Godu un piemiąas dienas

Dānijas karalienes Margrētes II dzimšanas diena

Viņas majestāte Margrēte II, Dānijas karaliene, pilnā vārdā Margrēte Aleksandrīne Torhildura Ingrīda (Margrethe Alexandrine Torhildur Ingrid) dzimusi 1940.gada 16.aprīlī. Viņas tēvs bija karalis Frederiks IX (1899-1972), māte — karaliene Ingrīda (dzimusi Zviedrijā 1910.gadā). Pašreizējā karaliene bija vecākā meita ģimenē. Viņa dzima laikā, kad Dāniju bija okupējusi hitleriskā Vācija. Taču nākamās karalienes tēvs arī šajā nācijai smagajā laikā bija Dānijā ļoti populāra un dziļi cienīta personība. Mazā princese Margrēte piedzima tūdaļ pēc agresīvās kaimiņvalsts karaspēka iebrukuma, un viņas nākšana pasaulē bija dāņiem visnotaļ simbolisks notikums. Tas stiprināja dāņu patriotiskās jūtas un ticību valsts brīvībai.

Margrēte ir pirmā Dānijas karaliene sieviete. Princesei bija 13 gadu, kad dāņi referendumā nobalsoja, ka sieviete var pildīt tik augsto un goda pilno monarha pienākumu.

Jaunā troņmantniece 19 gadu vecumā ar izcilību beidza skolu un sāka studēt Kopenhāgenas un Arhūsas universitātēs, pēc tam Kembridžā, Parīzē un Londonā. Nākamā karaliene studēja politiskās zinātnes, ekonomiku un valodas. Zīmīgi, ka studiju laikā viņa pēc pašas vēlēšanās dzīvoja tādos pašos pieticīgos sadzīves apstākļos kā citi viņas studiju biedri. Arī tagad, pēc dažādu valstu augstāko vadītāju vērtējuma, karaliene Margrēte ir ļoti dzīva, vienkārša, zinoša un atklāta personība.

Par Dānijas karalieni Margrēte II tika pasludināta 1972.gada 15.janvārī, un šo svarīgo misiju veica Dānijas toreizējais premjerministrs Jens Otto Krags. 31 gada vecumā Viņas majestāte Margrēte II pirmo reizi kā karaliene izgāja uz Kristiansborgas pils balkona kā Dānijas karaliene Margrēte II.

Jaunajai sievietei tas bija smags laiks — tikai iepriekšējā dienā bija aizgājis mūžībā viņas dziļi mīlētais tēvs karalis Frederiks IX. Tagad meitai vajadzēja pārņemt tēva atbildīgos pienākumus, turklāt kļūt par pirmo karalieni Dānijas vēsturē. Toreiz jaunā karaliene izteica cerību, ka viņa neliks saviem pavalstniekiem justies sarūgtinātiem.

Tajā saltajā 1972.gada janvāra dienā teiktie vārdi turpmākajos gados raduši piepildījumu. Drīz būs pagājis ceturtdaļgadsimts kopš karalienes Margrētes II nākšanas Dānijas tronī. Šajā laikā gan dāņi, gan visa starptautiskā sabiedrība un pasaules politiskie līderi Dānijas karalieni iepazinuši ne vien kā gudru un tolerantu politisku darbinieci, bet arī kā sirsnīgu, iejūtīgu un vienkāršu personību.

Par to varējām pārliecināties arī mēs Latvijā, kad drīz pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Dānijas karaliene ieradās Rīgā oficiālā vizītē. Palikusi prātā zīmīga epizode, ko stāstīja Anatolijs Gorbunovs: braucot pa šoseju uz Viņas majestātei par godu rīkotajām vakariņām Rundāles pilī, Margrēte II iztaujājusi mūsu parlamenta priekšsēdētāju par Latvijas ekonomiskajām problēmām. Protams, sarunā tika skarta tobrīd mūsu tikko atjaunotajai valstij jo asā enerģētiskā un kurināmā problēma. To dzirdot, karaliene norādījusi uz lielajām presētu salmu ķīpām uz laukiem — lūk, kur guļot teicams kurināmais, vajagot tikai pielāgot attiecīgu tehnoloģiju šo salmu kurināšanai. Šo rindu autoram iespiedusies atmiņā arī karalienes optimistiskā atbilde uz viņa jautājumu par Dānijas attiecībām ar Latviju. Vairāki kopš šīs atbildes pagājušie gadi ir apliecinājuši Margrētes II viedokļa pareizību.

Dānijas karaliene arī liek kardināli mainīt priekšstatus par sievietēm kā šķietami trauslo dzimumu, kā arī par sievietes kompetences sfērām.

Blakus daudziem citiem saviem pienākumiem Dānijas karaliene ir arī Dānijas militārās koledžas vadītāja. Viņa pati jaunībā apmeklējusi treniņkursu brīvprātīgajā sieviešu aviācijas vienībā, pēc tam mācījusies kursos arī Lielbritānijas karalienes pulkā un Velsas princeses Karaliskajā pulkā. Margrētei II ir pulkveža dienesta pakāpe.

Viņas majestātei Margrētei II ir divi dēli, Dānijas troņprincis Frederiks dzimis 1968.gada 26.maijā. Viņš studē politoloģiju un konstitucionālās tiesības un būs Dānijas pirmais karalis ar universitātes zinātnisko grādu. Princis Joahims dzimis gadu vēlāk, 1969.gada 7.jūnijā.

Nav šaubu, ka karalienes Margrētes II valdīšanas laiks ir viens no gaišākajiem periodiem Dānijas vēsturē. Par ko gan Latvija, gan katrs tās pilsonis var būt tikai gandarīts.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors