījumā apgūt citu priekšmetu, un šajā gadījumā ētika bija domāta kā variants, ko varētu organizēt šiem bērniem. Bet, protams, par to, vai tas ir alternatīvi vai nav, mēs varam vēl spriest līdz trešajam lasījumam. Kas attiecas uz tām pašvaldībām, varbūt tā nav sevišķi veiksmīga redakcija, un es piekrītu, ka uz trešo lasījumu mums būs jāpapildina, bet šeit ir neliels pārpratums. Nav domāts tā, ka ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju citu konfesiju ticības mācības automātiski var ieiet skolās. Te ir runa par to, ka papildus šeit nosauktajām sešām var, iespējams, būt kāda cita konfesija vai reliģija,kura konkrētajā rajonā, konkrētajā ciematā faktiski ir pietiekami iesakņojusies, un līdz ar to pašvaldība uzskata, ka to varētu mācīt skolā. Bet, protams, tā mācīšana skolā, vienalga, iet caur Izglītības ministriju. Proti, tajā pirmajā teikumā minētā Izglītības ministrijas noteiktā kārtība attiecas arī uz otro teikumu, arī uz tām konfesijām, kuras ar pašvaldību atļauju, tātad ar pašvaldību atļauju var papildināt faktiski šo konfesiju skaitu. Un tā būtība ir tāda, ka valsts līmenī mēs runājam par tradicionālajām konfesijām, un tās te ir uzskaitītas, bet tajā pašā laikā šodien, protams, var būt tādi gadījumi, kad atsevišķos Latvijas reģionos kādas citas reliģijas mācības kļūst populāras vai iekaro sev vietu. Mehānisms, kas šeit paredzēts, ir tāds, ka šīs jaunās reliģijas sev iekaro vietu nevis caur bērniem, tiešā veidā ieejot skolā, bet caur vecākiem. Vispirms tātad iekarojot autoritāti vecāku vidū un tad caur pašvaldību ieejot skolā, nevis otrādi, jo šodien diemžēl mēs sastopamies ar konfliktiem, kad skolās tiek mācītas tādas reliģijas, kuras tajā konkrētajā vidē, tajā konkrētajā pilsētā, tajā konkrētajā rajonā sabiedrībā nav pieņemtas. Un līdz ar to rodas konflikti. Tā ir domāts šis teikums par to pašvaldības atļauju.

Es lūgtu atbalstīt šo Cilvēktiesību komisijas variantu, un, kas attiecas uz precizējumiem, tiešām uz trešo lasījumu mēs tos varētu izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Olafs Brūvers, Kristīgo demokrātu savienība! Un gatavojas deputāts Andris Grots , Kristīgo demokrātu savienība.

O.Brūvers (KDS). Godātie Prezidija locekļi! Dārgie kolēģi! Es arī vēlētos izteikt mūsu Kristīgo demokrātu savienības viedokli šā panta sakarā. Un vispirms man būtu tāds jautājums, ko mēs ar šādu pantu esam gribējuši panākt. Kāda ir visam tam bijusi jēga un nozīme? Man šķiet, nav šeit jāatkārto tas, ka mūsu tautā, sabiedrībā mēs redzam, ka ētiskie un morāles principi patiešām ir, neteiksim, atmesti, bet arī netiek nopietni ievēroti jeb pildīti, un tas viss ir novedis pie tā, ka mums ir ļoti katastrofāls stāvoklis ar kriminālo situāciju valstī un tā tālāk, ko mēs visi labi zinām. Tātad šis ir ļoti svarīgs pants, un, mēs, Kristīgo demokrātu savienības frakcija, un, es domāju, visi kristieši un arī tauta vispār ir priecīga, ka skolā bērniem, jauniešiem varētu tikt sākta mācīt šāda labā un ļaunā izpratne, ko ir devusi kristīgā baznīca un kas ir arī mūsu valstī ļoti nepieciešams šodien. Bet mēs un es personīgi ļoti gribētu tomēr arī iebilst pret to, ka šajā pantā, 6.pantā, ir paredzēts mācīt ticību dažādām konfesijām, baznīcām. Un es gribētu arī vērst, dārgie deputāti, jūsu uzmanību uz 4.pantu iepriekš, kur ir sacīts tā. 4.pants, pirmā daļa. Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Šeit es gribētu minēt, ka 6.pants faktiski rada priekšrocības, lūk, šīm astoņām, teiksim, septiņām konfesijām, jo es neesmu drošs, vai dievturi ir konfesija. Man liekas, tā ir tautas reliģija, "Volksreligion". Vai tā ir konfesija, to es nezinu.

Labi. Teiksim, tālāk gan skan, ka ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības mācību var pasniegt arī citu reliģisko organizāciju pārstāvji. Tomēr šis pants savā ziņā rada it kā priekšrocības tikai šīm astoņām reliģiskajām organizācijām, bet par pārējām varbūt mēs vēl padomāsim, vai ļausim viņām mācīt vai ne. Es gribu teikt, ka pirmā lasījuma redakcija bija daudz labāka pēc manām domām un arī patīkamāka. Jo tā bija tāda, kurā valsts faktiski neiejaucās un nenoteica, kā kura konfesija mācīs vai rīkosies. Bet tālāk vēl runājot, es gribu arī lūgt, dārgie deputāti, jūsu atbalstu tam, ko izteikusi mūsu frakcijas vadītāja Prēdeles kundze, ka būtu obligāti jāiekļauj priekšmets, ko mēs saucam vai nu "kristīgā mācība" vai "reliģijas mācība", vai "baznīcas vēsture", par to es negribu strīdēties. Un es būtu ar mieru, ka mēs arī mainām mūsu deputātes ierosināto priekšlikumu redakcionāli. Bet katrā ziņā es gribu lūgt jūsu atbalstu, lai mēs vienotos par to, ka nesadalītu mūsu bērnu, bērniņu, jauniešu dvēseles skolā, klasē. Jo kā mēs tagad iedomāsimies — ja sāksies reliģijas mācības stundas vai kā, pēkšņi ies kādi pieci skolēni uz dievturu klases nodarbībām, trīs — uz baptisku klases nodarbībām, desmit — uz katoļu un tā tālāk. Un tad nāks atpakaļ un visi atkal dzīvos tālāk. Man šķiet, ka tas traumē bērnu dvēseli. Un mēs taču esam šeit, un arī kristīgās konfesijas taču ir par to, lai mēs taisni veidotu vienu noteiktu veselu bērna dvēselīti, lai viņš var augt ar šo ļaunā un labā izpratni un lai viņš zinātu dzīvē, ko izvēlēties, kurā pusē nostāties, lai izaugtu par veselīgu sabiedrību. Es ļoti aicinu jūs, dārgie deputāti, patiešām, ja mēs pieņemsim šo Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, es atvainojos komisijas locekļiem, es negribētu nekādā ziņā jūs aizvainot, bet man patiešām liekas, ka draud lielas briesmas. Sajukums. Es nedomāju, ka mēs vēlāk būsim par to priecīgi. Es nobeigumā gribu teikt, ja gadījumā mēs arī tā pieņemtu un vēl trešajā lasījumā šo 6.pantu Cilvēktiesību komisijas redakcijā, tad es noteikti gribētu ierosināt, lai tiem skolotājiem, kas nāks no šīm konfesijām un mācīs, lai tiem arī šīs konfesijas maksā. Nekādā ziņā es nedomāju, ka valstij būtu jāsamaksā par šo dažādo konfesiju dogmu mācīšanu valsts skolās. Paldies par jūsu izpratni!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebiju domājis šodien par šo tēmu runāt, bet gribētos mazliet papildināt deputāta Brūvera teikto un atgādināt arī dažus faktus.

Pirmām kārtām, tās daudzās problēmas, kuras mēs redzam Latvijas sabiedrībā, nav cēlušās dēļ tā, ka kristīgās vērtības ir pārāk daudz izplatītas mūsu valstī, bet, es domāju, tieši otrādi — tāpēc, ka šīs vērtības ir izplatītas pārāk maz. Man ļoti interesētu zināt, no kā tie, kuri ir ticības mācības pretinieki skolās, bīstas? No mācības nezagt vai neslepkavot, vai nemelot, vai varbūt mīlēt savu tuvāko? No kā tad šie cilvēki bīstas?

Otrām kārtām, Latvija, tāpat kā Rietumu civilizācija, tāpat kā tie Rietumi, kuros mēs ceram ieiet, patīk vai nepatīk, ir bāzēti uz judeokristīgām vērtībām. Šis ir visas Rietumu civilizācijas pamata fundaments, tas ir vēstures fakts, no kura izbēgt nevar.

Treškārt. Es saprotu, ka daži baidās, ka varbūt kaut kādi musulmaņi vai krišnaīti dabūs kaut kādu teikšanu un mācīs savu reliģiju vai ētiku. Bet runāsim atklāti. Šīs draudzes nav tradicionālas Latvijai, viņām nav gadu simteņu vēstures šeit, Latvijā, kā ir piecām lielajām tradicionālajām konfesijām. Un tās ir kristīgās konfesijas. Un tas arī ir fakts, kuru nedrīkst aizmirst! Ja jūs runājat kādreiz ar vēlētājiem... Mēs ar deputātu Brūveru nupat nesen bijām Līvānos, tajā Latvijas vietā, kur ir visaugstākais bezdarbs, kur ir liela nabadzība, lielas problēmas. Tā lieta, par kuru viņi vissirsnīgāk iestājās ir, lai mācītu ticības mācību skolās, jo tas ir ilgtermiņa veids, kā no šā posta tikt ārā, un bez tā varbūt arī no tā posta ārā arī netiksim.

Es šeit arī gribu atbalstīt deputāta Panteļējeva teikto, ka tādās reizēs, kad viena konfesija ir ļoti stipra, ar pašvaldības atbalstu to varētu varbūt pasniegt kā galveno. Bet katrā ziņā vajadzība pēc ticības mācības ir liela, un mūsu tauta to arī zina.

Visbeidzot es gribu teikt — ja nebūs likums, un ja likumā šīs lietas nebūs paredzētas, tad arī ar garantiju var sacīt, ka tas nenotiks. Varbūt vienā otrā skolā... Un tas pēc laika izčibēs. Tātad ir jābūt likumam, kurā ir jāņem šie manis augstāk minētie fakti vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai debatēs vairāk neviens nav pieteicies? Debates par 6.pantu ir pabeigtas. Mums ir jāizlemj balsošanas procedūra par šo pantu. Jā, lūdzu, Seiksta kungam vienmēr ir tiesības runāt!

A. Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Ne jau tamdēļ, ka būtu rūgtums par jūsu priekšlikumiem, par vienu otru priekšlikumu, bet tikai tādēļ, lai skaidrība ieviestos, es ļoti īsi, godātais sēdes vadītāja kungs, ļoti īsi mēģināšu dažus momentus paskaidrot.

Godātā Laviņas kundze! Ja jūs ciparus saprotat, tad jūsu priekšlikums ir datēts ar 9.martu, mūsu komisijas projekts ir iesniegts 2.martā. Mēs nevarējām gaidīt un tā arī nesagaidījām. Tā ka tikai šeit ir tā vaina, nevis nevēlēšanās iekļaut jūsu priekšlikumus projektā.

Godātie kungi! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es neapstāšos pie katra no priekšlikumiem, bet ir daži ārkārtīgi svarīgi momenti, kuri, manuprāt, nav izprasti līdz galam. Cilvēktiesību komisija nekad nav iestājusies par to, lai ar šā likuma pieņemšanu tajā vai citā redakcijā automātiski skolās sāktu darboties šis priekšmets. Cilvēktiesību komisija visos apspriešanas posmos galavārdu ir atvēlējusi Izglītības ministrijai, nevis vienas vai otras konfesijas pārstāvjiem, tāpēc nevajadzētu dezorientēt godāto auditoriju.

Kas attiecas uz dažiem iebildumiem, es gribu vēl šo to teikt. Kas apmaksās mācību kursu, to noteiks Izglītības likums un Izglītības ministrija. Varbūt Brūvera kungam ir taisnība, ka Izglītības likums un Izglītības ministrija tieši tā arī noteiks. Šodien ir jārisina cits jautājums. Es gribu, lai dārgie kolēģi drusku ieklausās. Tajā vai citā redakcijā šā panta otrā un trešā daļa šodien ir jāpieņem pavisam citu apsvērumu dēļ. Nevis tādēļ, lai luterāņi, katoļi, baptisti, vecticībnieki, pareizticīgie, metodisti un tā tālāk, rīt ietu skolā, bet tādēļ, lai Ministru kabinetam būtu iespēja, Izglītības ministrijai būtu iespēja šodien norobežot skolas no valstī nereģistrētu, ne tikai kristietībai, bet vispār sabiedrībai nepieņemamu, pat bīstamu, piedodiet, organizāciju, es nelietošu citu vārdu, iespiešanās skolās. Un šī formula, kolēģi, ir ļoti vienkārša. Šodien otrajā lasījumā, pēc tam trešajā lasījumā pieņemam vai nu deputātes Rugātes vai Cilvēktiesību komisijas redakciju, bet tur ir tad skaidrs, ka nākotnē, kad būs process sagatavots, varēs iet skolā un pilnvērtīgi strādāt. Mēs esam pret sasteigtību. Bet tas nozīmē, ka mūniešiem, es nemaz nenosaukšu sātanistus un vēl veselu virkni citu nereģistrētu organizāciju, kuras jau ir okupējušas skolas, nevajag ļaut iet skolās nevis tādēļ, ka tas būtu kaut kādi nepieņemams, bet tādēļ, ka tiešām notiek haoss. Un uz šā likuma pamata Izglītības ministrija var izdot normatīvu aktu, ka šie, piedodiet, šīs mūsu uzskaitītās organizācijas, pie vārda tiek, kad process ir sagatavots. Bet tiem, kas nav reģistrēti, kas ir sabiedrībai nepieņemami, piedodiet, pat bīstami, tiem jau ar šo mācību gadu durvis ir ciet! Lūk, tā ir galvenā jēga šim pantam.

Tagad par konfesiju uzskaitījumu. Panteļējeva kungs jau teica. Divus gadus strādāja, bet šī programma vēl nav radusies. Acīmredzot cilvēkiem vajag likuma garantiju, tad arī būs tie spēki, kas strādā.

Un pats galvenais. Kāpēc tad, kolēģi, kuri iebilda, arī ļoti cienītais Brūvera kungs, jūs iebildāt pret konfesiju uzskaitījumu? Bet tad jau jums jāiebilst arī pret Civillikumu, kurš atļauj laulāt šeit nosauktajām konfesijām, un mēs vadījāmies pēc Civillikuma. Acīmredzot viņu vēsturiskums, simtgadīgās tradīcijas, viņu skaitliskais sastāvs, viņu sagatavotība ir tā vērti, lai viņas uzskaitītu. Bet es piekrītu arī otram variantam. Ja pieņem jūsu redakcijā, arī tas būs labi, bet tā būs šī robežas novilkšana, ka šeit ir parādījušies sveši, un es vēlreiz atkārtoju, - pat naidīgi. Tie nevarēs staigāt pa skolām! Lūk, kur ir galvenā šā likuma panta jēga! Paldies!

Sēdes vadītājs. Mums ir pabeigtas debates. Par procedūru. Lūdzu, Kušneres kundze! Deputāte Kušnere, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamā Saeima! Manuprāt, šoreiz attiecībā uz šo likumu un uz šo pantu, paliek atklāts jautājums - vai mēs drīkstam šeit balsot gan par pantu kopumā, gan par atsevišķām tā daļām? Sakarā ar to, ka oficiāli iesniegtie priekšlikumi nav šajā apkopojumā visi redzami, es gribu dzirdēt šo atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (LC). Tad man ir vēlreiz jāatkārto. Mums ienāca Cilvēktiesību... Kušneres kundze, Cilvēktiesību komisijai ienāca... Nu, diemžēl neklausās... Ienāca lapa no jūsu komisijas, kas datēta ar 9.martu. Mēs projektu nodevām 2.martā. Mēs nevarējām pēc tam izņemt. Un arī, piedodiet, vēl ir trešais lasījums. Es piekrītu, ka jums ir loģisks priekšlikums, un mēs būtu apsprieduši, bet jūs nokavējāt iesniegšanu. Tā ir tikai tehniska vaina. Tāpēc nevajag atkal komisijai, teiksim, pārmest nevērību vai neiecietību pret priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Tātad mēs varam balsot gan par priekšlikumiem, gan par pantu kopumā. Tagad laikam vienīgā iespēja kā mēs varētu nobalsot, ir prasīt katram no šeit esošajiem iesniedzējiem, vai viņi uztur balsojumu tur, kur tas ir pieņemts citā redakcijā, daļēji pieņemts vai nav pieņemts, un, izejot no šiem balsojuma rezultātiem, tad arī lemt tālāk par balsojumu par redakcijas variantu. Jo te ir acīm redzami, ka savienot kopā tos ir ļoti grūti. Pēc tam tikai lemsim par rezultātu — pēc balsojuma pa daļām. Vai ir kādi citi priekšlikumi par procedūru?

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es pilnībā piekrītu jūsu viedoklim, bet, manuprāt, nevar likt uz balsošanu pēdējos divus priekšlikumus, kuri nav pieņemti. Tas ir, deputātes Rugātes un deputātes Prēdele.s priekšlikumus Jo te tekstā ir atsauce uz Reliģisko lietu konsultatīvo padomi vai, Reliģisko organizāciju padomi. Mēs attiecīgo pantu esam izsvītrojuši ārā. Tātad te ir jādomā par kaut kādu variāciju jau perspektīvā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Paldies deputātam Endziņam! Pie tam man liekas, ka ne deputāte Rugāte, ne deputāte Prēdele pašlaik neuztur savus priekšlikumus, jo viņa neatrodas plenārsēžu zālē.

Par procedūru? Lūdzu, deputāts Grots!

A.Grots (KDS). Deputāte Prēdele ir pilnvarojusi savus frakcijas biedrus viņas prasību uzturēt un rīkoties viņas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet deputātes Prēdeles priekšlikumus... tātad atsaucas uz jau svītrotu...

A.Grots. Nu, bet protams. Bet, tā kā mēs to svītrojam tikai šodien, tad viņa arī mūs pilnvaro vajadzības gadījumā to svītrot, jo tas ir...

Sēdes vadītājs. Paldies! Paldies, Grota kungs! Tādējādi, godājamie kolēģi, varam balsot priekšlikumus ieskaitot deputāta Seiksta nepieņemto priekšlikumu. Tā, esam gatavi balsot par priekšlikumiem. Lūdzu zvanīt! Deputāti ir gatavi balsošanai. Tātad pirmais priekšlikums - Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums. Vai frakcija uztur? Neuztur. Paldies!

Otrais priekšlikums - deputāts Grīnblats. Vai uztur balsojumu? Neuztur. Paldies!

Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas otrais priekšlikums. Vai uztur balsojumu? Tas ir daļēji pieņemts. Neuztur, cik es saprotu...

Deputāta Grīnblata otrais labojums, kurš ir pieņemts. Tātad deputāts Grīnblats uztur balsojumu? Viņš ir pieņemts...

A.Seiksts. Tas ir nākošais...

Sēdes vadītājs. Nē... paldies! Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums ar atzīmi "daļēji pieņemts". Paldies! (No zāles kaut ko skaidro.)

A.Seiksts. Viņš nav formulēts...

Sēdes vadītājs. Paldies! Un deputāta Seiksta nepieņemtais priekšlikums.

A.Seiksts. Seiksts savu priekšlikumu noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tādā gadījumā mēs varam balsot par 6. panta... Izsaucieni no zāles ir pieļaujami, bet runāšana par procedūru no zāles nav pieļaujama. Lūdzu, ja vēlas runāt par procedūru, jānāk uz tribīni! Uz tribīni neviens nenāk. Paldies!

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Paldies, Krastiņa kungs, par iespēju runāt! Godātie kolēģi! Atkal tai pašā izpratnē. Lai gan formāli priekšsēdētājam... sēdes vadītājam ir pilnīga taisnība, viņus var nebalsot, es tikai ļoti gribu, lai kolēģi saprot, ka deputātes Rugātes priekšlikums... tas arī trešajam lasījumam noderēs... nav pieņemams. Komisijā nav pieņemts tamdēļ, ka nav skaidrības, kas var šo jautājumu kārtot, jo šodien par kristīgo sevi var nosaukt kurš katrs, bet būtībā māca pavisam citas lietas.

Kas attiecas uz deputātes Prēdeles priekšlikumu, pilnīga taisnība ir sēdes vadītājam, bet, no otras puses, arī Grota kungam ir zināma taisnība, tikai tagad šis pants ir svītrots. Viņš būtu balsojams, bet komisija viņu noraidīja tamdēļ, ka viņš izslēdz jebkādu iespēju tiem, kas nav kristieši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojums pamatā nav tāpēc, ka nav Reliģisko lietu konsultatīvās padomes, uz ko ir atsauksme, tas jau ir svītrots. Paldies, godājamie kolēģi, mēs varam balsot par 6. pantu - "Reliģiskās organizācijas un izglītība" pa daļām vai kopumā. Ir kāds, kas pieprasa balsot pa daļām? Nav. Paldies! Lūdzu balsošanas režīms! Balsojam par 6. pantu kopumā! Otrā lasījuma redakcija, komisijas variants. Lūdzu rezultātu! 46 - par, 11- pret, 6 - atturas. Pants akceptēts otrā lasījuma redakcijā komisijas variantā.

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu! Nākošais pants - "Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība". Numuri, kā es jau brīdināju, nesakrīt. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums aizstāt vārdu "izveidot" ar vārdu "dibināt" un izteikt otro teikumu šādā redakcijā: "būt piederīgam pie draudzes ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam". Priekšlikums ir daļēji pieņemts. Mainīta redakcija arī citu problēmu sakarā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem iebildumi ir? Nav. Paldies! Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Varam turpināt.

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums ir pieņemts - "vecāku rakstiska piekrišana".

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ir pieņemts, pēc Juridiskā biroja lūguma strukturāli pilnveidojot projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Deputāta Seiksta priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātam Seikstam ir iebildumi pret to?

A.Seiksts. Nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Demokrātiskās partijas deputātu frakcijas priekšlikums. Nu, tas diemžēl nav formulēts atbilstoši projektam, bet trešās daļas redakcija komisijā nav pieņemta tamdēļ — es vienkārši gribu komentēt — nav pieņemta tamdēļ, ka apspriešanas gaitā visi priekšlikumu iesniedzēji, interesenti no baznīcas viedokļa uzskatīja par vienīgo iespējamo, ka vienai konfesijai ir viens centrs, jo valsts nedrīkstētu iejaukties statūtos, kuros absolūtajā baznīcu vairākumā tas ir norādīts. Ja mēs darītu citādi, tā būtu iejaukšanās baznīcu kompetencē, nu, un zināmā mērā varbūt pat kaitētu arī sabiedrībai kā tādai kopumā tās stabilitātes dēļ.

Deputāta Panteļējeva priekšlikums, ka draudzes dibinātāju vidū jābūt vismaz 10 Latvijas Republikas pilsoņiem, arī nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Panteļējevs uztur balsojumu par noraidīto priekšlikumu? Neuztur. Lūdzu!

A.Seiksts. Deputāts Seiksts savu nepieņemto priekšlikumu uztur un lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Zvanu lūdzu! Balsošanas režīmu, un balsojam par deputāta Seiksta priekšlikumu - trešo daļu sākt ar vārdiem: "divdesmit vai vairāk vienas konfesijas draudzes". Lūdzu rezultātu! 23 - par, 15 - pret, 12 - atturas. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Grīnblata priekšlikums nav pieņemts. Ja atļauts, es ļoti īsi varbūt komentētu, kāpēc nav pieņemts. Tāpēc, ka mēs bijām ļoti liberāli un draudze šodien var sastāvēt no desmit cilvēkiem. Un būtībā formāli, juridiski 30 cilvēki jau var nodibināt baznīcu ar visām tām tiesībām, kādas baznīcām ir. Vēl vairāk — šobrīd ir novērojama tendence braukt no Rietumiem un Austrumiem iekšā, un, ja mēs esam tik liberāli, ka mēs joprojām visām organizācijām atļaujam dibināt un darboties, arī nepilsoņiem, tad var izveidoties situācija, ka 30 nepilsoņi, kuru faktiski dogmatiskā mācība un uzvedība ir sveša Latvijai, var izveidot šeit baznīcu un pretendēt uz visām privilēģijām. Tāpēc šis, nu, es teiktu, superdemokrātiskais priekšlikums komisijā viennozīmīgi nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīnblats uztur balsojumu? Neuztur. Paldies! Par cik mums bija balsojums, tad, godātie kolēģi, nobalsosim par 7. panta pilnu redakciju komisijas variantā otrajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 45 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais ir 9. pants pēc pirmā lasījuma un 10.pants pēc otrā. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Pirmajā daļā vārdus "reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda" aizstāt ar vārdiem "draudzes darbību reglamentē statūti, bet reliģiskās savienības - satversme". Kolēģa Lagzdiņa priekšlikums nav pieņemts tikai tamdēļ, ka dažādām reliģiskajām organizācijām viņu iekšējie reglamentējošie dokumenti saucas dažādi. Vieniem — satversme, otriem - nolikums. Un tad mums būtu jāuzskaita visi. Tikai tādēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav nekas sakāms? Paldies! Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Nav pieņemts Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums otro daļu svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem? Nav.

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ir pieņemts. Trešajā apakšpunktā svītrot tekstu pēdējās iekavās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Deputāta Lagzdiņa abi priekšlikumi par piekto un sesto daļu ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Pieņemti ir divi Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Un deputāta Lagzdiņa priekšlikums papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā - draudžu paraugstatūtus un reliģisko savienību paraugsatversmi apstiprina tieslietu ministrs — pieņemts nedaudz grozītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai ir debatētāji? Nav. Lūdzu, turpinām!

A.Seiksts. Otrā lasījuma projekta 9.pants - "Reliģisko organizāciju reģistrācijai iesniedzamie dokumenti". Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums otrās daļas 1.punktu izteikt šādā redakcijā: "statūti, satversme". Tas ir tas pats, par ko mēs runājām, tikai tādēļ nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Otrais deputāta Lagzdiņa priekšlikums - svītrot trešo daļu — ir daļēji pieņemts, jo mainīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Tagad šīs te strukturālās pilnveidošanas dēļ vecās redakcijas, tas ir, pirmā lasījuma 11.pantā, otrā lasījuma 8.pantā - "Reliģisko organizāciju reģistrācija" Cilvēktiesību komisijas priekšlikums par atsevišķu daļu pārvietošanu ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Pieņemts arī deputāta Lagzdiņa priekšlikums pirmās daļas pirmajā teikumā aizstāt vārdu "vadība" ar vārdu "vadītājs".

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Demokrātiskās partijas deputātu frakcijas priekšlikums izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu nav pieņemts, jo pretējā gadījumā, ja to pieņemtu, tā būtu iejaukšanās tiešām baznīcu iekšējā darbībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, turpinām!

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

A.Seiksts. Un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums šajā pantā arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Tālāk deputātes Rugātes priekšlikums - ceturto daļu izteikt šādā redakcijā — "Tieslietu ministram ir tiesības atlikt reģistrāciju uz laiku līdz trim gadiem to reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā, lai varētu pārliecināties par to lojalitāti pret Latvijas valsti un darbības atbilstību likumdošanas aktiem" — nav pieņemts. Ļoti īss komentārs. Godātie kolēģi! Tā ir pavisam cita koncepcija. Un vispārējās skaidrības labad atļaujiet man burtiski divās minūtēs komentēt. Vecā pieeja bija tāda, ka tiem, kuri ienāk un par kuriem nav zināms, kas viņi tādi ir, atlika reģistrāciju. Arī šobrīd šai koncepcijai ir ļoti daudz piekritēju, jo tiek domāts, ja nav reģistrēts, tad viņa nav un viņš neko nedara. Būtībā gan pēc Juridiskā biroja ierosinājuma, gan pēc konsultācijām ar juristiem, gan arī pēc praktiskās dzīves realitātēm mēs nonācām pie secinājuma, ka nereģistrēšana neko negroza. Tā tikai neļauj kontrolēt. Un tāpēc tagad ir cita koncepcija — tiek reģistrētas visas ar zināmu pārreģistrācijas laiku. Vienkārši tā ir konceptuāla pieeja. Varbūt kolēģiem būs no tā skaidrāks. Bet tādēļ, par cik tā ir cita koncepcija, Rugātes kundzes priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl par šo pantu?

A.Seiksts. Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir daļēji pieņemts, jo ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

A.Seiksts. Deputāta Seiksta priekšlikums nav pieņemts tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc nav pieņemts arī Rugātes kundzes priekšlikums. Cita koncepcija tagad ir.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Deputāta Grīnblata priekšlikums ir daļēji pieņemts saskaņā arī ar jauno koncepciju, proti, ar šo reģistrāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, nav iebildumu.

A.Seiksts. Deputātes Prēdeles priekšlikums arī ir daļēji pieņemts. Interesenti var atrast 5.panta sesto un 11.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

A.Seiksts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir pieņemts. Nevis Tieslietu ministrija, bet tieslietu ministrs. Tad ir konkrēta atbildība.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Seiksts. Un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir debatētāji par šo pantu? Debatētāju nav. Līdz ar to debates par šo pantu ir pārtrauktas. Paldies Seiksta kungam!

Pulksten 17.00 ir plenārsēdes beigas. Turpināsim debates par otro lasījumu nākošajā plenārsēdē, bet līdz tam mums ir jāizlemj līdz sēdes beigām procedūras jautājums. Paldies, Seiksta kungs! Vārds Saeimas sekretāra biedrei Folkmanes kundzei dokumenta nolasīšanai.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.390. Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniedz steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim, finansu ministram Andrim Piebalgam. "Tuvojoties 1995.gada lauksaimniecības darbu sezonai un pirmām kārtām pavasara sējai, atkārtoti lūdzam paziņot, kādi pasākumi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem kredītu formā saņemt nepieciešamos līdzekļus lauku darbu veikšanai (degvielas, sēklas, minerālmēslu iegādei). Ja ir izveidota šāda kreditēšanas programma, tad lūdzam darīt to zināmu, minot, kādi vēl resursi bez esošās "Laukkredīta" daļas tiek piesaistīti, kāds ir kreditēšanas mehānisms, nosacījumi un kredītu procentu lielums, kā arī reālie kredītu saņemšanas termiņi un kredīta minimālais apjoms. Latvijas valsts likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" 1,35 miljoni latu no valstī iekasētā apgrozījuma nodokļa bija paredzēti cukurbiešu un cukura nozarei. Līdzekļu izlietošanu atbilstoši nolikumam organizē Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fonds. 1994.gadā šajā fondā tika ieskaitīti 490 000 latu. Gada nogalē zemkopības ministrs Ārijs Ūdris un finansu ministrs Andris Piebalgs savstarpēji vienojās, ka 1994.gada budžeta parāds lauksaimniecībai, tajā skaitā arī cukurbiešu nozarei, tiks atdots 1995.gada sākumā. Šajā laikā ļoti aktuāla bija cukurfabriku norēķināšanās ar zemniekiem par 1994.gada cukurbiešu ražu un Finansu ministrija ieskaitīja fondā 500 000 latu, ko nekavējoties izlietoja norēķiniem ar zemniekiem. Tātad no 1994.gada valsts budžeta cukurbiešu nozarei tika atvēlēti līdzekļi 73 procentu apjomā — 490 000 latu 1994.gadā un 500 000 latu 1995.gada janvārī. Nozare nav saņēmusi arī likumā "Par cukuru" paredzēto un oficiāli iekasēto ievedmuitu par balto cukuru, kas veido 33 000 latu 1993.gadā un 70 000 latu 1994.gadā. Arī 1995.gada valsts budžetā cukurbiešu un cukura nozarei paredzēti 1,35 miljoni latu jeb aptuveni 330 000 latu ceturksnī, Zemkopības ministrijai 1995.gadā valsts budžetā ir paredzētas subsīdijas atsevišķu lauksaimniecības nozaru stimulēšanai. Subsīdijas cukurbiešu nozarei paredzēts izmaksāt no Cukura ražošanas veicināšanas fonda līdzekļiem. Tātad atsevišķi šai nozarei ministrija līdzekļus neparedz. Kopējā subsīdiju summa no Cukura fonda ir 400 000 latu, palīdzība tehnikas iegādei - 180 000 latu. Lūdzam atbildi - kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu?" Iesniedz 5.Saeimas deputāti Rozentāls, Grīgs, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Novakšānovs, Tomiņš, Lakševics, Resnais, Putniņš un Anta Rugāte.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums ir jānobalso, par cik iesniedzēji pieprasa, par šī pieprasījuma steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu, Panteļējeva kungs! Es atvainojos par zvanu! Lūdzu atsaukt balsojumu!

A.Panteļējevs (LC). Es aicinātu tomēr nobalsot pret steidzamību un nodot Pieprasījumu komisijai,es tiešām uzticos Gundaram Bērziņam, kura vadībā, es domāju, komisija izpētīs detalizētāk šo jautājumu. Jau pēc teksta lasīšanas mēs manījām, ka tā ir diezgan komplicēta programma ar ļoti daudziem momentiem, un, lai vienkārši virspusēji nepārietu tai pāri, es piedāvātu viņu nodot Pieprasījumu komisijai un balsot pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu "par"! Novakšānova kungs!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā sēde iet uz beigām, es aicinu gandrīz vai piekrist Panteļējeva aicinājumam, jo, paskatiet, nāk sniegs, ir auksti, drēgni, vai tad pavasaris nāks? Gan jau viņš kaut kur augustā atnāks. Es aicinu balsot "par". Daba ir daba, ir jāstrādā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, šeit bija pārpratums. Novakšānova kungs nerunāja "pret", tas bija vienkārši tāds ļoti tēlains izteiciens. Tāpēc, lūdzu, balsosim par steidzamību šim pieprasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 12. Nav pieņemta steidzamība. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu, Folkmanes kundze, nākamais dokuments!

I.Folkmane. Dokuments nr.400. Iesniegts Saeimas Prezidijam un tieslietu ministram Romānam Apsītim. "Cienītais Apsīša kungs! Laikrakstos lasāma informācija, ka Latvijas Republikas Tieslietu ministrija nolēmusi anulēt noslēgto līgumu ar SIA "Lursoft", kas apkalpo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datorizēto datu bāzi. Saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu SIA "Lursoft" datortehnika, programma, telpas un datu bāze līdz 1.aprīlim bija jānodod Tieslietu ministrijas rīcībā. Savukārt SIA "Lursoft" šādu ministra rīkojumu uzskata par prettiesisku, prasa ievērot firmas īpašuma tiesības un autortiesības uz trīs gadu laikā izstrādāto automatizēto sistēmu un paveiktā darba apmaksu. Lūdzam jūs sniegt atbildi — kāpēc Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā vadošos amatos ir pieņemtas personas, kuru darbība bijusi saistīta ar PSRS bruņotajiem spēkiem un, iespējams, arī ar PSRS VDK. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Zolotovs, īstajā vārdā Aļipovs, Krievijas bruņoto spēku militārais pensionārs (pensijas lapas nr.8442), līdz 1994.gada decembrim bijis prezidents firmā "Vārds". Zolotova (Aļipova) sievai Zolotovai 1989.gadā piešķirta PSRS VDK pensija. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Vaivode līdz 1994.gada decembrim ieņēma vadošu amatu firmā "Dominika", kurā ir līdzīpašniece kopā ar Berezinu. Vaivode darbojas arī divās citās firmās — firmā "Rinno" (tās dibinātājas ir Krievijas firmas "Russkij variant" un "Prima"), kā arī firmā "Ritve". Gluži kā pēc komandas Vaivode un Zolotovs pameta labi apmaksātu darbu savās privātfirmās un kļuva par augsta ranga ierēdņiem Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, kas atbild par Uzņēmumu reģistru. Šo personu pirmais pasākums bija 1992.gada noslēgtā apkalpošanas līguma ar firmu "Lursoft" anulēšana, pieprasot nodot datu bāzi un paroles Vaivodes vadītajai komisijai. Par galveno speciālistu Uzņēmumu reģistra datu bāzes pārņemšanas jautājumā ar valsts sekretāra Maldupa rīkojumu tika iecelts Vaivodes ieteiktais Bogorodskis. Viņš rīkojuma izdošanas brīdī vispār nebija Tieslietu ministrijas štatu sarakstā. 1992.gadā neilgi pirms Saeimas vēlēšanām jau izcēlās konflikts par datu izkopēšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Lūdzam jūs sniegt atbildi, kur palika toreiz nokopētā datu bāze. Lūdzam paskaidrot arī, kāda saistība ar tagadējās Tieslietu ministrijas ierēdņiem, kas atbildīgi par Uzņēmumu reģistru, ir toreizējās datu izkopēšanas izpildītājiem. Lūdzam sniegt atbildi, kādā veidā Latvijas Republikas Tieslietu ministrija izvēlas ierēdņus pieņemšanai darbā. Kāpēc ierēdņu izvēle nenotiek ar Civildienesta pārvaldes palīdzību, kura šodien nevar atrast darbu daudziem ierēdņu kandidātiem?" Parakstījuši pieci deputāti — Kostanda, Zīgerists, Kušnere, Saulītis un Aleksandrs Pētersons.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas tieslietu ministram Apsīša kungam.

Godātie kolēģi! Mums vēl ir radusies procedūras kolīzija mūsu Kārtības rullī, jo mēs, ja jūs atceraties, šīsdienas sēdē, šajā sēdē, bet tajā daļā, kas notika vakar, neizlēmām līdz galam jautājumu un lēmuma projektu par Vaiņodes lidlauku. Netika arī noteikta komisija, un uz šo brīdi ir saņemti četri dažādi lēmuma projekti sakarā ar šo deputātu grupas pieprasījumu satiksmes ministram Gūtmanim. Un mums, pirms beidzas šī sēde, 5. un 6.aprīļa sēde, būtu jāpieņem viens no šiem lēmuma projektiem. Daudzi no tiem ir līdzīgi. Jums tie visi ir izdalīti. Es ierosinu nobalsot par tiem visiem pēc kārtas, un, ja kāds no tiem gūs vairākumu, tādā veidā arī lēmuma projekts būs pieņemts. Bet jābalso mums ir iesniegšanas secībā. Vai ir iebildumi? Par procedūru? Lūdzu, Rozentāla kungs!

A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Zemnieku savienības iesniegtais dokuments nr.299e ir pēc tam papildināts ar līdzīga satura dokumentu, un šo pirmo mēs varētu atsaukt, lai saīsinātu procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad nr.299e ir atsaukts. "C" ir atsaukts. Godātie kolēģi, veiksim ekspertīzi uz vietas! Tie ir dažādi dokumenti. Godājamie kolēģi! Nekas cits neatliks kā nolasīt šo dokumentu tekstus un pēc tam arī... Nekas cits neatliek, godājamie kolēģi!

Tātad iesniegšanas kārtībā. Pirmais dokuments iesniegts pulksten 08.55, dokuments nr.299e. Un arī ir šinī pašā laikā… jā, tas ir viens un tas pats dokuments. Tātad parakstījuši deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Gundars Bērziņš, Andris Rozentāls, Voldemārs Novakšānovs, Zigurds Tomiņš. Ierosinām pēc vārdiem "Saeima nolemj" turpmāko tekstu aizstāt ar šādu redakciju: "uzdot Ministru kabinetam atcelt 1995.gada 3.janvāra rīkojumu nr.4". Atsauc? Paldies!

Nākamais ir nr.299a, tas ir pulksten 09.54, 09.43. To ir parakstījuši deputāti Gūtmanis, Osis un tā tālāk, es atvainojos! Saeimas lēmums: "Sakarā ar deputātu grupas pieprasījumu Andrim Gūtmanim Saeima nolemj uzdot Ministru kabinetam precizēt 1995.gada 3.janvāra rīkojumu nr.4, nosakot, ka Vaiņodes dzelzsbetona plāksnes nododamas Vaiņodes pagasta un Liepājas pilsētas pašvaldību īpašumā." Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 43, pret — 10, atturas — 11. Pieņemta šī lēmuma redakcija.

Godājamie kolēģi! Pirms reģistrācijas sēdes nobeigumā mums ir vēl paziņojums par atvaļinājumu.

Lūdzu, Folkmanes kundze!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Informācija Saeimai. Kārtības ruļļa 8.panta otrā punkta kārtībā Prezidijs izskatīja steidzamības kārtā deputāta Pētera Elferta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu laikā no 9. līdz 12.aprīlim. Izlēma piešķirt atvaļinājumu un par to ziņo Saeimai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl pēdējais ierosinājums. Tātad frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimas Prezidiju nākošo Saeimas sēdi sasaukt… domāts ir 1995.gada 12.aprīlī pulksten 9.00. Parakstījuši ir deputāti Bērziņš... 12.aprīlī pulksten 9.00. Jā, jāpiekrīt, ka ir zināmas... Uzskatīsim, ka mūsu kolēģiem ir zināmas problēmas ar pareizrakstību vai arī kompjūtera kļūda. Šāda mēneša tiešām nav gadā pēc mūsu laika skaitīšanas sistēmas, bet tas ir domāts aprīlis. Noteikti! Vai kolēģi piekrīt šādai plenārsēdes sasaukšanas dienai un laikam? Nepiekrītat? Lūdzu, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Laiks 9.00 tiek noteikts. Lūdzu zvanu, un balsojam par šo "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu! Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! 12.aprīlī pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 10, atturas — 14. Lēmums pieņemts. Nākošo plenārsēdi sasaucam 12.aprīlī pulksten 9.00, turpinot jau iesāktos dienas kārtības jautājumus.

Godātie kolēģi! Tas bija pēdējais balsojums šodien pirms reģistrācijas. Lūdzu, reģistrācija! Atgādinu, ka rīt pulksten 11.00 sākas Saeimas ārkārtas plenārsēde. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Tas ir deputātus, kuri nav klāt reģistrācijā, lūdzu Folkmanes kundzi nolasīt! Atgādinu, ka rīt pulksten 11.00 Saeimas ārkārtas plenārsēde, kurā aplūkosim ārpolitikas koncepciju.

Jāatgādina godājamiem deputātiem, ka viņi ļoti drosmīgi atstāj savas vietas, pirms es esmu paziņojis par plenārsēdes slēgšanu.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 6.aprīlī, sēdes beigu daļā nav reģistrējušies Andris Ameriks...

Sēdes vadītājs. Paldies! Andris Ameriks esot preses konferencē.

I.Folkmane. Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Anatolijs Gorbunovs, Māris Grīnblats...

Sēdes vadītājs. Preses konferencē Māris Grīnblats.

I.Folkmane. Andris Grots, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Kārlis Jurkovskis ir zālē.

I.Folkmane. Edvīns Kide, Ludmila Kuprijanova, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis...

Sēdes vadītājs. Jānis Ritenis ir zālē.

I.Folkmane. Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Anna Seile, Andrejs Siliņš, Anita Stankēviča, Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Plenārsēde slēgta. Tiekamies rīt pulksten 11.00.