Kultūras pieminekļi paļaujas uz labiem saimniekiem

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis — Starptautiskajā pieminekļu aizsardzības dienā — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Latvijā ir 15 058 arheoloģijas, arhitektūras, kultūrvides, mākslas un vēstures kultūras pieminekļu. Prāva daļa — 500 objektu — ir avārijas stāvoklī. Patlaban galvenā problēma ir līdzekļu trūkums, sevišķi maz — 200 000 latu — iedalīts no valsts budžeta. Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm, piemēram, ar Lietuvu, tur šiem mērķiem paredzēts desmit reizes vairāk naudas.

Sadalot šo mazumiņu, Brāļu kapu atjaunošanai spējām atvēlēt tikai 5000 latu. Tā ir pārāk niecīga summa, lai īstenotu būtisku šī pieminekļa glābšanas programmu. Saeimā, izskatot 1995. gada budžetu, bija paredzēts papildus iedalīt Brāļu kapu restaurēšanai 60 000 latu, samazinot prezidenta Kancelejas finansējumu, bet līdz pieminekļa aprūpētājiem šī summa nav nonākusi.

Tomēr ir cerība, ka no speciālā budžeta, kas veidosies no izlozēm un azartspēlēm, izdosies iegūt 40 000 latu Brāļu kapu restaurācijai.

Patlaban steidzami glābjami divi no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem — Brāļu kapi un Kokneses pilsdrupas.

— Cik pareizs ir apgalvojums, ka agrāk pieminekļi mazāk aizgāja postā nekā tagad?

— Zināmā mērā pareizs. Aktīvā komercdarbība bieži vien nenāk par labu kultūras pieminekļiem. Šajās ēkās ierīkojot veikalus, kafejnīcas, kantorus un tā tālāk, nereti tās tiek sabojātas.

Kaut gan likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir strikti noteikts: privātīpašniekam, pārņemot pārvaldījumā kultūras pieminekli, ar parakstu jāapliecina, ka viņš atbild par šī pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu. Šis pats likums paredz arī atvieglojumus, — ja kultūras pieminelis uzturēts labā kārtībā, tā īpašnieks atbrīvojams no īpašuma un zemes nodokļa.

Ja īpašnieks spēj nodrošināt objekta uzturēšanu, tad viss ir kārtībā. Sliktāk, ja īpašuma piederība nav skaidra. Daudzu kultūras pieminekļu restaurēšanā un uzturēšanā valsts ir ieguldījusi milzīgus līdzekļus. Piemēram, Doma katedrāle uzskatāma par nacionālo pieminekli. Jau tagad ir skaidrs, ka draudzei nav ne līdzekļu, ne zināšanu šāda objekta uzturēšanai. Bet tajā pašā laikā neviens netraucē un nedrīkst traucēt baznīcas izmantošanu reliģiskajām vajadzībām. Uzskatu, ka atsevišķiem nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem jābūt valsts īpašumā. Jāvienojas par tā izmantošanu valsts un visas sabiedrības vajadzībām.

Tas pats sakāms par it kā necilu māju — Kalēju sētu, kas atrodas Ķīšezera krastā Rīgas pilsētas teritorijā. Tā ir restaurēta atbilstoši vēsturiskajam veidolam, valsts ieguldījusi līdzekļus. Šī pieminekļa privātajā daļā ir nesakoptība, un tas ir sāpīgi.

To, ka atsevišķos gadījumos draudzes spēj izlietot lielus līdzekļus un kultūras pieminekli nevis restaurēt, bet to varmācīgi modernizēt, jau pierāda Aglonas bazilikas un klostera ansambļa remonts. Arhitektūras piemineklis zināmā mērā vērtību zaudējis. Toties ar minimāliem līdzekļiem pieredzējušu restauratoru vadībā īsā laikā kvalitatīvi atjaunota Nurmuižas (Laucienas) baznīca, tās interjers.

Kā labu piemēru tam, ka kultūras pieminekļi spēj organiski iekļauties mūsdienu dzīvē, var minēt Nogales un Jaunmoku pili.

— Kādi patlaban ir svarīgākie uzdevumi?

— Veidojam Latvijas kultūras pieminekļu sarakstu. Pilnīgi ir pabeigts arheoloģijas pieminekļu saraksts, pārējie ir darba stadijā. Mēs sākam veidot jaunu datorprogrammu pieminekļu aizsardzībā. Šajā jomā sadarbojamies ar Kadastra centru. Labi, ka ir izstrādāts Kadastra likumprojekts, diemžēl kavējas tā pieņemšana. Esam sagatavojuši arī savus priekšlikumus.

— Kādu redzat perspektīvu?

Turpinājums no 1.lpp.

— Kādu redzat perspektīvu?

— Pozitīvas pārmaiņas jau iezīmējas. Galvenais, lai kultūras pieminekļiem būtu labi saimnieki. Jādara viss, lai tie neaizietu bojā. Kultūras pieminekļiem ir lielas perspektīvas, jo Latvijā ir daudz skaistu nesabojātu vietu. Tās visas var izmantot tūrismam, no tā iegūtos līdzekļus savukārt izlietot, lai uzturētu kultūras pieminekļus. Viens no tādiem ir projekts "Abavas ieleja". Pagājušajā gadā kopā ar Eiropas Padomi bija starptautisks seminārs, projekts tiek izstrādāts.

Tūrismam ir plaša nākotne, ja tas ir saprātīgi organizēts. Tās pašas būdas, tie paši nepārdomātie objekti visus šos skaistos plānus var sagraut. Neviens negribēs braukt pa tiem ainaviski skaistajiem ceļiem, ja tur būs tikai Latvijai neraksturīgās šašliku būdas.

Esam plānojuši rudenī rīkot Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā par tematu — "Koka mantojuma saglabāšana". Uz šo dienu atklāšanu ieradīsies arī Eiropas Padomes kultūras mantojuma departamenta vadītājs Hozē Marija Ballesters. Mēs rādīsim daudz koka mantojuma pieminekļu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Katrs novads būs atklāts apmeklētājiem.

Mūsu valstī ir daudz izcilu koka pieminekļu, piemēram, baznīcas, lauku sētas un tā joprojām, kas citur Eiropā vairs nav saglabājušās. Vēl jo nozīmīgāk, ka mums šie objekti atrodas savā dabiskajā kultūrvidē.

Darba ir daudz, lai spējam to veikt!

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore