Latvijā viesos — ASV kongresmeņi

Pie Valsts prezidenta

Ceturtdien, 13. aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Jūrmalā tikās ar diviem ASV kongresmeņiem — Dagu Beroiteru un Džeraldu Solomonu, kuri darbojas NATO parlamentārajā grupā. Dž. Solomons pārstāv Ņujorkas štatu, bet D.Beroiters — Nebrasku.

Abi kongresmeņi, ASV vēstnieka Latvijā Inta Siliņa pavadīti (1.attēlu rindā pa labi), izteica gandarījumu par iespēju atrasties Latvijā un nodeva Guntim Ulmanim sveicienus no Linkolnas Latviešu biedrības.

Sarunā ar ASV kongresmeņiem Valsts prezidents pievērsās Latvijas drošībai un integrēšanās iespējām NATO struktūrās. Prezidents uzsvēra, ka būtu svarīgi, lai Latvija pēc iespējas ātrāk tiktu uzņemta NATO, jo nav pārliecības, ka NVS būtu atteikusies no nodoma ievilkt Baltijas valstis savā orbītā. Krievija paziņojusi, ka nepaliks vienaldzīga pret NATO paplašināšanu, un, kā teica Guntis Ulmanis,— šī nevienaldzība Baltijas valstīm var būt liktenīga. Pēc prezidenta vārdiem, jau no vēsturiskā un ģeogrāfiskā viedokļa Baltijas valstis starp jaunizveidotajām Eiropas valstīm ir visbīstamākajā situācijā. Ja NATO vispirms uzņems Viduseiropas valstis, bet Baltijas valstis kaut kad vēlāk, tas radīs ķīlnieka izjūtu, bet tajā pašā laikā ir skaidrs, ka nesakārtota un vāja valsts NATO nav vajadzīga. Valsts prezidents ASV kongresmeņiem paskaidroja, ka daudz līdzekļu tiek izlietots dažādu sociālo problēmu risināšanai, tādēļ bruņotajiem spēkiem to pietrūkst. Guntis Ulmanis pateicās par tiem 2,5 miljoniem dolāru, ko ASV jau iedevušas Baltijas bataljona izveidei, un izteica pārliecību, ka solītie 10 miljoni drīz vien nonāks bruņoto spēku rīcībā. 4. maijā kopā ar ASV speciālistiem tiks uzspridzināts Skrundas lokators. Kā teica prezidents, tas ir simboliski, jo šis sprādziens varētu nozīmēt atvadas no Krievijas militāristiem.

Sarunā ASV kongresmeņi izteica arī sapratni, kāpēc trīs Baltijas valstu prezidenti 9. maijā nebrauks uz Maskavu, jo tās gaida, kad Krievija atzīs vēsturisko faktu — Baltijas okupāciju. Valsts prezidents izteica cerību, ka attiecības ar Krieviju veiksmīgi turpināsies. Par to viņš rakstījis arī vēsutulē B.Jeļcinam.

D.Beroiters ielūdza Gunti Ulmani apmeklēt ASV un teikt runu Nebraskas universitātē, kuru beidzis Kārlis Ulmanis. Tikšanās Nebraskas universitātē varētu būt nākamajā gadā. D. Beroiters ierosināja realizēt studentu apmaiņas programmas, jo Latvijas Lauksaimniecības universitāte jau izveidojusi kontaktus ar Nebraskas universitāti.

Valsts prezidenta Kanceleja

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Ceturtdien, 13. aprīlī, arī Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar ASV kongresmeņiem Džeraldu Solomonu un Dagu Beroiteru (2. attēlu rindā pa labi).

Tikšanās sākumā A.Gorbunovs kongresmeņiem izteica pateicību gan par morālo, gan par materiāli tehnisko atbalstu, ko Amerikas Savienoto Valstu Senāts un Kongress snieguši Latvijas parlamentam un arī visai valstij jau kopš neatkarības atgūšanas. A.Gorbunovs pateicās arī par Saeimas tehnisko aprīkojumu, kuru kā dāvinājumu Saeima saņēmusi no ASV Kongresa un bez kura šobrīd būtu ļoti grūti nodrošināt normālu darba ritmu Saeimā.

Savukārt Dž. Solomons un D.Beroiters izteicās, ka daļa Republikāņu partijas, kuru abi kongresmeņi pārstāv, uzskata, ka ASV vadība nepiedodami kavējusies ar Latvijas neatkarības oficiālo atzīšanu. Kongresmeņi teica, ka viņu vizītes mērķis ir apspriest ārpolitikas un drošības jautājumus, kā arī izpētīt, kādu palīdzību ASV Kongress varētu sniegt. Tā kā abi kongresmeņi ir arī ASV delegācijas locekļi Ziemeļatlantijas asamblejā, viņi atzina, ka pamatkritērijam Latvijas vai kādas citas Austrumeiropas valsts uzņemšanai NATO jābūt šīs valsts vēlmei un gatavībai tam. Tāpat viņi arī apgalvoja, ka abas partijas ASV kongresā ir vienisprātis, ka šajā procesā visām valstīm ir jādod vienlīdzīgas tiesības. Visi atzinīgi novērtēja Baltijas bataljona izveidošanu.

A.Gorbunovs sacīja, ka Latvijas iesaistīšanās programmā "Partnerattiecības mieram", kā arī palīdzība Baltijas bataljona veidošanā reāli tuvina Latviju NATO. Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka Latvijas iespējas integrēties Eiropas un pasaules organizācijās veicina iekšēju politisko stabilitāti un drošības sajūtu virzībai uz priekšu.

Runājot par tālāko sadarbību, A.Gorbunovs akcentēja, ka būtu lietderīgi paplašināt attiecības starp deputātiem, tādējādi vēl vairāk attīstot abu valstu parlamentu divpusējos kontaktus.

Tikšanās laikā kongresmeņi atzīmēja, ka izprot to, ka Baltijas valstis netiks pārstāvētas 9. maijā Maskavā. Kā izteicās Dž. Solomons, arī viņi rīkotos tāpat.

Ģirts Pūle, Saeimas ziņu dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"