Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. nr.; 2000, 10. nr.; 2004, 5., 10. nr.; 2006, 10. nr.; 2007, 14., 21. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 105. nr.; 2012, 166. nr.; 2014, 225. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 225. nr.; 2020, 110.A nr.; 2021, 232. nr. ) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 38. punktu šādā redakcijā:

"38) sadarbspējīgs sertifikāts  — Eiropas Savienībā vienots digitāls vai papīra formas apliecinājums tam, ka persona ir pilnībā vakcinēta vai ir pārslimojusi Covid-19 vai personai ir veikts Covid-19 tests un tā rezultāts ir negatīvs."

2. Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

"11.¹ pants. Vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma

(1) Vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma (turpmāk — EPID sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.

(2) Slimību profilakses un kontroles centrs ir EPID sistēmas pārzinis, kas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada EPID sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajiem izmantošanas mērķiem.

(3) EPID sistēma tiek izmantota arī tam, lai reģistrētu, uzskaitītu un analizētu infekcijas slimību gadījumus, identificētu infekcijas slimību uzliesmojumus, apzinātu infekcijas slimību izplatīšanās riska faktorus, organizētu uz konkrētiem riskiem vērstus pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu, kā arī lai nodrošinātu epidemioloģiskās uzraudzības datu operatīvu un retrospektīvu analīzi, informētu sabiedrību par infekcijas slimību izplatību, valsts epidemioloģiskās uzraudzības statistiku, plānotu infekcijas slimību profilakses un epidemioloģiskās kontroles pasākumus un izpildītu starptautiskās saistības infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles jomā.

(4) EPID sistēmā tiek iekļauta un apstrādāta šāda informācija:

1) par personu, kura inficēta ar reģistrējamu infekcijas slimību:

a) identificējoša informācija, kontaktinformācija, informācija par inficēšanās vietu, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu,

b) epidemioloģiski nozīmīga informācija par personas veselību,

c) informācija par inficēšanās apstākļiem atbilstoši konkrētās infekcijas slimības izplatīšanās ceļiem — infekcijas avots, infekcijas pārnešanas faktors, infekcijas skartais objekts, inficēšanās riska faktors, infekcijas perēklī organizētie pretepidēmijas pasākumi,

d) inficētās personas ģimenes ārstu identificējoša informācija, kontaktinformācija,

e) inficētās personas likumisko pārstāvi identificējoša informācija, kontaktinformācija,

f) iedzimtas infekcijas gadījumā — inficētās personas māti identificējoša informācija,

g) informācija par ārstniecības iestādi, kurā sniegta medicīniskā palīdzība, ieskaitot stacionēšanu saistībā ar konkrēto inficēšanās epizodi;

2) par kontaktpersonu:

a) identificējoša informācija, kontaktinformācija, informācija par iespējamiem inficēšanās apstākļiem, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu,

b) kontaktpersonas likumisko pārstāvi identificējoša informācija, kontaktinformācija,

c) inficēšanās apstiprinājums;

3) par personu, kura sniedza steidzamo paziņojumu par infekcijas slimības gadījumu, — identificējoša informācija, kontaktinformācija;

4) par atbildīgo personu infekcijas skartajā objektā — identificējoša informācija, kontaktinformācija;

5) par grupālas saslimšanas gadījumiem, tos sasaistot pēc inficēšanās riska faktoriem;

6) cita informācija, kas ir svarīga epidemioloģiskajai izmeklēšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzei.

(5) Ja epidēmijas laikā inficēto personu skaits ir liels un nav iespējams epidemioloģiskās izmeklēšanas un rekomendāciju sniegšanas nolūkā sazināties ar katru pacientu, EPID sistēma paredz iespēju personai, kura inficēta ar reģistrējamu infekcijas slimību, tiešsaistē aizpildīt pacienta aptaujas anketu par inficēšanās apstākļiem un slimības gaitu, kā arī saņemt rekomendācijas turpmākai rīcībai.

(6) Ja ir aizdomas par grupālu saslimšanu (divi vai vairāki saslimšanas gadījumi vienā izglītības, sociālās aprūpes vai citā iestādē), EPID sistēma paredz iespēju attiecīgajai iestādei tiešsaistē aizpildīt anketu, tādējādi ziņojot Slimību profilakses un kontroles centram par grupālas saslimšanas gadījumu, sniedzot informāciju par pašu iestādi un tajā iecelto atbildīgo personu identificējošu informāciju, tai skaitā kontaktinformāciju, kā arī epidemioloģiski nozīmīgu informāciju, kas raksturo grupālu saslimšanu iestādē, tai skaitā konkrētās inficētās personas identificējošu informāciju.

(7) Ministru kabinets nosaka EPID sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus, pacienta aptaujas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta astotajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.

(8) EPID sistēma šā panta pirmajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:

1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām — ziņas par personu laboratoriskām pārbaudēm attiecībā uz Covid-19 un citām reģistrējamām infekcijas slimībām un šo pārbaužu rezultātiem, ziņas par inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu un kontakttālruni, kā arī inficētās personas likumisko pārstāvi identificējošu informāciju un informāciju par ģimenes ārstu, informāciju par inficētās personas un kontaktpersonas vakcināciju;

2) Valsts izglītības informācijas sistēmas — ziņas par izglītības iestādi, inficētās personas saistību ar izglītības iestādi, inficēta nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā kontaktinformāciju, infekcijas skartās izglītības iestādes darbiniekus identificējošu informāciju."

3. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Vakcinācijas informācijas sistēma

(1) Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības intereses veselības jomā, organizējot vakcināciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai, veidojot vakcinējamo personu sarakstus un centralizēti vadot vakcinējamo personu rindas.

(2) Nacionālais veselības dienests ir vakcinācijas informācijas sistēmas pārzinis, kas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada vakcinācijas informācijas sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajiem izmantošanas mērķiem — vakcinācijas organizēšanai, veikšanai un rindu vadībai.

(3) Vakcinācijas informācijas sistēmā tiek iekļauta un apstrādāta šāda informācija:

1) personu un tās likumisko pārstāvi identificējoša informācija, kontaktinformācija;

2) epidemioloģiski nozīmīga informācija par personas veselību un informācija par vakcināciju.

(4) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus, institūcijas, kuras saņems, iekļaus un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta piektajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.

(5) Vakcinācijas informācijas sistēma šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:

1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas — identificējošu informāciju;

2) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas — informāciju par personu testēšanu attiecībā uz Covid-19, bērna līdz 14 gadu vecumam likumisko pārstāvi un likumiskā pārstāvja vai pacienta pilnvarotu personu identificējošu informāciju, delegātus (personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt identificējošu informāciju veselības informācijas sistēmā pacienta vietā) identificējošu informāciju, lai personas varētu pieteikties vakcinācijai."

4. Papildināt likumu ar 36.³ pantu šādā redakcijā:

"36.³ pants. Karantīna ieslodzījuma vietās

(1) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu uz laiku var:

1) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietā, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods — arests — vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;

2) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un pārvietošanu gadījumā, ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — citā krimināllietā).

(2) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība, kuras dēļ izsludināta karantīna, vai ieslodzīto, attiecībā uz kuru radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku, ko nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, viņu nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un tiesības reģistrēt laulību.

(3) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgajā vietā ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus."

5. Papildināt 39. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, ir tiesības pēc pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu, ja tas ir nepieciešams saistībā ar starptautisko tūrismu un, ieceļojot konkrētajā valstī, tiek pieprasīta šāda sertifikāta uzrādīšana.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa, sagatavo, izsniedz, aptur, anulē, atjauno, pārbauda un izmanto šā panta ceturtajā daļā minētos sadarbspējīgos sertifikātus, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma 1. panta 38. punkts, 31.¹ pants un 39. panta ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

14. Šā likuma 11.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. decembrī."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 26. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 3. novembrī